Author: lab

Pateicoties veselības nozarē strādājošo vienotībai un kopīgām aktivitātēm, 2019. gadā būtiski pieaudzis Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) biedru skaits un 2020. gadu organizācija uzsāk 2900 biedru sastāvā. Pērn LĀB iestājušās gandrīz 300 fiziskās un juridiskās personas, bet šogad biedru skaitu plānots palielināt vēl vismaz par 400 biedriem – līdz 3300.

2019. gadā LĀB iestājušās 256 fiziskās un 26 juridiskās personas, bet 2020. gada pirmajās dienās biedrībai pievienojies vēl 21 jauns biedrs. Tas ir divas reizes vairāk nekā 2018. gadā un iepriekšējos gados. 

“Aizvadītais gads veselības nozarē ir bijis fenomenāls. Pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē, visi mediķi bija un joprojām ir vienoti. Tas vairojis ne tikai profesionālo solidaritāti un savstarpējo uzticēšanos, bet būtiski ietekmējis arī sabiedrisko domu un pilsonisko līdzdalību. Mediķi ir apzinājušies savas kopības spēku, tāpēc vēlas aktīvi iesaistīties LĀB un citu profesionālo organizāciju darbībā,” saka LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Pagājušā gada divās protesta akcijās pie Saeimas kopā pulcējās vairāk nekā 6000 veselības nozarē strādājošo, bet vēl vismaz tikpat daudz mediķu savu solidaritāti kolēģiem izradīja savās darba vietās, pie krūtīm piespraužot akcijas “Viena diena bez medicīnas personāla” pazīšanās zīmi “Vienoti par Veselību!”. Īpaša nozīme pērnā gada protesta akcijās bija jaunajiem ārstiem un Latvijas Jauno ārstu asociācijai (LJĀA), tās valdes priekšsēdētājam Kārlim Rācenim, kas ir arī LĀB valdes loceklis.

“Tieši krīzes ir tās, kas parāda komandas spēku. Mēs ārsti, iespējams, to zinām vislabāk. Pērnais gads mūs izrāva ne tikai no klīnikām, bet arī no komforta zonas, un lika kāpt uz lielākām un mazākām skatuvēm. Nebija viegli, bet mēs to esam gatavi atkārtot! Mēs nevaram pievilt ne savus kolēģus, ne cilvēkus, kas mūs atbalsta, tāpēc aicinu jaunos ārstus stāties un aktīvi darboties gan Latvijas Jauno ārstu asociācijā, gan Latvijas Ārstu biedrībā,” uzsver LJĀA valdes priekšsēdētājs un LĀB valdes loceklis Kārlis Rācenis.

Par LĀB biedru var kļūt jebkura fiziska persona ar ārsta vai zobārsta diplomu (individuālais biedrs); ārstu vai zobārstu profesionālās apvienības un biedrības (biedrs – juridiska persona), kurām ir juridiskas personas statuss un kuru visi īstenie biedri ir tikai fiziskas personas ar ārsta vai zobārsta diplomu. Pretendents, kas vēlas kļūt par Biedrības biedru, LĀB prezidentam vai valdei iesniedz iesniegumu. Juridiskās personas – papildus iesniegumam iesniedz organizācijas statūtu kopiju, dibināšanas protokolu, biedru sarakstu un reģistrācijas apliecības kopiju.LĀB vienreizējā iestāšanās maksa ir 45 eiro, bet regulārā gada biedra nauda – 30 eiro gadā. LĀB biedri saņem žurnālu “Latvijas Ārsts” un atlaides tālākizglītības pasākumu apmeklēšanai.

Par LĀB

LĀB dibināta 1988. gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. Biedrība sadarbojas ar Lietuvas Ārstu biedrību, Igaunijas Ārstu biedrību, Baltijas un Vācijas Ārstu biedrību. LĀB ir WMA (Pasaules Medicīnas asociācijas), CPME (Eiropas pastāvīgās ārstu komisijas) un UEMS (Eiropas medicīnas speciālistu asociācijas) biedrs.

LĀB pārstāvji piedalās Saeimas komisiju sēdēs likumprojektu izstrādē, diskutējot par likumprojektiem, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus. Biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministriju dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kuri cieši skar profesionālos jautājumus. LĀB biedri un valdes locekļi darbojas Veselības ministrijas Stratēģiskajā padomē un Galveno speciālistu institūcijā. Tāpat biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm – Veselības inspekciju, Veselības ekonomikas centru u.c. Latvijas Ārstu biedrība sadarbojas ar citām medicīnas profesionālajām organizācijām: Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Farmaceitu biedrību.

