Par papildus finanšu slogu iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai
Prof. Aivars Vētra, VM galvenais speciālists fizikālajā un rehabilitācijas medicīnā, LRPOA prezidents
www.apollo.lv ; Foto: Evija Trifanova/LETA
Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA), balstoties uz publiski pieejamo informāciju par valdības plāniem attiecībā uz veselības aprūpes finanšu krīzes risinājumu meklēšanu, aicina valdību apzināties, ka krīzes pamatā- līdzīgi kā Latvijas vispārējās izglītības sistēmā, ir divas būtiskas problēmas:
Zems atalgojums vairumam ārstniecībā strādājošo salīdzinājumā ar citām profesijām, kas veic publisko pasūtījumu izpildi, bet kuru profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir nepieciešams krietni īsāks laiks kā mediķiem,
Neadekvāti plaša un attiecīgi – arī dārga veselības aprūpes sistēma tikai nepilniem diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju, kas pamatā ir vērsta tikai uz slimību ārstēšanu, bet atstājot novārtā aprūpi un rehabilitācijas pakalpojumus invaliditātes un darba spēju zaudējuma profilaksei funkcionāli ierobežotiem pacientiem;
Ar visu to, ka Latvijas iedzīvotāji jau šobrīd apmēram pusi no veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai nepieciešamo maksājumu apjoma samaksā no saviem līdzekļiem, kopējais veselības aprūpes budžets apmēram sešu procentu apmērā no nacionālā kopprodukta tik un tā ir nepietiekošs – ir neadekvātas rindas, medikamentu kompensācijas apjomi iedzīvotājus neapmierina un mediķu t.sk. rehabilitācijas speciālistu atalgojums salīdzinoši ir neapmierinošs.
LRPOA uzskata, ka viena no valdības iecerēm – mazināt iedzīvotāju līdzmaksājumus veselības pakalpojumu saņemšanai ir cilvēcīgi saprotama, bet ļoti grūti realizējama pašreizējā valsts budžeta iespēju robežās. Esam pārliecināti, ka, valdībai konsekventi rūpējoties par veselības aprūpes budžeta ikgadēju palielināšanu, tas nav neiespējami, bet šobrīd daudz svarīgāk kā kategoriski iestāties tikai par valsts veselības budžeta palielināšanu, būtu panākt, ka šos izdevumus savas ģimenes veselības pakalpojumu apmaksai Latvijas iedzīvotāji arī varētu apdrošināt Nacionālā veselības dienesta sistēmā.
Otrkārt- LRPOA turpina uzskatīt, ka, neskatoties uz viedokļu dažādību starp dažādiem ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldībām, profesionālajām organizācijām u.c., valdība nevarēs iztikt bez nopietnas esošā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla revīzijas un tā «plašuma» pārskatīšanas. Acīmredzami ir nepieciešama sarežģīto un dārgo veselības aprūpes pakalpojumu centralizācijas trijās universitātes un piecās vai sešās reģionālajās slimnīcās t.sk. ar stacionāru rehabilitācijas nodaļu un īslaicīgās rehabilitācijas un aprūpes medicīnas centru izveidošana. Vienlaikus ir jānodrošina atbalsts stacionāriem īslaicīgās medicīniskās aprūpes un ambulatoriem vai dienas centru rehabilitācijas pakalpojumiem tuvāk cilvēku dzīves vietām.
Līdz ar to LRPOA aicina valdību:
Nepalielinot kopējo finanšu slogu pacientu līdzmaksājumiem izveidot mehānismu to apdrošināšanai Nacionālajā veselības dienestā;
Iespēju robežās turpināt palielināt veselības aprūpes budžetu, bet vienlaikus pacientu darba spēju saglabāšanai veselības aprūpei novirzīt līdzekļus arī no sociālā budžeta rehabilitācijas medicīnas un nepieciešamo ārstēšanas pakalpojumu finansēšanai;
Atbalstīt universitāšu slimnīcas kā pamatstruktūras nopietnu veselības problēmu risināšanā, radikāli, bet saprātīgi pārskatīt reģionālo slimnīcu tīklu, lokālās slimnīcas orientēt uz īslaicīgās medicīniskās aprūpes pakalpojumu sniegšanu un veikt visaptverošu rehabilitācijas medicīnas pakalpojumu sniedzēju tīkla attīstīšanu valstī.