Šobrīd augstākajā līmenī notiek diskusijas par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem ieilgušo veselības aprūpes nozares finansēšanas problēmu risināšanai. Latvijas iedzīvotājiem netiek nodrošināta savlaicīga pieeja nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī maznodrošinātajiem iedzīvotājiem – aptuveni 40 procentiem – šie pakalpojumi nav pieejami to dārdzības dēļ. Latvijas Veselības ekonomikas asociācija (LVEA) uzskata, ka likumprojekta izstrādātajā pašreizējā redakcijā netiek risinātas vairākas problēmas, kas aktuālas veselības nozarē.
Premjera kabinetā sastrīdējos ar veselības ministri Andu Čakšu par viņas komandētās Veselības inspekcijas staļiniskajām represijām pret ģimenes ārstiem. Noklausījos, ka neesmu džentlmenis un pat ne vīrietis, ja varu nostāties pret viņu (sievieti) to tur (slikto) pusē. Tiesa, ģimenes ārsti gandrīz 90% ir sievietes, ir dzīves un darba nomāktas, algu saņem daudzkārt mazāku nekā ministre, nedzīvo privātmājās, strādā dienu, mājas vizītēs brauc vakaros, bet uz telefona zvaniem atbild naktīs. Un ministrija tādēļ 606 (dati pirmdienas rītā, 14. augustā) ģimenes ārstiem veikusi agresīvas pārbaudes un viņus sodījusi par visiem iespējamiem sīkumiem, bet šobrīd viņiem nemaksā kapitācijas naudu, proti, algu. Šīs nemaksātās kapitācijas dēļ algu nesaņems arī ārsta palīdze un medicīnas māsa, kā arī reģistratore – arī šīs visas ir sievietes, un šeit runa nav par slimnīcas valdes priekšsēdētājas vai ministres algu un uzkrājumiem, bet vienkāršas sievietes minimālo algu – sev, ģimenei, bērniem.
Patiesībā es neesmu pret Andu Čakšu. Vēl vairāk – viņa man šķiet simpātiska, glīta un jauka. Es allaž domās salīdzinu Andu Čakšu ar Gunti Belēviču un saprotu, cik ļoti man viņa patīk. Tiesa, tam nav nekādas korelācijas jautājumā par to – ir vai nav ministrei (ministrijai, valstij) jākaro ar ģimenes ārstiem. Andas Čakšas vadītā ministrija vai, drīzāk, dažas viņas biroja meitenes spiež Veselības inspekciju apbraukāt ģimenes ārstus (tieši pirms darbdienas sākuma vai pašās darbdienas beigās) ar jautājumu: “Vai jūs streikojat?” Visiem tiem, kas atbild uz šo jautājumu pozitīvi vai cik necik simpatizē streikotājiem, tiek atrastas problēmas – visbiežāk nepareizi aizpildīts recepšu žurnāls vai neizpildīts plāns par atkritumu izgāšanu (kaut visiem ir līgumi ar precīziem datumiem ar specializētām medicīnas atkritumu savācējfirmām). Visiem “sliktajiem” tiek uzlikts sods (parasti līdz 500 eiro) par brīdinājumu. Šie sodi tieši attiecas uz pacientiem, jo ģimenes ārsta praksei pietrūkst līdzekļu medikamentiem, pārsienamajam materiālam, sterilizācijai, īres maksai.
Citiem ģimenes ārstiem tiek apturētas prakses, pat ja iepriekš bijusi vienošanās par vienas vai otras problēmas risinājumu. Klasiskā formā tas ir pieejamības jautājums – ārsta praksei jābūt ar liftu un invalīdu tualeti, turklāt liftam jābūt no konkrētas firmas. Visiem, kam apturētas prakses, ieteikts doties uz privātas kompānijas veselības centriem un turpināt strādāt poliklīnikā. Lieki teikt, ka šī poliklīnika pieder farmācijas biznesam. Ministres rīcībai šeit tāds maigs salīdzinājums ar pūci, kas naktī un mijkrēslī laupa un apēd sīkos putniņus.
Jautājums – kam vajag Veselības inspekcijas kontroles un ko tās panāk? Pat noticot ministres apgalvojumam, ka šīs kontroles ir plānveida, šīs visas inspekcijas sākās ar jautājumu: “Vai jūs streikojat?” Neatkarīgi no šī jautājuma ģimenes ārsts tiek visu dienu tramdīts, kontrolēts, caurskatīti dokumentu kalni. Ne reizi, nekad neviens inspekcijas darbinieks nav kontrolējis pacienta ārstēšanu, runājis par diagnostiku vai analizējis pacientam izrakstītos medikamentus. Visas šīs kontroles ir vienīgi un tikai glītrakstīšanas stunda pie gotikas kaligrāfa.