Izsakot atzinību par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas studentu izglītībā, bērnu reimatoloģijā un pediatrijā, LU MF profesore Ingrīda Rumba-Rozenfelde apbalvota ar LĀB otrās pakāpes goda zīmi “Tempus Hominis” (no latīņu valodas – “cilvēka laiks”). LU MF profesoram Viesturam Bokam par izciliem sasniegumiem medicīnā pilnsapulcē piešķirts LĀB goda biedra nosaukums.

LĀB goda zīmes kā apbalvojumi nodibināti 2009. gadā. Otrās pakāpes goda zīmi piešķir par nopelniem Latvijas un pasaules medicīnas attīstībā, nozīmīgu ieguldījumu Latvijas medicīnas attīstībā, ievērojamu atbalstu Latvijas Ārstu biedrībai un tās attīstībai, kā arī būtisku atbalstu Latvijas medicīnas zinātnei, izglītībai un klīniskai praksei.

LĀB goda biedra nosaukuma piešķiršana ir cieņas un atzinības apliecinājums izciliem ārstiem, kas ievērojami sekmējuši medicīnas un veselības aprūpes virzību. Šo nosaukumu piešķir tikai nozares profesionāļiem ar lielu darba stāžu.

Dear friends and colleagues!

If you are a doctors, doctors in your country love and play football, if you are looking for new friends-colleagues, ready for new discoveries, then we invite you to doctors community cup 2020!

Details: Invitation to Doctors Community Cup 2020

Best wishes,
Dr Galymzhan Abilov.
President of Qazaqstan Medical Football Team.

The Standing Committee of European Doctors (CPME) has adopted a new policy on novel tobacco and nicotine products. European doctors are highly concerned about the health risks of these products, and therefore call on policy makers to recognise that they are harmful.

CPME also calls on all doctors to inform their patients and all citizens about the health risks associated with these novel products and not to recommend them as a means to stop or cut down on smoking. Young people who have never smoked should be particularly protected. CPME therefore supports banning flavourings which increase the appeal of new products. Moreover, tax measures should be used to ensure that the cost of novel tobacco and nicotine products is maintained at a high level similar to that of conventional cigarettes.

“Novel products contain tobacco and/or nicotine, and are therefore addictive and harmful to health. We don’t recommend them as a means for helping smokers quit’’, says Prof. Dr Frank Ulrich Montgomery, CPME President.

CPME has updated its 2010 position paper on e-cigarettes because in recent years the industry has introduced a varied selection of novel products: heated tobacco products and electric nicotine delivery systems, of which electronic cigarettes are the most popular.

PR_CPME.Novel.Tobacco.and.Nicotine.Products.12.2019

Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) neatbalsta Veselības ministrijas virzīto neproporcionālo algu palielinājumu dažādām veselības aprūpes darbinieku grupām, kā arī kategoriski iestājas pret grozījumiem veselības aprūpes finansēšanas likumā. Mediķu profesionālās organizācijas nosūtījušas kopīgu vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, veselības ministrei Ilzei Viņķelei un finanšu ministram Jānim Reiram.

Vēstulē politiķiem LJĀA, LĀB un LMa norāda, ka Veselības ministrija (VM) ir vienpusīgi lēmusi par 60 miljonu eiro sadales principiem veselības aprūpes darbinieku algām, kā arī maldinājusi medijus un sabiedrību par VM Stratēģiskās padomes atbalstu piedāvātajam naudas sadalījumam. “Izsakām vilšanos par VM komunikāciju ar nozares pārstāvjiem, izplatot melīgu informāciju un klaji ignorējot profesionālo organizāciju viedokli. Aicinām labot šo kļūdu un publiski atzīt, ka notikusi sabiedrības maldināšana, atsaucot iepriekš izplatīto informāciju,” norādīts vēstulē.
Vienlaikus vēstulē politiķiem mediķu organizācijas norāda, ka plānotais algu palielinājums ārstiem rezidentiem par 20%, bet sākot ar trešo rezidentūras gadu un apakšspecialitāšu rezidentiem par 30%, bet visiem pārējiem par 10%, ir neloģisks un deformē visu atlīdzības sistēmu. Vēstulē teikts: “Šis ierosinājums 2020. gadā radīs Eiropas līmeņa precedentu, jo pirmo gadu ārsta rezidenta minimālā alga tiks pielīdzināta sertificēta ārsta minimālai algai (attiecīgi – 1140 eiro un 1187 eiro). Savukārt vecāko gadu rezidentu minimālā alga būs augstāka par sertificēto ārstu likmi ( trešā gada rezidentam – 1482 eiro, ārstam rezidentam ar reģionālu līgumu – 1630 eiro, bet sertificētam ārstam – tikai 1187 eiro).”

