Skip to content

JAUNUMI

13. maija Latvijas Ārstu biedrības valdes sēdē tika pieņemts lēmums

Šī gada 13. maijā notikušajā Latvijas Ārstu biedrības valdes sēdē tika pieņemts lēmums turpināt darbu pašreizējā valdes sastāvā līdz tās pilnvaru termiņa beigām. Valdes locekļi vienojās, ka stabilitāte un nepārtrauktība ir būtiska LĀB darbības efektivitātes un pārstāvniecības nodrošināšanai šajā profesionāli un sabiedriski nozīmīgajā laikā.

Saskaņā ar valdes 2024. gada 22. oktobra sēdes lēmumu prezidenta pienākumi tiek īstenoti, deleģējot konkrētus uzdevumus Latvijas Ārstu biedrības viceprezidentiem un citiem valdes locekļiem. Šāda pienākumu sadale ļauj efektīvāk koordinēt organizācijas stratēģiskos mērķus, pārstāvēt ārstu profesionālās intereses dažādos veselības aprūpes nozares līmeņos, kā arī nodrošināt atbildīgu un koleģiālu lēmumu pieņemšanu.

Latvijas Ārstu biedrības valde turpina aktīvi strādāt pie ārstu profesionālās vides stiprināšanas, nozares attīstības jautājumiem un ārstu viedokļa pārstāvniecības valsts institūcijās, vienlaikus saglabājot organizācijas ilgtspēju un atvērtību dialogam ar visu veselības aprūpes kopienu.

Nedēļas nogalē noslēdzās 10. Latvijas Ārstu kongress

Veselības aprūpes sistēma ir valsts nacionālās drošības neatņemama sastāvdaļa- medicīnas profesionāļu rezolūcija sabiedrībai un politiķiem

Nedēļas nogalē noslēdzās 10. Latvijas Ārstu kongress – nozīmīgākais medicīnas nozares forums Latvijā, kas šogad pulcēja ap 5000 veselības aprūpes profesionāļu no visas pasaules. Kongresa noslēguma dienā tika nolasīta un pieņemta 10. Latvijas Ārstu kongresa rezolūcija, kas apkopo veselības aprūpē strādājošo profesionāļu galvenos vēstījumus sabiedrībai un politikas veidotājiem. Tā kalpo kā rīcības uzstādījums nākamajiem gadiem un iezīmē ārstu redzējumu par prioritātēm Latvijas veselības aprūpē

Rezolūcija uzsver, ka veselības aprūpes sistēma ir valsts nacionālās drošības neatņemama sastāvdaļa, bez kuras nav iespējama sabiedrības attīstība, labbūtība un stabilitāte. Tajā arī pausts aicinājums ieviest veselības dimensiju visās politikas jomās, uzsverot, ka ikvienam lēmumam jāvērtē tā ietekme uz cilvēka veselību un riska faktoriem.

“Veselības aprūpes sistēma nav tikai sabiedrības atbalsta mehānisms – tā ir valsts nacionālās drošības pamats. Bez veselības nav ne attīstības, ne drošības, ne cilvēka cienīgas dzīves. Ar šo rezolūciju ārsti skaidri un vienoti pauž: veselība ir politikas centrāla vērtība, nevis tās perifērija,” saka Mārcis Leja, 10.Latvijas Ārstu kongresa prezidents. 

Latvijas ārstniecības sabiedrība pauž pārliecību, ka veselības aprūpe Latvijā kļūs patiesi pieejama tikai tad, ja tiks būtiski palielināts tās valsts finansējums. Vienlaikus jāstiprina arī sabiedrības veselībpratība jau no agras bērnības, balstot to slimību profilaksē un veselīga dzīvesveida veicināšanā.

Kongresa rezolūcijā uzsvērts arī, ka cīņa ar mītiem, puspatiesībām un dezinformāciju nav iespējama bez sabiedrības izglītošanas un kritiskās domāšanas veicināšanas. Ārstu darbības pamatā vienmēr jābūt pierādījumos balstītai informācijai, bet ārstniecības profesionāļu autoritāti stiprina sabiedrības uzticība.

