Skip to content

Jaunumi

Sveicam!

Godātais 2020. gada Medicīnas fakultātes absolvent!

“Sevi pilnīgu darīt,
sevi citiem ziedot,
lauzt gaismai ceļu..”
/Rainis/

 Neatlaidību, veselību un veiksmi tālākajā profesionālajā izaugsmē!

Latvijas Ārstu biedrība kā individuālos biedrus apvieno visus Latvijas ārstus neatkarīgi no viņu vecuma, specialitātes un darba stāža.

 Dāvinām Jums iespēju bez maksas kļūt par
Latvijas Ārstu biedrības individuālo biedru!

Līdz 2020. gada 1. septembrim Jums jāaizpilda individuālā biedra anketa  un jāiesūta diploma kopija (e-pasts: info@arstubiedriba.lv) vai diploms jāuzrāda LĀB, Skolas ielā 3, Rīgā. Informācija: www.arstubiedriba.lv/iestaties-lab/.

 

“Gens una sumus”/ “Esam viena cilts”
Latvijas Ārstu biedrības valde

CFLA: Ģimenes ārstu prakšu attīstībai pieejams ES fondu finansējums

Ārstniecības iestādes un pašvaldības var pieteikties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam ģimenes ārstu prakšu infrastruktūras pilnveidošanai. Šim mērķim projektu atlasē, kas ilgs līdz 17. augustam, no ERAF pieejami vairāk nekā 1,9 miljoni eiro.

Ar Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu individuālajās ģimenes ārsta praksēs un ģimenes ārstu sadarbības praksēs būs iespējams veikt gan būvniecības un vides pieejamības nodrošināšanas darbus, gan papildināt medicīnisko, saimniecisko un informācijas tehnoloģiju aprīkojumu un iegādāties mēbeles. Individuālajām ģimenes ārsta praksēm ar vienu pakalpojuma sniegšanas vietu paredzēti ieguldījumi līdz 8000 eiro, ar divām vai vairākām pakalpojuma sniegšanas vietām – līdz 10 000 eiro. Ģimenes ārstu sadarbības praksei paredzēti ieguldījumi līdz 10 000 eiro uz katru sadarbības praksē iesaistīto ģimenes ārstu.

ERAF finansējumam šajā projektu atlasē var pieteikties ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus vai nodrošina telpas, aprīkojumu šo pakalpojumu sniegšanai. Tāpat līdzfinansējumu var saņemt pašvaldības vai tās iestādes, kas nodrošina telpas, aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārstu pakalpojumu sniegšanai.

ES fondu programmā, kas veicina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, uzlabojot infrastruktūru ārstniecības iestādēs, no ERAF pieejami 1 912 830 eiro un 202 535 eiro – valsts budžeta finansējuma. Ar publisko finansējumu tiks segti līdz 94 % no projekta attiecināmajām izmaksām, 85% apmaksājot no ERAF un vēl 9% – no valsts budžeta līdzekļiem.
Projektu iesniegumus Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pieņems no š.g. 18. jūnija līdz 17. augustam. Projektu iesniegumu atlases dokumentācija, kā arī iesniegumu sagatavošanai noderīga informācija pieejama CFLA mājaslapas sadaļā “Izsludinātās atlases”. Paziņojums par atklāto projektu atlasi 17. jūnijā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Kontaktpersona papildu informācijai par projektu iesniegumu sagatavošanu – Izglītības, zinātnes un cilvēkresursu attīstības projektu atlases nodaļas vecākā eksperte Karina Visikovska, tālr. 20019248, karina.visikovska@cfla.gov.lv.

ERAF atbalsts ģimenes ārstu prakšu infrastruktūrai paredzēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru” projektu iesniegumu atlases ceturtās kārtas ietvaros.

Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā.

 

Atklāta sešus metrus augstā skulptūra “Mediķi pasaulei”

Pateicībā par mediķu pašaizliedzību pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāta sešus metrus augstā skulptūra “Mediķi pasaulei”.

Tēlnieks Aigars Bikše stāsta, ka skulptūra apzināti radīta iespaidīgā izmērā, lai parādītu, ka cilvēki veselības problēmu gadījumā ir kā bērni – atkarīgi no mediķu rūpēm, gādības un zināšanām. Paredzēts, ka garāmgājēji varēs nofotografēties pie skulptūras, arī pastiepjoties un pieskaroties mediķes rokai.