Vēstules autoru organizācijas iestājas pret šādu absurdu situāciju un aicina Ministru prezidentu nekavējoties lemt par trūkstošo 60 miljonu eiro piešķiršanu, lai celtu arī pārējo nozares darbinieku algas nevis par 10%, bet par likumā noteiktajiem – 20%. “Mēs kategoriski iestājamies pret veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumiem atbilstoši jau pieņemtajam valsts budžeta likumprojektam, uz ko publiski aicina Valsts prezidents. Veselības aprūpes sistēmai nav jāpielāgojas politiskajām iegribām, tieši pretēji – pie varas esošajiem politiķiem ir jādara viss iespējamais, lai Latvijā nebūtu Eiropā zemākais medmāsu skaits uz kopējo iedzīvotāju skaitu, nebūtu Eiropā otrais zemākais atalgojums sertificētiem ārstiem, nebūtu zemākais rezidentu atalgojums Baltijas valstīs. Mainīt esošo situāciju var tikai drosmīgi, racionāli, pārdomāti, ilgtermiņa lēmumi,” teikts kopīgi izplatītajā vēstulē.

LJĀA, LĀB un LMa pieprasa Ministru prezidentam un veselības ministrei nekavējoties sākt darbu, lai nodrošinātu 2021. gadā nepieciešamo 314 miljonu eiro finansējumu visu medicīnas darbinieku algu palielināšanai par 20%. Vienlaikus mediķi vērš uzmanību, ka pat izpildot veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto, Latvija joprojām būs Eiropas līderos starp vissliktāk apmaksātajiem medicīnas speciālistiem. Tas nozīmē, ka jau šobrīd ir nepieciešams skaidrs un pārdomāts veselības aprūpes finansējuma palielināšanas plāns turpmākajiem desmit gadiem.

Vēstule: 2019. gada 10. decembrī, Rīgā – Par Latvijas Jauno ārstu asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Māsu asociācijas nostāju veselības aprūpes finansēšanas jautājumā

Papildu informācija:
Ilze Aizsilniece, LĀB prezidente
Mob. tālr.: 29335984

Kārlis Rācenis,
LJĀA valdes priekšsēdētājs
Mob. tālr.: 29666047

Lai pārbaudītu tautas kalpu zināšanas, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB),  Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) sadarbībā ar “Prāta spēles” aicina Saeimas deputātus, premjeru un ministrus uz viktorīnu – “Valsts budžets 2020”. Politiķu prāta spēles notiks 11. decembrī no plkst. 16.00 līdz 18.00 Viesību zālē 3. stāvā, Blaumaņa iela 38/40, Rīga. Brīva ieeja ikvienam interesentam!

“Tiekoties ar valdības pārstāvjiem un Saeimas deputātiem, neskaitāmas reizes esmu pārliecinājusies, ka politiķu zināšanas par valsts budžeta veidošanu un saturu ir ļoti vājas. Dramatiski trūkst arī izpratnes par demokrātiju un Saeimas lomu parlamentārā republikā. Nezināšana sekas ir bezatbildīgi lēmumi un slikti likumi, kas ne tikai grauj uzticēšanos valstij un taisnīgumam, bet arī liedz Latvijas iedzīvotājiem saņemt mūsdienīgu veselības aprūpi,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Viktorīnas jautājumus sadarbībā ar tiesību, politikas un ekonomikas ekspertiem izstrādājuši “Prāta spēles” organizatori, kas arī nodrošinās pasākuma moderēšanu un rezultātu apkopošanu. Politiķu sniegumam līdzi varēs sekot Delfi.lv un portāla sociālo mediju kontos: viktorīnas rezultāti tiks paziņoti tajā pašā dienā, bet to detalizēta analīze būs lasāma nākamajās dienās. Pirmo trīs vietu ieguvējiem pasākuma organizatori ir sarūpējuši šokolādi un bezalkoholisko dzirkstošo vīnu.

LĀB, LJĀA un LMa uzskata, ka process kādā tika izstrādāts un apstiprināts valsts budžets, ir nepieņemams un neatbilst labai valsts pārvaldes praksei. Tas neatspoguļo Latvijas valsts prioritātes un sabiedrības intereses un nav vērsts uz ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc nekavējoties jāpārskata ne tikai Latvijas valsts budžets nākamajam gadam, bet jāuzsāk plaša diskusija par jaunu budžeta veidošanas principu izstrādi un ieviešanu.

