Skip to content

Author: lab

In memoriam: Silvija Remberga

2023. gada 11. maijā mūžībā devusies Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes ilggadējā docētāja pediatre Silvija Remberga.

S.Remberga dzimusi 1949. gada maijā Talsos. 1966. gadā absolvējusi Talsu vidusskolu, bet  ārsta grādu ieguva Rīgas Medicīnas institūtā (RMI), 1972. gadā.

No 1977. līdz 1979. gadam Silvija Remberga vadīja RMI Aspirantūras un ordinatūras daļu, no 1979.- 1997. gadam strādāja par RMI Pediatrijas katedras asistenti, bet 1998. gadā ievēlēta un līdz 1999. gadam turpināja darbu docenta amatā.

1990. gadā Latvijas Medicīnas akadēmijā ieguva doktora grādu medicīnā, aizstāvot promocijas darbu par hemokoagulācijas traucējumiem un korekciju agrīna vecuma bērniem, kas slimo ar akūtu pneimoniju un bronhiolītu.

S.Remberga aktīvi līdzdarbojās iniciatīvas grupā Medicīnas fakultātes atjaunošanai LU. 1999. gadā tika ievēlēta par docenti LU MF, bet 2008. gadā – par asociēto profesori. Docēja studiju kursus “Pediatrija I” un “Pediatrija II”, kā arī “Klīniskā prakse III” ārstniecības studentiem, bet uzturzinātnes maģistrantus izglītoja par bērnu un pusaudžu uzturu. Bērnu slimnīcā “Gaiļezers” Silvija Remberga aktīvi veica klīnisko darbu un ar viņas līdzdalību tika izveidots astmas kabinets. Darba gaitas LU noslēdza 2020. gadā un turpināja konsultēt pacientus medicīnas sabiedrībā “ARS”.

S.Remberga bija vadošā pētniece starptautiskos pētījumos par bērnu astmu un kopumā izstrādājusi vairāk nekā 90 publikāciju, tanī skaitā 2007.gadā izdota S.Rembergas grāmata “Bronhiālā astma un alerģiskais rinīts bērniem”.

Kolēģi pazina Silviju Rembergu kā stingru un prasīgu docētāju, enerģisku cilvēku, kas allaž bija gatava atsaukties, ja bija nepieciešams padoms un palīdzība. Medicīnas fakultāte  izsaka visdziļāko līdzjūtību Silvijas Rembergas tuviniekiem, kolēģiem un draugiem, viņu mūžībā pavadot.

Latvijas Medicīnas Fonda (LMF) stipendijas 2023/24

Latvijas Medicīnas fonds (LMF) izsludina pieteikšanos stipendijām mācību braucieniem 2023. un 2024. gadā!

  • 5. vai 6. kursa medicīnas studentiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai studentiem. Stipendijas mērķis ir palīdzēt Latvijas medicīnas studentiem papildināt zināšanas dažādās ārzemju augstskolās un zinātniskās laboratorijās ES vai Amerikā 1- 2 mēnešu garumā. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 3000 USD

Pieteikumus līdz 15. maijam sūtīt LMF valdei (lmf.latvia@gmail.com) un LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam (cc: dainis.krievins@stradini.lv) ar tēmas norādi “LMF stipendija studentiem 2023/24”

  • Rezidentiem un jaunajiem ārstiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai ārstiem. Stipendija ir plānota studiju ceļojumiem uz ES vai Ameriku 1- 6 mēnešu garumā tiem, kas vēlas apgūt jaunas, līdz šim Latvijā nepielietotas vai mazpielietotas ārstēšanas metodes, Latvijai trūkstošas un pašreiz aktuālas specialitātes. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 6000 USD. Pieteikumus līdz 15. maijam sūtīt LMF Valdei (lmf.latvia@gmail.com) un LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam (cc: dainis.krievins@stradini.lv) ar tēmas norādi “LMF stipendija ārstiem 2023/24”

Nu jau 30 gadus Latvijas Medicīnas fonds (LMF) piešķir stipendijas jauno ārstu un studentu profesionālajai pilnveidei starptautiskās klīnikās un augstskolās. Līdz 2023. gadam piešķirtas 68 stipendijas, bet kopējais stipendiju apjoms ir 340 000 USD.

Latviešu ārsti no ASV profesori Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV) tūlīt pēc Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa Fondu izveidoja ar ļoti konkrētu mērķi – atbalstīt Latvijas medicīnu un kolēģus. Kopš 2016. gada LMF piešķir stipendijas arī rietumu jauniešiem, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar medicīnu, lai viņi var iepazīties ar Latvijas veselības aprūpes iestādēm un gūt praktisku pieredzi.

LMF vienmēr ir atbalstījis ar finansiālu ziedojumu arī visus Latvijas ārstu kongresus, bet 2022. gadā ar vairāk nekā 150 000 USD atbalstīja Ukrainu un Ukrainas bēgļus.  

Ikgadējās LMF stipendijas pasniegs fonda dibinātāji Bertrams Zariņš un Kristaps Zariņš jūlija sākumā Rīgā, Dziesmu un deju svētku laikā.

Informācija par prasībām pretendentiem ir LĀZA mājaslapā sadaļā Stipendijas un LMF mājaslapā http://latvianmedicalfoundation.org/ sadaļā Education.

No ārsta Ojāra Ulda Alekša atvadoties

(in memoriam Ojārs Uldis Aleksis 29.03.1923-11.01.2023)

Kad šīs zemes ceļi izstaigāti, dvēsele aiziet debesīs. Kopā ar baltajām ziemas dienām no mums aizgājis arī ārsts Ojārs Uldis Aleksis. Laipnība, godaprāts, savaldība un reizē arī strikta neiecietība pret meliem, viltu un netaisnību, cieņa, galantums, draudzība, gudrība, profesionālisms, nesavtība, uzņēmība un atkal un atkal cilvēcība. Un gribētos vēl rakstīt visas tās labākās īpašības, kādas vien var savā vārdu krājumā atrast, lai pēc iespējas pilnīgāk raksturotu cilvēku, kurš savā garajā mūžā tik daudziem ir bijis blakus, tik daudziem palīdzējis, tik daudzus glābis.