Inspekcijas kontrole (ar vai bez rezultējošas soda kvīts) nozīmē atraut ģimenes ārstu no pamatdarba, piespiest viņu nervozēt, satraukties. Rezultātā pacientiem tiek izdedzis ārsts, kas ir vissliktākais, ko pacientam var vēlēt. Neaizraujoties ar literatūrā atrodamiem pierādījumiem, tieši birokrātija, administratīvs slogs un nevajadzīgas kontroles ir nozīmīgākās indikācijas veselības aprūpes kvalitātes zudumam. Vai Andas Čakšas vēlme ir pasliktināt visas valsts veselības aprūpes kvalitāti, samazināt pieejamību un palielināt kļūdu skaitu, vajājot, agresīvi kontrolējot un pazemojot ģimenes ārstus? Šobrīd tas izskatās tieši tā – Anda Čakša apkaro ģimenes ārstus un tādējādi cīnās pret pacientiem. Esmu pārliecināts, ka mēs visai drīz varēsim redzēt šī kara rezultātu kā mirstības palielināšanos, īpaši mātes un bērna segmentā.
Daudz smagāka problēma ir Nacionālā veselības dienesta (NVD) ieturētā kapitācijas nauda, kas netiek izmaksāta ģimenes ārstiem. Pēc manā rīcībā esošiem faktiem, rīkojumus nemaksāt ģimenes ārstiem kapitācijas naudu NVD diktē Alīda Vāne – kaut arī formāli atbrīvota no veselības ministres padomnieces amata, tomēr joprojām virza savas lietas gan ģimenes ārstu apkarošanā, gan savas privātās Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības atbalstam. Ar ministrijas spiedienu NVD neizmaksā naudu ģimenes ārstu praksēm, kas ir streikojušas. Pilnībā nemaksā kapitācijas naudu, kaut ģimenes ārsta atalgojuma daļa ir 56% no kapitācijas naudas. Interesentiem iesaku iepazīties ar šodien spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”” anotācijā ietvertajā tabulā “Ģimenes ārstu kapitācijas naudas aprēķins”, sk. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40406815&mode=mk&date=2016-12-20 15. lpp. Noņemot visu kapitācijas naudu, NVD, piemēram, apzināti nemaksā par reģistratora funkcijām, kas ir 24% no kapitācijas naudas, kā arī nemaksā par medicīnisko aprīkojumu, medikamentiem, dokumentāciju, sakaru un datortehniku, kuru nolietojums tiek rēķināts ilgākā laka periodā.
Ģimenes ārsti, kas bija izvēlējušies streikot no 3. jūlija plkst.12.00 līdz 17. jūlijam, darbu pārtrauca 9,5 dienas. Tāpēc NVD ir tiesisks pamats ieturēt kapitācijas naudas ārsta atalgojuma daļu par 9,5 darba dienām, kas ir 9,5 x 2,67% = 25,4% no jūlija kapitācijas naudas.
Protams, lauku ģimenes ārste ar pilniem aprēķiniem uz NVD neies un arī uz tiesu ne. Bet man jau nācās sarūgtināt ministri, ka atradīsies organizācijas, kas to darīs.
Ja politiķi nolēmuši karot (iznīdēt) kādu dienestu, profesiju, sistēmu, allaž jādomā– kam tas izdevīgi, kas no tā iegūs. Ja Anda Čakša ir nolēmusi iznīcināt, pazemot, piesmiet ģimenes ārstus, jādomā, tas ir tādēļ, ka viņa vēlas šo dienestu iznīcināt kā tādu. Vienkāršākais izskaidrojums būtu – viņa cenšas sadzīt viņus atpakaļ poliklīnikās, kas pieder farmācijas biznesam. Par to liecina arī teksti reformā, kurā diezgan atklāti var izlasīt lobismu farmācijas biznesa īpašumtiesībām pār ārstiem.
