Biedrība “Latvijas Ārstu biedrība” atkārtota biedru sapulces sasaukšanu pilnsapulces formā.
Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” atkārtota biedru pilnsapulce notiks 2023. gada 10. oktobrī plkst. 15.00 LĀB ēkā Skolas ielā 3, Rīgā, un tiešsaistē.
Darba kārtībā: 1. Sapulces atklāšana, ziņojums par pieslēgušos un ieradušos biedru skaitu 2. Sapulces vadītāja un protokolētāja, Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana 3. Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par komisijas priekšsēdētāju 4. Prezidenta ziņojums 5. Profesionālo struktūrvienību (Sertifikācijas padome, Ētikas komisija, Aroda tiesa, Izglītības komisija) vadītāju ziņojumi 6. Revīzijas komisijas ziņojums 7. Situācija ar veselības aprūpes finansējumu Latvijā 8. Sadarbības veicināšana starp veselības un sociālo sektoru pacientu aprūpes uzlabošanai
Biedriem, kuri piedalīsies klātienē, LĀB biedru pilnvarotajām personām un LĀB juridiskajiem biedriem reģistrācija Skolas ielā 3, Rīgā, sāksies plkst. 14.00. Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc lūdzam biedrus līdz 2023. gada 9. oktobrim reģistrēt savu dalību LĀB informatīvajā sistēmā: https://is.arstubiedriba.lv/events/konferences/list Juridisko biedru un biedru pilnvarnieku dalība biedru sapulcē var notikt tikai klātienē.
Biedriem, kuri piedalīsies sapulcē tiešsaistē, pieslēgšanās biedru sapulcei notiks, izmantojot autentifikāciju www.latvija.lv un LĀB informatīvo sistēmu https://is.arstubiedriba.lv/biedriem, kurā tikai biedriem būs pieejama Zoom pieslēguma saite biedru sapulcei. Lūdzam pieslēgšanos sākt savlaicīgi, lai reģistrācijas process neaizkavētu sapulces norisi!
Ministru kabineta 13.07.2023. sēdē tika apstiprināts Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība””, kur viens no dokumentiem ir 89.pielikums “Atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai”.
Precizēta veidlapas paraksta daļa, aizstājot ārstējošā ārsta paraksta nosaukumu ar parakstu ārstniecības personai, kas aizpildījusi atzinumu, nenosaucot konkrētu profesiju vai specialitāti. Šādu atzinumu izsniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumiem Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.878), kur attiecīgi tiek noteikts, kuras profesijas speciālisti izsniedz šādu atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
Uz doto brīdi MK noteikumu Nr.878 5.1.apakšpunkts paredz, ka atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrā (turpmāk – VTPC) var iesniegt ne tikai ar ārstējošā ārsta, bet arī ergoterapeita atzinumu. Veidlapa papildināta ar norādi par tehniskā palīglīdzekļa izskatīšanas steidzamību, norādot izskatīšanas iemeslu iespējami ātrākā termiņā.
Saskaņā ar Ārstniecības likumu un atbilstoši MK noteikumiem Nr.878 jauno Atzinuma veidlapu apliecināt ar parakstu no 2023.gada 1.augusta ir iespēja tikai sertificētiem ergoterapeitiem un ārstiem.
Veidlapu, kas spēkā bija līdz 2023.gada 31.jūlijam, ārsti var lietot un apliecināt ar savu parakstu un personīgo spiedogu līdz 31.12.2023., ieskaitot. MK noteikumu Nr.878 5.1. apakšpunktā noteikts, ka Atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai ir derīgs sešus mēnešus no tā sagatavošanas datuma.
Aicinām sākt lietot jauno veidlapu, jo iepriekšējā veidlapa pēc pārejas perioda beigām, netiks vairs pieņemta. Kā arī, izrakstot tehniskos palīglīdzekļus, aicinām vadīties pēc spēkā esošo MK noteikumu Nr.878 aktuālās 2.pielikuma redakcijas.
Dziļās sērās paziņojam, ka mūžībā devusies profesore, ārste psihiatre, klīniskā farmakoloģe, farmakoterapeite un vairāku grāmatu autore Santa Purviņa (27.12.1972. – 30.07.2023.)
Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei un kolēģiem.
