Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) vērš uzmanību, ka topošais Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2021. – 2027. neatbilst Latvijas valsts un sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Plānotais finansējums, kā arī investīcijas infrastruktūrā un iekārtās neveicinās mūsdienīgas veselības aprūpes sistēmas izveidi. Situāciju ir iespējams mainīt nākamajā periodā paredzot OECD standartiem atbilstošu valsts finansējumu veselības aprūpes pieejamības un valsts apmaksātas ārstēšanas nodrošināšanai visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Viens no valsts uzdevumiem ir nodrošināt pieejamību veselības aprūpei visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu ienākumiem un veselības stāvokļa. Ieguldījums sabiedrības veselības aprūpē ir valsts ieguldījums tautsaimniecības attīstībā. Latvijas veselības aprūpes kritiskais stāvoklis katru dienu atstāj sekas uz valsts ekonomiku un izaugsmes iespējām nākotnē. Mūsu valstī katru gadu nepamatoti dzīvību zaudē aptuveni 7000 cilvēku, no tiem 123 cilvēki ir jaunāki par 18 gadiem. Tie ir 18 cilvēku katru dienu!

“Slims cilvēks ir slima valsts! Latvija ir iestigusi apburtajā aplī, kurā katru dienu tiek maksāts ar cilvēku dzīvību. Ilgstoša slimība un neatbilstoša ārstēšana noved pie darba nespējas un invaliditātes uz mūžu, kas nozīmē slogu valsts budžetam, reizē arī sociālo atstumtību un nabadzību. Ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām var paļauties tikai uz sabiedrības atbalstu un ziedojumiem, tikmēr vecāki izdeg un zaudē savas profesionālās karjeras. Bet seniori mūsu valstī vienkārši ir nolemti nāvei vientulībā un bezcerībā,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Saskaņā ar 2018. gada datiem veselības aprūpes pakalpojumu vidējais gaidīšanas laiks Latvijā ir dramatisks. Ambulatorie izmeklējumi un terapija ir jāgaida 36 dienas, bet speciālista konsultācija – 71 diena. Lai saņemtu dienas stacionāru pakalpojumus, pacientam ir jāgaida 147 dienas, bet ambulatorā rehabilitācija – 345 dienas. To lielā mērā izskaidro nepietiekamais mediķu skaits, piemēram, Latvijā uz 1000 cilvēkiem ir tikai 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Vienlaikus Igaunijā tie ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā – 4,5 ārstu un 7,8 māsu. Grūti salīdzināt ar Eiropas attīstītajām valstīm, piemēram, Austrijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 5,2 ārsti, bet Norvēģijā 17,2 māsas.

“Saskaņā ar mūsu aplēsēm Latvija trūkst vismaz 200 ārstu un 3500 māsu. Pašlaik ir nozares, kurās nav kas strādā, piemēram, Latvijā ir pieejams tikai viens valsts apmaksāts embriologs, trūkst patologu, laboratorijas ārstu, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu un citu speciālistu. Un nav nekāda pamata cerēt, ka tuvākajā laikā varēsim šo situāciju būtiski mainīt. Maldīgs ir priekštats, ka piespiežot jaunos speciālistus doties uz reģioniem problēma tiks atrisināta. Tas jau šobrīd rada situāciju, ka daudzi jaunie ārsti izvēlās savu karjeru veidot citur. Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kur eksistē piespiedu rezidentūras atstrāde. Tā vietā ir jādomā par stimulējošiem darba apstākļiem, atalgojumu un jauno ārstu karjeras izaugsmi,” norāda LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Latvijā publiskais finansējums ir nepietiekams, tāpēc iedzīvotājiem ir ļoti liels tiešmaksājumu apjoms (out-of-pocket payments), tas ir trīs reizes lielāks nekā vidēji Eiropā. Viena iedzīvotāja veselības aprūpei Latvijas valsts šogad ir atvēlējusi 636.80 eiro. Vidēji OECD valstīs tie ir vidēji 2900 eiro, bet Igaunijā 1450 un Vācijā 5200 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Veselības aprūpe visur maksā līdzīgi – zāles, reaģenti analīzēm, iekārtas utt. Tas nozīmē, ka ar esošajiem līdzekļiem varam mazāk piedāvāt mūsu iedzīvotājiem, kas nokļuvuši pacienta lomā.

LMa viceprezidente Ilze Ortveina:”Tiesības uz veselību ir cilvēka pamattiesības! Ikviena valsts, arī Latvija, ir apņēmusies tās garantēt visiem saviem iedzīvotājiem. Investīcijas veselības aprūpē ir investīcijas valsts ekonomikas attīstībā, jo vairāk veselu un darbspējīgu cilvēku, jo straujāka valsts ekonomiskā izaugsme.”