Foto – Karīna Miezāja
Sliktāk būtu (bet rīcība rada iespaidu tieši par šādu scenāriju), ja Andas Čakšas mērķis ir visas ambulatorās medicīnas pārvēršana par maksas medicīnu. Ja nebūs ģimenes ārstu, visiem pacientiem nāksies iet uz maksas veselības centriem uzreiz pie speciālistiem. Protams, var jau arī tā, bet ir iedzīvotāju kategorija, kam tas finansiāli nebūs pa spēkam. Pasaulē nav izdomāts nekas labāks par ģimenes medicīnu pieejamības jautājumā, taču ir izdomātas daudzas metodes, kā ģimenes medicīnu birokratizēt, pārvērst par darba nespējas lapu, veidlapu, recepšu, nosūtījumu izrakstīšanas dienestu, un Latvijas Veselības ministrija šajā jomā noteikti var pretendēt kļūt par pasaules līderi. Veselības ministrijā vairs nav neviena profesionāļa, vismaz primārajā aprūpē un sabiedrības veselībā ne. Ārstes ministrijā ir divas, ministri ieskaitot, bet ministres medicīnas pieredze ir tikai zāļu tirdzniecībā vai iestādes vadīšanā.
Nākot no Ministru kabineta, tiešām jutos saskumis, jo strīdēties ar ministri nebija manos plānos. Nolēmu aprunāties ar savu vecu draugu, veselības centra ARS direktoru Māri Andersonu, kurš tūlīt metās ministri aizstāvēt, stāstot vairākas neglaimojošas vēstis par ģimenes ārstiem. Tiesa, pat Māris bija spiests atzīt, ka mēdz būt gan ļoti labi, gan labi, gan ne tik labi ģimenes ārsti un visus nonievāt nedrīkst. Viņš tūlīt metās paslavēt savējos – tos, kuri strādā ARS. Un pēc brīža arī viņš bija spiests atzīt, ka ģimenes ārstu problēmas ir sistēmiskas problēmas, proti, sistēma ir pārvērtusi ģimenes ārstu par papīru un veidlapu pildītāju, atņemot viņam laiku un iespējas runāt, domāt, analizēt, mācīties, pilnveidoties, veikt manipulācijas. Bet Latvijā ir ļoti daudz ģimenes ārstu ar patiesi holistisku skatu uz pacientu, ārstu, kas mīl savu darbu, medicīnu un pacientus, bet birokrātiskā Veselības ministrijas mašinērija viņiem to liedz. Mums ir ģimenes ārsti, kas ir radījuši spīdošas mācību grāmatas, mums ir ģimenes ārsti, kas kardioloģiju, endokrinoloģiju vai gastroenteroloģiju pārvalda atbilstošo specialitāšu guru līmenī. Gan Latvijas, gan pasaules medicīnas žurnālos esmu publicējis virkni pētījumu un apskatrakstu, ko radījuši Latvijas ģimenes ārsti. Man ir kolēģi ģimenes ārsti, kas lasa lieliskas lekcijas, kas ir perfekti diagnosti un terapeiti. Es ticu, ka ir ģimenes ārsti, kuru darba kvalitāte varētu būt augstāka. Bet ir taču komponisti, kurus visi pazīst, un tādi, kurus nezina neviens, tomēr kaut kāda iemesla dēļ atskaņo Latvijas radio. Ir labie un sliktie politiķi, policisti, tiesneši, arhitekti. Protams, ārstiem kritēriji ir augstāki, un visi gaida tikai un vienīgi pašus izcilākos, zinošākos un labākos. Bet arī ārstus taču salīdzina.
Ja man būtu jāsalīdzina Latvijas ģimenes ārstu un Latvijas Veselības ministrijas darba kvalitāte, tad ģimenes ārstu darbs ir daudzkārt kvalitatīvāks. Neviens nepamanītu, ja valstī nebūtu Andas Čakšas, bet 80% iedzīvotāju pamanītu, ja nebūtu ģimenes ārstu un pediatru, ja viņiem visas problēmas būtu risināmas slimnīcu uzņemšanas nodaļās (tie, kas tur pabijuši, mani sapratīs). Ģimenes ārstu strīdā par savām tiesībām ar valsti visas problēmas varēja atrisināt pusstundas pārrunās, bet ministre iespītējās. Tagad risinājums būs meklējams mēnešiem, pacientu aprūpes līmenis samazinās. Es labi zinu, ka viena pagale nedeg, bet šoreiz 80% vainas ir ministrijā. Ak tā – ministres iebildē par džentlmeni un vīrieti apraksta sākumā piemirsu pierakstīt, ka arī vairākas ģimenes ārstes, kas pašlaik ir pazemotas un nomelnotas un kam atņemti iztikas līdzekļi, gaida bērnu.
