Skip to content

LĀB ziņas

LĀB pateicība par profesionālu sadarbību un atbalstu veselības nozarei

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības
Priekšsēdētājai Ingai Vanagai

Rīga, 2020. gada 14. decembrī Nr. 01.23.2/183

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) izsaka visdziļāko pateicību Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) par profesionālu sadarbību un nesavtīgu atbalstu, kas palīdzējis veikt būtiskas izmaiņas veselības aprūpes nozarē.

Lepojamies un no sirds priecājamies, ka LIZDA vadības un biedru vidu esam atraduši uzticamus domubiedrus, kas gatavi drosmīgi aizstāv ne tikai savas nozares intereses, bet arī iestāties par taisnīgu attieksmi pret veselības nozarē strādājošajiem.

Esam pārliecināti, ka kopīgi ideāli un vērtības un darbs roku rokā ļaus mums sasniegt visaugstākos mērķus arī turpmāk, nodrošinot izglītības un veselības nozaru izaugsmi, ka arī pedagogu un mediķu interešu aizstāvību.

Dziļā cieņā apliecinām, ka LĀB arī turpmāk būs LIZDA sabiedrotais un atbalstīs visos tās centienos nodrošināt Latvijas izglītības sistēmas attīstību un atbilstību mūsdienu prasībām.

Ar cieņu,
Latvijas Ārstu biedrības prezidente
Ilze Aizsilniece

LMT ziedo viedtālruņus smagi slimo Covid–19 pacientu saziņai ar tuviniekiem

SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) ir atsaucies Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) aicinājumam nodrošināt viedtālruņus Latvijas lielāko slimnīcu reanimācijas nodaļām, kurās ārstējas smagi slimie Covid–19 pacienti. Uzņēmuma ziedojums dos iespēju pacientiem sazināties ar saviem tuviniekiem bez atlīdzības, nodrošinot tik nepieciešamo klātbūtnes efektu un psiholoģisko atbalstu.

“Pieaugot Covid–19 saslimstībai un slimnīcu noslodzei, kā arī rūpējoties par medicīnas personāla un sabiedrības veselību, objektīvi izveidojusies situācija, ka tuviniekiem nav iespējams apmeklēt pacientus klātienē slimnīcā. Tāpēc LĀB pēc Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas reanimatologu ierosinājuma vērsās pie valsts atbildīgajām institūcijām un slimnīcām, lūdzot rast iespēju nodrošināt mūsdienīgu saziņu reanimācijas nodaļu pacientiem. Paldies LMT, kas uzreiz atsaucās šim aicinājumam un operatīvi piegādāja viedtālruņus, kas jau pirms svētkiem nonāks Latvijas lielākajās slimnīcās,” atzīmē LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.  

LMT Latvijas lielāko slimnīcu reanimācijas nodaļu Covid–19 pacientu vajadzībām ziedojis 19 Samsung Galaxy A41 (A415) viedtālruņus un SIM kartes, kā arī bezmaksas mobilo sakaru un datu pakalpojumus.

“Ņemot vērā smago situāciju, kas izveidojusies Latvijas lielākajās slimnīcās saistībā ar vīrusinfekcijas Covid–19 izplatību, LMT atsaucās Latvijas Ārstu biedrības lūgumam ziedot 19 viedtālruņus ar balss sakaru un interneta pieslēgumu tām slimnīcu reanimācijas nodaļām, kurās ārstējās smagi slimi Covid–19 pacienti. Laikā, kad klātienes tikšanās ar ģimenes locekļiem un tuviniekiem pandēmijas dēļ pacientiem nav iespējama, attālināta saziņa izmantojot viedo tehnoloģiju risinājumus, ir nozīmīgs emocionāls un psiholoģisks ieguvums, kas zināmā mērā dod klātesamības sajūtu. Viedo tehnoloģiju risinājumi ir būtisks atspaids arī mediķu ikdienā, tāpēc Latvijas lielākās ārstniecības iestādes esam atbalstījuši jau iepriekš, lai minimizētu riskus visai Latvijas medicīnas sistēmai ciest no Covid–19 infekcijas izraisītām sekām,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.