Ojārs Uldis Aleksis dzimis 1923. gada 29. martā Rīgā mežziņa un skolotājas ģimenē. Uzaudzis Kupravā un Dzērbenē. 1936. gadā beidzis Dzērbenes 6-klasīgo pamatskolu, tālāk mācījies Cēsu valsts ģimnāzijā, kas atradās Bērzainē pie Gaujas ielejas. Viņa latviešu valodas skolotājs bija ārsta Nikolaja Skujas, Ulda Alekša vēlāko gadu kolēģa un drauga, tēvs Aleksandrs Skuja – izcils pedagogs un vairāku mācību grāmatu autors, Jāņa Endzelīna domubiedrs. 1941. gada 15. jūnijā, jau padomju okupācijas varas apstākļos, beidzis Cēsu valsts ģimnāziju, Ojārs Uldis Aleksis tā paša gada decembrī, jau vācu varas apstākļos un kara laikā, iestājās Latvijas Universitātes (Universität in Riga) Medicīnas fakultātē, kur mācījās līdz 1943. gada jūnijam, kad kopā ar gandrīz visiem kursa biedriem tika iesaukts latviešu leģionā, nosūtīti uz apmācībām Paplakā pie Liepājas, bet no turienes uz Baltezeru (kur agrāk bija bērnu sanatorija). Tur bija ierīkotas kazarmas un jauniesauktos jau mobilizētie ārsti, tai skaitā dr. Ezerietis, apmācīja pamatzināšanās kara medicīnā.

Frontē Ojārs Uldis Aleksis atradās no 1943. gada septembra, sākumā Krievijā (Volhovas purvos) līdz 1945. gada 8. maijam Kurzemē. Viņš bija operāciju zāles feldšeris 19.divīzijas 1. sanitārās rotas galvenajā pārsiešanas punktā, kur ievainotajiem veica arī neatliekamas operācijas.  1944. gada Ziemassvētku asiņaino kauju laikā Ojārs Uldis Aleksis kopā ar citiem ārstiem un feldšeriem tika nokomandēts palīdzēt uz Irlavas lazareti, kur strādāja bez atpūtas sešas dienas un naktis. Viens no šajās smagajās kaujās ievainotajiem, operētajiem un izglābtajiem leģionāriem bija Pauls Vanags, vēlāk Daugavas Vanagu Centrālās valdes ģenerālsekretārs.

Pēc Vācijas bruņoto spēku kapitulācijas, kad karadarbība izbeidzās arī Kurzemē, Ojārs Uldis Aleksis, tāpat kā daudzi leģionāri, nokļuva Sarkanās armijas gūstā. Jūnijā visi Kurzemes gūstekņi bruņotas apsardzes pavadībā tika kājām dzīti uz PSRS Iekšlietu ministrijas nometni Jelgavā pie cukurfabrikas. No turienes tālāk lopu vagonos jau sākās ceļš uz filtrācijas nometni Krievijā, kur galastacija Uldim Ojāram Aleksim 1945. gada 18. jūnijā bija Jasnaja Poļana, Tulas apgabalā, 100 km uz dienvidiem no Maskavas.  Rakstnieka Ļeva Tolstoja muižā bija ierīkota filtrācijas nometnes 0308 lielākā sastāvdaļa (nometne Nr.24) pie Skuratovugoļ ogļraktuvēm. 

Smagie darba apstākļi raktuvēs, uzturs, ko grūti saukt par uzturu, aukstums, antisanitārie dzīves apstākļi, zarnu infekcijas un citas saslimšanas – tas viss bija par iemeslu ieslodzīto smagai novājēšanai un bieži arī nāvei. Arī Ojāru Uldi Aleksi smagais darbs, bads un slimības bija novārdzinājušas, bet viņam laimējās nokļūt leģionāra, ārsta Nikolaja Skujas tuvumā 18.nometnes hospitālī, kur Nikolajs Skuja kā ieslodzītais strādāja. Tā sākās abu ārstu mūža draudzība. Ojārs Uldis Aleksis ir teicis, ka Nikolajs Skuja izglāba viņa dzīvību. Bet Nikolaja Skujas dzīvību filtrācijas nometnē izglāba ukraiņu ārsts Dehtjars, neļaudams jaunajam kolēģim nomirt no smagas zarnu infekcijas.

Ieslodzītie mazās vēstulītēs saviem piederīgajiem lūdza palīdzību, lai tie vēršas pie Latvijas augstākās priekšniecības ar lūgumu pasteidzināt atbrīvošanu, argumentējot ar nepietiekamo medicīnas darbinieku skaitu Latvijā. Tas arī tika darīts. Ojāra Ulda Alekša tēvs lūdza Paula Stradiņa palīdzību, Stradiņš devās pie Kirhenšteina. Iespējams, ka šie lūgumi līdzēja, jo pēc gūstā pavadītiem 13 mēnešiem gan Nikolaju Skuju, gan Ojāru Uldi Aleksi atbrīvoja un 1946. gada jūlijā iedeva brīvbiļetes no Jasnaja Poļana caur Maskavu uz mājām Latvijā. Pārpildītos vilcienos abi ārsti atgriezās dzimtenē.

Tā kā Rīgā ārstu trūka, Nikolajam Skujam no 1946. gada septembra atļāva strādāt par asistentu Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Propedeitikas katedrā un klīnikā, ko tolaik vadīja docente Marta Vīgante un kuras telpas bija barakā pie Liepājas ielas (tagad P. Stradiņa KUS teritorija). Ojārs Uldis Aleksis devās pie dekāna Baloža ar lūgumu atjaunot studijas Ārstniecības fakultātes 3. kursā, bet Nikolaja Skujas mudināts uzsāka arī voluntēt kopā ar kursabiedriem Agni Štiftu un Irmu Kešāni-Groti pie jaunā asistenta Nikolaja Skujas. Tā Nikolajs Skuja kļuva gan par draugu, gan skolotāju.

