Jaunumi
Mūžībā devies godabiedrs Rudziņš Ainārs
Beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1964. gadā. Inčukalna Goda Novadnieks (2005), LĀB godabiedrs (2010), Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris. Viens no Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas dibinātājiem. Apglabāts Inčukalna Jaunajos kapos blakus savai sievai Birutai.
Ainārs Rudziņš nāca pasaulē 1937.gada oktobrī Skrundā. Tēvs bija uzņēmīgs cilvēks – veikalnieks, maiznieks un viens no kažokādu lapsu audzēšanas biznesa aizsācējiem Latvijā. Bērnībā piedzīvoti un pārdzīvoti kara notikumi: dzīve “Kurzemes katlā”, tranšeju rakšana 7 gadu vecumā un dzemdību pieņemšana krievu gūsteknei ierakumos, konflikts ar uzraugu, kas lika ģimenei izdarīt izvēli un ar trīs bērniem doties bēgļu gaitās uz Vāciju un liktenīga atgriešanās Latvijā Inčukalnā, lai dibinātu zvērsaimniecību “Gauja”. Skolas gadi aizritējuši vietējā Sarkanajā skoliņā, kam sekoja mācības Rīgas 2.vidusskolā ( kur toreiz bija ar profesionālo medicīnas novirzienu) un likumsakarīga profesijas izvēle – dakteris. Ar riteni mērots ceļš no Gaujas uz studijām Medicīnas institūtā.
Aināra Rudziņa dzīves 50 gadi veltīti ārstējot Inčukalna iedzīvotājus vairākās paaudzēs. Nevienam netika atteikta palīdzība. Rudziņš bija īsts ģimenes ārsta paraugs. Viņam bija talants uzmundrināt savus pacientus ar pareiziem vārdiem un stāstiem.
Ainārs Rudziņš prata uzrunāt un iedvesmot cilvēkus labiem darbiem.
Sit tibi terra levis!
2016. gada videofilmas “Inčukalna rakstu raksti” fragments ar dakteri Aināru Rudziņu
Konference “Psihiskās veselības un psihosociālais atbalsts krīzes apstākļos

3. jūnijā, viesnīcā AC Hotel by Marriott Rīga norisināsies konference par garīgo veselību un psihosociālo atbalstu (MHPSS), kas tiek organizēta sadarbībā ar Pasaules Veselības organizācija un Latvijas Veselības ministriju. Šī pasākuma mērķis ir pievērsties MHPSS lomas paplašināšanai krīzes situācijās, īpaši koncentrējoties uz Ukrainā notiekošo karu, kura dēļ ir pārvietoti vairāk nekā 6 miljoni bēgļu. Konference sniegs dalībniekiem efektīvas, kulturāli piemērotas un ētiski pamatotas intervences stratēģijas, kas izklāstītas Starpaģentūru pastāvīgās komitejās un PVO vadlīnijās. Tas veicinās sadarbības centienus, lai uzlabotu MHPSS koordināciju un programmēšanu.
Apvienojot daudzveidīgu ieinteresēto personu grupu, tostarp dažādu ministriju, iestāžu, universitāšu, slimnīcu, nevalstisko organizāciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un bēgļu kopienas pārstāvjus, konference kalpos par platformu, lai apmainītos ar labāko praksi un risinātu problēmas. ar kurām saskaras bēgļus uzņemošās valstis. Pasākums, kas notiks viesnīcā AC Hotel Riga, veicinās bagātīgu ideju un pieredzes apmaiņu, veicinot sadarbības vidi, lai uzlabotu MHPSS praksi un veicinātu skarto iedzīvotāju noturību un atveseļošanos. Lai nodrošinātu plašu līdzdalību un izpratni, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu un ukraiņu valodās.
ATGĀDINĀM: ārsta izziņa bērnu nometnei vairs nav obligāta prasība
Atgādinām, ka ārsta izziņa bērnu nometnei vairs nav obligāta prasība.

