Mediķu organizācijas: Ir jāmaina politiķu attieksme pret veselības aprūpi un sabiedrības veselību
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) uzskata, ka nav iespējams lemt par veselības nozares finansējumu 2022. līdz 2024. gadam, būtiski nemainot politiķu izpratni par sabiedrības veselību un nozares nozīmību valsts attīstībā. Tāpēc nozares profesionālās organizācijas neatbalsta Veselības ministrijas (VM) un Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto veselības nozares finansējuma plānu nākamajiem gadiem, jo tas ne tikai nepilda iepriekš dotos solījumus, bet arī neparedz palielināt nozares finansējuma īpatsvaru kopējā valsts budžetā atbilstoši IKP pieauguma prognozei.
LĀB, LJĀA un LMa uzsver, ka joprojām lēmumpieņēmējiem nav izpratnes par veselības nozares aktuālajām problēmām, tāpēc netiek piedāvāti arī ilgtspējīgi risinājumi veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai un finansēšanai. Tas attiecas gan uz akūto cilvēkresursu un atalgojumu jautājumu, gan neatbilstošajiem pakalpojumu tarifiem un stagnējošu valsts kompensējamo zāļu sistēmu.
“Jau 30 gadus politiskā retorika veselības aprūpē ir, ka naudas visam nepietiek, tāpēc visiem iedosim mazliet. Tikmēr vairums Eiropas Savienības valstu, tai skaitā Lietuva un Igaunija, ir radušas iespēju veselības aprūpei novirzīt būtiski lielākus valsts budžeta līdzekļus, kas pietek visu svarīgāko nozares vajadzību finansēšanai. Latvijā veselības aprūpes nozare joprojām tiek uzlūkota tikai un vienīgi kā valsts budžeta izmaksu pozīcija, nevis kā investīcija valsts ekonomikā un sabiedrotais sabiedrības veselības un dzīves kvalitātes nodrošināšanā,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Nozares profesionālās organizācijas sagaida, ka līdz ar nākamā gada budžeta apstiprināšanu, tiks ieviests arī jaunais mediķu atalgojuma modelis, kas nodrošinās skaidrus atalgojuma aprēķināšanas principus visām amatu grupām un solīto algu palielināšanu visiem nozarē strādājošajiem. Vienlaikus LĀB, LJĀA un LMa ir kategoriski pret, ka mediķu atalgojuma jautājumu pretnostata citām objektīvām nozares vajadzībām, piemēram, akūta papildus finansējuma nepieciešamība onkoloģijai un psihiatrijai.
“Mediķu atalgojuma palielināšana neatrisinās visas Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēmas, ir nepieciešams pilnībā pārskatīt nozares darbības principus un to, kam mēs tērējam valsts nodokļu maksātāju naudu. Piemēram, vai iekļaujot valsts kompensējamo zāļu sarakstā salīdzinoši dārgas, bet efektīvas zāles, mēs ne tikai pilnībā izārstējam cilvēku un atgriežam to darba tirgū, bet arī ietaupām līdzekļus, kas pie neefektīvas terapijas tiktu tērēti rehabilitācijai un sociālajiem pabalstiem,” norāda LMa viceprezidente Ilze Ortveina.
Aktuālais VM un FM piedāvājums pēc būtības nerisina arī cilvēkresursu trūkuma un rezidentūras jautājumu, respektīvi, neatbilstību starp ārstniecības absolventu un rezidentūras vietu skaitu, kā rezultātā daļa topošo ārstu dodas uz ārzemēm un nekad tā arī vairs neatgriežas Latvijā.
“Ja mēs Latvijā nesakārtosim rezidentūras jautājumu, tad jau tuvākajos gados ne tikai būtiski pieaugs vidējais ārstu vecums, bet arī trūks vai pat pilnībā nebūs ārstu vairākās specialitātēs. Papildus neatbilstībai starp medicīnas fakultāšu absolventu skaitu un valsts finansētajām rezidentūras vietām, mums joprojām Latvijas slimnīcās strādā vairāk nekā 200 jaunie ārsti, kuri paši maksā par šādu iespēju. Vienlaikus mēs esam kategoriski pret ierosinājumu samazināt rezidentūras ilgumu, lai tādā veidā iegūtu līdzekļus papildu rezidentūras vietām. Ilgstošu cilvēkresursu problēmu nedrīkst risināt uz izglītības kvalitātes un zināšanu standarta pazemināšanas rēķina. Pretējā gadījumā no tā cietīs pacients,” uzsver LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.