Tāpat rezolūcijā teikts, ka veselības aprūpes kvalitātes un noturības pamats ir cilvēkkapitāls – motivēti, profesionāli mediķi pietiekamā skaitā. Īpaši svarīgi ir mērķtiecīgi iesaistīt jaunos ārstus, māsas un citus speciālistus visos veselības sistēmas līmeņos. Līdzās tam būtiska ir arī vienota un kvalitatīva veselības aprūpes digitalizācija, kas nodrošina datu pārvaldību, plānošanu un ārstniecības efektivitāti.

Rezolūcija izceļ arī sadarbības nozīmi ar latviešu ārstiem diasporā un starptautiskajiem kolēģiem, atzīmējot, ka Latvijas medicīnas valoda ir daļa no mūsu identitātes un neatņemama nozares attīstības sastāvdaļa.

Latvijas Ārstu kongress šogad norisinājās ar devīzi “Gens una sumus – Tikai kopā mēs varam”, apliecinot, ka tikai saliedēta un profesionāla veselības aprūpes kopiena spēj nodrošināt ilgtspējīgu, kvalitatīvu un cilvēkcentrētu medicīnu Latvijā.

10. Latvijas Ārstu kongresa izskaņā tika nolasīts arī Vēstījums 15. Latvijas Ārstu kongresam. To sagatavojuši visu plenārsēžu vadītāji par šobrīd aktuālām tēmām. Tā ir kā “ceļamaize” nākotnei, kas pēc laika kļūs par vēstures liecību. Ar vēstījumu varēs  iepazīties Latvijas Ārstu kongresa mājas lapā. 

10. Latvijas Ārstu kongresu organizēja Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienību (LĀZA) un Latvijas Medicīnas fondu (LMF) un galvenajiem atbalstītājiem Olpha un Eli Lilly, zelta sponsoriem Berlin Chemie, Novo Nordisk, Medison, un sudraba sponsoriem Grindeks, Latvijas Jūras Medicīnas centrs, Viatris, Abbvie, Roche Latvija un Arbor Medical Korporācija.

BILDES
11. jūnijs https://failiem.lv/u/9fahyuhzn4
12. jūnijs https://failiem.lv/u/gfjz7y9b2c
13. jūnijs https://failiem.lv/u/v44h7emm92
14. jūnijs https://failiem.lv/u/aujbbsxe4k

https://failiem.lv/u/msgx5e3kcz

https://failiem.lv/u/b69n4gszv3 un https://failiem.lv/u/trv627hckx un https://failiem.lv/u/pt7x6m23rq un https://failiem.lv/u/v5rcgqmpqv

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite -Svarinska
LĀB sabiedrisko attiecību konsultante
dagnijadizbite@gmail.com

Latvijas Ārstu kongresa 13. jūnija diena

Latvijas Ārstu kongresa 13. jūnija diena – aizvadīta ar zināšanām, pieredzi un iedvesmu!

Aizvadītajā dienā kongresa dalībnieki piedalījās intensīvā un daudzveidīgā programmā – no profilakses un inovācijām medicīnā līdz diskusijām par pacientu pieredzi, rezidentu apmācību un aktualitātēm onkoloģijā un psihiatrijā.

Jaunākie pētījumi, tehnoloģijas, ideju apmaiņa un viedokļu sadursmes – viss, lai kopā virzītos pretī ilgtspējīgākai, pacientam draudzīgākai veselības aprūpei.

Dienas noslēgumā – muzikāls svētku vakars latviskā garā: ar tautas dziesmām, kori, deju un mūzikas ansambli. Uzstājās dr. Dzintars Mozgs, Ance Krauze, dr. Jānis Vētra juniors un dr. Normunds Vaivads. Kā arī uzstājās RSU jauktais koris “Rīga”, diriģentes Evita Taranda un Zane Zilberte, RSU Tautas deju ansamblis “Ačkups” (vadītāja Elita Treilone) un mūziķi no ansambļa  “Tepat tālāk”.

