Skip to content

JAUNUMI

Aicinām nodrošināt bezmaksas kontracepcijas līdzekļus jauniešiem

Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas, Latvijas Vecmāšu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, biedrības “Papardes zieds”, biedrības “Centrs MARTA” un Latvijas Pacientu organizācijas tīkla pārstāvji vēršās pie Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ar aicinājumu paredzēt finansējumu atbilstošu kontracepcijas līdzekļu nodrošināšanai visām Latvijas jaunajām sievietēm vecumā līdz 25 gadiem.

Atbildīgajām ministrijām nosūtītajā vēstulē, organizācijas ir aktualizējušas problēmsituācijas saistībā ar iedzīvotāju reproduktīvo veselību Latvijā, īpašu uzmanību vēršot nepilngadīgo jauniešu veselībai, vēršot uzmanību uz to, ka Latvijā ir vislielākais nepilngadīgo grūtnieču skaits Baltijas valstīs. No tām aptuveni 100 nepilngadīgās jaunietes katru gadu piedzemdē, bet 30% no visām grūtniecēm veic mākslīgo abortu. Piemēram, 2022. gadā abortu 15 – 17 g. v. grupā veica 46 reizes, bet 18 – 19 g. v. grupā – 158 reizes, 7 gadījumos meitenes bija jaunākas par 14 gadiem[1]. Ievērojamais abortu skaits var negatīvi ietekmēt spējas radīt pēcnācējus turpmākajos dzīves gados. Savukārt, 2022. gadā sievietēm līdz 17 gadu vecumam piedzima 94 bērni (93 dzīvi dzimušie), bet 18-19 gadu vecumā – 313 (310 dzīvi dzimušie)[2].

Nepilngadīgo grūtniecība saistās ar daudziem nopietniem sarežģījumiem, kas rada ievērojamus papildus izdevumus veselības aprūpei:

  1. jaundzimušo mirstība (par 60% augstāks jaundzimušo mirstības rādītājs nekā mātēm virs 24 gadu vecuma);
  2. veselības nevienlīdzība (veselības pakalpojumu nepieejamība, zems izglītības līmenis, slikta veselība pirms grūtniecības u.c.);
  3. slikta seksuālā veselība (STS, neauglība, mazāk par 1 gadu starp grūtniecībām u.c.);
  4. slikta emocionālā labklājība un psihiskā veselība (3 reizes lielāks pēcdzemdību depresijas risks, slikta mentālā veselība 3 gadus pēc bērna piedzimšanas, zems pašnovērtējums u.c.).

Šī situācija ir saistīta ar nepietiekamajām zināšanām par reproduktīvo veselību (un zemo veselībpratību kopumā[3]), kā arī faktu, ka jauniešiem nav iespējams iegādāties nepieciešamos kontracepcijas līdzekļus.

2023. gada pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem atspoguļo, ka:

  1. prezervatīva lietošana seksuāli aktīvu 15 gadu vecu pusaudžu vidū samazinās,
  2. pārtrauktais dzimumakts ir otra biežākā kontracepcijas metode iedzīvotāju vidū, un šīs metodes lietošana pusaudžu vidū manāmi palielinās,
  3. pirmās dzimumattiecības bieži vien netiek plānotas, un to laikā vairums nav domājis par izsargāšanos un faktu, ka var iestāties grūtniecība,
  4. visbiežākie neplānotas grūtniecības iemesli 15 – 24 gadus vecu iedzīvotāju vidū ir: kontracepcijas nelietošana, kļūme kontracepcijas lietošanā un nepareizi izvēlēts izvēlēts kontracepcijas veids,
  5. vidējā summa mēnesī, ko iedzīvotāji tērē pretapaugļošanās līdzekļu iegādei, ir 5,50 eiro. Tas nozīmē, ka vismaz puse no iedzīvotājiem pretapaugļošanās līdzekļu iegādei naudu netērē.