1950. gadā Ojārs Uldis Aleksis studijas LU Medicīnas fakultātē sekmīgi beidza un sāka praktizējoša ārsta darbu Rankā, kur saslima ar tuberkulozi un ārstējās sanatorijā. Pēc atveseļošanās bija jāmeklē jauna darba vieta, un tā bija Slokā. Lielu lomu jaunā ārsta dzīvē toreiz un arī vēlāk nospēlēja profesors Pauls Stradiņš, kurš bija pamanījis Ojāra Ulda Alekša talantu un neatlaidību un uzaicināja viņu darbā Republikāniskajā slimnīcā par Onkoloģijas (6.) nodaļas vadītāju. P. Stradiņš nosūtīja Ojāru Uldi Aleksi mācīties arī pie kara ķirurga profesora Nikolaja Amosova Kijevā uz kursiem, kur dr. Aleksis apguva torakālās ķirurģijas pamatzināšanas. Atgriezies Rīgā, Aleksis bija pirmais un vienīgais torakālais ķirurgs, gan tikai bez lielas prakses. Ojārs Uldis Aleksis ir pamatoti saucams par torakālās ķirurģijas aizsācēju Latvijā.

Pēc prof. Paula Stradiņa nāves O. Aleksis pārgāja strādāt uz Rīgas 1. slimnīcu, kur bija ķirurģijas nodaļas vadītājs līdz pat deviņdesmito gadu sākumam.

Daudzus gadus viņš ir bijis arī pedagogs Rīgas Medicīnas institūtā (vēlāk Latvijas Medicīnas akadēmijā) – no 1959. gada kā asistents, no 1973. gada kā docents. No 1992. līdz pat 2000. gadam bijis Zemessardzes Studentu rotas ārsts, Zemessardzes štāba Medicīnas daļas priekšnieks un ekspertīzes komisijas priekšsēdētājs. Ojārs Uldis Aleksis ir monogrāfijas Neatliekamā torakālā ķirurģija (1981) autors, tulkojis monogrāfijas J. Heglins. Ķirurģiskā izmeklēšana (1985) un A. Rozenfelds. Ievads alternatīvajā medicīnā (1999), daudzu zinātnisku publikāciju autors.

Ojārs Uldis Aleksis bija studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis filistrs, studentu biedrības un kora Dziesmuvara senietis un biedrības atjaunotājs 2000. gadā (Ojārs Uldis Aleksis bija kora Dziesmuvara dalībnieks jau pirmās brīvvalsts laikā), kā arī biedrības priekšsēdētājs un no 2013. gada – Goda biedrs, savulaik Haralda Medņa vadītā vīru kora Tēvzeme dziedātājs un Goda biedrs, Rīgas Doma draudzes kora dziedātājs. Darbojies Latvijas Nacionālo karavīru biedrībā un Latviešu Virsnieku apvienībā – bijis tās valdes loceklis. Kopš 2005. gada bija Latvijas Ordeņu brālības (LOB) biedrs un daudzkārt ievēlēts gan Domē, gan valdē. Kopš 2013. gada –  LOB Goda biedrs.

Ojārs Uldis Aleksis ir saņēmis arī daudz pagodinājumu un apbalvojumu, kas visi godam pelnīti. 1996. gadā – Zemessardzes komandiera Atzinības raksts; 1999. gadā Latvijas valsts aizsardzības fonda Lāčplēsis Goda zīme un Aizsardzības ministrijas Goda zīme Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā; 2000. gadā – 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīme; 2002. gadā NBS komandiera Goda zīme Par nopelniem; 2003. gadā – Aizsardzības ministra Goda raksts Par ieguldījumu NBS medicīnas dienesta darba attīstībā; 2004. gadā –  Aizsardzības ministra apbalvojums Atzinības Goda zīme; 2005. gadā Zemessardzes komandiera Goda zīme un arī valsts augstākais apbalvojums – Viestura ordenis, 2007. gadā piešķirts Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukums, 2013. gadā – Latvijas Ordeņu brālības Goda biedra nosaukums. 2018. gadā – „Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”.

Bet vislielāko pagodinājumu mēs katrs varējām saņemt no Ojāra Ulda Alekša siltā rokas spiediena un smaida. Ojāra Ulda Alekša dzīves moto – “ir jāvar”, lai kalpo mums palicējiem. Lai viegls un gaišs ceļš tālāk…

Dziļā līdzjūtībā visiem, kas Ojāru Uldi Aleksi pazina,

Dr. Kamena Kaidaka, Latvijas Ordeņu brālības biedre

Atvadas no doc. Ojāra Ulda Alekša 20. janvārī plkst. 14.00 Rīgas kremācijas centrā Lielajā zālē.

29. februārī, 1., 7., 8. martā ĪSAIS KURSS KLĪNISKAJĀ ELEKTROKARDIOLOĢIJĀ/ attālināti

Aicinām pieteikties un piedalīties Latvijas Ārstu biedrības organizētos kursus.
Pieteikšanās https://is.arstubiedriba.lv/ sadaļā LĀB kursi

ĪSAIS KURSS KLĪNISKAJĀ ELEKTROKARDIOLOĢIJĀ
2024. gada 29. februārī, 1., 7., 8. martā
Kurss notiek četras dienas Zoom platformā
ceturtdienās plkst. 15.00 – 17.00; piektdienās plkst. 14.00 – 16.00
EUR 59,00; 16 TIP

Mērķis
1. Papildināt zināšanas par sirds slimību (akūta koronāra sindroma, sirds ritma un vadīšanas traucējumu u.c.) diagnosticēšanu, izmantojot elektrokardiogrāfijas metodi.
2. Gūt informāciju par jaunumiem sirds slimību klasifikācijā, elektrokardiogrāfiskā diagnostikā un ārstēšanā. 

Programmas pamatojums
Ārsts/ārsta palīgs savā darbā saskaras ar pacientiem, kam ir neatliekamas sirds saslimšanas, diagnosticē tās un sniedz neatliekamo un ārstniecisko palīdzību. Ārstam/ārsta palīgam ir jāprot diagnosticēt, ar elektrokardiogrāfijas metodi diferencēt neatliekamus sirds saslimšanu gadījumus, kā akūtu koronāro sindromu, dzīvībai bīstamus sirds ritma un vadīšanas traucējumus u.c., ātri pieņemt pareizu lēmumu un atbilstoši taktiski rīkoties.

