Noderīgi

Aktualizētas prognozes par nepieciešamajiem speciālistiem ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas, kuru piesaistei Veselības ministrija izmaksā finanšu atbalstu, lai nodrošinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Atbalstu var saņemt ārstniecības personas, kuras strādās kādā no Latvijas reģioniem un atbildīs izvirzītajiem nosacījumiem.

Cilvēkresursu nodrošināšanai reģionos naudas kompensācijas ārstniecības personām tiek izmaksātas Veselības ministrijai īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” Nr. 9.2.5.0/17/I/001. Ik gadu projekta ietvaros notiek rezultātu izvērtēšana un informācijas apkopošana, kādi speciālisti un cik daudz būs nepieciešami turpmāk.

Pēc apkopotās informācijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) šā projekta ietvaros kopumā piesaistīti 82 speciālisti, no kuriem pagājušā gada laikā 62. Turpmākajos gados prognozēta tendence nepieciešamo speciālistu skaitam NMPD brigādēs reģionos nedaudz pieaugt – no 20 līdz 25 ārstniecības personām katrā no reģioniem.

Naudas kompensāciju izmaksā ģimenes ārstiem, kuri strādās ārpus Rīgas. Tajā skaitā, veicinot ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu, finanšu atbalstu izmaksā par ģimenes ārsta prakses nodošanu/pārņemšanu. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem (NVD) datiem, katrā no Latvijas reģioniem ir vairāki desmiti ģimenes ārstu prakses, kurās primāro veselības aprūpi iedzīvotājiem nodrošina ģimenes ārsts, kurš ir sasniedzis pensijas vecumu. Ja prakse tiek nodota jaunajam speciālistam, naudas kompensāciju saņem abi ārsti – pensijas vecuma ģimenes ārsts par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu, savukārt jaunais ģimenes ārsts par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes pārņemšanu. Projekta ietvaros līdz šim notikušas 18 ģimenes ārstu prakses pārņemšanas. Ģimenes ārsti var saņemt finanšu atbalstu arī kā jaunie ārsti speciālisti reģionā (bez prakses pārņemšanas).

Pirmo reizi naudas kompensācija tika izmaksāta zobārstam, kurš sācis strādāt ārpus Rīgas. Zobārstam ir jābūt līgumam ar NVD par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas jānodrošina noteiktā apjomā.
Savukārt, piemēram, psihoneiroloģiskajās slimnīcās ārpus Rīgas piesaistītas kopumā 233 dažādas ārstniecības personas, no kurām pērnā gada laikā 68. Prognozējot nepieciešamo ārstniecības personālu šogad, slimnīcas norādījušas, ka tām būtu nepieciešams tāds speciālists kā mākslas terapeits.

Nosacījumi paredz, ka ārstniecības personai – kompensācijas saņēmējam – reģionā jāstrādā vismaz piecus gadus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu jomā pilnas slodzes apmērā. Saskaņā ar esošo kārtību naudas kompensāciju var saņemt:
• ārsts speciālists,
• zobārsts,
• ārsta palīgs,
• medicīnas māsa,
• māsas palīgs,
• vecmāte,
• fizioterapeits,
• ergoterapeits,
• zobu higiēnists,
• zobārsta asistents (zobārstniecības māsa),
• ģimenes ārsta prakse reģionā – pensijas vecuma ģimenes ārsts, kas nodod praksi, un jaunais ģimenes ārsts, kas pārņem praksi.

Ārstam speciālistam un zobārstam jāatbilst nosacījumam, ka ārpus Rīgas viņš profesijā nav strādājis 2017. gada 24. martā, kas ir diena, kad stājās spēkā MK noteikumi Nr. 158. par šā atbalsta izmaksas kārtību. Savukārt pārējās ārstniecības personas var saņemt atbalstu, ja šajā dienā nav strādājušas kādā no minētajām profesijām Latvijā. Šis nosacījums ieviests, lai slimnīcām, NMPD, ģimenes ārstu praksēm u.c. ārstniecības iestādēm reģionos piesaistītu papildu ārstniecības personālu.
Lai pretendētu uz atbalstu, ārstniecības personai jāaizpilda pieteikums, kuram jāpievieno darba līguma kopija, savukārt ģimenes ārstiem par prakses pārņemšanu – abpusēji parakstīts pieteikums un NVD izziņa. Pieteikumu veidlapas un kontakti jautājumiem pieejami talakziglitiba.lv mājas lapā: Kompensācijas ārstniecības personām par darbu reģionos|talakizglitiba.lv

