Latvijas Ārstu biedrība ir saņēmusi organizācijas ”Ārsti par COVID-19 ētiku” vēstuli.
Izanalizējot materiālu, esam atklājuši daudzas neprecizitātes un ačgārnu pētījumu datu tulkojumu, tāpēc pilnībā piekrītam EMA ( Eiropas Medicīnas Aģentūras) paustajam viedoklim.
Ar EMA viedokli var iepazīties šeit:
Lai novērstu viltus ziņu izplatīšanas kampaņas, aicinām ārstus izmantot tikai uzticamus informācijas avotus:
Latvijas Ārstu biedrība ( turpmākā tekstā LĀB) nosoda jebkuru ārstniecības personu vai citu vakcinācijas procesa organizācijā iesaistīto personu rīcību, kas saistīta ar Covid-19 vakcinācijas fakta viltošanu. Vienlaicīgi uzskatām, ka ikvienai personai ir tiesības uz nevainīguma prezumpciju, tāpēc nav pieļaujama nosodījuma izteikšana vai soda piemērošana pirms nav pabeigts izmeklēšanas process.
LĀB aicina visiem iedzīvotājiem un vakcinācijas procesā iesaistītajiem profesionāļiem izturēties pret Covid-19 vakcināciju ar īpašu atbildību, lai novērstu Covid-19 radītos draudus sabiedrības veselībai un valsts ekonomikai.
Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un kolēģiem, atvadoties no Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra un kardiologa, asoc. prof. Jāņa Lāča (01.08.1935.-05.08.2021.).
Sit tibi terra levis!
Pagājušajā nedēļā, 5. augustā, mūžībā devies Rīgas Stradiņa universitātes profesors un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Jānis Lācis, informē tuvinieki.
“Jānis Lācis bija ārsts, skolotājs un zinātnieks ar lielo burtu, kurš savu mūžu veltījis Latvijas medicīnai un kardioloģijai,” saka Stradiņa slimnīcas kardiologs Iļja Zake.
Lācis dzimis 1935. gadā. Viņš 1961. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu, kopš 1964. gada bijis anesteziologs-reanimatologs, savukārt 1975. gadā Maskavas Medicīnas institūtā aizstāvējis medicīnas zinātņu kandidāta grādu kardiologa specializācijā. Vēlāk, 1983. gadā, Lācis aizstāvēja zinātņu doktora grādu.
Lācis 2003. gadā tika ievēlēts par asociēto profesoru Rīgas Stradiņa universitātē. Viņš strādājis Auces, Jaunpils, Tukuma slimnīcās, kā arī Stradiņa slimnīcā.
Viņš bija valdes loceklis un sirds mazspējas grupas vadītājs Latvijas Kardiologu biedrībā, kā arī ietilpa Latvijas kardiologu sertifikācijas komisijā un Latvijas Māsu asociācijas sertifikācijas komisijā.
Lācis kā klīniskais pētnieks un klīnisko pētījumu darba grupas vadītājs kopš 1996. gada piedalījies zāļu klīniskajos pētījumos. Lācis ir 91 zinātniskās publikācijas autors.
Atvadīšanās no Lāča notiks 10. augustā pulksten 13 Saulkrastu kapos.
2021. gada 18. jūlijā, tikai nedēļu pirms savas 96. dzimšanas dienas, no mums šķīrusies Latvijas Ārstu biedrības goda biedre Natālija Bāliņa (1925. gada 26. jūlijā Krustpilī – 2021. gada 18. jūlijā Rīgā).
Ārste N. Bāliņa beigusi RMI 1952. gadā. Darba gaitas uzsākusi Krustpils slimnīcā kā ķirurģe un rentgenoloģe. Kopš 1955. gada Paula Stradiņa slimnīcas ķirurģe. No 1957. gada jaundibinātās pirmās torakālās ķirurģijas nodaļas Latvijā ārste un vēlāk vadītāja (1960-80). Torakālās ķirurģijas attīstība ir nesaraujami saistīta ar bronholoģijas dienesta attīstību.