Valstīs ar zemāko nepilngadīgo grūtnieču skaitu veiksmīgi tiek realizēti dažādi prevencijas pasākumi, tai skaitā pieejama bezmaksas kontracepcija un ļoti agrīni pieejama bezmaksas kontracepcija nepilngadīgajām jaunietēm, kurām jau iestājusies grūtniecība (uzreiz pēc dzemdībām vai grūtniecības pārtraukšanas).

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.- 2027. gadam konstatēts, ka Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši zema izpratne par seksuālo un reproduktīvo veselību un ir nepieciešams rast iespēju nodrošināt valsts apmaksātas grūtniecības aprūpes pakalpojumus un kontracepcijas pieejamību sociālās atstumtības riskam pakļautajām sievietēm.

Mūsu valsts prioritāte ir katra jaunā sieviete, nediskriminējot arī tās, kuras jau reiz ir pārtraukušas grūtniecību.

Arī Centrā MARTA arvien biežāk vēršas sievietes, kuras cieš no savu partneru vardarbības grūtniecības laikā, kā arī sievietes, kurām grūtniecība iestājusies seksuālās vardarbības rezultātā. Kontracepcijas pieejamība un sabiedrības informētības uzlabošana par reproduktīvo veselību, dzimumu līdztiesību un piekrišanu varētu ilgtermiņā novērst šādas traģiskas situācijas.

Pēc 2022. gada statistikas datiem, Latvijā  ir  93009 sievietes vecumā no 15 – 25 gadiem. Attiecīgi 36 562 (15 – 18 g.), 56447 (19 – 25 g.).

Lai nodrošinātu kontracepciju visām jaunajām sievietēm vecuma grupā no 15 – 25 gadiem, un kam kontracepcija būtu nepieciešama, veselības budžetā būtu jāparedz ap 2.6 miljoniem eiro.


[1] Centrālā statistikas pārvalde. https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mates_berna_veseliba/MCH050_Aborti_vecums_veidi.px/table/tableViewLayout2/

[2] Centrālā statistikas pārvalde. https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mates_berna_veseliba/MCH030_dzemdibas_jaundz_mates-vec_regioni.px/

[3] Gatulytė I, Verdiņa V, Vārpiņa Z, Lublóy Á. Level of health literacy in Latvia and Lithuania: a population-based study. Arch Public Health. 2022 Jul 11;80(1):166. doi: 10.1186/s13690-022-00886-3. PMID: 35820958; PMCID: PMC9275389.

Studentes aptauja maģistra darba izstrādei

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas studentes Diānas Razumovskas maģistra darba (Ārstniecības personu komunikācija darbā ar pacientiem: CAT komunikāciju stratēģiju ietvarā) izstrādes mērķis, ir noskaidrot, cik plaši ārstniecības personas Latvijā izmanto vienas no komunikāciju teorijas (CAT) stratēģijām darbā ar pacientiem un, vai to pielietošanā pastāv kādas atšķirības starp demogrāfiskiem raksturlielumiem.

Veselības aprūpē pacienti var nākt no ļoti dažādām sociālām, etniskām un kultūras grupām. Mūsdienās ārstniecības personām efektīva komunikatīva kompetence ir būtiska darba sastāvdaļa, lai nonāktu pie pozitīvas pacienta apmierinātības par sniegto pakalpojumu.

Pētījuma viens no etapiem iekļauj aptaujas anketu, kas paredzēta tikai ārstniecības personām Latvijā. Aptauja ietver gan demogrāfiskus jautājumus, gan jautājumus, kas pauž ārstniecības personu pieredzi un viedokli. Pētījumā iegūtie dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā, un sniegto atbilžu konfidencialitāte ir garantēta.

Aptaujas anketa: https://forms.gle/TZvpZZEPPgdEXD9S8

Pētījumā papildus tiks noskaidrots dažādu paaudžu pārstāvēto ārstniecības personu vidū, vai šādu komunikācijas stratēģiju pielietošana darbā ar pacientiem ir aktuāla un nozīmīga, vai tam tiek piešķirta apzināta vai neapzināta nozīme.

