LĀB vērš uzmanību uz to, ka liegums strādāt ārsta specialitātē ir personas pamattiesību ierobežojums un to var piemērot tikai uz likuma pamata, ievērojot tiesību principus.
Tiesības strādāt par ārstu var liegt tikai likumā noteiktajā kārtībā izsmeļoši uzskaitītos gadījumos, kad atbilstoši konkrētam lēmumam ārstam tiek apturēts vai anulēts ārsta sertifikāts vai arī apturēta reģistrācija ārstniecības personu reģistrā, kas nozīmē liegumu strādāt ne tikai specialitātē, bet arī ārsta profesijā. Šādi gadījumi būtu: 1) aizliegums nodarboties ar ārstniecību, ja tas personai kriminālprocesā noteikts kā drošības līdzeklis vai ir spēkā stājies kriminālsods – noteiktas nodarbošanās aizliegums; 2) aizliegums nodarboties ar ārstniecību, ja personai piemērots sods administratīvā pārkāpuma lietvedībā – uz noteiktu laiku atņemtas tiesības nodarboties ar ārstniecību; 3) LĀB Sertifikācijas padomes lēmums par ārsta sertifikāta anulēšanu, ja ārsts profesionālajā darbībā ir būtiski pārkāpis ētikas normas un to ir konstatējusi LĀB Ētikas komisija, kura arī izteikusi priekšlikumu par sertifikāta anulēšanu.
Ja ārstam tiek apturēts vai anulēts sertifikāts specialitātē, tas neliedz strādāt ārsta profesijā kompetences ietvaros, piemēram, stacionāra uzņemšanas nodaļā kā nesertificētam ārstam.
LĀB ir saņēmusi iesniegumus par dr. Edgara Medņa publisku komunikāciju, kura pirmšķietami pārkāpj ārstu ētikas noteikumus un, iespējams, satur naida runas elementus. LĀB nodos šos iesniegumus izskatīšanai LĀB Ētikas komisijā, kura izvērtēs, vai ir noticis ētikas pārkāpums, un ja jā, tad lems, vai pārkāpums atzīstams par būtisku, lai jautājuma izskatīšanu nodotu LĀB Sertifikācijas padomei lēmuma pieņemšanai par sertifikāta anulēšanu.
Uzsākot jauno 2024./2025. gada operas un baleta sezonu, sveicam ārstniecības iestāžu darbiniekus, piedāvājot apmeklēt Džoakīno Rosīni operu “Pelnrušķīte” 11. septembrī plkst. 19.00 par īpašu cenu.
Biļetes pieejamas LNO kasēs un internetā www.opera.lv.
Ar īpašo kodu MED20 saņemsiet biļetes cenas atlaidi 20% apmērā.
Līdz 15. septembrim Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai, ja apmācības paredzētas 2024/25 gadā. Īpašos gadījumos valde izskatīs arī iesniegumus ārpus šī termiņa. Katru gadu 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju līdz $ 3000 apmērā.
Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Fonda stipendijai. Pieteikšanās kārtība www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.
Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai.
Līdz pat 2021. gadam fonds galvenokārt atbalstīja Latvijas jauno ārstu un zobārstu profesionālo pilnveidi, bet kopš 2021. gada pretendentu loks ir paplašināts un stipendiju var saņemt arī citas ārstniecības personas, piemēram, fizioterapeiti, rehabilitologi, farmaceiti u.c.
Pieteikumus vērtē fonda valde, kurā sabiedriskā kārtā darbojas tā vadītājs reimatologa asoc. prof. Juris Lazovskis (Kanāda). Fonda valdē ir zobārste Inese Flude (Kanāda) un farmakoloģe prof. Ingrīda Selga Šķetre, Latvijas goda konsule Kanādā Jaunskotijas provincē. Ekspriekšsēdis – prof. Kaspars Tūters (Kanāda).
Ojāra Veides fonda stipendiāti par savu pieredzi un ieguvumiem gatavo aprakstu, ko var lasīt LĀZA mājaslapā sadaļā Publikācijas/ Apkārtraksts. Neiztrūkstoši ir pateicības vārdi par atbalstu. Tas priecē un motivē Fonda valdi arī turpmāk sniegt savu atbalstu Latvijas jaunajiem un ne tik jauniem speciālistiem. Šobrīd atbalstu jau saņēmuši Latvijas 67. kolēģi.