25.maijā mūžībā aizgājusi viena no izcilākajām Jēkabpils mediķu personībām – neirologs, Jēkabpils slimnīcas ilggadējs galvenā ārsta vietnieks Gunārs Kiršbergs. Izsakām līdzjūtību ģimenei un kolēģiem!
Saeima 28. maija naktī sasauktajā ārkārtas sēdē steidzamā kārtībā nolēma noteikt pirmdienu, 29. maiju, par svētku dienu, tādējādi pasludinot to par brīvdienu. Arī Latvijas Ārstu biedrība godinot Latvijas izlases panākumus, 29.maijā ir slēgta.
2023. gada 11. maijā mūžībā devusies Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes ilggadējā docētāja pediatre Silvija Remberga.
S.Remberga dzimusi 1949. gada maijā Talsos. 1966. gadā absolvējusi Talsu vidusskolu, bet ārsta grādu ieguva Rīgas Medicīnas institūtā (RMI), 1972. gadā.
No 1977. līdz 1979. gadam Silvija Remberga vadīja RMI Aspirantūras un ordinatūras daļu, no 1979.- 1997. gadam strādāja par RMI Pediatrijas katedras asistenti, bet 1998. gadā ievēlēta un līdz 1999. gadam turpināja darbu docenta amatā.
1990. gadā Latvijas Medicīnas akadēmijā ieguva doktora grādu medicīnā, aizstāvot promocijas darbu par hemokoagulācijas traucējumiem un korekciju agrīna vecuma bērniem, kas slimo ar akūtu pneimoniju un bronhiolītu.
S.Remberga aktīvi līdzdarbojās iniciatīvas grupā Medicīnas fakultātes atjaunošanai LU. 1999. gadā tika ievēlēta par docenti LU MF, bet 2008. gadā – par asociēto profesori. Docēja studiju kursus “Pediatrija I” un “Pediatrija II”, kā arī “Klīniskā prakse III” ārstniecības studentiem, bet uzturzinātnes maģistrantus izglītoja par bērnu un pusaudžu uzturu. Bērnu slimnīcā “Gaiļezers” Silvija Remberga aktīvi veica klīnisko darbu un ar viņas līdzdalību tika izveidots astmas kabinets. Darba gaitas LU noslēdza 2020. gadā un turpināja konsultēt pacientus medicīnas sabiedrībā “ARS”.
S.Remberga bija vadošā pētniece starptautiskos pētījumos par bērnu astmu un kopumā izstrādājusi vairāk nekā 90 publikāciju, tanī skaitā 2007.gadā izdota S.Rembergas grāmata “Bronhiālā astma un alerģiskais rinīts bērniem”.
Kolēģi pazina Silviju Rembergu kā stingru un prasīgu docētāju, enerģisku cilvēku, kas allaž bija gatava atsaukties, ja bija nepieciešams padoms un palīdzība. Medicīnas fakultāte izsaka visdziļāko līdzjūtību Silvijas Rembergas tuviniekiem, kolēģiem un draugiem, viņu mūžībā pavadot.
Latvijas Medicīnas fonds (LMF) izsludina pieteikšanos stipendijām mācību braucieniem 2023. un 2024. gadā!
5. vai 6. kursa medicīnas studentiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai studentiem. Stipendijas mērķis ir palīdzēt Latvijas medicīnas studentiem papildināt zināšanas dažādās ārzemju augstskolās un zinātniskās laboratorijās ES vai Amerikā 1- 2 mēnešu garumā. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 3000 USD
Pieteikumus līdz 15. maijam sūtīt LMF valdei (lmf.latvia@gmail.com) un LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam (cc: dainis.krievins@stradini.lv) ar tēmas norādi “LMF stipendija studentiem 2023/24”
Rezidentiem un jaunajiem ārstiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai ārstiem. Stipendija ir plānota studiju ceļojumiem uz ES vai Ameriku 1- 6 mēnešu garumā tiem, kasvēlas apgūt jaunas, līdz šim Latvijā nepielietotas vai mazpielietotas ārstēšanas metodes, Latvijai trūkstošas un pašreiz aktuālas specialitātes. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 6000 USD. Pieteikumus līdz 15. maijam sūtīt LMF Valdei (lmf.latvia@gmail.com) un LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam (cc: dainis.krievins@stradini.lv) ar tēmas norādi “LMF stipendija ārstiem 2023/24”
Nu jau 30 gadus Latvijas Medicīnas fonds (LMF) piešķir stipendijas jauno ārstu un studentu profesionālajai pilnveidei starptautiskās klīnikās un augstskolās. Līdz 2023. gadam piešķirtas 68 stipendijas, bet kopējais stipendiju apjoms ir 340 000 USD.