“Daudzas valsts budžeta izmaksu pozīcijas rada bažas par to lietderību un saprātīgumu, tāpēc viktorīnā vēlamies pārliecināties, vai politiķi, kas lemj un tiek algoti par nodokļu maksātāju naudu, pārzina tā saturu. Vēlamies arī atgādināt, ka Saeimas deputāts nav “balsojamā mašīna”, bet gan tautas ievēlēts priekšstāvis, kuram ir jābūt zinošam un patstāvīgi domājošam, kā arī atbildīgam par savas rīcības sekām,” norāda LMa viceprezidente Ilze Ortveina.

Veselības aprūpes finansējums jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir katastrofāli zems, turklāt ekonomiskās krīzes laikā (2009. gadā) tas tika samazināts vēl par 40%. Tāpēc 2020. un nākamajos gados valsts budžetā iezīmētais finansējums 3,8 % no IKP apmērā ir uzskatāms par nepietiekamu. Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpei katru gadu arī turpmāk iecerēts tērēt 1,2 miljardi eiro, kas ir 636, 80 eiro uz vienu iedzīvotāju! Salīdzinājumam – Igaunija veselības aprūpei katru gadu atvēl 5,8% no IKP, bet viena iedzīvotāja veselībai tērē 1165 eiro.

“Lai kļūtu par ārstu vai kādu citu veselības aprūpes speciālistu, ir daudz un ilgi jāmācās, turklāt visa mūžā garumā sava kvalifikācija jāpilnveido. Tie paši kvalitātes standarti attiecas arī uz politiķiem. Viktorīna būs viņu eksāmens, jo mēs iestājamies par profesionālu politiku un politiķiem, kas zina, ko dara!” saka LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis. 

Papildu informācija:
Ilze Aizsilniece, LĀB prezidente
Mob. tālr.: 27821100

Profesors Jānis Stradiņš

10.12.1933.–29.11.2019.

29. novembrī 85 gadu vecumā mūžībā devies Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis profesors Jānis Stradiņš – izcilākā 20. un 21. gadsimta personība Latvijas zinātnē un kultūrā.

Jānis Stradiņš dzimis 1933. gada 10. decembrī Rīgā ķirurga Paula Stradiņa ģimenē. Izglītību J. Stradiņš ieguva Rīgas 5. vidusskolā un Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē, ko ar izcilību absolvēja 1956. gadā. Pēc studijām darbu sāka LZA Organiskās sintēzes institūtā pie ievērojamā ķīmiķa un jaunu ārstniecisko preparātu autora akadēmiķa Solomona Hillera. 1960. gadā Maskavas universitātē aizstāvēja kandidāta disertāciju, 1968. gadā Rīgā – ķīmijas doktora disertāciju. Abas saistītas ar organisko vielu struktūras un elektroķīmisko pārvērtību likumībām. Pētījumi molekulārajā elektroķīmijā iztirzāti vairākās grāmatās un aptuveni 300 zinātniskos rakstos krievu, angļu un vācu valodā. Viņa vadībā aizstāvētas 15 disertācijas. Pētījumi veicinājuši vairāku oriģinālu preparātu, piemēram, furagīna, ieviešanu medicīnā. Līdztekus pētījumiem ķīmijā jau kopš studenta gadiem J. Stradiņu saistīja zinātņu un kultūras vēsture. Viņš piedalījies arī P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja veidošanā medicīnas vēstures pētījumos. Atrastie fakti ietverti vairākās monogrāfijās, arī par P. Valdenu, T. Grothusu, P. Stradiņu u.c., apmēram 170 zinātniskos rakstos.

1961. gadā J. Stradiņš izveidoja Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju, ko vadīja līdz 2006. gadam. Laikā no 1972. gada līdz 1976. gadam bija docētājs Latvijas Valsts universitātē, 1974. gadā kļuva par profesoru.

1961. gada 23. martā Latvijas Rakstnieku savienība izveidoja staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju profesora Jāņa Stradiņa vadībā. J. Stradiņš bija aktīvs Atmodas kustības dalībnieks, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā. Kopš 1990. gada darbojās kā pētnieks Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, kopš 1992. gadā – arī Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagadējās RSU) Medicīnas vēstures institūtā.