1963. gadā ausu kakla un deguna ārsts Arnis Bute (1924-2014), un N. Bāliņa Paula Stradiņa slimnīcā izdarīja pirmās 17 bronhoskopijas vispārējā anestēzijā. 1970. gadā N. Bāliņa sāka veikt saudzējošu torakotomiju bez muskulatūras šķelšanas un ribu rezekcijas. 1970. gadā N. Bāliņa aizstāvēja promocijas darbu „Videnes jaunveidojumu klīnika un operatīvā ārstēšana“. Gandrīz viss Natālijas Bāliņas darba mūžs aizritējis Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.
Natālijas Bāliņas darbs savā laikā guvis augstu novērtējumu – viņai piešķirta LPSR valsts prēmija un nopelniem bagātās ārstes goda nosaukums.
Sit tibi terra levis!
Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību sekot ārstu piemēram un vakcinēties pret Covid-19, lai pasargātu sevi un līdzcilvēkus. LĀB apkopotie dati par Latvijas lielākajām slimnīcām liecina, ka pašlaik ārstu vakcinācijas aptvere ir vairāk nekā 90%.
Latvijas Ārstu biedrība aicina izvēlēties vakcināciju kā pašlaik drošāko, efektīvāko un zinātniskajos pētījumos balstītu veidu Covid-19 pandēmijas ierobežošanai. Vienlaikus LĀB aicina ar izpratni un atbalstu izturēties pret tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai izlemtu par labu vakcinācijai.
Latvijas Ārstu biedrības valde uzsver, ka mazināt nākamo potenciālo Covid-19 pandēmijas viļņu postošās sekas sabiedrības veselībai un valsts eknonomikai var tikai visaptveroša vakcinācija. Uzticība ārstam un viņa sniegtajiem ieteikumiem vienmēr ir bijis viens no veselības aprūpes stūrakmeņiem.
“Valstij ir jāuzticas veselības aprūpē strādājošajiem, kuru augstākais mērķis nemainīgi ir sabiedrības drošība un veselība. Mediķi, nevis reklāmas kampaņas un loterijas, ir tie, kas vislabāk spēj sniegt zinātniski pamatotu informāciju un pārliecināt par vakcinācijas nepieciešamību. Tāpēc valsts atbalsts un finansējums ir novirzāms veselības aprūpē strādājošajiem,” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes veikto aptauju, gandrīz 77% medicīnas darbinieku atbalsta pret Covid-19 vakcināciju.
7. un 8. oktobrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies gan 14. starptautiskā medicīnas izstāde “Medbaltica 2021”, gan daudzas konferences nozares profesionāļiem, kuri beidzot klātienē un vienkopus izstādes atmosfērā varēs dalīties ar pieredzi un iepazīt medicīnas jaunumus.
Konferenču programma:
7. oktobrī
Latvijas Ārstu biedrības konference
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas konference
Latvijas Zobārstu asociācijas konference
Latvijas māsu asociācijas konference
Latvijas Zobu Higiēnistu asociācijas konference
8. oktobrī
Latvijas Ārstu biedrības konference
Latvijas Zobārstu asociācijas konference
Latvijas māsu asociācijas konference
Latvijas farmaceitu biedrības konference
Latvijas Zobārstniecības asistentu asociācijas konference
Izstāde “Medbaltica” ir nozīmīgs pasākums medicīnas nozares profesionāļiem, kur vienkopus var iegūt informāciju par jaunākajām medicīnas tehnoloģijām, iepazīt tikko nozarē ienākušus uzņēmumus nozares uzņēmumus, veidot biznesa kontaktus un iegādāties medicīnas preces par īpaši izdevīgām cenām.
Piesakiet dalību!