MĀRIS PĻAVIŅŠLatvijas Ārstu biedrības viceprezidents
www.diena.lv
Kas ir kapitācijas nauda? Skaidro Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents
Ģimenes ārstu streiks Latvijā ievelkas un ievelkas viena iemesla dēļ – Veselības ministrija paziņo, ka negrasās pildīt ģimenes ārstu prasības attiecībā uz kapitācijas naudu. Ģimenes ārstu prasība ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%. Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Dažādas oficiālas amatpersonas izliekas, ka nesaprot, kas ir kapitācijas nauda, apgalvo, ka tā ir ārsta alga, un aizrunājas, ka nevar palielināt algu vieniem ārstiem, bet citiem ne. Ministre Anda Čakša publiskajā telpā min nepatiesus skaitļus un apšaubāmus apgalvojumus. Katru dienu mēs publiskajā telpā redzam negodīgus un apvainojošus apgalvojumus par ģimenes ārstiem.
Lai Ministru prezidentam un veselības ministrei nešķistu, ka Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) izdomā savus skaitļus, sākumā citēšu Ministru kabineta noteikumu Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība jaunāko versiju, kuras 287. punkts ierakstīts ar Māra Kučinska un Andas Čakšas parakstu 2016. gada 20. decembrī.
“287. Darba samaksu (D) par veselības aprūpes pakalpojumu aprēķina, ņemot vērā, ka vidējā darba samaksa mēnesī ir noteikta šādā apmērā:
287.1. ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 859,00 euro;
287.2. ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 537,00 euro;
287.3. ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 400,00 euro.”
(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 839 redakcijā).
Tiesa, šeit man jābūt godīgam pret valsti un jāatzīst, ka Centrālās statistikas pārvaldes noteiktā 2014. gada vidējā ārsta alga Latvijā (221. pozīcija vidējās algās) ir 1725 eiro bruto. Centrālā statistikas pārvalde savu aprēķinu sniedz reizi četros gados, taču nav ne mazākā iemesla uzskatīt, ka ārstu algas nokritušas divas reizes. Tad kāpēc Ministru kabinets savos noteikumos melo?
Atbildi sniedz šo pašu Ministru kabineta noteikumu Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība 285. punkts.
“285. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
TC = VC (D + S + M + E) + FC (U + A + N), kur
TC – veselības aprūpes pakalpojumu tarifs;
VC – mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas):
D – darba samaksa;
S – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
M – ārstniecības līdzekļi;
E – izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu;
FC – pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas):
U – pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas (ar pacientu uzturēšanu saistītie izdevumi pakalpojumu apmaksai, riska maksājuma veikšanai, materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegādei);
A – administratīvie izdevumi;
N – amortizācija.”
Tātad jau pašā sākumā tarifi balstās uz meliem. Tarifā tiek ielikta divreiz mazāka alga, nekā tai vajadzētu būt, līdz ar to solītās darba algas tur nemaz nav. Protams, šeit ir jautājums – vai Ministru kabinets vēlas streika prasības pārnest uz tiesu un Satversmes tiesu.
Tomēr Latvijas iedzīvotāji pie meliem ir pieraduši. Viņi nebrīnās, ka valsts apgalvo, ka medicīnā maksā smalki pēc aprēķina, bet aprēķins ir vienkāršs – cik sanāk. Tomēr arī Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši saprast – kas ir tā mistiskā kapitācija, par kuru valsts maksā ģimenes ārstam.
Sākšu ar to, ka medicīnas praksei ir kaut kur jāatrodas. Par ģimenes ārsta praksi valsts maksā tā sauktās “fiksētās izmaksas”, kas nav iekļautas kapitācijas naudā. Fiksētās izmaksas mēnesī praksei ir 480,73 eiro, no kurām telpu izmaksām paredzēti 252,31 eiro, no tiem savukārt 157 – nomai, bet 95 – komunālajiem izdevumiem. Ja kāds man var parādīt dzīvokli Rīgā, kuru var izīrēt, apsildīt un apūdeņot par šādu naudu, es labprāt to apskatītu. Savukārt administratīvajiem izdevumiem valsts paredzējusi 200,31 eiro mēnesī, kur iekļāvusi grāmatveža algu, transporta izdevumus, telpu uzkopšanu, riska fonda iemaksas, apsardzi, signalizāciju (neaizmirstiet, ka praksē stāv arī stipras iedarbes medikamenti, ko kāds var iekārot), medicīnas aparatūras apkopi un bīstamo atkritumu utilizāciju. Savukārt mēbelēm, paklājam, seifam, tīrīšanas līdzekļiem, dūmu detektoriem, ugunsdzēsības aparātiem, pulksteņiem, informatīvajiem materiāliem un visam citam valsts paredzējusi 28,11 eiro. Uztvērāt, saskaitījāt? Ģimenes ārsta prakses uzturēšanai valsts maksā kopā 480,73 eiro, ar ko nevienam nepietiek. Vienmēr papildus šiem izdevumiem ģimenes ārsts ņem no kapitācijas naudas. Un vēl – ģimenes ārsti šoreiz, saprazdami valsts finanšu problēmas, šīs nepietiekamās naudas palielināšanu nav iekļāvuši savās prasībās.