Paldies visiem dalībniekiem, lektoriem un viesiem!

Latvijas Ārstu Kongresa otrā diena — vienotībā un pieredzē balstīta nākotne!

Latvijas Ārstu Kongresa otrā diena — vienotībā un pieredzē balstīta nākotne!

12. jūnijs Kongresa dalībniekiem aizritēja iedvesmas, profesionālo diskusiju un spēcīgu vēstījumu zīmē. Dienu atklāja plenārsēde “Gens una sumus. Tikai kopā mēs varam”, kur uzrunās un lekcijās skanēja vienotības spēks, kopīga pieredze un atskatīšanās uz Latvijas ārstu vēsturisko lomu ceļā uz brīvību.

Dienas turpinājumā notika plenārsēde Militārās un katastrofu medicīnas aktualitātes, kur ar Ukrainas pieredzi, praktiskiem risinājumiem un medicīnas pārmaiņām kara apstākļos dalījās Latvijas vadošie speciālisti un vairākas paralēlās sesijas:
* Infektoloģijas aktualitātes – no HIV un C hepatīta ārstēšanas līdz Laimboreliozei un hroniska noguruma sindromam.
* Pirmsslimnīcas neatliekamās medicīnas darba organizācija, klīniskās situācijas un attīstība Latvijā – sesija, kurā aplūkotas stratēģijas un izaicinājumi no pirmā zvana līdz dzīvības glābšanai.
* Inovācijas ķirurģijā – aktuālākais laparoskopijā, fleboloģijā, ERAS, onkoķirurģijā un žultsakmeņu ārstēšanā.
* Orgānu, audu un šūnu terapijas un transplantācijas iespējas Latvijā – aizraujošs ieskats transplantoloģijas iespējās, sākot no donoriem līdz sarežģītu diagnožu ārstēšanai ar cilmes šūnām.

Dienas noslēgumā Kongresa dalībnieki pulcējās kinoteātrī “Splendid Palace” uz filmas pirmizrādi “Divi brāļi – viena misija” – dziļi aizkustinošs stāsts par prof. Bertramu Zariņu un prof. Kristapu Zariņu ieguldījumu medicīnā un latviskuma saglabāšanā pasaulē.

Paldies visiem lektoriem, viesiem un dalībniekiem par vērtīgo saturu, diskusijām un kopābūšanu!

Aizvadīta Latvijas Ārstu kongresa pirmā diena

Aizvadīta Latvijas Ārstu kongresa pirmā diena!

Dienu sākām ar ekumēnisku dievkalpojumu Rīgas Domā, turpinājām ar aktuāliem medicīnas komunikācijas un ētikas jautājumiem plenārsēdē, kā arī piedalījāmies zinātniski praktiskajās sesijās, kur tika diskutēts gan par ārstu juridisko atbildību, gan fiziskām aktivitātēm pacientiem, vēsturiskām personībām medicīnā, jaundzimušo aprūpi un psihoterapeitisku skatījumu uz ārsta-pacienta attiecībām.

Dienu noslēdzām ar Kongresa atklāšanas saviesīgo pasākumu – kolēģu satikšanās, sarunas un iedvesmojoša gaisotne.

Pilna programma: www.arstukongress.lv

Sākas 10. Latvijas Ārstu kongress – piedalās vairāk nekā 5000 medicīnas profesionāļu no visas pasaules

Šodien Rīgā sākas 10. Latvijas Ārstu kongress, kas četrās dienās pulcēs vairāk nekā 5000 ārstu un citu medicīnas profesionāļu no Latvijas un ārvalstīm. Šogad aprit 36 gadi kopš Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa, un toreiz iedibinātā tradīcija joprojām tiek turpināta – ik četrus gadus lielākajā medicīnas nozares forumā vienojot mediķus, zinātniekus un sabiedrību kopīgā profesionālā telpā.

