Profesors Jānis Stradiņš

10.12.1933.–29.11.2019.

29. novembrī 85 gadu vecumā mūžībā devies Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis profesors Jānis Stradiņš – izcilākā 20. un 21. gadsimta personība Latvijas zinātnē un kultūrā.

Jānis Stradiņš dzimis 1933. gada 10. decembrī Rīgā ķirurga Paula Stradiņa ģimenē. Izglītību J. Stradiņš ieguva Rīgas 5. vidusskolā un Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē, ko ar izcilību absolvēja 1956. gadā. Pēc studijām darbu sāka LZA Organiskās sintēzes institūtā pie ievērojamā ķīmiķa un jaunu ārstniecisko preparātu autora akadēmiķa Solomona Hillera. 1960. gadā Maskavas universitātē aizstāvēja kandidāta disertāciju, 1968. gadā Rīgā – ķīmijas doktora disertāciju. Abas saistītas ar organisko vielu struktūras un elektroķīmisko pārvērtību likumībām. Pētījumi molekulārajā elektroķīmijā iztirzāti vairākās grāmatās un aptuveni 300 zinātniskos rakstos krievu, angļu un vācu valodā. Viņa vadībā aizstāvētas 15 disertācijas. Pētījumi veicinājuši vairāku oriģinālu preparātu, piemēram, furagīna, ieviešanu medicīnā. Līdztekus pētījumiem ķīmijā jau kopš studenta gadiem J. Stradiņu saistīja zinātņu un kultūras vēsture. Viņš piedalījies arī P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja veidošanā medicīnas vēstures pētījumos. Atrastie fakti ietverti vairākās monogrāfijās, arī par P. Valdenu, T. Grothusu, P. Stradiņu u.c., apmēram 170 zinātniskos rakstos.

1961. gadā J. Stradiņš izveidoja Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju, ko vadīja līdz 2006. gadam. Laikā no 1972. gada līdz 1976. gadam bija docētājs Latvijas Valsts universitātē, 1974. gadā kļuva par profesoru.

1961. gada 23. martā Latvijas Rakstnieku savienība izveidoja staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju profesora Jāņa Stradiņa vadībā. J. Stradiņš bija aktīvs Atmodas kustības dalībnieks, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā. Kopš 1990. gada darbojās kā pētnieks Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, kopš 1992. gadā – arī Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagadējās RSU) Medicīnas vēstures institūtā.

Laikā no 1996. gada līdz 1998. gadam Stradiņš bija LZA viceprezidents, no 1998. gada līdz 2004. gadam – prezidents. 2004. gadā kļuva par LZA Senāta priekšsēdētāju. No 1987. gada profesors bija Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas prezidents, no 1990. gada vadīja Baltijas valstu Zinātņu vēstures un filozofijas asociāciju, no 2006.gada – valsts pētījumu programmu “Letonika”. No 1990. gada līdz 2007. gadam J. Stradiņš bija Latvijas Zinātnes padomes valdes loceklis. Profesors bija ievēlēts arī par Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas (1991), Saksijas Zinātņu akadēmijas (1993), Vācu dabaspētnieku akadēmijas “Leopoldina” (1994) un Lietuvas Zinātņu akadēmijas (1994) locekli, uzņemts par Ņujorkas ZA biedru (1995).

Stradiņš kā autors vai līdzautors sarakstījis septiņas grāmatas un vairāk nekā 330 zinātniskas publikācijas ķīmijas jomā, kā arī 20 grāmatas un vairāk nekā 270 zinātniskas publikācijas zinātnes vēstures jomā.

1982. gadā Jānis Stradiņš saņēmis Augusta Kirhenšteina medaļu, 1983. gadā Paula Stradiņa balvu, , 1988. gadā – Paula Valdena prēmiju, 1990. – Solomona Hillera medaļu, 1993. gadā – LZA Lielo medaļu, 1994. gadā – Teodora Grothusa prēmiju un LZA Gustava Vanaga balvu, 1995. gadā apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2001. gadā piešķirta Ministru kabineta balva par zinātnisko darbu ciklu Latvijas zinātņu un kultūras vēsturē, 2004. gadā saņēmis Rīgas balvu, 2008. gadā – I šķiras Atzinības krustu. Viņš ir saņēmis dažādus citu valstu apbalvojumus: 2001. gadā Francijas Goda leģiona ordeni, 2004. gadā – Igaunijas Māras zemes krustu u.c. Profesors bija LU, LLU un RSU goda doktors.

Profesora devums nacionālās pašapziņas celšanā Trešās atmodas laikā, kā arī Latvijas zinātnes reformas veicināšanā, Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunā satura veidošanā, Latvijas zinātņu, tostarp medicīnas, vēstures un latviešu tautas kultūrvēsturisko tradīciju apzināšanā un popularizēšanā sabiedrībā ir nepārvērtējams.

Atvadīšanās no akadēmiķa Jāņa Stradiņa un piemiņas dievkalpojums notiks sestdien, 7. decembrī, Torņakalna baznīcā.

No plkst.12.30 paredzēta atvadīšanās, savukārt plkst.14 notiks dievkalpojums, kam plkst.15.30 sekos piemiņas pēcpusdiena Latvijas Universitātes Zinātņu mājā.

Profesora Stradiņa radinieki, atvadoties no akadēmiķa, aicina nenest ziedus un vainagus, bet tiem domātos līdzekļus ziedot skulptūras “Sēlijas sirds” izveidei Sunākstes mācītājmuižas parkā.