In memoriam: pedagogs un zinātnieks Juris Leja (9.08.1938–15.12.2021)

15. decembrī mūs atstāja izcilais latviešu zinātnieks, pedagogs, gastroenterologs un fiziologs, Rīgas Medicīnas institūta/Latvijas medicīnas akdēmijas/Rīgas Stradiņa universitātes profesors Juris Leja.

Juris Leja dzimis Rīgā, 1938. gada 9. augustā baltu filoloģes Irmas Lejas un ekonomista, jurista Johana Lejas ģimenē. Karš un padomju okupācija izmainīja abu vecāku dzīvi – māte strādāja par pedagoģi, skolas direktori, vēlāk – klavierskolotāju, tēvs nonāca izsūtījumā Mordovijā (par nepareizo avīžu lasīšanu), un viņam ar divām augstākajām izglītībām vēlāk nekad nebija lemts strādāt savā profesijā.

Kara laikā ģimene bēgļu gaitās pameta Rīgu un nonāca Kurzemē. Māte bija direktore Dundagas vidusskolā, kas atradās Dundagas pilī, pie kam ģimene arī dzīvoja šajā pilī. Viena  no spilgtākajām Jura bērnības atmiņām bija mokoša mazgāšanās Dundagas pils barona vannas aukstajā ūdenī. Šobrīd Dundagas vēsture stāsta, ka vienā naktī direktore ar dēlu pēkšņi un negaidīti no Dundagas pazudusi. Tur nav piefiksēts, ka tā laika vietējais partijas sekretārs bija pačukstējis, ka viņu vārdi atrodami izsūtāmo sarakstā, un ieteicis ‘iejukt Rīgā’, ko viņi arī izdarīja. Zīmīgi, ka iemīļoto skolotāju naktī uz vilcienu pavadīt slepus bija ieradusies visa 12. klase.

Pēc vidusskolas beigšanas Juris Leja iestājās Rīgas Medicīnas institūtā, jauagri studiju laikā iesaistījās pētniecības darbā, un jau otrajā kursā tika ievēlēts par Rīgas Medicīnas institūta Studentu zinātniskās biedrības (SZB) priekšsēdētāju. Eksperimentus fizioloģijas jomā ar suņiem veica vairāku dienu garumā, arī brīvdienās. Nereti Normālās fizioloģijas katedras vadītāja docente Alvīne Pāvule svētdienās viņu apciemoja katedras telpās, iekurinot krāsni un atnesot pusdienas. Studiju laikā Juris Leja sapņoja par karjeru ķirurģijā, taču intereses pētniecībā ņēma virsroku. Tiesa – pēc RMI beigšanas strādājot Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā un jau par profesoru, viņš turpināja voluntēt P. Stradiņa klīniskajā slimnīcas ķirurģijas nodaļā un daudz operēja kuņģa-zarnu trakta patoloģijas.

Par lielāko Jura Lejas veikumu kļuva pH-metrijas attīstība. Pagājušās simtgades sešdesmito gadu sākumā darbs pie pH-metrijas izstrādes aizsākās ZA  Eksperimentālās medicīnas institūtā. Metodes izstrādi profesors Pauls Stradiņš bija rosinājis profrsoram Jevgēņijam Lināram ar mērķi agrīni diagnosticēt kuņģa vēzi. Dažus gadus vēlāk metode tika attīstīta klīniskai izmantošanai. 20. gadsimta astoņdesmitajos gados pat pasaules līmenī ievērojami kuņģa fizioloģijas eksperimenti tika veikti Rīgas Medicīnas institūta Patofizioloģijas katedrā; tur bija iekārtota gan operāciju zāle, tostarp domāta suņiem, gan arī pH-metrijas kabinets. Iegūtie dati ļāva spriest par kuņģa sālsskābes sekrēcijas fizioloģiju; diemžēl šajā periodā iespējas iegūtos rezultātus publicēt starptautiski bija visai ierobežotas. Tomēr veiktie pētījumi ļāva izstrādāt pieejas kuņģa fizioloģijas izmeklējumiem, kas tika plaši izmantoti ikdienas praksē.