“Pirmais vispasaules latviešu ārstu kongress 1989.gadā bija nozīmīgs atmodas laika notikums gan profesionālā, gan politiskā ziņā, tas pulcēja ap sešiem tūkstošiem ārstu, zobārstu, medicīnas māsu un citu nozares speciālistu un zinātnieku. Šogad programmā iezīmējās vairākas principiālas atšķirības salīdzinājumā ar iepriekšējiem Latvijas ārstu kongresiem. Viena no visredzamākajām ir militārās tēmas iekļaušana kongresa programmā, kur gan tie ārsti, kuriem ir praktiska pieredze darbā Ukrainā, gan arī tie, kas palīdz sabiedrībai sagatavoties iespējamām, negaidītām situācijām, dalīsies ar savu pieredzi un zināšanām. Tāpat arī jaunās tehnoloģijas un īpaši mākslīgais intelekts, kas izteikti pēdējo gadu laikā kļūst par mūsu ikdienu, būs sarunu tēma kongresā, diskutējot par to, vai kaut ko nenokavējam, vai kaut kur nepārsteidzamies”, skaidro profesors Mārcis Leja, 10. Latvijas Ārstu kongresa prezidents.

Kongresa atklāšanas diena sāksies ar svinīgo ekumēnisko dievkalpojumu Rīgas Domā, kam sekos pirmā plenārsēde ATTA CENTRE – “Komunikācijas izaicinājumi un ar to saistītie ētikas jautājumi medicīnā”, kurā piedalīsies arī veselības ministrs Hosams Abu Meri. Kā uzsver plenārsēdes vadītājs profesors Vilnis Lietuvietis: “Ārstu medicīnas ētikas jautājumi vienmēr bijuši balstīti atbildībā gan pret pacientiem, gan pret kolēģiem. Pagājušā gadsimtā tam pievienojās vēl viena atbildība atbildība pret sabiedrību kopumā, tās kopējo veselības stāvokli. Šodien, saskaroties ar aizvien pieaugošo sociālo mediju un mākslīgā intelekta nozīmīgo lomu, ir nepieciešams veidot jauna veida komunikāciju gan ar pacientiem, gan ar sabiedrību kopumā. Plenārsēde nesniegs atbildes, bet atvērs virkni jautājumu par kopīgiem darbības virzieniem, lai ārsti, pacienti un sabiedrība atrastu jaunu līdzsvaru starp tiesībām, pienākumiem, diskrētumu un atklātību”.

“Latvijas Ārstu kongress ir svarīga platforma veselības aprūpes profesionāļu dialogam un zināšanu apmaiņai, un mēs kā vietējais zāļu ražošanas uzņēmums atbalstām aktivitātes, kuras veicina mūsu veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanu. Šajā reizē kongresa ietvaros organizēsim arī simpoziju par klīniskajiem pētījumiem. Tie ir nozīmīga zinātnes un veselības aprūpes sastāvdaļa, kas tieši ietekmē ārstēšanas kvalitāti un pacientu iespējas saņemt inovatīvus terapijas risinājumus. Mēs ceram, ka šādi un līdzīgi simpoziji ir kā tilts ciešākas sadarbības veicināšanai starp ārstiem, pētniekiem un zāļu ražošanas nozari,” norāda AS Olpha valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

11.jūnijā norisināsies arī piecas zinātniskās sesijas, kā arī tiks pasniegtas Latvijas Medicīnas fonda un Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas un apbalvoti medicīnas vēstures tēžu konkursa labāko darbu autori. Vakars noslēgsies ar neformālu dalībnieku tikšanos.

