JAUNUMI

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), kopā ar partneriem Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas pacientu organizāciju tīkls, biedrību “Papardes zieds”, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un  biedrību “Centrs Marta”, aicina rast finansējumu nākamā gada budžetā lai paplašinātu kontracepcijas pasākumus, kas novērtu nevēlamas grūtniecības pārtraukšanu jauniešiem riska grupās.  Norādītie pasākumi nepārsniegtu 300 000 eiro papildus izdevumus budžetā, bet ietaupītu miljonus veselības aprūpes un sociālajā budžetā. 

Vēstulē Veselības ministrijai, Nacionālā veselības dienestam un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, LĀB ar partneriem norāda, nepieciešamību kontracepcijas nodrošināšanai riska grupas sievietēm un aicina rast finansējumu un risinājumus kontracepcijas metožu paplašināšanai, vecuma grupas palielināšanai, kā arī izstrādāt mehānisku kontracepcijas metožu apmaksai, norādot uz problēmām un aicinot skatīt šos jautājumus ilgtermiņa perspektīvā.

LĀB ar partneriem norāda, ka ārkārtīgi būtiski būtu nodrošināt pieeju valsts apmaksātiem prezervatīviem, kas ir vienīgā kontracepcijas metode, kas pasargā arī no seksuāli transmisīvām slimībām.  Saskaņā ar statistikas datiem, Latvijā šobrīd ir 37 012 jaunieši vecumā no 16 – 17 gadu (ieskaitot) vecumam. Zināms, ka apmēram 50% jaunieši ir uzsākuši dzimumdzīvi šajā vecumā, tātad tie būtu 18,5 tūkstoši jauniešu. Saskaņā ar pētījuma par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem datiem, prezervatīvus lieto apmēram 70% jauniešu, tie varētu būt līdz 13 tūkstošiem jauniešu. Pat pieņemot, ka katram no viņiem būtu nepieciešami 10 prezervatīvi mēnesī, gadā šīs izmaksas sastādītu līdz 65 tūkstošiem eiro. Ņemot vērā to, cik valstij izmaksā vēlāka neauglības ārstēšana, seksuāli transmisīvu infekciju ārstēšana (t.sk. HIV, Hepatītu ārstēšana), tas būtu ekonomiski pamatots solis.

Būtu nepieciešams arī izveidot nākamo gadu plānus kontracepcijas aptveres palielināšanai jaunietēm vecumā līdz 25 gadiem un jau tagad riska grupā iekļaut pacientes ar psihiskās veselības saslimšanām līdz 25 gadu vecumam.

Šobrīd BKUS ieteikums ir apmaksāt kontracepciju pacientēm ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, tomēr LĀB un partneri stingri rekomendētu palielināt šo slieksni līdz 25 gadu vecumam pacientēm ar 1. un 2. grupas invaliditāti.

Tāpat vēstulē organizācijas aicina nodrošināt izvēles iespējas pacientēm, paplašinot apmaksājamo metožu klāstu, iekļaujot arī kombinēto hormonālo kontracepciju, primāri, vaginālo riņķi (kas jālieto tikai reizi trīs nedeļās) un transdermālo plāksteri (kas jālieto reizi nedēļā). Ne visas pacientes ir gatavas lietot dzemdes spirāli vai zemādas kontracepcijas implantu, kā arī atsevišķām pacientēm citas metodes var būt piemērotākas. Vienlaikus organizācijas vēstulē uzsver, ka šobrīd nav mehānismu šo kontracepcijas metožu apmaksai. Manipulācijas tarifa apmaksas kārtība nebūtu piemērojama šajā gadījumā, jo pacientes kontracepciju iegādājas reizi mēnesī gada garumā. Šobrīd iekļaušana kompensējamo medikamentu sarakstā ir ārkārtīgi komplicēta un bez farmācijas kompāniju iesaistes vispār nav iespējama. Tā ietver nepieciešamību iesniegt, piemēram, detalizētu izmaksu efektivitātes aprēķinu, salīdzinājumu ar citu valstu noteikto cenu līmeni, apliecinājumus par medikamentu pieejamības nodrošināšanu u.c. dokumentus. Tādējādi sen pieejamas kombinētās hormonālās kontracepcijas tabletes (piemēram, Levonorgestrelum/Ethinylestradiolum saturošas tabletes, kuru izmaksas ir līdz 5 eur mēnesī), kas ir arī ar labu drošības un blakusparādību profilu nemaz nevar tikt izvirzītas iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā.

Organizācijas lūdz arī kopīgi meklēt risinājumus, lai kontracepcijas metožu klāsts, ko apmaksā valsts, varētu tikt paplašināts arī ar metodēm, ko nav iespējams nodrošināt vienas vizītes laikā un kurām nav piemērojams manipulācijas apmaksas tarifs.

Vēstule:

Plašākai informācijai:

Dagnija Dižbite-Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
29295837