Latviešu ārsti no ASV profesori Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV) tūlīt pēc Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa Fondu izveidoja ar ļoti konkrētu mērķi – atbalstīt Latvijas medicīnu un kolēģus. Kopš 2016. gada LMF piešķir stipendijas arī rietumu jauniešiem, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar medicīnu, lai viņi var iepazīties ar Latvijas veselības aprūpes iestādēm un gūt praktisku pieredzi.
LMF vienmēr ir atbalstījis ar finansiālu ziedojumu arī visus Latvijas ārstu kongresus, bet 2022. gadā ar vairāk nekā 150 000 USD atbalstīja Ukrainu un Ukrainas bēgļus.
Ikgadējās LMF stipendijas pasniegs fonda dibinātāji Bertrams Zariņš un Kristaps Zariņš jūlija sākumā Rīgā, Dziesmu un deju svētku laikā.
Informācija par prasībām pretendentiem ir LĀZA mājaslapā sadaļā Stipendijas un LMF mājaslapā http://latvianmedicalfoundation.org/ sadaļā Education.
(in memoriam Ojārs Uldis Aleksis 29.03.1923-11.01.2023)
Kad šīs zemes ceļi izstaigāti, dvēsele aiziet debesīs. Kopā ar baltajām ziemas dienām no mums aizgājis arī ārsts Ojārs Uldis Aleksis. Laipnība, godaprāts, savaldība un reizē arī strikta neiecietība pret meliem, viltu un netaisnību, cieņa, galantums, draudzība, gudrība, profesionālisms, nesavtība, uzņēmība un atkal un atkal cilvēcība. Un gribētos vēl rakstīt visas tās labākās īpašības, kādas vien var savā vārdu krājumā atrast, lai pēc iespējas pilnīgāk raksturotu cilvēku, kurš savā garajā mūžā tik daudziem ir bijis blakus, tik daudziem palīdzējis, tik daudzus glābis.
Ojārs Uldis Aleksis dzimis 1923. gada 29. martā Rīgā mežziņa un skolotājas ģimenē. Uzaudzis Kupravā un Dzērbenē. 1936. gadā beidzis Dzērbenes 6-klasīgo pamatskolu, tālāk mācījies Cēsu valsts ģimnāzijā, kas atradās Bērzainē pie Gaujas ielejas. Viņa latviešu valodas skolotājs bija ārsta Nikolaja Skujas, Ulda Alekša vēlāko gadu kolēģa un drauga, tēvs Aleksandrs Skuja – izcils pedagogs un vairāku mācību grāmatu autors, Jāņa Endzelīna domubiedrs. 1941. gada 15. jūnijā, jau padomju okupācijas varas apstākļos, beidzis Cēsu valsts ģimnāziju, Ojārs Uldis Aleksis tā paša gada decembrī, jau vācu varas apstākļos un kara laikā, iestājās Latvijas Universitātes (Universität in Riga)Medicīnas fakultātē, kur mācījās līdz 1943. gada jūnijam, kad kopā ar gandrīz visiem kursa biedriem tika iesaukts latviešu leģionā, nosūtīti uz apmācībām Paplakā pie Liepājas, bet no turienes uz Baltezeru (kur agrāk bija bērnu sanatorija). Tur bija ierīkotas kazarmas un jauniesauktos jau mobilizētie ārsti, tai skaitā dr. Ezerietis, apmācīja pamatzināšanās kara medicīnā.
Frontē Ojārs Uldis Aleksis atradās no 1943. gada septembra, sākumā Krievijā (Volhovas purvos) līdz 1945. gada 8. maijam Kurzemē. Viņš bija operāciju zāles feldšeris 19.divīzijas 1. sanitārās rotas galvenajā pārsiešanas punktā, kur ievainotajiem veica arī neatliekamas operācijas. 1944. gada Ziemassvētku asiņaino kauju laikā Ojārs Uldis Aleksis kopā ar citiem ārstiem un feldšeriem tika nokomandēts palīdzēt uz Irlavas lazareti, kur strādāja bez atpūtas sešas dienas un naktis. Viens no šajās smagajās kaujās ievainotajiem, operētajiem un izglābtajiem leģionāriem bija Pauls Vanags, vēlāk Daugavas Vanagu Centrālās valdes ģenerālsekretārs.