Nepilnu trīs gadu laikā ārstiem, māsām un citām ārstniecības personām naudas kompensācijās izmaksāti 6,25 miljoni eiro, vidēji 10 tūkstoši katram speciālistam. Pretendentu atlases periods sākās 2018. gada maijā un plānots līdz 2023. gada 31. jūlijam vai līdz pieejamā finansējuma apguvei. Kopējais finansējums ir teju 10 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka papildu speciālistu piesaistei Rīgā šā gada februārī Veselības ministrija sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu “Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai” Nr. 9.2.7.0/21/I/001. Projekta ietvaros naudas kompensāciju izmaksā:
• māsām,
• māsu palīgiem,
• ārstu palīgiem,
• ģimenes ārsta praksei Rīgā (pensijas vecuma ģimenes ārstam un jaunajam ģimenes ārstam par prakses nodošanu/pārņemšanu).

Māsām un māsu palīgiem jāstrādā kādā no lielajām slimnīcām Rīgā, ārstu palīgiem NMPD. Speciālistiem jāatbilst nosacījumam, ka viņi nav strādājuši kādā no atbalstāmajām profesijām 2020. gada 12. martā, kas ir ārkārtējās situācijas izsludināšanas diena Covid – 19 izplatības dēļ. Lai saņemtu atbalstu, ārstniecības personai jāaizpilda pieteikums, kuram jāpievieno darba līguma kopija.

Pieteikumu pieņemšana no ārstniecības personām sākās februārī un plānota līdz 2023. gada 30. septembrim vai līdz pieejamā finansējuma apguvei. Kompensāciju izmaksai pieejami 3 miljoni eiro. Pieteikumu veidlapas un kontakti jautājumiem pieejami talakizglitiba.lv mājas lapā: Kompensācijas ārstniecības personām Rīgā | talakizglitiba.lv

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) lēmumā par invaliditātes noteikšanu norāda invaliditātes cēloni, piem., slimība, slimība no bērnības, nelaimes gadījums darbā; arodslimība, slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu, ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts, pildot militārā dienesta pienākumus u.c.  

Gadījumos, kad personai jau ir noteikta invaliditātes grupa, taču VDEĀVK tiek saņemts jauns nosūtījums invaliditātes ekspertīzei sakarā ar citu invaliditātes cēloni, nav pamata atteikt invaliditātes ekspertīzi. Līdz ar to pastāv situācijas, kad vienai un tai pašai personai vienlaicīgi ir noteiktas vairākas invaliditātes grupas ar atšķirīgiem cēloņiem (piemēram, III grupa par slimību no bērnības un II grupa sakarā ar arodslimību).

Ja personai sakarā ar noteikto invaliditāti ir tiesības uz vairākiem pakalpojumiem (piemēram, invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar arodslimību vai nelaimes gadījumu darbā), tiesiskais regulējums[1] kopš 01.01.2020. paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķir tikai vienu pakalpojumu, ņemot vērā personas izvēli. Ja iepriekš persona saņēma abus minētos VSAA pakalpojumus, to izmaksa tiek turpināta līdz VSAA lēmumā noteiktā termiņa beigām, savukārt pēc šī termiņa beigām personai jāizvēlas, kuru vienu pakalpojumu turpmāk saņems.

 Gadījumos, kad pacienti izsaka vēlmi kārtot vairākas invaliditātes grupas sakarā ar atšķirīgiem invaliditātes cēloņiem, aicinām informēt savus pacientus par augstāk minēto.