Latvijas ārstniecības personu profesionālās organizācijas aicina pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām

Latvijas Ārstu biedrība, kopā ar virkni nozares profesionālām organizācijām – Latvijas Māsu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas Ārstniecības Personu Profesionālo Organizāciju Savienību, Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociāciju, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un LR VM Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, ir nosūtījuši vēstuli Iekšlietu ministram R.Kozlovskim, Tieslietu ministrei I.Lībiņai-Egnerei un Veselības ministram H. Abu Meri, aicinot būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un aicina rosināt grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildības piedraudējumu par uzbrukumu ārstniecības personai.

Latvijas ārstniecības personu profesionālās organizācijas vēstulē pauž bažas par pieaugošo agresiju pret mediķiem. Bieži pacienti un viņu pavadošās personas savu neizpratni par ārstniecības iestādē notiekošo risina agresīvā veidā, kā rezultātā ārstniecības personas, pildot savus darba pienākumus un rūpējoties par ikviena pacienta veselību, saskaras ar vardarbību ikdienas darbā.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, kas apvieno lielāko daļu Latvijas ģimenes ārstu, ir aptaujājusi savus biedrus un veiktās aptaujas dati ir graujoši – 80 % no aptaujātajiem ģimenes ārstiem ir atzinuši, ka savā praksē ir piedzīvojuši draudus, vajāšanu, emocionālu vai fizisku vardarbību no pacientiem vai viņu tuviniekiem. No tiem 85% ir saņēmuši mutiskus draudus, 23 % rakstiskus draudus, fizisku vardarbību ir piedzīvojuši 6% aptaujāto, bet lielākais skaits – 63% ir piedzīvojuši emocionālo vardarbību. Un tikai 24% no šiem vardarbības gadījumiem pacientiem ir bijušas organiskas vai psihiskas saslimšanas, kuras varētu izskaidrot šādu rīcību.

Tikai 12% no aptaujātajiem ģimenes ārstiem, kas savā praksē ir piedzīvojuši jebkāda veida draudus un vardarbību no pacientiem un viņu tuviniekiem, ir atzinuši, ka vērsušies pēc palīdzības, bet 36% atzinuši, ka nekur pēc palīdzības nav vērsušies (atlikušie 52% cietušo uz šo jautājumu nav atbildējuši). Tikai deviņos gadījumos ģimenes ārsts ar iesniegumu ir vērsies tiesībsargājošās iestādēs.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas veiktajā aptaujā, kurā aptaujāti 268 respondenti, 15.3% no jaunajiem kolēģiem norādīja, ka ir saskārušies ar fizisku vardarbību savās darba vietās no pacientu vai pacientu radinieku puses. 

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir aktualizējis jautājumu saistībā ar darba drošības jautājumiem, kas saitīti ar uzbrukumiem un draudiem neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, kuras sastāvā ir ārstniecības persona, medicīnas asistents un operatīvā medicīniskās transportlīdzekļa vadītājs.

Dienesta kā darba devēja ieskatā ir būtiski risināt jautājumu par darbinieku aizsardzības pasākumu stiprināšanu, jo gadījumi, kad NMP brigāžu darbinieki izsaukumu izpildes laikā nonāk apdraudējuma situācijās pacientu vai klātesošo agresīvās uzvedības dēļ, kļūst arvien biežāki un ar nopietnākām sekām. Šo uzbrukumu negatīvā un būtiskā ietekme izpaužas gan darbinieku veselības un dzīvības interešu apdraudējumā, gan apgrūtina Dienesta funkciju izpildi, gan rada finanšu zaudējumus valstij.

Dienests arī norāda, ka vidēji dienā ir trīs izsaukumi, kad brigādes darbinieki sastopas ar agresīviem pacientiem vai apdraudējuma situāciju.

Latvijas ārstniecību profesionālās organizācijas, izprotot nepieciešamību veikt skaidrojošo darbu, informēt ne tikai savus biedrus, bet visas nozares pārstāvjus, organizēs diskusijas un apmācības veidos par dažādām iespējām, kā aizsargāt savas tiesības, kur jāvēršas vardarbības gadījumā. Tomēr nepārprotami ir secināms, ka esošais tiesiskais regulējums ir nepietiekams ārstniecības personu aizsardzībai.