Pēc Vācijas bruņoto spēku kapitulācijas, kad karadarbība izbeidzās arī Kurzemē, Ojārs Uldis Aleksis, tāpat kā daudzi leģionāri, nokļuva Sarkanās armijas gūstā. Jūnijā visi Kurzemes gūstekņi bruņotas apsardzes pavadībā tika kājām dzīti uz PSRS Iekšlietu ministrijas nometni Jelgavā pie cukurfabrikas. No turienes tālāk lopu vagonos jau sākās ceļš uz filtrācijas nometni Krievijā, kur galastacija Uldim Ojāram Aleksim 1945. gada 18. jūnijā bija Jasnaja Poļana, Tulas apgabalā, 100 km uz dienvidiem no Maskavas. Rakstnieka Ļeva Tolstoja muižā bija ierīkota filtrācijas nometnes 0308 lielākā sastāvdaļa (nometne Nr.24) pie Skuratovugoļ ogļraktuvēm.
Smagie darba apstākļi raktuvēs, uzturs, ko grūti saukt par uzturu, aukstums, antisanitārie dzīves apstākļi, zarnu infekcijas un citas saslimšanas – tas viss bija par iemeslu ieslodzīto smagai novājēšanai un bieži arī nāvei. Arī Ojāru Uldi Aleksi smagais darbs, bads un slimības bija novārdzinājušas, bet viņam laimējās nokļūt leģionāra, ārsta Nikolaja Skujas tuvumā 18.nometnes hospitālī, kur Nikolajs Skuja kā ieslodzītais strādāja. Tā sākās abu ārstu mūža draudzība. Ojārs Uldis Aleksis ir teicis, ka Nikolajs Skuja izglāba viņa dzīvību. Bet Nikolaja Skujas dzīvību filtrācijas nometnē izglāba ukraiņu ārsts Dehtjars, neļaudams jaunajam kolēģim nomirt no smagas zarnu infekcijas.
Ieslodzītie mazās vēstulītēs saviem piederīgajiem lūdza palīdzību, lai tie vēršas pie Latvijas augstākās priekšniecības ar lūgumu pasteidzināt atbrīvošanu, argumentējot ar nepietiekamo medicīnas darbinieku skaitu Latvijā. Tas arī tika darīts. Ojāra Ulda Alekša tēvs lūdza Paula Stradiņa palīdzību, Stradiņš devās pie Kirhenšteina. Iespējams, ka šie lūgumi līdzēja, jo pēc gūstā pavadītiem 13 mēnešiem gan Nikolaju Skuju, gan Ojāru Uldi Aleksi atbrīvoja un 1946. gada jūlijā iedeva brīvbiļetes no Jasnaja Poļana caur Maskavu uz mājām Latvijā. Pārpildītos vilcienos abi ārsti atgriezās dzimtenē.
Tā kā Rīgā ārstu trūka, Nikolajam Skujam no 1946. gada septembra atļāva strādāt par asistentu Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Propedeitikas katedrā un klīnikā, ko tolaik vadīja docente Marta Vīgante un kuras telpas bija barakā pie Liepājas ielas (tagad P. Stradiņa KUS teritorija). Ojārs Uldis Aleksis devās pie dekāna Baloža ar lūgumu atjaunot studijas Ārstniecības fakultātes 3. kursā, bet Nikolaja Skujas mudināts uzsāka arī voluntēt kopā ar kursabiedriem Agni Štiftu un Irmu Kešāni-Groti pie jaunā asistenta Nikolaja Skujas. Tā Nikolajs Skuja kļuva gan par draugu, gan skolotāju.