Nepieciešamās priekšzināšanas
Medicīnas profesionālā izglītība ārsta vai ārsta palīga specialitātē.

Mācību metodes
Lekcija, praktiskais darbs ar grupu (EKG līkņu analīze).

Zināšanu, prasmju un attieksmes novērtējums
Pašnovērtējums, situāciju uzdevumi, kontroles jautājumi, pārrunas.

Programmas autore un lektore
Anita Makarovska – kardioloģe, neatliekamās medicīnas ārste

Ojāra Veides Fonda stipendiāti 2022/2023

Ojāram Kārlim Veidem šogad 17. aprīlī mēs varētu atzīmēt ārsta 100 dzimšanas dienu. Ir velti zīlēt, kādu medicīnas nozari Ojārs Veide būtu izvēlējies par savu, jo viņa studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē pārtrauca Otrais pasaules karš.  Pārtrauca gan studijas, gan viņa dzīves ceļu, jo 1945. gada pavasarī pēc sīvām kaujām Ojārs Veide vairs neatgriezās latviešu leģionāru rindās. Sava brāļa piemiņai Dr. Emma Irēne Groduma, Saskatčevanas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore, 1999. gadā no saviem līdzekļiem izveidoja fondu. Nu jau vairāk nekā 20 gadus Fonds finansiāli atbalsta Latvijas jaunos ārstus un kopš 2022. gada arī citus medicīnas jomas speciālistus. Katru gadu 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju $1000 līdz $2000 apmērā. Pieteikumus vērtē fonda valde – LĀZA valdes loceklis Kaspars Tūters, LĀZA vicepriekšsēdis Juris Lazovskis un LĀZA biedre Inese Flude (Kanāda). Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību. Fondu sekmīgi kopš tā dibināšanas pirmās dienas ir vadījis LĀZA eksprezidents, profesors Kaspars Tūters (Kanāda).

Ojāra Veides fonda vadītājs prof. Kaspars Tūters kopā ar dzīvesbiedri 9. Latvijas ārstu kongresa dalībnieku gājienā caur Vecrīgu, 21.09.2022. Foto autors: Jānis Brencis

Finansiālu atbalstu savai profesionālai pilnveidei ārpus Latvijas ārstniecības iestādēs ir saņēmuši jau 66 stipendiāti. Fonda atbalstu saņēmuši daudzi Latvijā cienīti ārsti: Aina Kratovska, Roberts Leibuss, Vita Skuja, Anna Silda, Rasma Vārna, Anna Saliņa, Liene Bērze, Jānis Zariņš, Marija Mohova, Kārlis Rācenis, Matīs Mežals, Dace Zvirgzdiņa, Līga Beķere, Ieva Mičule, Dace Dimante, Ilze Apine, Sniedze Mūrniece, Justīne Rudzīte un vēl daudzi, jo daudzi cienīti jaunie un nu vairs ne tik jaunie kolēģi.

2022. gadā stipendijas saņem pieci kolēģi: SIA “Vidzemes slimnīca” fizioterapeite Linda Kornete, lai apgūtu Feldenkraisa metodes mācības “Feldenkrais-Ausbildung Innsbruck-Tirol 2021-2024”, Austrijā; Dr. Emīls Šmitiņš, Rīgas Stradiņa universitātes bērnu kardioloģijas 3. gada rezidents Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, dalībai “Cardiovascular Angiography and Interventions 2022 Fellows Course – Congenital Interventional Cardiology Course”, kas norisināsies Maiami, ASV. Rekomendāciju sniedza asoc.prof. Ingūna Lubaua, RSU rezidentūras programmas bērnu kardioloģijā vadītāja; Dr. Nauris Zdanovskis, RSU radioloģijas katedras asistents, studiju kursa Radioloģijas pamati vadītājs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsts radiologs, stažēsies Nīderlandē, Roterdamā Erasmus MC. Rekomendāciju sniedz asoc. prof. Ardis Platkājis, Radioloģijas katedras vadītājs RSU; Dr. Kristaps Eglītis, LU vispārējās ķirurģijas programmas 5. gada rezidents, RAKUS, lai apgūtu jaunas prasmes ERASMUS programmā Helsinku universitātes klīnikā plastiskajā ķirurģijā, kā galveno virzienu izvēloties onkoloģiju. Rekomendāciju sniedza Dr. med.  Armands Sīviņš, RAKUS Onkoloģijas klīnikas vadītājs. Dr. Artūrs Šilovs, 3. gada rezidents radiologa specialitātē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, lai apmeklētu European course in minimally invasive neurological therapy (ECMINT) Oksfordā, Apvienotajā Karalistē 2022. gada decembrī. Rekomendāciju sniedza Dr. Aina Kratovska, RAKUS Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja p.i. Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai, ja apmācības paredzētas 2023/24 gadā, līdz 2023. gada 15. septembrim. Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā ārstniecības vai mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai. Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Stipendiju fondam. Pieteikšanās kārtība www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas

WHO/Europe training course on NCD 2022

WHO/Europe training course on noncommunicable diseases 2022

30 August is the last day to register for the WHO/Europe training course on noncommunicable diseases 2022If you are a researcher, policy maker or postgraduate scholar with an interest in noncommunicable diseases (NCDs), you have an opportunity to take part in a unique WHO training course developed for early or mid-career health professionals.

The course will enable participants to:

  • understand novel challenges in the area of NCDs, and work on solution-oriented approaches to tackle the burden of NCDs;
  • acquire skills in developing NCD prevention approaches;
  • gather, analyze and publish NCD-related data;
  • build capacity and learn how to transfer research into policy-related contexts; and
  • network with colleagues.

Learn more and register here.

The course is jointly developed by the WHO European Office for the Prevention and Control of Noncommunicable Diseases (NCD Office), WHO collaborating centres and partner organizations.

Please feel free to share the information on the WHO NCD training course 2022 among your professional networks.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž pilnu gatavību brīdinājuma streikam, kas plānots rītdien, 27. jūlijā.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž pilnu gatavību brīdinājuma streikam, kas plānots rītdien, 27. jūlijā. Pulksten 11.00 plānota arī protesta akcija pie Veselības ministrijas. Atbalstu streikam ir izteikusi gan Latvijas Ārstu biedrība, gan Latvijas Māsu asociācija.

            Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām tika saglabāta viena:

“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. jūliju tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”

             Atbilstoši minētajai prasībai, valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz: ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2 048 (patlaban – 1 963) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 229 (patlaban – 1 183) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 820 (patlaban – 745) eiropirms nodokļu samaksas.

             LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstiem – 2 327 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 eiro un māsu palīgiem – 931 eiro. Kā redzams, LVSADA neprasa valdībai izpildīt rīkojumu pilnībā, bet gan piedāvā taisnīgu un saprātīgu kompromisu. Lai prasību izpildītu, nepieciešami papildus aptuveni 30 milj. eiro.             LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Veselības ministra nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017. gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tātad valdība nolēmusi vājināt valsts garantēto veselības aprūpi. No arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami. No pacienta viedokļa tas ir bīstami dzīvībai.”

Pērtiķu baku epidemioloģiskās kontroles pasākumi

Ieteikumi ārstniecības personām

Ievads

Patlaban vairākās pasaules valstīs ir vērojams pērtiķu baku (turpmāk – PB) uzliesmojums, kura mērogs un ietekme uz sabiedrības veselību joprojām nav skaidrs [aktuālāko informāciju skatīt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē[1]]. Lielākā daļa gadījumu ir jaunu vīriešu vidū, kuri sevi identificē kā vīrieši, kam ir dzimumattiecības ar vīriešiem. Nāves gadījumi nav bijuši paziņoti. Klīniskā aina parasti tiek raksturota kā viegla, vairumā gadījumu tā izpaužas ar bojājumiem uz dzimumorgāniem vai ģenitālijām, kas norāda, ka transmisija, iespējams, notikusi cieša fiziska kontakta rezultātā seksuālo aktivitāšu laikā. Vairākas valstis ir ziņojušas par gadījumiem, kas, iespējams, ir saistīti ar piedalīšanos pasākumos Spānijā (Madridē un Kanāriju salās) un Beļģijā (Antverpenē). Tomēr daudzas valstis ziņo arī par gadījumiem, kuriem nav zināmas epidemioloģiskās saiknes ar ceļošanu uz ārzemēm, saskarsmi ar citiem gadījumiem, dzīvniekiem vai konkrētu pasākumu apmeklēšanu.

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) veikto riska novērtējumu[2], PB izplatīšanās iespējamība personām ar vairākiem seksuālajiem partneriem Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs tiek uzskatīta par augstu. Lai gan vairumā gadījumu personām ir bijuši viegli slimības simptomi, PB vīruss var izraisīt smagu slimības klīnisko norisi šādās iedzīvotāju grupās: zīdaiņi un mazi bērni, grūtnieces, personas ar nomāktu imūnsistēmu. ECDC vērtē PB risku kā vidēju personām ar vairākiem seksuālajiem partneriem (tostarp dažām grupām vīriešu, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem) un zemu plašākai sabiedrībai.

PB ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. PB gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem. Pērtiķu baku inkubācijas periods (laiks no inficēšanās līdz simptomiem) ir no 5 līdz 21 dienai, visbiežāk 6-16 dienas.

PB vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku ir reta, taču ir ziņots par dažādu posmu infekcijas pārnešanas ķēdēm cilvēku vidū. Līdzīgi kā baku gadījumā, PB vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lieliem elpceļu pilieniem tieša un ilgstoša kontakta laikā. Turklāt ar PB var inficēties tiešā saskarē ar inficētas personas ķermeņa šķidrumiem vai piesārņotiem priekšmetiem, piemēram, gultas veļu vai apģērbu. Ir dokumentēti citi pārnešanas ceļi, piemēram, vertikālā (no mātes bērnam) un nozokomiālā transmisija. Lai gan nekad nav ziņots par transmisiju ar cilvēka izcelsmes bioloģiskajām vielām, visticamāk šis pārnešanas veids arī ir iespējams.

Vispārējais PB epidemioloģiskās uzraudzības, gadījumu izmeklēšanas un kontaktpersonu izsekošanas mērķis ir pārraut inficēšanās ķēdes un apturēt PB uzliesmojumu. Minētajā kontekstā izšķiroši svarīgi ātri identificēt PB gadījumus un klasterus, nodrošināt optimālu pacientu veselības aprūpi un izolāciju, lai novērstu turpmāku vīrusa pārnešanu, identificēt, informēt un medicīniski uzraudzīt kontaktpersonas, pasargāt veselības aprūpes darbiniekus un pielāgot efektīvus kontroles un profilakses pasākumus PB infekcijai.

Indikācijas PĶR testēšanai uz PB

ECDC aktualizēja Pasaules Veselības organizācijas PB gadījuma definīciju un iesaka testēt[3] [2] ar PĶR testu diagnozes apstiprināšanai vai izslēgšanai pacientus, kuri atbilst varbūtēja gadījuma kritērijiem:

(1) Persona ar neskaidras etioloģijas izsitumiem* jebkurā ķermeņa daļā

UN

viens vai vairāki citi PB infekcijas simptomi**, kas parādījušies pēc 2022. gada 1. marta

UN

viens no šādiem apstākļiem vai faktoriem:

– ir saņemts pozitīvs ortopoksvīrusa infekcijas laboratorijas testa rezultāts (piemēram, ortopoksvīrusam specifiska pozitīva PĶR bez sekvencēšanas, vīrusa konstatācija elektroniskajā mikroskopijā, pozitīvs seroloģiskais tests);

– ir epidemioloģiska saikne (kontakts) ar apstiprinātu vai varbūtēju PB baku gadījumu 21 dienu pirms simptomu parādīšanās;

– ir informācija par ceļošanu uz PB endēmisku valsti 21 dienu pirms simptomu parādīšanās;

– pacients ir jebkuras seksuālās orientācijas persona, kurai 21 dienu pirms simptomu paradīšanās bijuši vairāki vai anonīmi seksuālie partneri;

– pacients ir vīrietis, kuram ir sekss ar vīriešiem.

