Mani sauc Anna Pentjugova, esmu Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes 6.kursa studente.
Kopā ar Dr. Miskovu veicu zinātniski pētniecisko darbu par tēmu “Ar dzimumu saistītas vardarbības ietekme uz sieviešu seksuālo funkciju” . Pētījuma īstenošanai tika izveidota anketa, kas ir paredzēta ginekologiem, dzemdību speciālistiem, ģimenes ārstiem un ārstiem-rezidentiem, kā arī citu specialitāšu ārstiem.
Anketas mērķis ir uzzināt par ārstu pieredzi saskaroties ar sievietēm, kas ir piedzīvojušas vardarbību. Anketas beigās ir pievienots pašizveidots standartizēts vardarbības skrīninga protokols. Tā pielietojums ikdienas ārstu praksē varētu palīdzēt atkārtoti pievērst uzmanību vardarbības sarkanā karoga pazīmēm, lai spētu efektīvāk identificēt vardarbības upurus un agrīni uzsākt atbilstošas palīdzības sniegšanu. Piedalīšanās anketēšanā ir brīvprātīga un anketa ir anonīma, Jūsu sniegtā informācija tiks izmantotas tikai apkopotā veidā šī pētījuma ietvaros. Anketas aizpildīšana neprasīs daudz laika un tas nebūs sarežģīti.
Es, LU Medicīnas fakultātes 6.gada students, Rasheed Bazbouz veicu pētījumu par kairinātu zarnu sindromu dr. Intas Zīles vadībā.
Kairinātu zarnu sindroms (KZS) ir 10-20% cilvēku, tas ietekmē kā pašsajūtu, tā arī dzīves kvalitāti. Šī pētījuma mērķis ir labāk izprast KZS un uzlabot tā ārstēšanas iespējas. Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par kairinātu zarnu sindromu šādā aspektā. Jūsu pieredze mums ir svarīga, lai apzinātu, kā KZS ietekmē Latvijas iedzīvotājus.
Aptaujas aizpildīšana prasīs 20-30 minūtes. Dalība pētījumā ir brīvprātīga. Aptaujas jautājumi ir noformulēti skaidri, reti, bet kāds no tiem var radīt nepatīkamas pārdomas. Jebkurā brīdī, pirms ir nospiesta poga “pabeigt”, Jūs varat atsaukt savu dalību pētījumā. Jūsu aizpildītajai anketai tiek piešķirts gadījuma kārtas numurs. Pētījums nodrošinās konfidencialitāti– google nodrošina anonīmo aptaujas formu datu drošību atbilstoši ES Fizisko personas datu aizsardzības regulai. Visi pētījumā iegūtie dati ir anonīmi, tiek izmantoti apkopotā veidā. Pētījuma rezultāti tiks publicēti, lai Jūs un citi pacienti varētu iegūt no pētījumā gūtajām atziņām.
Mūžībā devies Latvijas Ārstu biedrības Goda biedrs, profesors Jānis Raibarts (17.09.1939.-03.01.2021.).
Jānis Raibarts dzimis 1939. gadā Rīgā, beidzis Rīgas Medicīnas institūtu (1964) un strādājis par ārstu Daugavpilī un Rīgā. Kopš 1968. gada Jānis Raibarts docējis Rīgas Medicīnas institūtā (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte), viņa nodarbības bija neaizmirstams posms katra topošā ārsta studijās. Laiks, ko katrs students vadījis kādreizējās Hospitālās terapijas katedrā (tagad – Iekšķīgo slimību katedra), bija sarežģītākais, saturā bagātākais un, iespējams, mācību ziņā grūtākais viņa studiju dzīvē. Jānis Raibarts nevienam studentam nekad nav devis atlaides, līdz ar to nodarbību atstrādes kļuva par otro hospitālās terapijas ciklu. Jāņa Raibarta lekcijas studentiem un ārstiem ir leģendāras. Jānis Raibarts padziļināti pētījis hipertensiju. Profesors piedalījies Latvijas vadlīniju izstrādē internās medicīnas nozarē.
Profesors Jānis Raibarts 2014. gadā saņēma profesora Ilmāra Lazovska balvu par ieguldījumu medicīnā.
Ilgos darba gadus Rīgas 1. slimnīcā un P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Jānis Raibarts kolēģu vidū bija iemīļots konsultants un padomdevējs, bet pacientiem – zinošs, ieinteresēts, pieredzējis ārsts.
Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!
Latvijas Ārstu biedrība no sirds saka paldies visiem biedriem, sadarbības partneriem un sabiedrībai par lojalitāti un pleca sajūtu 2020. gadā. Pateicoties jūsu līdzdalībai un atbalstam, mums šajā izaicinājumiem pilnajā gadā ir izdevies paveikt nozīmīgas un paliekošas lietas! Novēlam visiem veselīgu un laimīgu Jauno gadu!
Paldies mūsu sociālajiem partneriem Latvijas Jauno ārstu asociācijai, Latvijas Māsu asociācijai, Latvijas Vecmāšu asociācijai, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Lielo slimnīcu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrībai, LIZDA un visām nozares profesionālajām organizācijām.
Paldies mūsu akadēmiskajiem un pētniecības partneriem Latvijas Universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei, Latvijas Zinātņu akadēmijai.
Paldies Latvijas slimnīcām un ģimenes ārstu praksēm, NMPD un SPKC, Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam, Veselības inspekcijai, Zāļu valsts aģentūrai, Valsts asinsdonoru centram, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram, Paula Stradiņa medicīnas muzejam, Latvijas antidopinga birojam.
Paldies mūsu labvēļiem un labdariem AS „Olainfarm” un AS „Grindeks”, SIA “Veselības centrs 4”, SIA MFD Veselības grupa, SIA “Centrālā laboratorija”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA “Prike Latvija”, SIA “Rāmkalni”, SIA “Orkla Confectionery & Snacks Latvija” (“Laima”) un SIA “ADE”.
Sākot ar rītdienu, 19. decembri, līdz pat 3. janvārim iedzīvotājiem Covid-19 analīzes būs iespējams nodot arī bez ārsta nosūtījuma, ja ir parādījušies slimības simptomi (akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, paaugstināta temperatūra, ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums u.c.). Tas nodrošināts, lai saglabātu iedzīvotājiem iespēju brīvi nodot Covid-19 analīzes arī svētku laikā, kad saņemt ģimenes ārsta, ārsta speciālista vai dežūrārsta nosūtījumu analīžu veikšanai varētu būt apgrūtināti.
Covid-19 analīžu nodošanai var pieteikties, zvanot:
Centrālā laboratorija – rakstot uz e-pastu analizes@laboratorija.lv norādot vārdu, uzvārdu un savu tālruņa numuru un laboratorijas darbinieki sazināsies, lai vienotos par analīžu nodošanas laiku un vietu.
Analīzes bez nosūtījuma varēs nodot arī pēc augstākminētā laika posma, ja pieteikums uz tām veikts līdz 3. janvārim (ieskaitot).
Savukārt, Covid-19 analīžu rezultāti pieejami E-veselības portālā, kā arī analīžu pakalpojumu sniedzēju mājaslapās. Lai rezultātus aplūkotu E-veselībā, jāatver interneta pārlūkprogrammā adrese www.eveseliba.gov.lv, jāizvēlas “Pieslēgties” un “Iedzīvotājs”. Pēc autorizēšanās sistēmā analīžu rezultātu paziņojums būs skatāms sadaļā “Mani rezultāti”.
Ja brīvdienās vai svētku laikā parādās veselības problēmas, tad Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka ārpus ģimenes ārstu darba laika medicīniska rakstura padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, iespējams saņemt, zvanot uz valsts ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem, savukārt traumu (piemēram, apdegumu, lūzumu, mežģījumu) vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniegs steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, palīdzību sniegs slimnīcu uzņemšanas nodaļas.
Dzīvībai kritiskās situācijās jāzvana uz ārkārtas tālruni 113 – piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja ir dzīvībai bīstama asiņošana, gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks, u.c.), ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.
Dežūrārstu, steidzamās medicīniskās palīdzības punktu un slimnīcu uzņemšanas nodaļu darba laiks un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama NVD mājaslapas sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”. Atgādinām, ka gadījumos, kad nepieciešama medicīniska palīdzība, ierodoties ārstniecības iestādē, pacientam ir jāievēro 2 metru distance un jālieto sejas aizsargmaska, respirators vai vizieris.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Priekšsēdētājai Ingai Vanagai
Rīga, 2020. gada 14. decembrī Nr. 01.23.2/183
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) izsaka visdziļāko pateicību Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) par profesionālu sadarbību un nesavtīgu atbalstu, kas palīdzējis veikt būtiskas izmaiņas veselības aprūpes nozarē.