[1]  Likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 14.panta astotā daļa un Pārejas noteikumu 24.punkts, atbilstoši 2019.gada 21.novembra grozījumiem likumā, pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/37968-par-obligato-socialo-apdrosinasanu-pretnbspnelaimes-gadijumiem-darba-un-arodslimibam

*Skaidrojumu sagatavoja LM Sociālās iekļaušanas politikas departaments

Sākot ar rītdienu, 19. decembri, līdz pat 3. janvārim iedzīvotājiem Covid-19 analīzes būs iespējams nodot arī bez ārsta nosūtījuma, ja ir parādījušies slimības simptomi (akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, paaugstināta temperatūra, ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums u.c.). Tas nodrošināts, lai saglabātu iedzīvotājiem iespēju brīvi nodot Covid-19 analīzes arī svētku laikā, kad saņemt ģimenes ārsta, ārsta speciālista vai dežūrārsta nosūtījumu analīžu veikšanai varētu būt apgrūtināti.

Covid-19 analīžu nodošanai var pieteikties, zvanot:

• Tālrunis centralizētam pierakstam Covid-19 analīžu veikšanai – 8303
• Centrālās laboratorija – 8330
• E. Gulbja laboratorija – 67801112
• MFD Laboratorija – 66164606
• NMS Laboratorija – 67144015
• Valsts zinātniskais institūts “BIOR” – 28369560

Pieraksta tālruņu un analīžu nodošanas punktu darba laiki pieejami Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

Covid-19 analīžu nodošanai var pieteikties elektroniski:

• Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas mājaslapā – https://www.aslimnica.lv/pieraksts.php
• E. Gulbja laboratorijas mājaslapā – https://www.egl.lv/autorizacija/?auth
• Centrālā laboratorija – rakstot uz e-pastu analizes@laboratorija.lv norādot vārdu, uzvārdu un savu tālruņa numuru un laboratorijas darbinieki sazināsies, lai vienotos par analīžu nodošanas laiku un vietu.

Analīzes bez nosūtījuma varēs nodot arī pēc augstākminētā laika posma, ja pieteikums uz tām veikts līdz 3. janvārim (ieskaitot).

Analīžu nodošanas vietas un informāciju par katru no tām iespējams atrast interaktīvā kartē: “COVID-19 analīžu nodošanas vietas Latvijā”.

Savukārt, Covid-19 analīžu rezultāti pieejami E-veselības portālā, kā arī analīžu pakalpojumu sniedzēju mājaslapās. Lai rezultātus aplūkotu E-veselībā, jāatver interneta pārlūkprogrammā adrese www.eveseliba.gov.lv, jāizvēlas “Pieslēgties” un “Iedzīvotājs”. Pēc autorizēšanās sistēmā analīžu rezultātu paziņojums būs skatāms sadaļā “Mani rezultāti”.

Ja brīvdienās vai svētku laikā parādās veselības problēmas, tad Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka ārpus ģimenes ārstu darba laika medicīniska rakstura padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, iespējams saņemt, zvanot uz valsts ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem, savukārt traumu (piemēram, apdegumu, lūzumu, mežģījumu) vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniegs steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, palīdzību sniegs slimnīcu uzņemšanas nodaļas.

Dzīvībai kritiskās situācijās jāzvana uz ārkārtas tālruni 113 – piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja ir dzīvībai bīstama asiņošana, gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks, u.c.), ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.

Dežūrārstu, steidzamās medicīniskās palīdzības punktu un slimnīcu uzņemšanas nodaļu darba laiks un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama NVD mājaslapas sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”. Atgādinām, ka gadījumos, kad nepieciešama medicīniska palīdzība, ierodoties ārstniecības iestādē, pacientam ir jāievēro 2 metru distance un jālieto sejas aizsargmaska, respirators vai vizieris.

Aptaujas mērķis bija noskaidrot respondentu zināšanas par antibiotikām, to atbilstošu lietošanu, iespējamiem riskiem un blakusparādībām. Kā arī noskaidrot, vai Eiropas ārsti jūtas pietiekami informēti, iesaistīti un atbalstīti centienos veicināt saprātīgu antibiotiku lietošanu.