1950. gadā Ojārs Uldis Aleksis studijas LU Medicīnas fakultātē sekmīgi beidza un sāka praktizējoša ārsta darbu Rankā, kur saslima ar tuberkulozi un ārstējās sanatorijā. Pēc atveseļošanās bija jāmeklē jauna darba vieta, un tā bija Slokā. Lielu lomu jaunā ārsta dzīvē toreiz un arī vēlāk nospēlēja profesors Pauls Stradiņš, kurš bija pamanījis Ojāra Ulda Alekša talantu un neatlaidību un uzaicināja viņu darbā Republikāniskajā slimnīcā par Onkoloģijas (6.) nodaļas vadītāju. P. Stradiņš nosūtīja Ojāru Uldi Aleksi mācīties arī pie kara ķirurga profesora Nikolaja Amosova Kijevā uz kursiem, kur dr. Aleksis apguva torakālās ķirurģijas pamatzināšanas. Atgriezies Rīgā, Aleksis bija pirmais un vienīgais torakālais ķirurgs, gan tikai bez lielas prakses. Ojārs Uldis Aleksis ir pamatoti saucams par torakālās ķirurģijas aizsācēju Latvijā.
Pēc prof. Paula Stradiņa nāves O. Aleksis pārgāja strādāt uz Rīgas 1. slimnīcu, kur bija ķirurģijas nodaļas vadītājs līdz pat deviņdesmito gadu sākumam.
Daudzus gadus viņš ir bijis arī pedagogs Rīgas Medicīnas institūtā (vēlāk Latvijas Medicīnas akadēmijā) – no 1959. gada kā asistents, no 1973. gada kā docents. No 1992. līdz pat 2000. gadam bijis Zemessardzes Studentu rotas ārsts, Zemessardzes štāba Medicīnas daļas priekšnieks un ekspertīzes komisijas priekšsēdētājs. Ojārs Uldis Aleksis ir monogrāfijas Neatliekamā torakālā ķirurģija (1981) autors, tulkojis monogrāfijas J. Heglins. Ķirurģiskā izmeklēšana (1985) un A. Rozenfelds. Ievads alternatīvajā medicīnā (1999), daudzu zinātnisku publikāciju autors.
Ojārs Uldis Aleksis bija studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis filistrs, studentu biedrības un kora Dziesmuvara senietis un biedrības atjaunotājs 2000. gadā (Ojārs Uldis Aleksis bija kora Dziesmuvara dalībnieks jau pirmās brīvvalsts laikā), kā arī biedrības priekšsēdētājs un no 2013. gada – Goda biedrs, savulaik Haralda Medņa vadītā vīru kora Tēvzeme dziedātājs un Goda biedrs, Rīgas Doma draudzes kora dziedātājs. Darbojies Latvijas Nacionālo karavīru biedrībā un Latviešu Virsnieku apvienībā – bijis tās valdes loceklis. Kopš 2005. gada bija Latvijas Ordeņu brālības (LOB) biedrs un daudzkārt ievēlēts gan Domē, gan valdē. Kopš 2013. gada – LOB Goda biedrs.
Ojārs Uldis Aleksis ir saņēmis arī daudz pagodinājumu un apbalvojumu, kas visi godam pelnīti. 1996. gadā – Zemessardzes komandiera Atzinības raksts; 1999. gadā Latvijas valsts aizsardzības fonda Lāčplēsis Goda zīme un Aizsardzības ministrijas Goda zīme Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā; 2000. gadā – 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīme; 2002. gadā NBS komandiera Goda zīme Par nopelniem; 2003. gadā – Aizsardzības ministra Goda raksts Par ieguldījumu NBS medicīnas dienesta darba attīstībā; 2004. gadā – Aizsardzības ministra apbalvojums Atzinības Goda zīme; 2005. gadā Zemessardzes komandiera Goda zīme un arī valsts augstākais apbalvojums – Viestura ordenis, 2007. gadā piešķirts Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukums, 2013. gadā – Latvijas Ordeņu brālības Goda biedra nosaukums. 2018. gadā – „Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”.
Bet vislielāko pagodinājumu mēs katrs varējām saņemt no Ojāra Ulda Alekša siltā rokas spiediena un smaida. Ojāra Ulda Alekša dzīves moto – “ir jāvar”, lai kalpo mums palicējiem. Lai viegls un gaišs ceļš tālāk…
Dziļā līdzjūtībā visiem, kas Ojāru Uldi Aleksi pazina,
Dr. Kamena Kaidaka, Latvijas Ordeņu brālības biedre
Atvadas no doc. Ojāra Ulda Alekša 20. janvārī plkst. 14.00 Rīgas kremācijas centrā Lielajā zālē.