Lepojamies un no sirds priecājamies, ka LIZDA vadības un biedru vidu esam atraduši uzticamus domubiedrus, kas gatavi drosmīgi aizstāv ne tikai savas nozares intereses, bet arī iestāties par taisnīgu attieksmi pret veselības nozarē strādājošajiem.
Esam pārliecināti, ka kopīgi ideāli un vērtības un darbs roku rokā ļaus mums sasniegt visaugstākos mērķus arī turpmāk, nodrošinot izglītības un veselības nozaru izaugsmi, ka arī pedagogu un mediķu interešu aizstāvību.
Dziļā cieņā apliecinām, ka LĀB arī turpmāk būs LIZDA sabiedrotais un atbalstīs visos tās centienos nodrošināt Latvijas izglītības sistēmas attīstību un atbilstību mūsdienu prasībām.
Ar cieņu, Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece
SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) ir atsaucies Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) aicinājumam nodrošināt viedtālruņus Latvijas lielāko slimnīcu reanimācijas nodaļām, kurās ārstējas smagi slimie Covid–19 pacienti. Uzņēmuma ziedojums dos iespēju pacientiem sazināties ar saviem tuviniekiem bez atlīdzības, nodrošinot tik nepieciešamo klātbūtnes efektu un psiholoģisko atbalstu.
“Pieaugot Covid–19 saslimstībai un slimnīcu noslodzei, kā arī rūpējoties par medicīnas personāla un sabiedrības veselību, objektīvi izveidojusies situācija, ka tuviniekiem nav iespējams apmeklēt pacientus klātienē slimnīcā. Tāpēc LĀB pēc Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas reanimatologu ierosinājuma vērsās pie valsts atbildīgajām institūcijām un slimnīcām, lūdzot rast iespēju nodrošināt mūsdienīgu saziņu reanimācijas nodaļu pacientiem. Paldies LMT, kas uzreiz atsaucās šim aicinājumam un operatīvi piegādāja viedtālruņus, kas jau pirms svētkiem nonāks Latvijas lielākajās slimnīcās,” atzīmē LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
LMT Latvijas lielāko slimnīcu reanimācijas nodaļu Covid–19 pacientu vajadzībām ziedojis 19 Samsung Galaxy A41 (A415) viedtālruņus un SIM kartes, kā arī bezmaksas mobilo sakaru un datu pakalpojumus.
“Ņemot vērā smago situāciju, kas izveidojusies Latvijas lielākajās slimnīcās saistībā ar vīrusinfekcijas Covid–19 izplatību, LMT atsaucās Latvijas Ārstu biedrības lūgumam ziedot 19 viedtālruņus ar balss sakaru un interneta pieslēgumu tām slimnīcu reanimācijas nodaļām, kurās ārstējās smagi slimi Covid–19 pacienti. Laikā, kad klātienes tikšanās ar ģimenes locekļiem un tuviniekiem pandēmijas dēļ pacientiem nav iespējama, attālināta saziņa izmantojot viedo tehnoloģiju risinājumus, ir nozīmīgs emocionāls un psiholoģisks ieguvums, kas zināmā mērā dod klātesamības sajūtu. Viedo tehnoloģiju risinājumi ir būtisks atspaids arī mediķu ikdienā, tāpēc Latvijas lielākās ārstniecības iestādes esam atbalstījuši jau iepriekš, lai minimizētu riskus visai Latvijas medicīnas sistēmai ciest no Covid–19 infekcijas izraisītām sekām,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.
Viedtālruņi tiks nogādāti P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai Rīgā, Vidzemes slimnīcai Valmierā, Rēzeknes slimnīcai, Daugavpils Reģionālajai slimnīcai, Jelgavas Reģionālajai slimnīcai, Liepājas Reģionālajai slimnīcai, Jēkabpils Reģionālajai slimnīcai, Tukuma, Kuldīgas, Ogres un Dobeles slimnīcām. Pacientu tiesību likuma 5. panta trešā daļa nosaka, ka “pacientam ir tiesības uz savas ģimenes un citu personu atbalstu ārstniecības laikā”, tāpēc ir svarīgi kopā atrast veidu, kā sarežģītajos apstākļos šīs pacienta tiesības iespēju robežās realizēt.
Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas atklātā vēstule sabiedrībai
Rīgā 2020. gada 15. decembrī, Nr. 01.23.2/187
Atbalstījusi: Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas valde 2020. gada 14. decembrī
Godājamie Latvijas cilvēki!