12. jūnijā kongress sāksies ar svinīgo sēdi “Gens una sumus – tikai kopā mēs varam” un atgādinās par 1989. gada kongresa garu, kad sadarbība un savstarpējs atbalsts kļuva par svarīgu vērtību ceļā uz Latvijas neatkarību. Svinīgajā sēdē uzrunu teiks Dainis Īvāns. Tai sekos plenārsēde “Militārā un katastrofu medicīna”, kas rosinās diskusiju par ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un medicīnas gatavību kritiskām situācijām. Dienas turpinājumā – zinātniskās sesijas un profesionālās diskusijas.

13.jūnija programmu veidos divas galvenās plenārsēdes:
“Profilakses vektori. Ārstniecības horizonti” un “Inovācijas, jaunās tehnoloģijas un digitalizācija”, pēc kurām sekos starpdisciplināras diskusijas un sekcijas. Vakars noslēgsies ar sirsnīgu pasākumu “Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet”.

14. jūnijā, noslēguma dienā, notiks piecas zinātniskās sesijas un kongresa pēdējā plenārsēde “Paradigmu maiņa – pāreja no biomedicīnas uz biopsihosociālu pieeju”, kurā tiks analizēti bioloģiskie, psihoemocionālie un sociālie veselības aspekti.

Kongresa galvenie secinājumi un vēstījumi tiks apkopoti un apstiprināti kongresa rezolūcijā, kuru pieņems kongresa noslēgumā.

Kongresa norises starplaikos tā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt medicīnas preču un farmācijas ražotāju stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.

Pēc Latvijas Ārstu biedrības iniciatīvas tapusi filma “Divi brāļi – viena misija”, kas ir stāsts par izcilajiem latviešu ārstiem no ASV – prof. Bertramu Zariņu un prof. Kristapu Zariņu, kuri ir arī Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizatori. Filmu veidojis režisors Vigo Zaļaiskalns. Pirmizrāde notiks 12.jūnijā plkst. 19:00 “Splendid Palace”.

Kongress notiks no 11.-14.jūnijam ATTA CENTRE Krasta ielā 60, Rīgā, kā arī tiešsaistē. Iepazīties ar detalizētu katras dienas kongresa programmu un reģistrēties var vietnē www.arstukongress.lv.

10. Latvijas Ārstu kongresu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienību (LĀZA) un Latvijas Medicīnas fondu (LMF) un galvenajiem atbalstītājiem Olpha un Eli Lilly, zelta sponsoriem Berlin Chemie, Novo Nordisk, Medison, un sudraba sponsoriem Grindeks, Latvijas Jūras Medicīnas centrs, Viatris, Abbvie, Roche Latvija un Arbor Medical Korporācija.

Par Latvijas Ārstu kongresa vēsturi

Pasaules latviešu ārstu kongresa idejas autors ir ortopēds, profesors Bertrams Zariņš (ASV), kurš 1989. gadā kopā ar profesoru Kristapu Kegi, profesoru Viktoru Kalnbērzu un profesoru Haraldu Jansonu organizēja Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu. Tas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem, sniedzot būtisku ieguldījumu medicīnas attīstībā Latvijā.

Latvijas Ārstu kongresus rīko LĀB sadarbībā ar LĀZA, lai dotu iespēju ārstiem no Latvijas un visiem, kuri jūtas piederīgi šai valstij, īstenot Latvijas Ārstu biedrības devīzi “Gens una sumus” – būt vienotiem medicīnas un zinātnes attīstības vārdā.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite -Svarinska
LĀB sabiedrisko attiecību konsultante

Latvijas Nacionālā teātra piedāvājums

Latvijas Nacionālais teātris ir sagatavojis jaunu piedāvājumu, lai priecētu medicīnas nozares darbiniekus.Piedāvājamiespēju iegādāties biļetes ar 25% atlaidi uz izrādi “Skroderdienas Silmačos”: 20. jūnijā plkst. 19.00
21. jūnijā plkst. 12.00
Atlaidi iespējams aktivizēt “Biļešu paradīzes” internetvietnē vai biļešu kasēs, izvēloties atlaižu grupu “Medicīnas darbinieks” un ievadot personalizētu kodu: veseliba25

Kas notiks, ja Latvijas slimnīcām jākļūst par fronti?