Viedtālruņi tiks nogādāti P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai Rīgā, Vidzemes slimnīcai Valmierā, Rēzeknes slimnīcai, Daugavpils Reģionālajai slimnīcai, Jelgavas Reģionālajai slimnīcai, Liepājas Reģionālajai slimnīcai, Jēkabpils Reģionālajai slimnīcai, Tukuma, Kuldīgas, Ogres un Dobeles slimnīcām. Pacientu tiesību likuma 5. panta trešā daļa nosaka, ka “pacientam ir tiesības uz savas ģimenes un citu personu atbalstu ārstniecības laikā”, tāpēc ir svarīgi kopā atrast veidu, kā sarežģītajos apstākļos šīs pacienta tiesības iespēju robežās realizēt.

Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas atklātā vēstulē sabiedrībai aicina saudzēt sevi un mediķus!

Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas atklātā vēstule sabiedrībai

Rīgā 2020. gada 15. decembrī, Nr. 01.23.2/187

Atbalstījusi: Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas valde 2020. gada 14. decembrī

Godājamie Latvijas cilvēki!

Brīdī, kad Latvijā Covid-19 pandēmijas dēļ ir izsludināta ārkārtas situācija veselības aprūpē, Latvijas Ārstu biedrība vēršas pie Latvijas iedzīvotājiem, izsakot pateicību par izpratni un pretimnākšanu, godprātīgi ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, sociālo kontaktu ierobežošanu, fizisko distancēšanos, apzinīgu roku un elpošanas orgānu higiēnu, mutes un deguna aizsegu, kā arī lietotnes „Apturi Covid“ lietošanu, bet, ja nepieciešams,  pašizolēšanos, dalību laboratoriskajā un epidemioloģiskās izmeklēšanā, līdzestību ārstniecībai un citiem pasākumiem infekcijas slimības profilaksei un kontrolei. Tas liecina, ka Latvijas sabiedrībā kopumā ir laba veselības izglītotība un veselībpratība!

Nav nevienas citas labas iespējas, kā pārtraukt Covid-19 iekšējo transmisiju, kā kopīgi ievērot valdības noteiktos ierobežojumus un paciest neērtības. Mums veiksies labāk un mēs varēsim to izdarīt ātrāk, ja stiprāki un pacietīgāki būs mūsu vājākie „ķēdes posmi“, proti, cilvēki ar nepietiekamu veselībpratību, sazvērestības teoriju piekritēji vai maldu ziņu izplatītāji, kas tīko pēc lētas uzmanības. 

Inficējas, slimo un mirst arī ārsti, māsas un citi veselības aprūpē strādājošie, taču viņiem nav citas izvēles, kā vien palīdzēt citiem – viņu darbu nav iespējams veikt attālināti. Ārsta profesijas ētiskais kods liek palīdzēt gan varmācībā cietušam, gan varmākam, gan tiesnesim, gan noziedzniekam. Ārsta attieksmei jābūt vienlīdzīgai gan pret  cilvēku, kurš, vairoties atbildības, melo par savas inficēšanās patiesajiem apstākļiem, gan pret cilvēku, kurš, bailēs saslimt, jau jūtas slims un sagroza stāstīto par savu veselību. Šķietami sīkai detaļu noklusēšanai vai sagrozīšanai var būt neparedzami smagas sekas – līdzībā, kā ugunsgrēkam, kurš cēlies no sīkas dzirkstelītes.     