Tātad – visiem pārējiem izdevumiem valsts par katru pacientu ģimenes ārsta praksei maksā kapitācijas naudu par katru pacientu – 1,233728 eiro mēnesī. Tas nozīmē diezgan lielu atšķirību ģimenes ārstu praksēs, kam ir 3000 pacientu, bet tādu prakšu ir maz, un tādās praksēs, kur ir 600 pacientu. Ikviens, pat Ministru prezidents un veselības ministre drīkst apskatīt, cik pacientu ir ģimenes ārstam, pareizināt šo skaitli ar mistisko 1,233728, un jūs uzzināsiet, ka ģimenes ārsta prakse tiek uzturēta, veic visas funkcijas par aptuveni 2000 eiro. Kas tad būtu jāuztur par šo kapitācijas naudu? Jūs domājat – algas? Nē – vispirms tie ir medicīnas instrumenti un iekārtas, piemēram, ledusskapis vakcīnām, lupas, pincetes, grieznes, inhalatori, otoskopi, oftalmoskopi, difūzijas statīvi, pulsometri utt. Tam visam valsts paredzējusi 40,59 eiro mēnesī no šīs kapitācijas naudas. Savukārt medikamentiem un materiāliem (analgētiskiem līdzekļiem, nesteroīdiem pretsāpju līdzekļiem, atropīnam, adrenomimētiskiem līdzekļiem, digoksīnam, dobutamīnam, bronholītiskām inhalācijām, neiroleptiskiem līdzekļiem, glikokortikoīdiem, kā arī dezinfekcijas līdzekļiem, steriliem dzemdību komplektiem un citām šāda veida lietām) valsts no kapitācijas naudas mēnesī paredzējusi izdot 81,36 eiro. Kā kuram izdodas – daļa nedaudz ietaupa, lielākoties – pārtērē. Visai medicīniskajai dokumentācijai, proti, veselības ministres lielajai mīlestībai – sakārtotiem papīriem (to gan viņa sauc par kvalitātes kontroli) mēnesī paredzēts 42,90 eiro. Jūs jau redzat – pat ministrija papīrus uzskata par ekvivalentu vērtību medikamentiem.
Un te nāk lielais ministrijas pienesums – 229,38 eiro mēnesī datortehnikai, mobilajam telefonam, stacionāram telefonam, programmatūrai un nejēdzīgajiem e-veselības ielāgošanas pasākumiem.
Tas, kas paliek pāri, – tas ir ārsta un medicīnas personāla algai. Normālā praksē paredzēts ārstam 1096,55 mēnesī, bet mūsu aprēķini rāda, ka ārsts, kas izpilda visus reglamentējošos dokumentus, mēnesī vidēji nopelna 820 eiro. Es jums lūdzu paskatīt šajā visā stāstā sākumu: tāds patiesībā jau ir aprēķins – lai ģimenes ārsts saņem divreiz mazāk nekā vidējā ārsta alga mēnesī.
LĀB strikti nostājas par ģimenes ārstu izvirzītajām streika prasībām. Mēs uzskatām – veselības ministres un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas strīdā uzvarētāju nebūs. Iespējama ir win/win (uzvarētājs/uzvarētājs) situācija, ja valdība korekti izskatīs ārstu prasības un lose/lose (zaudētājs/zaudētājs) situācija, uz ko ministrija šobrīd medicīnas sabiedrību dzen.
Mēs esam lūguši Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju pārņemt savās rokās kapitācijas jautājuma izskatīšanu. Ģimenes ārsti par pašreizējo kapitācijas naudu praksi uzturēt nevar, bet kapitācijas nauda nenozīmē ārsta algu.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.