Mārtiņš Malzubris

Kopš 2022. gadā notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropa ir iepazinusi pavisam jaunu pasaules kārtību. Karš vairs nav dramatisks sižets vēstures grāmatās vai romānos – tas ir klātesošs un skarbs ikdienas biedrs, vai, precīzāk sakot, – bieds tepat blakus. Šis karš ir izgaismojis neskaitāmus līdz šim apzināti vai neapzināti ignorētus jautājumus, tostarp vienu no būtiskākajiem – militārās medicīnas un civilās veselības aprūpes sagatavotību pilna mēroga karadarbības apstākļiem.

Eiropas valstu veselības aprūpes sistēmas ir nostādītas jauna veida situācijā. Diemžēl tādā, uz kuru vairums nebija, nav un varbūt pat nebūs gatavas. Paredzami, taču Latvija nav izņēmums. Tieši šobrīd, kad politiskā spriedze reģionā pieaug un iespējamība, ka militārs konflikts varētu skart arī Baltijas valstis, kļūst arvien reālāka, ir īstais, es pat teiktu, pēdējais brīdis uzdot sev tiešu, skarbu, tomēr obligātu jautājumu – vai Latvija ir gatava šāda apmēra krīzei, ja tai būs jārisina kara sekas pašiem savās slimnīcās?

Uz šo jautājumu meklēsim atbildes arī no 11. līdz 14. jūnijam notiekošajā 10. Latvijas Ārstu kongresā, kura ietvaros plānota plenārsēde, kas būs veltīta medicīnai kara apstākļos. Tās mērķis nav teorētiska vingrināšanās. Tā ir mēģinājums uzsākt publisku un profesionālu sarunu par iespējamo realitāti, kurā veselības aprūpe kļūs par frontes sastāvdaļu,  tik skaļi, lai to sadzirdētu visi – ne tikai mediķi un politiķi, bet arī visi Latvijas iedzīvotāji.

No Latvijas ārstiem, kas darbojas Ukrainā, līdz pat Gazas joslas šausmas pieredzējušiem kolēģiem, mediķu vēstījums ir vienots – reālajā karā neeksistē tādi apstākļi, kādus pieņem mūsu esošie katastrofu medicīnas plāni. Šie plāni Latvijā ir labi uzbūvēti un profesionāli strukturēti, taču tie balstās maldīgā pieņēmumā, ka slimnīcas darbosies normālā režīmā, sakari būs pieejami, piegādes – nodrošinātas, personāls – mobilizējams. Šī ir labākā scenārija prognoze, bet kara loģika tam nepakļaujas. Īstenība stipri atšķiras no nepamatoti optimistiski veidotiem plāniem. Ukrainas pieredze rāda, ka pirmajos kara mēnešos evakuācijas shēmas nestrādā. Tikai vēlāk tās izveidojās un kļuva efektīvas. Latvijā tādu nav un nebūs – mūsu valsts ir pārāk maza, pārāk ātri izolējama, un frontes līnija, ja tā rodas, būtībā atrodas visur.

Gazas pieredze ir vienlīdz šokējoša un domāt, meklēt risinājumus paģēroša. Proti, tur vienīgajā funkcionējošajā daudzprofilu slimnīca bija uz miljons cilvēku bez nekādas ārējas palīdzības, Bez infūzijām, bez antiseptiķiem, bez antibiotikām. Brūces tika skalotas ar baseina ūdeni, kam pievienots trauku mazgājamais līdzeklis – tas bija vienīgais pieejamais “antiseptiskais” risinājums. Pacientus ar 30% ķermeņa apdegumiem lika melnajā kategorijā – viņi vienkārši tika, skarbi izsakoties, norakstīti kā neglābjami. Šādi lēmumi, ko parasti pieņem tikai akūtās situācijās, tur kļuva par ilgtermiņa praksi. Un, ja šāda aina šķiet pārspīlēta, atliek vien apzināties, ka Latvijā jebkura lielā slimnīca var tikt paralizēta – pietiek ar to, ka tai nav logu, ūdens vai elektrības.