VAI

(2) Persona ar neskaidras etioloģijas ģeneralizētiem vai lokalizētiem makulopapulāriem vai vezikulopustulāriem izsitumiem, kad jauni ādas bojājumu elementi parādās centrifugāli (virzībā prom no sākotnējās vietas) un tiem ir raksturīga umbilikācija (iedobumu rašanās vezikulu vai pustulu centrā) vai kreveles, pacientam ir limfadenopātija un viens vai vairāki citi ar PB saderīgi simptomi**.

* Lokalizēti vai ģeneralizēti makulopapulāri vai vezikulopustulāri izsitumi, kad jauni ādas bojājumu elementi parādās centrifugāli (virzībā prom no sākotnējās vietas) un tiem ir raksturīga umbilikācija (iedobumu rašanās vezikulu vai pustulu centrā) vai kreveles.

** Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās (parasti >38,5°C), galvassāpes, muguras sāpes, nogurums, limfadenopātija (lokalizēta vai ģeneralizēta).

 

Ziņošana

Ārstniecības personām nekavējoties diennakts laikā telefoniski [tālr.67271738] un rakstiski jāziņo par katru varbūtēju un laboratoriski apstiprinātu PB gadījumu Slimību profilakses un kontroles centram[4], kas veic gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, organizē pretepidēmijas pasākumus un ziņo Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram un Pasaules Veselības organizācijai atbilstoši Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem, kā arī apkopo un analizē iegūto epidemioloģisko informāciju.

Standarta piesardzības pasākumi

Standarta piesardzības pasākumi ietver pacienta izolāciju, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, rūpīgu roku higiēnu, piesardzīgu darbu ar piesārņotu medicīnisko aprīkojumu, veļu, atkritumiem, vides virsmu un priekšmetu tīrīšanu un dezinfekciju.

Izolācija un stacionēšana

Pacientus ar PB vai aizdomām par to stacionē slimības smaguma un veselības riska faktoru (piem., grūtnieces, zīdaiņi, personas ar novājinātu imūnsistēmu) dēļ. Citiem pacientiem izolācija arī tiek piedāvāta prioritāri slimnīcā, lai pasargātu no inficēšanās citus cilvēkus dzīves vai uzturēšanas vietā un ātrāk veiktu diagnozes precizēšanu. Pacienta izolācija stacionārā ir svarīga, ja apstākļi dzīves vai uzturēšanās vietā nevar novērst citu cilvēku inficēšanās risku, sevišķi tām personām, kuras pieder veselības riska grupai: zīdaiņi un mazi bērni, grūtnieces, personas ar novājinātu imūnsistēmu. Pacientus, kuriem nav minēto risku, var izolēt dzīves vai uzturēšanās vietā, ievērojot nepieciešamos piesardzības pasākumus: ir iespēja piešķirt atsevišķu istabu, kopšanas un aprūpes priekšmetus, veikt tekošo/kārtējo dezinfekciju, it sevišķi tualetes telpā un vannas istabā. Jāņem vērā arī pacienta gatavību sadarbībai un ieteikumu izpildei. 

Pacienta izolācijas laikā stingri jāievēro izolācijas režīmu gaisa pilienu ceļā izplatāmas infekcijas slimības gadījumā[5] [4]. Kopumā var secināt, ka Covid-19 kontroles pasākumu protokola ievērošana PB gadījumā ir pietiekama infekcijas izplatīšanās novēršanai.

Izolācijas un piesardzības pasākumi jāturpina, līdz simptomi izzūd, kā arī ir atdalījušās kreveles un sadzijuši visi izsitumi (2-4 nedēļas).

Veicot pacienta aprūpi, ir svarīgi samazināt iespējamo saskari ar pacienta ādas bojājumiem un kontaminēto vidi. IAL ir jāsavāc, pirms tiek atstāta pacienta izolācijas zona.

  • Pacientam nepieciešams piešķirt individuālus kopšanas līdzekļus. Ieteicams izmantot vienreizējās lietošanas tīrīšanas aprīkojumu (piemēram, vienreizējās lietošanas dvieļus). 

Individuālie aizsardzības līdzekļi

Lai novērstu veselības aprūpē strādājošo darbinieku inficēšanās risku, visiem veselības aprūpes speciālistiem atbilstoši situācijai jāizmanto individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL), apskatot un aprūpējot pacientus ar aizdomām par PB, apstrādājot piesārņotus priekšmetus un  materiālus (drēbes, gultas veļu utt.), kā arī saskarē ar bioloģiskajiem materiāliem, t. sk. paraugiem laboratoriskajai pārbaudei:

  • vienreizējās lietošanas halātus (ja nepieciešams ūdensnecaurlaidīgus halātus vai priekšautus);
  • vienreizējās lietošanas cimdus;
  • vienreizējās lietošanas apavus vai zābaku pārvalkus;
  • elpceļu aizsarglīdzekļus (FFP2 respiratorus);
  • acu aizsarglīdzekļus pret šļakatām (aizsargbrilles vai sejas aizsargs/vizieris).

Pacientiem arī nepieciešams lietot medicīnisko masku, kad viņi nonāk ciešā saskarē (līdz 1 m) ar veselības aprūpes darbiniekiem vai citiem pacientiem, kā arī nepieciešams nosegt ādas bojājumus ar apģērbu vai vieglu pārsēju.

Vides drošības un dezinfekcijas pasākumi

Baku vīrusi ir ārkārtēji izturīgi pret izžūšanu, paaugstinātu temperatūru, tiem ir arī raksturīga pH tolerance. Šīs īpašības ievērojami ietekmē to noturību apkārtējā vidē, tādēļ pacientu bioloģiskie materiāli, piemēram, ādas daļiņas/kreveles, vai kontaminētie priekšmeti, piem., gultas veļa paliek infekciozi mēnešiem līdz gadiem ilgi. Tomēr, baku vīrusi ir jutīgi pret parastajiem dezinfekcijas līdzekļiem, lai gan tie var būt mazāk jutīgi pret organiskajiem dezinfekcijas līdzekļiem salīdzinājumā ar citiem apvalkotiem vīrusiem.