Veselības ministrija norādījusi, ka nepieciešamības gadījumā saistībā ar bērna veselību vecāki var iesniegt [ārsta izziņu], piemēram, ja ārsts var sniegt korektākas norādes par nepieciešamo atbalstu bērnam hroniskas saslimšanas gadījumā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 981 “Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība”
13. Dalībnieka likumiskie pārstāvji, (..), iesniedz šādus dokumentus un apliecina, ka sniegtā informācija ir patiesa:
13.1. anketu, kurā norādīta šāda informācija par dalībnieku: (..)
13.1.7. cita būtiska informācija par dalībnieku, kas var būt noderīga nometnes organizētājiem pakalpojuma nodrošināšanai un piemērotas pirmās palīdzības sniegšanai, tai skaitā hroniskās saslimšanas, alerģijas, lietojamie medikamenti, uztura pielāgojumi, fiziskās slodzes ierobežojumi un nepieciešamie atbalsta pasākumi.
(MK 05.09.2023. noteikumu Nr. 501 redakcijā)
14. Ārvalstnieki primārās veselības aprūpes ārsta izziņas iesniedz atbilstoši mītnes valsts normatīvo aktu prasībām.
Latviešu valodas kursi Ukrainas iedzīvotājiem
Kursi notiks attālināti no 4. jūnija plkst. 17.30 – 20.30 A1, A2, B1, B2, C1 līmenī.
Pieteikšanās aizpildot anketu.
Papildu info 29363469 (Anda)

Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas 2024
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) jau 19 reizi piešķīra Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas labākajiem Latvijas medicīnas studentiem, lai palīdzētu un atbalstītu viņus ceļā uz ārsta amatu. Kopējais stipendiju apjoms šogad ir 7 000 USD. Prof. Ilmāra Lazovska stipendijas pasniegs svinīgā sarīkojumā 21. jūnijā Latvijas Ārstu biedrības namā, kad tiks svinīgi arī atzīmēta Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa 35 gadu jubileja.

Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju 1000 USD apjomā ieguva seši Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti – Kirills Kopiks (LU/5 kurss); Afrodīte Jankovska (LU/5 kurss); Anna Lauva (LU/5. kurss); Anastasija Solodjankina (RSU/6. kurss); Kristians Patrijuks (LU/5 kurss) un Arnis Birze (RSU/6. kurss).
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda veicināšanas stipendijas (500 USD) ieguva Katrīna Terehova (LU/4. kurss) un Artūrs Niedrītis (RSU, 5.kurss).
Sarunā ar pretendentiem piedalījās Dr. Edīte Lazovska, Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdis Dr. Jānis Vētra, medicīnas vēsturnieks Mārtiņš Vesperis un LĀZA valdes locekļi – fonda veidotājs un vadītājs Dr. Ēriks Niedrītis (ASV), Dr. Daina Dreimane (ASV), Dr. Zaiga Alksne-Phillips (ASV), Dr. Alda Urtāne (Norvēģija) un LĀZA biroja vadītāja Dr. Kamena Kaidaka (Latvija).
Visi pretendenti pēc sarunas ar komisiju saņēma dāvanā LĀZA Apkārtrakstu nr 172. patiess prieks par mērķtiecīgajiem un labajiem studentiem, ko LĀZA var atbalstīt. Un darīs to arī nākamajos gados. Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.
Stipendijas finansiāli atbalsta Ojāra Veides Fonds, ko kopš 2023. gada vada asoc. prof. Juris Lazovskis. Fonda valdē ir LĀZA biedri Inese Flude (Kanāda) un Ingrīda Šķetris (Kanāda). Plašāk par Ojāra Veides Fondu jaunajā LĀZA Apkārtrakstā Nr 172.
Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā
laza@lazariga.lv
+371 29121922
lazariga.lv
61% ārstniecības personu ir saskārušās ar vardarbību no pacientu vai to tuvinieku puses
Kā liecina Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) veiktā aptauja, 61% ārstniecības personu ir saskārušās ar vardarbību no pacientu vai to tuvinieku puses un 72% ir cietuši no vardarbības pat trīs un vairāk reizes. Aptauja izgaismo satraucošus faktus par ārstniecības personu drošību un parāda, ka ārstniecības personas nezina, kā pareizi rīkoties vardarbības gadījumos, kā arī nav stingri normatīvie regulējumi, kas novērstu šādas situācijas.
Šā gada aprīļa mēnesī LĀB aptauja tika veikta pēc Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupas lūguma, lai iegūtu papildus informāciju par vardarbību pret ārstniecības personām un šīs problēmsituācijas iespējamajiem tiesiskajiem risinājumiem.
Apkopotās aptaujas atbildes liecina, ka:
– 61% no visiem respondentiem ir saskārušies ar vardarbību no pacientu vai viņu tuvinieku puses,
– 24% gadījumu šī vardarbība nav bijusi saistīta ar pacienta vai viņa tuvinieku veselības stāvokli – organiskas vai psihiskas saslimšanas dēļ, kura varētu izskaidrot šādu rīcību,
– 30% ir piedzīvojuši vardarbību, kas gan ir saistīta ar pacienta veselības stāvokli, gan arī ir nesaistīta ar veselības stāvokli.
– 72% respondentu ir saskārušies ar vardarbību vairāk kā trīs reizes,
– 63% nevienam neziņo par vardarbības epizodēm.
Kopumā no aptaujātajiem 90 gadījumos ārstniecības personas bija vērsušās tiesībsargājošās iestādēs un 61 gadījumā lieta netika ierosināta. No aptaujas rezultātiem secināms, ka ārstniecības personām trūkst informācijas kā rīkoties, saskaroties ar vardarbību no pacienta vai viņu tuvinieku puses. 69% respondenti norāda, ka viņiem nav zināšanu un informācijas kā sevi tiesiski aizstāvēt.
“ Aptaujas dati nepārprotami parāda, ka situācija ar vardarbību pret ārstniecības personām ir satraucoša. Mums ir jādomā par to, kā mazināt šādu attieksmi sabiedrībā kopumā. Medicīnas nozare ir spilgts spogulis sabiedrības attieksmes un uzvedības normām. Ārstniecības personām, pildot savus pienākumus, ir jājūtas droši un pasargātām, “ norāda Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.
Latvijas Ārstu biedrība turpina uzturēt viedokli par normatīvā regulējuma nepietiekamību, lai nodrošinātu ārstniecības personu aizsardzību pret vardarbību amata pienākumu izpildes laikā.
49% aptaujāto ārstniecības personu uzskata, ka situāciju varētu risināt stigrāki sodi un kriminālatbildības noteikšana par uzbrukumu ārstniecības personai. Savukārt 70% aptaujāto uzskata, ka normatīvajos aktos ir jāiekļauj punkts, ka ārstam ir tiesības atteikties no pacienta.
LĀB aicina Veselības ministriju izstrādāt vadlīnijas ,darbības algoritmu, pēc kura vadīties ārstniecības personām konkrētas vardarbības gadījumā – kur griezties, lai informētu attiecīgo iestādi, kur meklēt psiholoģisko palīdzību un atbalstu.
Tāpat ir jāizstrādā arī informatīva kampaņa pacientiem, lai arī pacienti ir informēti, kāda rīcība nav pieņemama un kādas ir sekas, ja tomēr īsteno emocionālo un fizisko vardarbību pret ārstniecības personu.
LĀB uzskata, ka ir jāsniedz vairāk informācijas, jāizglīto ārstniecības personas arī par sociālo tīklu lietošanu. Nav pieņemams, kā ārstniecības personai ir jāslēpj sava identitāte sociālajos tīklos, lai izvairītos no agresīviem pacientiem. Ir jālīdzsvaro pacienta un ārsta tiesības un pienākumi gan emocionālas, gan fiziskas vardarbības gadījumos.
LĀB ir aicinājusi atbildīgās ministrijas būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un rosināt grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildības piedraudējumu par uzbrukumu ārstniecības personai. Šobrīd šo jautājumu ir solīts skatīt Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupā.
LĀB izsūtīja aptauju saviem biedriem un profesionālajām organizācijām un aptaujai bija ļoti liela atsaucība, tika saņemtas vairāk kā 1700 respondentu sniegtās atbildes.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite-Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
ZVA izdevums visiem ārstiem un farmaceitiem “Cito!”

In memoriam: Dr. Inga Dirveika (16.07.69.-29.04.2024.)

Mūžībā devusies interniste, homeopāte, pneimonoloģe, eksperte Inga Dirveika, kas zaudēja cīņā ar onkoloģisku saslimšanu.
Uzaugusi Saldū muzikālā ģimenē. Lai arī vecāki neesot bijuši profesionāli mūziķi, mājās ar prieku spēlēts un dziedāts. Ingas tētis, būdams diplomēts agronoms, brīvos brīžos komponējis melodijas, mudinot meitu sacerēt tām vārdus. Tāpēc jau kopš bērnības rakstīja dzeju. Uzskatīja, ka būt dzejniekam – tas ir stāvoklis, nevis profesija.
“
zīmējums smiltīs
zīmējums plaukstā
zarojas
pakāpjas augstāk un augstāk
jūra var kāpas pārcelt un dzēst
Dievs manu sirdi apturēt
dzīve ir drebošā diedziņā sieta
gluži kā balons ko aizraut var vējš
vārdus ko rakstījām irdenās smiltīs
mirklī aprija vilnis spējš
“