Foto: No ziņu portāla lsm.lv,  Kārlis Miksons/ LTV

Mediķi aicina premjeru un finanšu ministru jau šogad palielināt atalgojumu

Šodien, 3. jūnijā, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Māsu asociācija (LMa) un Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) ar Ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Jāni Reiru pārrunāja veselības aprūpes finansējuma, tai skaitā nozarē strādājošo atalgojuma palielināšanu. Mediķu profesionālās organizācijas aicināja vēl šogad valdību lemt par atalgojuma palielināšanu par 10%, bet nākamgad par likumā noteiktajiem 20%.

“Mēs apzināmies veselības aprūpes sistēmas trūkumus un atzinīgi novērtējam Veselības ministrijas darbu pie jauna atalgojuma modeļa izstrādes un slimnīcu līmeņošanas. Vienlaikus ir svarīgi paralēli reformām nekavējoties lemt par atalgojuma palielināšanu nozarē šogad un nākamajos gados, papildu finansējumu novirzot visiem mazo algu saņēmējiem. Pretējā gadījumā pēc COVID-19 krīzes varam piedzīvot masveida mediķu aizplūšanu no Latvijas. Tāpēc esam gandarīti dzirdēt, ka premjeram un finanšu ministram ir politiskā griba un redzējums, kā īstenot veselības aprūpes finansējuma palielināšanu,” tikšanās laikā norādīja LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

LĀB, LMa un LJĀA tikšanās laikā rosināja palielināt minimālo likmi katrai ārstniecības personu grupai likumā noteiktā kārtībā, kā arī diskutēt par algu palielināšanas “griestu” noteikšanu. Vienlaikus organizācijas aicina sekot arī OECD ieteikumiem un kaimiņvalstu piemēram, būtiski palielinot valsts piešķirto veselības aprūpes finansējumu uz vienu iedzīvotāju.

“Ir vērts ieklausīties starptautisko ekspertu ieteikumos, kā arī mācīties no Lietuvas un Igaunijas pieredzes, jo Latvijā publiskais finansējums veselības aprūpei ir nepietiekams. Tie ir tikai 636,80 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Savukārt OECD valstīs tie ir vidēji 2900 eiro, bet Igaunijā 1450 eiro. Tāpēc ļoti ceram, ka šī krīze motivēs mūs pārskatīt attieksmi pret šo valsts tautsaimniecībai tik nozīmīgo nozari un restartēt Latvijas veselības aprūpes sistēmu jaunā kvalitātē,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Tikšanās laikā tika aktualizēts arī jautājums par ilgtermiņa veselības aprūpes stratēģijas izstrādes nepieciešamību, tai skaitā cilvēkresursu attīstības plāna izstrādi, kā arī panākta vienošanās kopīgi strādāt pie nozarei aktuālo jautājumu risināšanu.

“Lai nozarē saglabātu un nākotnē piesaistītu jaunus cilvēkus, ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, kas nosaka konkrētus sasniedzamos mērķus un tās realizācijai nepieciešamos resursus. Plānam ir jābūt publiski pieejamam, lai ikviens ar to var iepazīties, un veselības nozarē strādājošie un vēl topošie speciālisti zina ar ko rēķināties. Bez ilgtermiņa plāna mēs nevaram cerēt atrisināt darbaspēka trūkumu un motivēt cilvēkus izvēlēties karjeru medicīnā,” skaidro LMa viceprezidente Ilze Ortveina.

Saskaņā ar 2018. gada datiem veselības aprūpes pakalpojumu vidējais gaidīšanas laiks Latvijā ir dramatisks. Ambulatorie izmeklējumi un terapija ir jāgaida 36 dienas, bet  speciālista konsultācija – 71 diena. Lai saņemtu dienas stacionāru pakalpojumus, pacientam ir jāgaida 147 dienas, bet ambulatorā rehabilitācija – 345 dienas. To lielā mērā izskaidro nepietiekamais mediķu skaits, piemēram, Latvijā uz 1000 cilvēkiem ir tikai 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Vienlaikus Igaunijā tie ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā – 4,5 ārstu un 7,8 māsu. Latvijā pašlaik trūkst vismaz 200 ārstu un 3500 māsu.

Papildu informācija:
Ilze Aizsilniece, LĀB prezidente
Mob. tālr.: 27821100

Kārlis Rācenis,
LJĀA valdes priekšsēdētājs
Mob. tālr.: 29666047

LĀZA atbalsts medicīnas studentiem 2020

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) jau 15 gadus iešķir Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju medicīnas studentiem, lai palīdzētu un atbalstītu viņus ceļā uz ārsta amatu. Kopējais stipendiju apjoms šogad ir 5 000 USD.