Esošajā tiesiskajā regulējumā ārstam nav iespēju atteikties no turpmākās vardarbīga pacienta ārstēšanas. Ārstniecības likuma 42.pantā tiesības atteikties no pacienta turpmākas ārstēšanas ir noteiktas tikai gadījumos, kad pacients neievēro noteikto režīmu, nepilda ārstniecības personu norādījumus vai apzināti kaitē savai veselībai un šādā veidā tieši ietekmē konkrētās slimības ārstēšanu. Un arī šāda atteikšanās ir ierobežota ar nosacījumu, ka pacienta dzīvība nav apdraudēta.

Ārstniecības likuma 47.pants nosaka ārstniecības personas tiesības atteikt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību tikai pie nosacījuma, ka tiek apdraudēta ārstniecības personas pašas dzīvība, vai arī, ja ārstniecības persona to nespēj veselības stāvokļa dēļ.

Ir būtiski pārskatīt minēto regulējumu, nolūkā aizsargāt ārstniecības personas no agresīviem un vardarbīgiem pacientiem.

Latvijas ārstniecību profesionālo organizāciju ieskatā nepieciešams būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas (neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes medicīnas asistents vai operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs), kad tās pilda savus profesionālos pienākumus. Iespējams, kriminālatbildības noteikšana par šāda veida rīcību, kaut daļēji atrisinātu situāciju ar pieaugošo agresivitāti. Apzināšanās par neizbēgamu sodu lielāko daļu agresīvo pacientu noteikti atturētu no nepārdomātas un agresīvas rīcības.

Veselības aprūpe ir svarīga valsts drošības sastāvdaļa. Nav pieļaujams ka jau tā sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos, kad veselības aprūpei netiek piešķirts pietiekami daudz valsts budžeta līdzekļu, ārstniecības personām jāuztraucas par savu drošību, pildot profesionālos pienākumus.

Kā vienu no risinājumiem organizācijas vēstulē min iespēju noteikt par krimināli sodāmu uzbrukumu ārstniecības personai un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekam, kurš nav ārstniecības persona (pēc analoģijas ar Krimināllikuma 269. pantu – Uzbrukums varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai).

Vienlaicīgi organizācijas lūdz uzsākt diskusiju par citām iespējām aizsargāt ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekus no pacientu agresijas, tai skaitā, informējot un izglītojot ārstniecības personas par viņu tiesībām un iespējamiem rīcības modeļiem agresijas gadījumā.

2024. gada 29. februārī

In memoriam: 91 gadu vecumā mūžībā devies izcilais bērnu ķirurgs un emeritētais RSU profesors, LĀB godabiedrs Jānis Gaujēns (1932.20.07. – 2024.22.02.).

Profesors dzimis skolotāja un zobārstes ģimenē, audzis Madonā, 1951. gadā ar sudraba medaļu beidzis Madonas 1. vidusskolu.  Jaunais madonietis, bruņojies ar teicamām ķīmijas, fizikas un valodu zināšanām, 1951. gadā uzsāka studijas jaundibinātajā Rīgas Medicīnas institūtā.


Pēc augstskolas ārsts un ķirurgs Alojā (1957-58), tad  Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs, nodaļas  un klīnikas vadītājs (1959-2012) . RMI un LMA docētājs (1969-97),  Dr. hab. med, (1969), profesors (1972), Operatīvās ķirurģijas un topogrāfiskās anatomijas katedras vadītājs (1972-73), Bērnu ķirurģijas katedras vadītājs (1973-97).

Jāsaka, ka profesors bija ļoti iemīļots un cienīts bērnu ārsts, ķirurgs ar zelta rokām. Viņš pildījis arī svarīgus sabiedriskus pienākumus: Latvija Bērnu ķirurģijas asociācijas priekšsēdētājs (1990-95), Baltijas Bērnu ķirurģijas asociācijas priekšsēdētājs (1990-93).  Profesors guvis arī daudzas atzinības: Aleksandra Bieziņa balvu (1989), Paula Stradiņa  balvu (2009), LĀB mūža ieguldījuma atzinību (2015), ir valsts emeritēts zinātnieks (1998).