Esošais katastrofu plāns neparedz, kā rīkoties, ja nav komunikācijas. Ja sabrūk sakaru tīkls, slimnīcām nav nekādas iespējas koordinēt palīdzību. Tad atliek tikai katras iestādes pašu izveidots, vienkāršots, realizējams plāns. Dažās – piemēram, traumu un ortopēdiskās specializācijas iestādēs – to vēl var paveikt, bet universitātes slimnīcās, kurās darbojas neskaitāmas sarežģītas sistēmas, šāda plāna sagatavošana ir ārkārtīgi sarežģīta.

Un vēl viens būtisks aspekts – personāla pieejamība. Kara apstākļos līdz pat puse mediķu var pārstāt strādāt. Tie, kuri paliek, faktiski dzīvo slimnīcā. Visi plānveida pacienti tiek izrakstīti. Hronisku pacientu ārstēšana praktiski apstājas, jo priekšplānā izvirzās tikai akūtie gadījumi, kuru ir daudz un kuru traumas bieži vien nav tipiskas civilajai medicīnai.

Tomēr ne viss atkarīgs tikai no mediķiem. Kara pieredze rāda, cik svarīgi ir, lai arī sabiedrība būtu sagatavota –  jo vairāk, jo labāk, taču kaut vai minimāli. Ukrainā kara sākumā karavīri mira no noasiņošanas, jo neprata vai nespēja pareizi uzlikt žņaugus. Šobrīd situācija ir uzlabojusies, taču daudzas ekstremitātes joprojām tiek zaudētas, jo trūkst prasmes pareizā brīdī nomainīt žņaugu pret spiedošu pārsēju. Šīs ir vienkāršas manipulācijas, kuras varētu iemācīt arī civiliedzīvotājiem – nevis tikai teorētiski, bet praktiski un pamatīgi, līdz to iemācās kā alfabētu. Latvijā pirmās palīdzības kursi bieži vien tiek uztverti kā formalitāte – tie vairāk nodrošina prasību izpildi, bet nedod cilvēkiem reālas un praktiskas iemaņas. Taču tagad šī pieeja ir jāpārskata.

Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad iespējamā militārā konflikta varbūtība vairs nav teorētiska – tā palielinās ar katru mēnesi. Katra diena, kad Ukrainā nelido droni, nozīmē to, ka tie krājas noliktavās. Kad būs pamiers, tie meklēs nākamo mērķi – un Baltijas valstis diemžēl ir neapskaužamā situācijā. Tāpēc runāt par gatavību nav vairs tikai izvēle – tā ir nepieciešamība.

Gaidāmais ārstu kongress nav vienkārši pasākums medicīnas profesionāļiem – tas ir brīdis, kad domāt un, galvenais, rīkoties jāaicina ne tikai ārsti, bet arī slimnīcu administrācijas, politiķi un visa mūsu sabiedrība. Nav vajadzības uzrakstīt vēl vienu smalku plānu, ko nevarēs īstenot. Mums vajadzīga kustība – domāšana, sarunas, ideju realizācija un plāni, kurus katra iestāde spēj izpildīt pat tad, ja viss cits apstājas. Jo karš nav tikai militāra konfrontācija – bez visa cita tam piemītošā traģisma, tas ir arī veselības aprūpes izturības pārbaudījums. Un šobrīd, kamēr vēl nav par vēlu, mums jābūt drosmīgiem to ne vien atzīt, bet operatīvi un konstruktīvi rīkoties.

Autors: traumatologs ortopēds, mikroķirurgs Mārtiņš Malzubris traumatologs ortopēds, mikroķirurgs