Stipendiātiem bija jāiesniedz savi pieteikumi atbilstoši nolikuma prasībām un jātiekas ar atlases komisiju. Manīgajā laikmetā mainījās arī atlases otrās kārtas norise, un šoreiz klātienes tikšanos aizstāja saruna elektroniskajā vidē. Toties komisijas dalībnieku skaits bija neierasti liels un jautājumu klāsts ļoti plašs. Pretendentus intervēja LĀZA valdes locekļi: Dr. Kaspars Tūters (Kanāda), Dr. Zaiga Alksne-Phillips (ASV), Dr. Atis Bārzdiņš (ASV), Dr. Ēriks Niedrītis (ASV),Dr. Daina Dreimane (ASV), Medicīnas vēstures muzeja pārstāvis Mārtiņš Vesperis un Dr. Edīte Lazovska (Latvija). ZOOM semināru–atlasi vadīja LĀZA biroja vadītāja Kamena Kaidaka.

Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju 1000 USD apjomā šogad ieguva četri Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti – Māris Lapšovs (RSU/4 kurss) – rekomendāciju sniedza asoc. prof. Kārlis Trušinskis un prof. Māra Pilmane, Alise Emma Čakārne (RSU/6 kurss) – rekomendāciju sniedza Dr. med. Māra Rone-Kupfere un Dr. med. Elga Sidhoma, Mikus Saulīte (RSU/6) – rekomendāciju sniedza Dr. med. Viktorija Kuzema un Dr. Kārlis Rācenis, Anna Marija Leščinska (RSU/ 6 kurss) – rekomendāciju sniedza Dr. med. Armands Sīviņš un Dr. med. Ingus Skadiņš. Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda veicināšanas stipendijas (500 USD) ieguva Ieva Pitkēviča (RSU/5 kurss) – rekomendāciju sniedza Ināra Miltiņa un prof. Gunta Lazdāne, un Jānis Auders (LU/4 kurss) – rekomendāciju sniedza asoc. prof. Līga Plakane un asoc. prof. Gunta Strazda.

Klātienes svinīgais sarīkojums, uz kuru aicināti visi LĀZA stipendiāti un viņu viesi, kā arī LĀZA biedri un draugi, notiks P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā tad, kad būs atcelti ar COVID pandēmiju saistītie ierobežojumi.

Atgādinām, ka līdz 15. septembrim Latvijas jaunie ārsti un zobārsti var pieteikties Ojāra Veides fonda stipendijām – atbalstam savai profesionālajai pilnveidei.

Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds radies, godinot ārsta Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņu. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja ārsts Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī tā vadītājs. LĀZA regulāri vāc ziedojumus fonda sekmīgai darbībai. 2005. gadā tika pasniegtas pirmās Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas, kuras saņēma pieci Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studenti. Fondu finansiāli atbalsta arī Ojāra Veides Fonds, LĀZA biedri un citi ziedotāji.

Fonda mērķis ir atbalstīt vecāko kursu medicīnas studentu centienus apgūt ārsta profesiju un vēlmi strādāt savā profesijā Latvijā. Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medicīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā, stiprinot un uzlabojot medicīnisko aprūpi valstī. Stipendija 500-1000 USD apjomā tiek piešķirta 3-5 pretendentiem katru gadu. Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas. Pieteikumus izvērtē un lēmumu pieņem Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju komisija.

Plašāk par LĀZA un iespējām atbalstīt medicīnas izglītību www.lazariga.lv

LĀZA vieno ārzemēs un Latvijā dzīvojošos ārstus un zobārstus, kā arī citus veselības nozares profesionāļus, zinātniekus un darbiniekus kopējam mērķim – visiem spēkiem veicināt veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu, ārstu un zobārstu izglītību un sadarbību. To dibināja 1947. gadā Eslingenā trimdā devušies latviešu ārsti.

Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā
laza@lazariga.lv +371 29121922
www.lazariga.lv

No 13. maija paplašinās plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu

No trešdienas, 13. maija, tiek paplašināta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kas tāpat kā līdz šim tiks nodrošināta stingri ievērojot piesardzības pasākumus. To paredz veselības ministres izdots rīkojums. 