Ojāram Kārlim Veidem šogad 17. aprīlī mēs varētu atzīmēt ārsta 100 dzimšanas dienu. Ir velti zīlēt, kādu medicīnas nozari Ojārs Veide būtu izvēlējies par savu, jo viņa studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē pārtrauca Otrais pasaules karš. Pārtrauca gan studijas, gan viņa dzīves ceļu, jo 1945. gada pavasarī pēc sīvām kaujām Ojārs Veide vairs neatgriezās latviešu leģionāru rindās. Sava brāļa piemiņai Dr. Emma Irēne Groduma, Saskatčevanas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore, 1999. gadā no saviem līdzekļiem izveidoja fondu. Nu jau vairāk nekā 20 gadus Fonds finansiāli atbalsta Latvijas jaunos ārstus un kopš 2022. gada arī citus medicīnas jomas speciālistus. Katru gadu 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju $1000 līdz $2000 apmērā. Pieteikumus vērtē fonda valde – LĀZA valdes loceklis Kaspars Tūters, LĀZA vicepriekšsēdis Juris Lazovskis un LĀZA biedre Inese Flude (Kanāda). Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību. Fondu sekmīgi kopš tā dibināšanas pirmās dienas ir vadījis LĀZA eksprezidents, profesors Kaspars Tūters (Kanāda).
Ojāra Veides fonda vadītājs prof. Kaspars Tūters kopā ar dzīvesbiedri 9. Latvijas ārstu kongresa dalībnieku gājienā caur Vecrīgu, 21.09.2022. Foto autors: Jānis Brencis
Finansiālu atbalstu savai profesionālai pilnveidei ārpus Latvijas ārstniecības iestādēs ir saņēmuši jau 66 stipendiāti. Fonda atbalstu saņēmuši daudzi Latvijā cienīti ārsti: Aina Kratovska, Roberts Leibuss, Vita Skuja, Anna Silda, Rasma Vārna, Anna Saliņa, Liene Bērze, Jānis Zariņš, Marija Mohova, Kārlis Rācenis, Matīs Mežals, Dace Zvirgzdiņa, Līga Beķere, Ieva Mičule, Dace Dimante, Ilze Apine, Sniedze Mūrniece, Justīne Rudzīte un vēl daudzi, jo daudzi cienīti jaunie un nu vairs ne tik jaunie kolēģi.
2022. gadā stipendijas saņem pieci kolēģi: SIA “Vidzemes slimnīca” fizioterapeite Linda Kornete, lai apgūtu Feldenkraisa metodes mācības “Feldenkrais-Ausbildung Innsbruck-Tirol 2021-2024”, Austrijā; Dr. Emīls Šmitiņš, Rīgas Stradiņa universitātes bērnu kardioloģijas 3. gada rezidents Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, dalībai “Cardiovascular Angiography and Interventions 2022 Fellows Course – Congenital Interventional Cardiology Course”, kas norisināsies Maiami, ASV. Rekomendāciju sniedza asoc.prof. Ingūna Lubaua, RSU rezidentūras programmas bērnu kardioloģijā vadītāja; Dr. Nauris Zdanovskis, RSU radioloģijas katedras asistents, studiju kursa Radioloģijas pamati vadītājs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsts radiologs, stažēsies Nīderlandē, Roterdamā Erasmus MC. Rekomendāciju sniedz asoc. prof. Ardis Platkājis, Radioloģijas katedras vadītājs RSU; Dr. Kristaps Eglītis, LU vispārējās ķirurģijas programmas 5. gada rezidents, RAKUS, lai apgūtu jaunas prasmes ERASMUS programmā Helsinku universitātes klīnikā plastiskajā ķirurģijā, kā galveno virzienu izvēloties onkoloģiju. Rekomendāciju sniedza Dr. med. Armands Sīviņš, RAKUS Onkoloģijas klīnikas vadītājs. Dr. Artūrs Šilovs, 3. gada rezidents radiologa specialitātē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, lai apmeklētu European course in minimally invasive neurological therapy (ECMINT) Oksfordā, Apvienotajā Karalistē 2022. gada decembrī. Rekomendāciju sniedza Dr. Aina Kratovska, RAKUS Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja p.i. Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai, ja apmācības paredzētas 2023/24 gadā, līdz 2023. gada 15. septembrim. Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā ārstniecības vai mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai. Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Stipendiju fondam. Pieteikšanās kārtība www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