Prof. Ingrīda Selga Šķetre Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rīkotā pieņemšanā Latvijas goda konsuliem ārvalstīs, 01.07.2024. Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
Ojāra Veides stipendiju fondu 1999. gadā Kanādā dibinājusi Saskačevanas universitātes profesore Emma Irēne Groduma (1916-2007), kas testamentā novēlēja daļu mantojuma fonda izveidei, lai godinātu savu brāli LU medicīnas studentu Ojāru Kārli Veidi, kas zaudēja dzīvību Otrajā pasaules karā. Fonda darbību nodrošina ziedojumi. Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību.
Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā laza@lazariga.lv tālr. +371 29121922 www.lazariga.lv
3. jūnijā, viesnīcā AC Hotel by Marriott Rīga norisināsies konference par garīgo veselību un psihosociālo atbalstu (MHPSS), kas tiek organizēta sadarbībā ar Pasaules Veselības organizācija un Latvijas Veselības ministriju. Šī pasākuma mērķis ir pievērsties MHPSS lomas paplašināšanai krīzes situācijās, īpaši koncentrējoties uz Ukrainā notiekošo karu, kura dēļ ir pārvietoti vairāk nekā 6 miljoni bēgļu. Konference sniegs dalībniekiem efektīvas, kulturāli piemērotas un ētiski pamatotas intervences stratēģijas, kas izklāstītas Starpaģentūru pastāvīgās komitejās un PVO vadlīnijās. Tas veicinās sadarbības centienus, lai uzlabotu MHPSS koordināciju un programmēšanu.
Apvienojot daudzveidīgu ieinteresēto personu grupu, tostarp dažādu ministriju, iestāžu, universitāšu, slimnīcu, nevalstisko organizāciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un bēgļu kopienas pārstāvjus, konference kalpos par platformu, lai apmainītos ar labāko praksi un risinātu problēmas. ar kurām saskaras bēgļus uzņemošās valstis. Pasākums, kas notiks viesnīcā AC Hotel Riga, veicinās bagātīgu ideju un pieredzes apmaiņu, veicinot sadarbības vidi, lai uzlabotu MHPSS praksi un veicinātu skarto iedzīvotāju noturību un atveseļošanos. Lai nodrošinātu plašu līdzdalību un izpratni, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu un ukraiņu valodās.
Atgādinām, ka ārsta izziņa bērnu nometnei vairs nav obligāta prasība.
Veselības ministrija norādījusi, ka nepieciešamības gadījumā saistībā ar bērna veselību vecāki var iesniegt [ārsta izziņu], piemēram, ja ārsts var sniegt korektākas norādes par nepieciešamo atbalstu bērnam hroniskas saslimšanas gadījumā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 981 “Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība”
13. Dalībnieka likumiskie pārstāvji, (..), iesniedz šādus dokumentus un apliecina, ka sniegtā informācija ir patiesa:
13.1. anketu, kurā norādīta šāda informācija par dalībnieku: (..)
13.1.7. cita būtiska informācija par dalībnieku, kas var būt noderīga nometnes organizētājiem pakalpojuma nodrošināšanai un piemērotas pirmās palīdzības sniegšanai, tai skaitā hroniskās saslimšanas, alerģijas, lietojamie medikamenti, uztura pielāgojumi, fiziskās slodzes ierobežojumi un nepieciešamie atbalsta pasākumi.
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija iebilst pret Saeimas deputātu kavēšanos lauku iedzīvotājiem nodrošināt reālu aizsardzību no ķīmisko pesticīdu ietekmes.
Organizāciju ieskatā iedzīvotāju aizsardzības pasākumu ieviešana tiek apzināti novilcināta pesticīdu lietotāju interesēs. Lauksaimniecības pesticīdu lietošana lielākā vai mazākā attālumā no mājokļa ietekmē vismaz 225 tūkstošus mājsaimniecību lauku teritorijās.
Pēdējos mēnešos Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas dienaskārtībā atgriezies Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums «Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā», par ko līdzdalības platformā «Mana balss» parakstījušies vairāk nekā 11 tūkstoši pilsoņu.
Tomēr vairākums diskusijā iesaistīto deputātu apzināti cenšas aizkavēt jau tā novilcinātās iniciatīvas virzību. Tā tika iesniegta Saeimā 2020. gada oktobrī, sākotnēji prasot aizliegt lietot pesticīdus kilometra attālumā no apdzīvotām lauku mājām. Pēcāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā risinājumu projektā pesticīdu lietošanas aizlieguma rādiuss saruka līdz 25 metriem.