Latvijā izstrādātie diagnostikas algoritmi tika pieņemti gandrīz visās padomu republikās. Rekomendācijas pH-metrijas veikšanai Jura Lejas redakcijā tikušas daudzkārt publicētas gan Latvijā, gan Maskavā un Ļeņingradā krievu valodā, bet Maskavas izdevniecība “MIR” šīs rekomendācijas izdeva arī angļu valodā. Pētījumi un atklājumi tika novērtēti ar 1977. gada Latvijas (LPSR) Valsts prēmiju –G. Andrejevs, J. Ašeļevičs, V. Purmalis, N. Skuja, J. Linārs, L. Ščerbakova, J. Leja tika apbalvoti „Par gremošanas orgānu patoģenēzes izpēti un šo orgānu slimību jaunu diagnostikas un ārstēšanas metožu radīšanu un ieviešanu praksē”.

Metode klīniski bija ieviesta visās Latvijas centrālajās un rajonu slimnīcās, gan arī vismaz 20 bijušās citu republiku vadošajās medicīnas iestādēs. Izveidojās tas, ko šobrīd dēvē par jaunuzņēmumu (‘spin-off’) LEGEDY (no 1998. līdz 2007. gadam), kas ar Rīgā izgatavotajām diagnostikas iekārtām aprīkoja medicīnas iestādes tālu aiz Latvijas robežām, tostarp Maskavā, Ļeņingrada, Samārā. Tika izstrādāta endoskopiskās pH-metrijas metode. Interesanti, ka vēl šobrīd endoskopiskās pH-metrijas metode, gan ar citu ražotāja vārdu – tiek izmantota daudzās pasaules klīnikās, t.sk., Maskavas Prezidenta klīnikā. Datorizētās aparatūras izstrādē iesaistīti bija arī LU Cietvielu fizikas institūta speciālisti. Bijušās padomju republikās vēl šobrīd gastroenterologi atceras Jura Lejas vārdu – vai nu pēc personīgas pazīšanās, vai arī no grāmatām.

Ārstiem Juris Leja paliks atmiņā kā jaunākais un enerģiskākais profesors ne tikai Latvijā, bet tolaik – visā Padomju savienībā; Patoloģiskās fizioloģijas katedru kā profesors viņš sāka vadīt 32 gadu vecumā. Viņš bija studentu iecienīts, bet ļoti stingrs docētājs, kurš lasīja interesantas lekcijas, pārpilnas ar humoru un interesantiem skaidrojumiem. Patoloģiskās fizioloģijas kurss daudziem bijis visgrūtākais studiju procesā. Kavēt nodarbības nedrīkstēja. Kavētās lekcijas un nodarbības profesors lika atstrādāt, patoloģiskās fizioloģijas kursu ietērpjot shematiskos attēlos un karikatūrās. Vēlāk šis studējošo intelektuālais ieguldījums tika publicēts profesora grāmatās un metodiskajos materiālos, iekļauts lekciju ilustratīvajā materiālā, pieminot ilustrāciju autorus.

Juris Leja bija viens no salīdzinoši retajiem profesoriem, kas iestājās un aizstāvēja jaundibināto Latvijas Ārstu biedrību 1988. gadā, rīkoja Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu (izstrādāja zinātnisko programmu) 1989. gadā, dibināja Rīgas Medicīnas  institūta Tautas frontes grupu un bija tās priekšsēdētājs, ļoti lielu ieguldījumu veica Rīgas Medicīnas institūtam pārtopot par Latvijas Medicīnas akadēmiju.

Atceroties profesoru, krāšņākās atmiņas ir saistītas ar viņa lielisko humora izjūtu. Viņš ap sevi radīja svētku auru – ietērpjot dzīvi dzejā un dziesmās. Muzikālās grupas gan variēja, pēdējos gados – no Latvijas Ārstu biedrības kopkora līdz ģimenes neformālam ansamblim.

Jaunībā Juris Leja aktīvi organizēja ģimenes un draugu braucienus pa Latvijas upēm, tika apceļotas gandrīz visas upes, kuras ar laivu var izbraukt. Vēlākos gados kopā ar mazbērniem tika apceļotas Latvijas muižas un pilis. Mazbērniem īpašu prieku sagādāja vectēva lasītās pasakas. Viņš aktīvi aizrāvās ar tenisa spēli, ko darīja līdz pat 82 gadu vecumam.

Latvijas ārstu paaudzei, kas studēja medicīnu 20. gadsimta otrajā pusē, profesors Juris Leja paliks atmiņā kā ekstraordināra, erudīta personība ar nedziestošu mīlestību pret zinātni un pedagoģiju, draudzīgu attieksmi pret studentiem un kolēģiem, neizsīkstošu humoru.

Izsakot līdzjūtību Jura Lejas ģimenei un draugiem,
Latvijas Ārstu biedrība