Laikā no 1996. gada līdz 1998. gadam Stradiņš bija LZA viceprezidents, no 1998. gada līdz 2004. gadam – prezidents. 2004. gadā kļuva par LZA Senāta priekšsēdētāju. No 1987. gada profesors bija Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas prezidents, no 1990. gada vadīja Baltijas valstu Zinātņu vēstures un filozofijas asociāciju, no 2006.gada – valsts pētījumu programmu “Letonika”. No 1990. gada līdz 2007. gadam J. Stradiņš bija Latvijas Zinātnes padomes valdes loceklis. Profesors bija ievēlēts arī par Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas (1991), Saksijas Zinātņu akadēmijas (1993), Vācu dabaspētnieku akadēmijas “Leopoldina” (1994) un Lietuvas Zinātņu akadēmijas (1994) locekli, uzņemts par Ņujorkas ZA biedru (1995).

Stradiņš kā autors vai līdzautors sarakstījis septiņas grāmatas un vairāk nekā 330 zinātniskas publikācijas ķīmijas jomā, kā arī 20 grāmatas un vairāk nekā 270 zinātniskas publikācijas zinātnes vēstures jomā.

1982. gadā Jānis Stradiņš saņēmis Augusta Kirhenšteina medaļu, 1983. gadā Paula Stradiņa balvu, , 1988. gadā – Paula Valdena prēmiju, 1990. – Solomona Hillera medaļu, 1993. gadā – LZA Lielo medaļu, 1994. gadā – Teodora Grothusa prēmiju un LZA Gustava Vanaga balvu, 1995. gadā apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2001. gadā piešķirta Ministru kabineta balva par zinātnisko darbu ciklu Latvijas zinātņu un kultūras vēsturē, 2004. gadā saņēmis Rīgas balvu, 2008. gadā – I šķiras Atzinības krustu. Viņš ir saņēmis dažādus citu valstu apbalvojumus: 2001. gadā Francijas Goda leģiona ordeni, 2004. gadā – Igaunijas Māras zemes krustu u.c. Profesors bija LU, LLU un RSU goda doktors.

Profesora devums nacionālās pašapziņas celšanā Trešās atmodas laikā, kā arī Latvijas zinātnes reformas veicināšanā, Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunā satura veidošanā, Latvijas zinātņu, tostarp medicīnas, vēstures un latviešu tautas kultūrvēsturisko tradīciju apzināšanā un popularizēšanā sabiedrībā ir nepārvērtējams.

Atvadīšanās no akadēmiķa Jāņa Stradiņa un piemiņas dievkalpojums notiks sestdien, 7. decembrī, Torņakalna baznīcā.

No plkst.12.30 paredzēta atvadīšanās, savukārt plkst.14 notiks dievkalpojums, kam plkst.15.30 sekos piemiņas pēcpusdiena Latvijas Universitātes Zinātņu mājā.

Profesora Stradiņa radinieki, atvadoties no akadēmiķa, aicina nenest ziedus un vainagus, bet tiem domātos līdzekļus ziedot skulptūras “Sēlijas sirds” izveidei Sunākstes mācītājmuižas parkā.

Gertrūde Eniņa

29.09.1926.–28.11.2019.

28. novembrī mūžības gaitās devusies Latvijas Ārstu biedrības godabiedre, neiroloģe, profesore Dr.habil.med. Gertrūde Eniņa.

Gertrūde Eniņa dzimusi 1926. gada 29. septembrī Viļakā. Rīgas Medicīnas institūtu absolvējusi 1952. gadā. Jau no jaunības aizrautīgi pievērsusies zinātnei un pētījumiem, galvenokārt pētot smadzeņu asinsvadu slimības un neiroloģisko slimību diagnostikas iespējas, profesore ir arī vairāku izgudrojumu autore. No 1954. gada bijusi asistente Rīgas Medicīnas institūta Nervu slimību katedrā, docētāja, Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītāja (1973–1992), profesore (no 1973. gada), Dr.med. (1959), Dr.habil.med. (1969).

Profesore ilgus gadus vadīja Latvijas Neirologu asociāciju, bija Eiropas Neirologu asociāciju federācijas biedre, Pasaules Neirologu federācijas biedri.

Ilgajos darba gados profesore izaudzinājusi vairākas neirologu paaudzes un devusi neizmērojamu ieguldījumu neiroloģijas attīstībā Latvijā. Profesores bagātais darba mūžs un ieguldījums Latvijas neiroloģijas attīstībā novērtēts ar valsts augstāko apbalvojumu – IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1998). Gertrūde Eniņa ievēlēta par Latvijas Ārsta biedrības godabiedri 2008. gadā un par mūža ieguldījumu medicīnā un ārstu izglītībā saņēmusi Gada balvu medicīnā (2010).

Atvadīšanās no profesores 3. decembrī plkst. 12.00 Rīgā, Miķeļa kapos.