Satversmes 111. pants nosaka – valsts aizsargā cilvēku veselību. Savukārt saskaņā ar 115. pantu valsts uzdevums ir gādāt par iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Vēlamies uzsvērt, ka ekonomiskās intereses ar sabiedrības interesēm un vides aizsardzību jālīdzsvaro ne tikai mežu apsaimniekošanā, kā to izgaismoja nesenais Satversmes tiesas spriedums par mazāka caurmēra koku ciršanas normas atcelšanu, bet arī lauksaimniecībā.
Tas nozīmē, ka lauksaimniecības sistēmas modelis ir jāmaina, lai piesārņotāji uzņemtos lielāku atbildību par savu ietekmi uz vidi un tuvumā dzīvojošo dzīves kvalitāti. Vienlaikus jāatzīmē, ka sabiedrības veselības un vides aizsardzība nedrīkst būt brīvprātīgs pasākums, ko ievērotu tikai daļa lauksaimnieku, bet tai jāattiecas uz visiem pesticīdu lietotājiem. Lauksaimniecība tiek subsidēta no sabiedrības maka, taču iedzīvotāju iespējas uzstāt uz savām tiesībām jautājumos, kas saistīti ar riskiem no pesticīdu izplatības, līdz šim ir bijušas ļoti ierobežotas.
Aicinām ne tikai apturēt sintētisko pesticīdu patēriņa pieaugumu Latvijā, bet arī izstrādāt pesticīdu lietošanas kontroles mehānismu, kas ietvertu tuvumā dzīvojošo fizisku aizsardzību no piesārņojuma ietekmes (nosakot buferzonu), iedzīvotāju savlaicīgu apziņošanu par ķīmisko pesticīdu lietošanu, kompensāciju fonda izveidi (piemēram, gadījumiem, kad pesticīdi nonāk citu pārtikas ražotāju produkcijā, tādējādi radot zaudējumus), kā arī pastiprināta vides monitoringa sistēmas ieviešanu.
Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente:
– Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz veselību. Šīm tiesībām ir jābūt par pamatu, virzot visus turpmākos lēmumus. Pesticīdi ir toksiskas vielas visām bioloģiskām būtnēm, tajā skaitā cilvēkam. Pesticīdu pārmērīgu devu uzņemšana (ieelpošana, ādas kontakts, apēšana) izraisa smagus akūtas saindēšanās gadījumus, bet arī relatīvi nelielās devās, bet regulāra pesticīdu uzņemšana atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā, izraisot ne tikai elpošanas, endokrīnās, reproduktīvās, nervu un imūnās sistēmas bojājumus, bet kaitē arī citām sistēmām mūsu organismā. Pesticīdu ekspozīcija grūtniecības laikā rada nopietnus veselības draudus auglim. Tādu slimību kā onkoloģisko, autoimūno, neirodeģeneratīvo slimību un pāru neauglības globālais “uzplaukums” saistāms ar intensīvo pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā.
Guntars Melnis, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs:
– Biškopjiem pesticīdu nepareiza lietošana ir ļoti sāpīgs jautājums, jo tas ietekmē ne tikai biškopības nozari un produktus, bet arī saimniecībā esošo medus bišu veselību. Medus bites ir ļoti nozīmīgas mūsu ekosistēmā, jo kopā ar citiem kukaiņiem piedalās augu apputeksnēšanā. Tāpēc politiķiem un ierēdņiem beidzot ir jāsakārto pesticīdu izplatīšanas un lietošanas tiesību akti, lai to lietošana ir godīga un caurskatāma. Tā, lai Latvijā arī biškopjiem un bioloģisko lauksaimniecības produktu ražotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas saimniekot līdzās citiem lauksaimniekiem. Politiķiem šajā jautājumā ir jāspēj uzņemties atbildība un jānodrošina efektīvi aizsardzības pasākumi pret pesticīdu radīto piesārņojumu, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju veselību un vides saglabāšanu.
Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs:
– Esam nonākuši situācijā, kad jāsecina – sabiedrības balsij kā griezei pļavā politiski tiek pārbraukts ar buldozeru. Vienlaikus apzināti tiek kultivēts bīstams mīts, ka pesticīdi ir pielīdzināmi vitamīniem un ka tos lietojam maz. Tomēr Eurostat statistika rāda, ka Latvija ir ne tikai līdervalsts visā ES pesticīdu lietošanas pieauguma tempu ziņā aizvadītajā desmitgadē, bet arī lietojums uz aramzemes hektāru Latvijā ir lielāks, nekā citviet Baltijā un tuvākajās Ziemeļvalstīs. Laikā, kad piedzīvojam reģionu iztukšošanos, dzīves kvalitātes uzlabošanai lauku reģionos vajadzētu būt starp valsts prioritātēm, taču notiek pretējais – šauru ekonomisko interešu vārdā turpinām apdraudēt laukos dzīvojošos. Tāpat paredzams, ka arvien biežāk saskarsimies ar gadījumiem, kad migrējošais pesticīdu piesārņojums no blakus lauka ietekmēs bioloģisko produktu ražotājus, radot lielus zaudējumus, kas valstij būs jākompensē.