Izsakām līdzjūtību profesora ģimenei, draugiem un kolēģiem.
Sit tibi terra levis!

Slava Ukrainai! Varoņiem slava!

Solidarizējoties ar Ukrainas tautu, 2024. gada 24. februārī plkst. 9.00 vienojamies klusuma brīdī, pieminot un godinot Ukrainas tautas upurus.

🕊 Paldies Ukrainas, Latvijas un visai starptautiskajai mediķu saimei par drosmīgo un nesavtīgo darbu! 🕊

🇺🇦 Slava Ukrainai! Varoņiem slava! 🇺🇦

LĀZA aicina pieteikties Ojāra Veides Fonda stipendijai 2024/2025

Līdz 15. septembrim Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai, ja apmācības paredzētas 2024/25 gadā.

Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai. Līdz pat 2021. gadam fonds galvenokārt atbalstīja Latvijas jauno ārstu un zobārstu profesionālo pilnveidi, bet kopš 2021. gada pretendentu loks ir paplašināts un stipendiju var saņemt arī citas ārstniecības personas, piemēram, fizioterapeiti, rehabilitologi, farmaceiti u.c.

Katru gadu 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju $1000 līdz $ 2500 apmērā. Pieteikumus vērtē fonda valde, kurā sabiedriskā kārtā darbojas Dr. Juris Lazovskis, Dr. Inese Flude un Dr. Ingrīda Šketris (Kanāda). Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību.

Ojāra Veides fonda stipendiāti par savu pieredzi un ieguvumiem gatavo aprakstu, ko var lasīt LĀZA Apkārtrakstā LĀZA mājaslapā sadaļā Publikācijas. Neiztrūkstoši ir pateicības vārdi par atbalstu. Tas priecē un motivē Fonda valdi arī turpmāk sniegt savu atbalstu Latvijas jaunajiem un ne tik jaunajiem speciālistiem.

Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Stipendiju fondam. Pieteikšanās kārtība www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.

Ojāra Veides stipendiju fondu 1999. gadā Kanādā dibinājusi Saskačevanas universitātes profesore Emma Irēne Groduma (1916-2007), kas testamentā novēlēja daļu mantojuma fonda izveidei, lai godinātu savu brāli LU medicīnas studentu Ojāru Kārli Veidi, kas zaudēja dzīvību Otrajā pasaules karā. Fondu vada asoc. prof. Juris Lazovskis. Ekspriekšsēdis – Kaspars Tūters (Kanāda).

Medicīnas studentus aicina pieteikties Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai 2024! “

“Vārdi ir domu drānas”
Prof. Ilmārs Lazovskis

Latvijas medicīnas studentiem ir iespēja apliecināt savu domu spēku, savu mērķu skaidrību un pieteikties atbalstam, ko sniedz diasporas ārstu dibinātais Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds, jau kopš 2005. gada atbalstot nākamos ārstus.

Līdz 15.aprīlim Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studentus aicinām pieteikties Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) ikgadējai Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.

Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medicīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā. Nozīmīga ir arī studenta finansiālā situācija, skaidrība par līdzekļu izlietojumu, aktīva dzīves pozīcija, piedaloties sabiedriskajā dzīvē.

Otrā atlases kārta – intervija notiks klātienē maijā, kad lēmumu pieņems “Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda” stipendiju komisija. Stipendijas apjoms ir no 400 līdz 1000 EUR.

Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas. Pretendentiem, kas saņēmuši veicināšanas stipendiju, ir iespēja atkārtoti pretendēt uz pilno stipendiju.

Aicinām augstskolu pasniedzējus, īpaši jau tos, kas paši reiz bijuši LĀZA stipendiāti, aktīvi iesaistīties, lai atbalstu saņemtu tie, kam tas visvairāk vajadzīgs! Stipendiju svinīga pasniegšana notiks Rīgā, 21. jūnijā, kad atkal varēsim tikties ar LĀZA biedriem!

Informācija par pieteikšanās kārtību LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.

Fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.

LĀZA aicina ziedot fonda sekmīgai darbībai, ko var ērti veikt lazariga.lv sadaļā Maksājumi.

Sveicam jubilejā Goda biedri Dr. h. c. Veltu Volksoni!

Latvijas Ārstu biedrības Goda biedre Dr. h. c. Velta Volksone, izcila valsts galvenā tiesu medicīnas eksperte, ilggadēja Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktore, š.g. 19. februārī atzīmēja savu 93. jubileju! Ārstes V. Volksones nopelni un sasniegumi Latvijā un ārzemēs novērtēti vairākkārt.

Latvijas 79. proklamēšanas gadskārtas priekšvakarā 1997. gada 17. novembrī Rīgas pilī bijušais prezidents Guntis Ulmanis viņai pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī 2009. gadā piešķirta 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. Kā lielu dārgumu viņa mājās vēl šodien glabā Latvijas Tautas frontes biedra karti.

Ir arī apbalvota ar Kitasato universitātes (Japāna) Sociālās medicīnas zinātņu komitejas medaļu un goda rakstu. Godpilnais apbalvojums V. Volksonei piešķirts par tiesu medicīnas speciālistu sadarbības attīstīšanu, veicināšanu un kontaktu uzturēšanu starp Latviju un Japānu.Tā ir atzinība ne tikai par ārstes sabiedrisko darbību, bet galvenokārt par panākumiem profesijā un zinātnē.

V. Volksone aktīvi iesaistījās Latvijas Ārstu biedrības darbībā un viņas augstā medicīniskā kompetence daudzus gadus lieti noderējusi kā Ētikas komisijas loceklei.

Sirsnīgi sveicam jubilejā!

2024. gada 22. martā biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” biedru pilnsapulce

Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” biedru pilnsapulce notiks 2024. gada 22. martā plkst. 15.00 LĀB ēkā Skolas ielā 3, Rīgā. Biedriem tiks nodrošināta iespēja piedalīties arī tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu. Pieslēgšanās iespēja no plkst. 14.15.

Darba kārtībā:

  1. Sapulces atklāšana, ziņojums par pieslēgušos un ieradušos biedru skaitu
  2. Sapulces vadītāja un protokolētāja, Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana
  3. Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par komisijas priekšsēdētāju
  4. Prezidentes ziņojums par LĀB aktualitātēm
  5. Revīzijas komisijas ziņojums par 2023. gada pārskatu
  6. 2023. gada pārskata apstiprināšana
  7. Grozījumi Latvijas Ārstu Ētikas kodeksā
  8. Grozījumi Latvijas Ārstu biedrības Izglītības komisijas nolikumā
  9. Biedru naudas apmēra noteikšana

Biedriem, kuri piedalīsies sapulcē tiešsaistē, pieslēgšanās biedru sapulcei notiks, izmantojot autentifikāciju www.latvija.lv un LĀB informatīvo sistēmu https://is.arstubiedriba.lv/biedriem, kurā tikai biedriem būs pieejama ZOOM pieslēguma saite biedru sapulcei. Biedriem uz reģistrētajām e-pasta adresēm tiks izsūtīts skaidrojums par pieslēgšanos un attālinātu dalību biedru sapulcē.

Biedriem, kuri piedalīsies klātienē, reģistrācija sāksies plkst. 14.00.

Lūdzam biedrus iepriekš, līdz 2024. gada 19. martam, informēt LĀB par biedra vai pārstāvja plānotu ierašanos klātienē: https://is.arstubiedriba.lv/events/konferences/list

Ja biedru pilnsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtota biedru pilnsapulce notiks 2024. gada 25. aprīlī plkst. 15.00 gan klātienē, gan tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.

Ar biedru sapulcē izskatāmo jautājumu lēmumu projektiem klātienē iespējams iepazīties LĀB Skolas ielā 3, Rīgā, ierašanās laiku iepriekš saskaņojot e-pastā lab@arstubiedriba.lv

Rīgā, 2024. gada 21. februārī

Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” valdes vārdā
prezidente Ilze Aizsilniece