Brīdī, kad Latvijā Covid-19 pandēmijas dēļ ir izsludināta ārkārtas situācija veselības aprūpē, Latvijas Ārstu biedrība vēršas pie Latvijas iedzīvotājiem, izsakot pateicību par izpratni un pretimnākšanu, godprātīgi ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, sociālo kontaktu ierobežošanu, fizisko distancēšanos, apzinīgu roku un elpošanas orgānu higiēnu, mutes un deguna aizsegu, kā arī lietotnes „Apturi Covid“ lietošanu, bet, ja nepieciešams, pašizolēšanos, dalību laboratoriskajā un epidemioloģiskās izmeklēšanā, līdzestību ārstniecībai un citiem pasākumiem infekcijas slimības profilaksei un kontrolei. Tas liecina, ka Latvijas sabiedrībā kopumā ir laba veselības izglītotība un veselībpratība!
Nav nevienas citas labas iespējas, kā pārtraukt Covid-19 iekšējo transmisiju, kā kopīgi ievērot valdības noteiktos ierobežojumus un paciest neērtības. Mums veiksies labāk un mēs varēsim to izdarīt ātrāk, ja stiprāki un pacietīgāki būs mūsu vājākie „ķēdes posmi“, proti, cilvēki ar nepietiekamu veselībpratību, sazvērestības teoriju piekritēji vai maldu ziņu izplatītāji, kas tīko pēc lētas uzmanības.
Inficējas, slimo un mirst arī ārsti, māsas un citi veselības aprūpē strādājošie, taču viņiem nav citas izvēles, kā vien palīdzēt citiem – viņu darbu nav iespējams veikt attālināti. Ārsta profesijas ētiskais kods liek palīdzēt gan varmācībā cietušam, gan varmākam, gan tiesnesim, gan noziedzniekam. Ārsta attieksmei jābūt vienlīdzīgai gan pret cilvēku, kurš, vairoties atbildības, melo par savas inficēšanās patiesajiem apstākļiem, gan pret cilvēku, kurš, bailēs saslimt, jau jūtas slims un sagroza stāstīto par savu veselību. Šķietami sīkai detaļu noklusēšanai vai sagrozīšanai var būt neparedzami smagas sekas – līdzībā, kā ugunsgrēkam, kurš cēlies no sīkas dzirkstelītes.
Ārkārtas stāvoklis veselības aprūpē ir skaļš signāls par to, ka pieejamie resursi vairs nav pietiekami, lai nodrošinātu pieaugošās vajadzības pēc veselības aprūpes slimniekiem ar vidēju un smagu slimības gaitu. Ārkārtas stāvoklis nozīmē, ka Covid-19 pacientu veselības aprūpē tiks iesaistīti arī citu specialitāšu ārsti un māsas, kuru ikdiena iepriekš nav bijusi saistīta ar infekciju slimībām. Veselības aprūpē strādājošiem ārkārtas stāvoklis veselības aprūpē nozīmē papildu pienākumus, milzīgu papildu gan fizisku, gan emocionālu slodzi, papildu darbu brīvdienās, papildu negulētas naktis, atceltus atvaļinājumus, augstu risku paša un tuvinieku veselībai – veselības aprūpē strādājošo mūža ilgumu!
Mēs aicinām ticēt ārstiem! Lai arī Covid-19 ir jauna slimība, par to mēs katru dienu uzzinām ko jaunu! Mēs atbalstīsim vakcināciju, kad tā būs pieejama, taču mēs varam ierobežot vīrusa izplatību vēl pirms tās, taču tikai kopā!
Šoreiz mēs lūdzam piedot valdībai, kura, nosakot ierobežojumus, labu nodomu vadīta satraukumā un steigā pieņem dažu labu nepārdomātu lēmumu, taču lielos viļņos šūpināšana lai izpaliek.
Adventes laiks ir gaidīšanas laiks, ko labi vadīt ģimenes lokā, kavējoties sirsnīgās sarunās vai pārdomās, vairoties drūzmas veikalos vai ballītēs, atturoties no lielīšanās ar maldu ziņām un noticēt brīnumam – ka visi kopā mēs varam ierobežot vīrusa izplatību!
Mēs lūdzam Jūs – saudzējiet sevi un mūs, bet mēs sargāsim Jūs un, cik spēsim, palīdzēsim!
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