No 13. maija ārstniecības iestādes, papildus esošajiem ārstniecības pakalpojumiem, tiks sniegti arī šādi plānveida veselības aprūpes pakalpojumi:
  • sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:
    • speciālistu sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi;
    • izmeklējumi – endoskopija, scintigrāfija, neirogrāfija, mamogrāfija, miogrāfija, osteodensitometrija;
    • ambulatorā rehabilitācija, izņemot dienas stacionāra pakalpojumus;
  • dienas stacionārā:
    • koronarogrāfiju, kororonārā angioplastija, invazīvās radioloģijas pakalpojumi;
    • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu;
    • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
    • sejas žokļu ķirurģija;
  • sekundārajā stacionārajā veselības aprūpē:
    • izgulējumu, tai skaitā komplicētu ar osteomielītu un ilgstoši nedzīstošu, hronisku ādas, mīksto audu čūlu mikroķirurģiska ārstēšana;
    • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu, ja nepieciešama stacionāra ārstēšana;
    • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
    • kohleārā implantācija;
    • orgānu transplantācija;
    • locītavu endoprotezēšana;
  • visa veida zobārstniecības pakalpojumi.
Savukārt no 20. maija tiks atjaunoti arī dienas stacionāra pakalpojumi, kuros neizmanto  vispārējo anestēziju (endotraheālo anestēziju vai laringeālo masku).
Tāpat kā līdz šim ārstniecības iestādēm jāturpina ievērot piesardzības pasākumi. Tām būs jānodrošina atsevišķa pacientu plūsma, jāierobežo pacientu skaitu, kas vienlaicīgi uzturas ārstniecības iestādes telpās, un jānosaka precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai. Tāpat ārstniecības iestādēs būs gan mediķiem, gan pacientiem jānodrošina individuālie aizsardzības līdzekļi, savukārt pēc katras pacienta vizītes jāveic dezinfekcijas pasākumi.
Attiecībā uz plānveida operācijām vai invazīvajām manipulācijām pacientam ne vēlāk kā 48 stundas pirms pakalpojuma saņemšanas jābūt veiktam COVID-19 testam, kuram jābūt negatīvam. Uz valsts apmaksātām COVID-19 analīzēm nosūtīs ārstējošais ārsts.
Ārstniecības iestādēm būs uzdots arī iespēju robežās sākotnēji nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tiem, kuriem iepriekš pieraksts tika atcelts ārkārtējās situācijas dēļ.
Veselības ministrija regulāri kopā ar citām atbildīgajām iestādēm vērtē noteiktos veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumus, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.
Veselības ministrija aicina pacientus kopā ar ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu izvērtēt, kurus veselības aprūpes pakalpojumus šobrīd var neveikt. Īpaši būtiski tas ir personām, kuras ir vecākas par 60 gadiem un personām ar novājinātu imunitāti, jo, saslimstot ar COVID-19, sekas var būt smagas.
Arī gadījumos, ja veselības stāvoklis saasinās, nepieciešams sazināties ar savu ģimenes vai ārstējošo ārstu, lai lemtu par turpmāko rīcību.
Konsultēties par savu veselības stāvokli un nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja nav pieejams savs ģimenes ārsts, var zvanot arī uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kurš darbojas visu diennakti.
Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, aicinām sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa telefonu 80001234 vai informāciju meklēt interneta vietnē www.rindapiearsta.lv
Savukārt gadījumos, ja ārstniecības personas, vai ārstniecības iestādes nesniedz minētos  pakalpojumus, jāvēršas ar sūdzību Veselības inspekcijā. Sūdzības var iesniegt elektroniski sūtot e-pasta vēstuli vi@vi.gov.lv vai sazinoties pa tālruņa numuru: 67507993.
Papildu informācija:
Atbilstoši veselības ministres rīkojumam šobrīd TIEK sniegti šādi veselības aprūpes  pakalpojumi:
  • ģimenes ārsta konsultācijas un palīdzība;
  • neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība (arī izmeklējumi un konsultācijas)
  • vakcinācija;
  • veselības aprūpes pakalpojumi:
    • grūtniecēm;
    • “Zaļā koridora” pacientiem;
    • onkoloģiskajiem pacientiem;
    • HIV/AIDS pacientiem;
    • tuberkulozes pacientiem;
    • psihiatriska profila pacientiem;
    • traumu seku pacientiem;
  • veselības aprūpes pakalpojumi mājās;
  • pakalpojumi, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapija, bioloģiskie medikamenti, orgānu aizstājējterapija, staru terapija, dienas stacionāra pakalpojumi hematoloģijā, metadona aizvietojošā terapija, kā arī palīdzība pacientiem, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionāri neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;
  • speciālistu konsultācijas pacientiem ar hroniskām saslimšanām (iespēju robežās attālināti);
  • onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;
  • zobārstniecības pakalpojumi akūtos un neatliekamos gadījumos;
  • ambulatorie konsiliji (bez pacienta līdzdalības);
  • konsultācijas lipīgo ādas slimību un seksuāli transmisīvo slimību pacientiem;
  • akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku un/vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
No 20. aprīļa tiek sniegti arī šādi plānveida veselības aprūpes pakalpojumi:
  • valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumus (mamogrāfiju);
  • ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas (tai skaitā Holtera monitorēšanas), veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumu veikšanu;
  • pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas;
  • diabētiskās pēdas aprūpi;
  • zobārstniecībā uzsākto zobu slimību ārstēšanas procesa un iesākto protezēšanas darbu pabeigšanu un ortodontisko ārstēšanu.
No 13. maija tiks sniegti arī šādi plānveida veselības aprūpes pakalpojumi:
  • sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:
    • speciālistu sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi;
    • izmeklējumi – endoskopija, scintigrāfija, neirogrāfija, mamogrāfija, miogrāfija, osteodensitometrija;
    • ambulatorā rehabilitācija, izņemot dienas stacionāra pakalpojumus;
  • dienas stacionārā:
    • koronarogrāfiju, kororonārā angioplastija, invazīvās radioloģijas pakalpojumi;
    • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu;
    • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
    • sejas žokļu ķirurģija;
  • sekundārajā stacionārajā veselības aprūpē:
    • izgulējumu, tai skaitā komplicētu ar osteomielītu un ilgstoši nedzīstošu, hronisku ādas, mīksto audu čūlu mikroķirurģiska ārstēšana;
    • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu, ja nepieciešama stacionāra ārstēšana;
    • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
    • kohleārā implantācija;
    • orgānu transplantācija;
    • locītavu endoprotezēšana;
  • visa veida zobārstniecības pakalpojumi.
No 20. maija tiks sniegti arī šādi plānveida veselības aprūpes pakalpojumi:
  • dienas stacionāra pakalpojumi, kuros nevajag izmantot vispārējo anestēziju (endotraheālo anestēziju vai laringeālo masku).