Lai realizētu savus biznesa mērķus, izmantojiet esošo situāciju savā labā – piedalieties izstādē “Medbaltica 2021″! Izdevīgāki un elastīgāki līguma nosacījumi, ievērojams klātienē esošo un potenciālo klientu skaits! Neatlieciet šo lielisko iespēju uz pēdējo brīdi – piesakieties jau tagad! Par līguma nosacījumiem lūdzam sazināties ar izstādes vadītāju Mārtiņu Druvkalnu (tālr.: 26163463, e-pasts: martins.druvkalns@bt1.lv ).
Drošības pasākumi
Kādi tieši drošības pasākumi tiks piemēroti izstādē, tiks noteikts neilgi pirms izstādes norises, ņemot vērā tobrīd valstī esošo epidemioloģisko situāciju, kā arī noteiktos ierobežojumus un noteikumus. Vairāk uzziniet šeit
Izstādi “Medbaltica” rīko Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.
Vairāk par izstādi un pasākumiem: www.medbaltica.com / www.facebook.com/medbaltica
19. jūnijā, Viktoru dienā aizsaulē aizgājis izcils latviešu ortopēds, viens no pasaulē pazīstamākajiem latviešu ārstiem un zinātniekiem, LZA akadēmiķis VIKTORS KALNBBĒRZS.
Profesors Kalnbērzs dzimis 1928. gada 2. jūlijā Maskavā ārsta, vēlākā profesora Konstantīna Kalnbērza ģimenē. 1940. gadā kopā ar vecākiem ieradās Rīgā, kur viņa tēvs kļuva par Latvijas PSR Veselības tautas komisāra vietnieku, bet kara gadus pavadīja Baškortostānā kur Konstantīns Kalnbērzs vadīja Latviešu medicīnas māsu skolu. 1945. gadā kara pēdējās dienās bojā gāja viņa brālis. Pēc kara Viktors Kalnbērzs sāka studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, bet 1951. gadā beidza jau Rīgas Medicīnas institūtu – un kā pirmais saņēma (sarkano) diplomu augstskolā, ko šodien pazīstam kā Rīgas Stradiņā universitāti. Šajā augstskolā viņš uzreiz kļuva Hospitālās ķirurģijas katedras asistentu, un piedalījās pirmajās sirds operācijās Latvijā.
1958. un 1968. gadā aizstāvēja divas disertācijas, 1969. gadā Viktoru Kalnbērzu ievēlēja par RMI Traumatoloģijas un ortopēdijas katedras vadītāju un profesoru, kā arī PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.
Profesora mūža darbs bija Traumatoloģijas un ortoipēdijas zinātniski pētnieciskais institūts, ko profesors vadīja no 1959. līdz 1994. gada, izveidoja šo medciīnas iestādi par nozīmīgāko savas jomas zinātniski pētniecisko – ārstniecisko iestādi PSRS. Viņa vadībā tika izstrādātas simtiem distertācijas un zinātniski pētījumi, inovācijas un atklājumi. Vēsturē paliks profesora izstrādātais ārējās fiksācijas aparāts, kas bija īpaši piemērots kara apstākļiem. Afganistānas kara laikā profesors kā galvenais ārsts veica simtiem operāciju Kabulas kara hospitālī.
Profesoram bija zelta rokas un zelta sirds. Viņš varēja veikt operācijas, kuras neviens pirms tam nebija veicis, viņš viegli noorganizēt globālas konferences un kongresus. Bez profesora iniciatīvas un atbalsta nebūtu ne Pirmā pasaules latviešu ārstu kongresa 1989. gadā, ne žurnāla „Latvijas Ārsts”. Profesoram kopā ar Kristapu Kegi izdevās ieviest modernu endoprotezēšanu ne tikai Latvijā, bet visā PSRS.
Es pateicos savam profesoram par mūsu ilgajām sarunām un viedo padomu. Es pateicos par mūsu kopdarbu – grāmatu „Operējošs ķirurgs”
Nav jēgas uzskaitīt apbalvojumus un goda nosaukumus. Profesors Viktors Kalnbērzs vienkārši bija dižs cilvēks.
Autors: P. Apinis
Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!