Telpā, kurā atradās PB pacients, tīrīšana jāveic, neizraisot putekļu vai aerosolu veidošanos, un jāizmanto parastie tīrīšanas līdzekļi un IAL:

  • piesārņotās virsmas jātīra un jādezinficē, izmantojot 0,1% nātrija hipohlorītu (mājsaimniecībās var izmantot balinātāju, parasti sākotnējā koncentrācijā 5 %);
  • veļu (piemēram, gultas veļu, dvieļus, apģērbu) nepurinot var mazgāt standarta veļas mašīnā ar 60oC siltu ūdeni un mazgāšanas līdzekli; 
  • inficētajai personai nav nepieciešams izmantot atsevišķus traukus, ja tie ir pareizi mazgāti. Netīros traukus un ēšanas piederumus vajadzētu mazgāt trauku mazgājamajā mašīnā vai ar rokām ar siltu ūdeni un ziepēm;
  • mīkstās mēbeles, piemēram, paklāji, dīvāni, aizkari, matrači un automašīnu sēdekļi un saloni jāapstrādā ar tvaiku, izmantojot atbilstošo aprīkojumu (piem., izmantojot gludekli ar tvaika režīmu un ieslēdzot maksimālu temperatūru);
  • priekšmetus, kas bijuši tiešā saskarē ar inficētas personas ādu un nav viegli mazgājami mājas veļas mašīnā, piemēram, spilvenus vai segas, var rūpīgi apstrādāt ar tvaiku (piem., izmantojot gludekli ar tvaika režīmu un ieslēdzot maksimālu temperatūru) vai var aizzīmogot, ielikt maisos vai konteineros un iznīcināt kā bīstamos infekciozos atkritumus;
  • marles vai citus materiālus, kas bija saskarē ar ādas bojājumu šķidrumu vai satur ādas daļiņas/kreveles no PB pacienta, ieteicams savākt un apstrādāt kā bīstamos infekciozos atkritumus vai pirms izmešanas (piem., mājas apstākļos) apstrādāt ar dezinfekcijas līdzekli vai veļas balinātāja šķīdumu (izturot vismaz 10 minūtes).

Kontaktpersonu apzināšana un medicīniskā novērošana

Tiklīdz tiek identificēts aizdomīgs PB gadījums, nepieciešams uzsākt apzināt kontaktpersonas, negaidot pacienta izmeklēšanu un testēšanas rezultātus.

SPKC epidemiologs, saņemot ārstniecības personas steidzamo paziņojumu par varbūtēju vai apstiprināto PB gadījumu:

  • apzina kontaktpersonas, veicot pacienta un citu personu aptauju;
  • sazinās ar kontaktpersonām, precizē informāciju par kontaktu ar PB gadījumu, noskaidro riska faktorus (darbs ar augsta veselības riska klientiem vai pacientiem)  un informē par piesardzības pasākumiem;
  • nodod informāciju par kontaktpersonām ģimenes ārstiem medicīniskās novērošanas nodrošināšanai;
  • reizi nedēļā sazinās ar kontaktpersonām medicīniskās novērošanas nodrošināšanas nolūkā (pirmie 10 perēkļi).

Kritēriji kontaktpersonas statusa noteikšanai 

Nosakot kontaktpersonas, jāņem vērā kontaktus, kas ir bijuši 24 stundu laikā pirms simptomu parādīšanās un visu periodu, kamēr persona ir bijuši infekcioza.  

 Kontakta veidsSkaidrojumsPasākumi (īsumā)
Tuvs kontakts.• Seksuālais partneris. • Persona(-as), kas dzīvo vienā mājsaimniecībā vai līdzīgā vidē (piemēram, kempingā, nakšņošanā utt.). • Persona(-as), kas koplieto apģērbu, gultas un citus piederumus utt., kamēr pacientam ir ādas bojājumi. • Persona(-as), kas ilgu laiku ( ≥ 8 stundas) koplieto vienu slēgtu darba telpu/biroju. • PB pacientu aprūpētāji, kamēr ir simptomātiski, ja nav lietoti piemērotie IAL. • Ārstniecības iestādes darbinieks, kuram ir bijusi saskare ar PB pacientu (bojājumi vai ilgstošs kontakts aci pret aci) bez piemērotiem IAL • Ārstniecības iestādes darbinieks vai cita persona, kas guvusi asu traumu vai bijusi kontaktā ar PB pacienta ķermeņa šķidrumiem vai pakļauta inficēšanās riskam aerosola ģenerēšanas procedūras laikā, strādājot bez IAL. • Laboratorijas personāls, ja ir noticis incidents darbā ar vīrusu saturošu paraugu (šļakatu, vai aerosola iedarbība utt.), strādājot bez IAL. • Pasažieris, kurš sēdēja (≥ 8 stundas) vienas sēdvietas attālumā no PB gadījuma, kamēr viņš ir bijis infekciozs vai dienu pirms simptomu parādīšanās, lidmašīnā, autobusā, automašīnā vai vilcienā. *Katrā neskaidrā gadījumā ir individuāla pieeja  • Riska novērtējums, lai noskaidrotu nepieciešamību veikt pretbaku vakcināciju pēc ekspozīcijas (ja ir pieejama vakcīna). • Pašnovērošana 21 dienu pēc pēdējā kontakta. Simptomu parādīšanās gadījumā – pašizolēties līdz tiek izslēgts PB, sazināties ar ģimenes ārstu. • Rūpīga roku higiēna, kā arī klepus higiēna. • Atturieties no seksuāliem kontaktiem un izvairieties no cieša fiziska kontakta. • Izvairieties no saskares ar mājdzīvniekiem zīdītājiem.
Cits kontakts.• Īss (gadījuma) kontakts sabiedrībā. • Darba kolēģi no viena kolektīva. • Personas, kuras izmanto fitnesa aprīkojumu, saunu, bez seksuāla kontakta. • Sabiedriskās tikšanās. • Kontakts ārstniecības iestādē, ja tika izmantoti atbilstoši IAL.• Atkarībā no kontakta veida un riska apsvērumiem, kontaktpersonai var tikt lūgts pašam novērot PB simptomus.