Veselības ministrija aicina cilvēkus ar hroniskām saslimšanām veikt COVID-19 testus; simptomiem nav jābūt

Veselības ministrija īpaši aicina cilvēkus ar hroniskā saslimšanām veikt bezmaksas COVID-19 testu arī gadījumos, ja nav saslimšanas simptomu. Šādiem pacientiem jāvēršas pie sava ģimenes ārsta un jālūdz nosūtījums. Hronisko pacientu testēšanu arī bez simptomiem valsts piedāvā jau kopš aprīļa otrās puses, taču cilvēki to reti izmanto. Hronisko slimību pacientiem ir īpaši svarīgi COVID-19 saslimšanu pamanīt laikus, jo tas apdraud viņu veselību un dzīvību.

 

Ja cilvēkam ir hroniska saslimšana, piemēram, cukura diabēts, hroniska elpceļu slimība, sirds asinsvadu slimība, onkoloģiska slimība u.c., bezmaksas COVID-19 testu var veikt arī tad, ja personai nav bieži minēto saslimšanas simptomu, piemēram, klepus, paaugstināta temperatūra vai tml.

Tāpat aicinām ģimenes ārstus uzrunāt savus pacientus, lai viņi šo iespēju izmantotu. Atgādinām, ka uz pārbaudēm bez slimības pazīmēm var nosūtīt arī pacientus, kuri saņem orgānu aizstājējterapiju, tos, kuriem ir imūndeficīts un personas, kam paredzēta operatīva ārstēšana, piemēram, pirms operācijas. Tā kā šīm personām nav augšējo elpceļu slimības simptomu, uz analīžu nodošanas punktiem cilvēks var doties arī ar sabiedrisko transportu, ja izmanto sejas masku, vai, piemēram, dodoties ar kājām vai velosipēdu.

Tāpat ikvienu personu, kurai ir saslimšanas simptomi (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, kakla sāpes, apgrūtināta elpošana), lūdzam sazināties ar savu ģimenes ārstu, kurš nosūtīs uz bezmaksas COVID-19 analīzēm. Pēc nosūtījuma uz izmeklējumu saņemšanas 12 darba stundu laikā laboratorija piezvanīs pacientam un vienosies par laiku un vietu, kur analīzes nodot. Ja ģimenes ārsts izvērtēs, ka pacients pats nevar doties uz analīžu nodošanas punktu, analīzes veiks pie pacienta mājas.