Ārkārtas stāvoklis veselības aprūpē ir skaļš signāls par to, ka pieejamie resursi vairs nav pietiekami, lai nodrošinātu pieaugošās vajadzības pēc veselības aprūpes slimniekiem ar vidēju un smagu slimības gaitu. Ārkārtas stāvoklis nozīmē, ka Covid-19 pacientu veselības aprūpē tiks iesaistīti arī citu specialitāšu ārsti un māsas, kuru ikdiena iepriekš nav bijusi saistīta ar infekciju slimībām. Veselības aprūpē strādājošiem ārkārtas stāvoklis veselības aprūpē nozīmē papildu pienākumus, milzīgu papildu gan fizisku, gan emocionālu slodzi, papildu darbu brīvdienās, papildu negulētas naktis, atceltus atvaļinājumus, augstu risku paša un tuvinieku veselībai – veselības aprūpē strādājošo mūža ilgumu! 

Mēs aicinām ticēt ārstiem! Lai arī Covid-19 ir jauna slimība, par to mēs katru dienu uzzinām ko jaunu! Mēs atbalstīsim vakcināciju, kad tā būs pieejama, taču mēs varam ierobežot vīrusa izplatību vēl pirms tās, taču tikai kopā!

Šoreiz mēs lūdzam piedot valdībai, kura, nosakot ierobežojumus, labu nodomu vadīta satraukumā un steigā pieņem dažu labu nepārdomātu lēmumu, taču lielos viļņos šūpināšana lai izpaliek.    

Adventes laiks ir gaidīšanas laiks, ko labi vadīt ģimenes lokā, kavējoties sirsnīgās sarunās vai pārdomās, vairoties drūzmas veikalos vai ballītēs, atturoties no lielīšanās ar maldu ziņām un noticēt brīnumam – ka visi kopā mēs varam ierobežot vīrusa izplatību!  

Mēs lūdzam Jūs – saudzējiet sevi un mūs, bet mēs sargāsim Jūs un, cik spēsim, palīdzēsim!   

Mediķu testēšana brīvdienās gan Rīgā, gan ārpus Rīgas

Veselības inspekcija medicīnas darbiniekiem dod iespēju veikt valsts apmaksātu SARS-CoV-2 vīrusa testu siekalās:
-> Rīgā – sestdienās, svētdienās;
-> ārpus Rīgas – sestdienās.

Rīgā

Siekalu savākšanas komplektus sestdienās un svētdienās no plkst. 9:00 līdz 15:00 varat saņemt E. Gulbja laboratorijas galvenajā ēkā Brīvības gatvē 366 (blakus TC Alfa) pie reģistratūras lodziņa.

Testa nodošanas dienā:
Savāciet paraugu ārpus laboratorijas telpām – to var darīt mājās, automašīnā vai kādā nomaļā vietā.
Aizpildiet veidlapu un veidlapas lejas daļā uzrakstiet savu darba vietu un amatu.
Nododiet paraugu un aizpildīto veidlapu reģistratūrā (Brīvības gatvē 366)

Ārpus Rīgas – tikai sestdienās

Daugavpilī, Talsos un Kuldīgā laboratorijas telpās var saņemt paraugus, tad jādodas ārpus tās savākt siekalu paraugu, savāktais paraugs un veidlapa jāatgriež laboratorijā.
Veidlapas lejasdaļā ir jāuzraksta sava darba vieta.

Citās pilsētās pie laboratorijas jāmeklē laboratorijas auto, jo pieņemšanas punkti būs slēgti.

Adrese:NoLīdz
Bauska, Zaļā iela 109:1010:40
Daugavpils, Saules iela 3708:0012:30
Dobele, Uzvaras iela 4a14:1015:40
Gulbene, O. Kalpaka iela 2708:0009:30
Jelgava, Mātera iela 2911:3013:00
Jēkabpils, A. Pormaļa iela 309:1010:40
Kuldīga, Aizputes iela 2208:0018:30
Liepāja, Republikas iela 1616:0017:30
Limbaži, Klostera iela 315:2516:55
Madona, Rīgas iela 310:1011:40
Preiļi, Raiņa bulvāris 1313:3014:30
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 9812:0013:30
Saldus, Lielā iela 9c08:5010:20
Talsi, V. Ruģēna iela 208:0011:30
Valmiera, Rīgas iela 1313:1014:40
Ventspils, Sofijas iela 212:4514:15

Ģimenes ārsti, ārstu palīgi un māsas, kas strādā ārpus pilsētām ģimenes ārstu praksēs, var nodot siekalu paraugus tad, kad sūta savu pacientu paraugus.