Plašāka informācija:
Ieva Liepniece, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija
Informācijas ciklā “Veselības stāvoklis ES” valstu veselības profili sniedz kodolīgu un politikas veidošanai svarīgu pārskatu par veselību un veselības aprūpes sistēmām ES / Eiropas Ekonomikas zonā. Tajos ir uzsvērtas katras valsts īpatnības un problēmas, pamatojoties uz valstu savstarpējo salīdzinājumu. Mērķis ir atbalstīt politikas veidotājus un tās ietekmētājus, piedāvājot savstarpējas mācīšanās un brīvprātīgas informācijas apmaiņas iespējas. Pirmo reizi kopš sērijas uzsākšanas 2023.gada izdevumā “Valstu veselības profili” ir iekļauta īpaša sadaļa par psihisko veselību.
Valstu veselības profilos iekļauto datu un informācijas pamatā galvenokārt ir valstu oficiālā statistika, kas tikusi iesniegta Eurostat un ESAO un apstiprināta, lai nodrošinātu visaugstākos datu salīdzināmības standartus. Avoti un metodes, kas ir šo datu pamatā, ir pieejami Eurostat datubāzē un ESAO veselības datu bāzē. Daļa no papildu datiem iegūti arī no Institute for Health Metrics and Evaluation (IHME), European Centre for Disease Prevention and Control (ECDC), apsekojumiem Health Behaviour in School-Aged Children (HBSC), Pasaules Veselības organizācijas (PVO), kā arī citiem valstu avotiem.
Ar sagatavoto dokumentu variet iepazīties zemāk esošajā failā.
OECD/European Observatory on Health Systems and Policies (2023), Latvija: Valsts veselības profils 2023 , State of Health in the EU, OECD Publishing, Paris/European Observatory on Health Systems and Policies, Brussels. ISBN 9789264715295 (PDF) Series: State of Health in the EU SSN 25227041 (tiešsaistē)
Latvijas Nacionālā opera un balets vēlas iepriecināt ārstniecības iestāžu darbiniekus, piedāvājot apmeklēt Frančesko Čilea operu “Adriāna Lekuvrēra” 2. maijā plkst. 19.00 par īpašu cenu.
Biļetes pieejamas LNO kasēs un internetā www.opera.lv. Ar īpašo kodu MED25 saņemsiet biļetes cenas atlaidi 25% apmērā.
Līdz 15. septembrim Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai, ja apmācības paredzētas 2024/25 gadā.
Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai. Līdz pat 2021. gadam fonds galvenokārt atbalstīja Latvijas jauno ārstu un zobārstu profesionālo pilnveidi, bet kopš 2021. gada pretendentu loks ir paplašināts un stipendiju var saņemt arī citas ārstniecības personas, piemēram, fizioterapeiti, rehabilitologi, farmaceiti u.c.
Katru gadu 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju $1000 līdz $ 2500 apmērā. Pieteikumus vērtē fonda valde, kurā sabiedriskā kārtā darbojas Dr. Juris Lazovskis, Dr. Inese Flude un Dr. Ingrīda Šketris (Kanāda). Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību.
Ojāra Veides fonda stipendiāti par savu pieredzi un ieguvumiem gatavo aprakstu, ko var lasīt LĀZA Apkārtrakstā LĀZA mājaslapā sadaļā Publikācijas. Neiztrūkstoši ir pateicības vārdi par atbalstu. Tas priecē un motivē Fonda valdi arī turpmāk sniegt savu atbalstu Latvijas jaunajiem un ne tik jaunajiem speciālistiem.
Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Stipendiju fondam. Pieteikšanās kārtība www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.
Ojāra Veides stipendiju fondu 1999. gadā Kanādā dibinājusi Saskačevanas universitātes profesore Emma Irēne Groduma (1916-2007), kas testamentā novēlēja daļu mantojuma fonda izveidei, lai godinātu savu brāli LU medicīnas studentu Ojāru Kārli Veidi, kas zaudēja dzīvību Otrajā pasaules karā. Fondu vada asoc. prof. Juris Lazovskis. Ekspriekšsēdis – Kaspars Tūters (Kanāda).
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