Vietas, kur visbiežāk ir iespējams riska kontakts: mājsaimniecība, darba vieta, skola/bērnudārzs, seksuāls kontakts, veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestāde, lūgšanu nams, transports, kontakta sporta veidi, saviesīgās pulcēšanās (dejas).  

Kontaktpersonu uzraudzība  

  • Kontaktpersonu medicīniskā novērošana turpinās 21 dienu no pēdējā kontakta ar varbūtējo vai apstiprināto PB gadījumu.
  • Kontaktpersona tiek informēta par PB simptomiem un nepieciešamību mērīt ķermeņa temperatūru katru dienu 2 reizes dienā.
  • Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai citu PB simptomu parādīšanās gadījumā, kontaktpersona nekavējoties nodrošina pašizolāciju, ja nepieciešamas lieto sejas masku un sazinās ar ģimenes ārstu.
  • Kontaktpersonas nedrīkst ziedot asinis, šūnas, audus, orgānus, mātes pienu vai spermu 21 dienu pēc pēdējā kontakta ar infekcijas avotu.
  • Kontaktpersonām nepieciešams atturēties no seksuāliem kontaktiem un izvairīties no cieša fiziska kontakta.
  • Kontaktpersonas var turpināt ierastās ikdienas darbības un aktivitātes, piemēram, doties uz darbu un apmeklēt izglītības iestādi (t.i., mājas karantīna nav nepieciešama).
  • Kontaktpersonām nepieciešams izvairīties no kontakta ar zīdaiņiem, maziem bērniem, grūtniecēm un personām ar novājinātu imūnsistēmu.
  • Ja kontaktpersonas darba pienākumi ietilpst kontaktu ar zīdaiņiem, maziem bērniem grūtniecēm vai personām ar novājinātu imūnsistēmu, tad darba devējs var piedāvāt kontaktpersonai citus darba pienākumus, ja tas nav iespējams, tad kontaktpersona noformē darbnespējas lapu.
  • Ja kontaktpersona ir pirmsskolas vecuma bērns, viņam ieteicams neapmeklēt pirmskolas izglītības iestādi vai citus mazu bērnu kolektīvus. 
  • Kontaktpersonām nepieciešams izvairieties no saskares ar mājdzīvniekiem zīdītājiem.

            Vakcinācija un ārstēšana

Pretbaku vakcīnu var izmantot pēcekspozīcijas profilaksei tuvajiem kontaktiem, kuriem ir paaugstināts risks nopietnai slimības gaitai. Vislabākais efekts vakcinācijai tiek sasniegts, ja to veic līdz 4 dienām pēc ekspozīcijas. Iepriekš veiktā vakcinācija pret bakām nodrošina aizsardzību līdz 85% (informācija no iepriekšējiem uzliesmojumiem).

Ja vakcīna būs pieejama valstī, SPKC nodrošinās gatavību pieņemt un apstrādāt ārstniecības iestāžu pasūtījumus operatīvai ārpuskārtas vakcīnas piegādei (arī ārpus darba laika, brīvdienās un svētku dienās), lai ārstniecības persona varētu ātri veikt kontaktpersonu vakcināciju. SPKC epidemiologi E-veselības vidē noformēs arī nosūtījumu kontaktpersonām uz vakcināciju.

Ārstēšana PB gadījumā galvenokārt ir simptomātiska (drudža, niezes un citu simptomu mazināšana), kā arī var būt nepieciešama sekundāru bakteriālu infekciju profilakse un ārstēšana. Pēc ārsta lēmuma var tikt izmantoti pretvīrusu līdzekļi.

Mājdzīvnieku uzraudzība

SPKC epidemiologs, veicot PB gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidro zīdītāju dzīvnieku sugas, kas bijušas vai atrodas kontaktā ar inficēto personu, un informē Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). 

PVD piedalās katra atsevišķa PB gadījuma epidemioloģiskajā izmeklēšanā un par dzīvnieku, kurš bijis tiešā kontaktā ar cilvēku, kuram laboratoriski apstiprinātas PB (vīrusa klātbūtne), lemj to pakļaut karantīnai un novērot uz vietas mājsaimniecībā vai citā karantīnas vietā, vai lemj par citiem slimības ierobežošanas pasākumiem.  

PVD organizē un uzrauga dzīvnieku karantīnas pasākumus. Karantīnas laikā dzīvnieku izolē būrī, telpā vai teritorijā, ievērojot biodrošību, novērojot dzīvnieka veselības stāvokli un informējot PVD par jebkādām izmaiņām dzīvnieka veselībā, nodrošinot dzīvnieka sugai atbilstošus turēšanas un labturības apstākļus, novēršot dzīvnieka izbēgšanas iespēju, pārvietošanu, pārdošanu vai atdāvināšanu, dezinficējot dzīvnieka tualetes atkritumus un citus atkritumus, kuri veidojas dzīvnieka turēšanas laikā, un tos likvidējot vietās, kur netiek piesārņota vide un nav infekcijas izplatīšanās draudi cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Pēc dzīvnieka karantīnas dezinficē dzīvnieka karantīnas vietu, aprīkojumu un inventāru.  SPKC un PVD pēc nepieciešamības apmainās ar informāciju par pretepidēmijas (infekcijas slimības ierobežošanas) pasākumiem PB perēklī (skartajā punktā).


[1] https://www.ecdc.europa.eu/en/monkeypox-outbreak

[2] https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/Monkeypox-multi-country-outbreak.pdf

[3] Rekomendācijas  PB diagnostikai, t. sk. paraugu ņemšanai un transportēšanai ir pieejamas SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” tīmekļvietnē: https://aslimnica.lv/laboratorijas/izmeklejumu-un-pieprasijumu-formas/  

[4] Informācija par infekcijas slimību reģistrācijas kārtību ir pieejama SPKC tīmekļvietnē: https://www.spkc.gov.lv/lv/infekcijas-slimibu-registracija

[5] Ministru kabineta 2016. gada 16. februāra noteikumiem Nr. 104 “Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē” 5. pielikums: https://likumi.lv/ta/id/280360-noteikumi-par-higieniska-un-pretepidemiska-rezima-pamatprasibam-arstniecibas-iestade