Obligāti jāievēro piesardzību un jālieto personīgos aizsardzības līdzekļus!
Lūdzu ņemiet vērā, ka pusstundu pirms testa nodošanas nedrīkst, ēst, dzert, mazgāt zobus, smēķēt u.tml. Un nedrīkst izjaukt maisiņā esošo stobriņa un veidlapas komplektu, t.i. svītrukodiem un stobriņa un veidlapas ir jāsakrīt.

Vēstule LR prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam
LR Saeimas priekšsēdētajai Inārai Mūrniecei

Rīgā, 2020. gada 1.decembrī Nr. 01.23.2/172

Par ieguldījumu iedzīvotāju informēšanā,  demokrātijas vērtību graušanu un policejiskas valsts izveidi

Vienmēr esmu lepojusies, ka dzīvoju un strādāju demokrātiskā valstī, kurā katram cilvēkam ir tiesības uz vārda un rīcības brīvību, nebaidoties no vajāšanas un represijām. Arī līdzšinējās krīzēs mēs esam spējuši šīs vērtības kopīgi nosargāt, neejot vieglākās pretestības ceļu un nepieņemot aplamus lēmumus. Tāpēc manī neizpratni un bažas raisa Saeimas un Ministru Kabineta visā nopietnībā apsvērtā iecere Krimināllikumā paredzēt atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojumus.

Diemžēl COVID-19 pandēmijas krīze ir kļuvusi par smagu pārbaudījumu ne tikai Latvijas ekonomikai un veselības aprūpes sistēmai, bet arī lēmumpieņēmējiem, jo ne visi miera laika lēmumpieņēmēji ir labi pārmaiņu vadītāji paaugstināta stresa apstākļos. Turklāt krīzes vadītājiem ir jābauda nedalīta sabiedrības uzticība un cieņa.  

Uz grūtiem jautājumiem nav vieglu atbilžu! Sarežģītas situācijas prasa kompleksus risinājumus, kam nepieciešama zināšanas un pieredze, spēja uzņemties atbildību un strādāt komandā. Krīzēs labs vadītājs nevis šķeļ, bet apvieno, gudri vada un iedvesmo, neaizmirstot nevienu savas valsts iedzīvotāju. Tāpēc šādu nepārdomātu iniciatīvu virzīšana ir satraucoša un neizprotama, īpaši ņemot vērā to, ka nav līdz šim veikta mūsdienīga iedzīvotāju informēšana. Tā būtu jāorganizē  izmantojot vienkāršus informācijas tehnoloģiju rīkus, ja nepieciešams – vairākās valodās.

Demokrātijās lēmumi tiek pieņemti diskusiju ceļā, spējot pamatoti un plaši sabiedrībai skaidrot to mērķi un ieguvumus. Tikai autoritāros režīmos problēmas tiek risinātās ar aizliegumu un sodu palīdzību, tādejādi novēršot uzmanību no galvenā – nespējas vadīt valsti un sabiedrību. Latvijas valsts un sabiedrība ir pelnījusi cieņu un demokrātisku pārvaldību, kas atbilst 21. gadsimta garam un vispārpieņemtām vērtībām. Tāpēc aicinu valsts augstākās amatpersonas nepieļaut sabiedrības šķelšanu un policejiskas valsts izveidi.

LĀB prezidente
Dr. Ilze Aizsilniece

Latvijas Ārstu biedrība aicina pārskatīt veselības aprūpes finansējumu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru Kabinetam, tai skaitā Veselības ministrijai, kurā lūdz vēlreiz izskatīt jautājumu par veselības aprūpes finansējumu šajā un nākošajos gados. Vēstulē LĀB vērš uzmanību, ka kaimiņvalstīs un citās Eiropas valstīs veselības aprūpei un pacientu ārstēšanai tiek novirzīti daudz lielāki līdzekļi, un arī piemaksas par darbu COVID-19 apstākļos ir ievērojami lielākas nekā Latvijā.  

“Lietuvā piemaksas slimnīcās strādājošajiem mediķiem ir pat līdz 100%, bet Latvijā tās nav lielākas par 20% jeb vidēji tie ir pārdesmit līdz 100 eiro vienam cilvēkam. Latvijas mediķi pašlaik strādā uz spēku izsīkuma un izdegšanas robežas, tāpēc niecīgais atlīdzības palielinājums nav pieņemams un vēlreiz parāda politiķu attieksmi pret veselības nozari un tajā strādājošajiem,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Vienlaikus LĀB prezidente norāda, ka veselības aprūpes savlaicīga nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem ir valsts drošības un attīstības jautājums. ”Vienlaicīgi un nekavējoties ir jārisina jautājums par nepietiekamo finansējumu visa veida pacientu izmeklējumiem, ārstēšanai un rehabilitācijai. Pašlaik nevis politiķi, bet iedzīvotāji un darba devēji paši meklē tam risinājumu, iegādājoties privātās veselības apdrošināšanas polises, bet tas nav stratēģiski pareizi! Ir jādomā par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu visiem iedzīvotājiem, ne tikai tiem, kuru darba devējiem vai pašiem ir šāda iespēja,” smago situāciju nozarē skaidro I. Aizsilniece.

LĀB: Papildus ieņēmumi no akcīzes nodokļa tabakas produktiem ir jānovirza onkoloģijai

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atbalsta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. novembrī pieņemto lēmumu galīgajā lasījumā atbalstīt likuma “Par akcīzes nodokli” grozījumus, kas paredz straujāku akcīzes nodokļa pieaugumu tabakas izstrādājumiem un papildus iegūto līdzekļu novirzīšanu onkoloģijas pacientu ārstēšanai.

“Latvijas Ārstu biedrība pilnībā atbalsta valdības un Saeimas deputātu lēmumu paaugstināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, papildus iegūtos līdzekļu novirzot onkoloģijas pacientu ārstēšanai. Šādi lēmumi atbilst attīstīto valstu labajai praksei un apliecina lēmumpieņēmēju izpratni par veselības aprūpes nozares un pacientu aktuālajām problēmām un vajadzībām. LĀB aicina arī citas ārstu profesionālās asociācijas paust publisku atbalstu Saeimas iecerei, kas varētu sniegt būtisku ieguldījumu onkoloģijas pacientu ārstēšanā un sabiedrības veselībā,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Saskaņā ar SPKC statistikas datiem, katru gadu onkoloģiskās saslimšana Latvijā tiek diagnosticēta vidēji 11 tūkst. cilvēku. Mirstība no bronhu un plaušu ļaundabīgā audzēja ir pirmajā vietā ­– katru gadu no tā mirst aptuveni 1000 cilvēku.

“Eiropas Savienībā katrs otrais smēķētājs nomirst priekšlaicīgi, vidējais smēķētāju mūža ilgums ir  par 14 gadiem īsāks. 25% gadījumu nāves cēlonis ir smēķēšanas izraisīta slimība. Trešais biežākais nāves cēlonis ES ir plaušu vēzis, kas vairāk nekā 80% gadījumu ir smēķēšanas sekas,” norāda pneimonologs un LĀB valdes loceklis Alvils Krams.

Vecumā no 15-74 gadiem regulāri smēķē 22% Latvijas iedzīvotāju, gandrīz 32% vīriešu un 12 % sieviešu. Liels smēķētāju īpatsvars ir jauniešu un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū – vecuma grupā no 15 līdz 24 gadi smēķē 25% vīriešu, bet no 25 līdz 34 gadi – 36% vīriešu. Dramatisks smēķētāju vīriešu īpatsvars ir vecumā no 35 – 54 gadi – teju 50%.

Foto: pexels.com