Skip to content

JAUNUMI

Pilnīgs smēķēšanas aizliegums

Matīss Ribkinskis

Sveiki, esmu Matīss, es pats esmu nesmēķētājs, un šis ir stāsts par manu iniciatīvu manabalss.lv portālā.

Kad smēķēšana skāra tikai mani personiski, es to uztvēru kā savu problēmu un nebiju gatavs to aktualizēt plašākā sabiedrībā, cīnoties pret to, jo likās, ka nevaru iestāties pret draugiem, paziņām, kas smēķē, ka tas nav pareizi. 23 gadu vecumā pasaulē nāca dēls Markuss, un tajā brīdī mana dzīve mainījās par 180 grādiem. Smēķētāju dūmi, kas traucēja man, vairs neskāra tikai manu veselību, tā vairs nebija tikai mana problēma, jo man bija dēls, dēls, kas nevar aizstāvēt sevi, un pavisam noteikti es nevēlējos, lai viņam būtu jāelpo indīgie cigarešu dūmi.

Bērnam paaugoties, sākām biežāk apmeklēt publiskas vietas (parki, jūra, Vecrīga, kafejnīcas, veikali u.c.). Lai kurp mēs dotos, nebija iespējams izvairīties no cigarešu dūmiem. Pa ielu katrs desmitais cilvēks iet ar cigareti rokās, kas tev gribot negribot liek mainīt virzienu, lai tikai cigarešu dūmi netiktu klāt tavam bērnam.

Veikalu ieejas, pie kurām speciāli smēķētājs tiek provocēts smēķēt tieši tur, jo tur atrodas urna ar cepurīti, kurā ir vieta cigaretes izsmēķim. Lai tiktu veikalā, man ar dēlu nākas iet cauri cigarešu dūmu mutuļiem.

Vasarā, kad vēlies pavadīt laiku pie jūras, ar ģimeni paēst restorānā vai kafejnīcā vai sēdēt āra terasē, svaigā gaisā (jo maziņš bērns ir ļoti jutīgs pret bezgaisu un karstām telpām), realitāte ir šokējoša – smēķēšanai paredzētie galdiņi nav atdalīti pilnīgi ne ar ko, un, kur beidzas galdiņi nesmēķētājiem, jau nākamais blakusgaldiņš ir smēķētājiem, un cigarešu dūmi bez problēmām nonāk pie nesmēķētāju galdiņa, kur vēlamies ieturēt maltīti. Mēs neesam vienīgie, arī uz ielas esošie cilvēki ir spiesti elpot cigarešu dūmus no terases. Tāpēc man kā nesmēķētājam, lai paēstu ar ģimeni āra terasē un neelpotu cigarešu dūmus, jāmeklē nevis vieta, kur vēlamies paēst, bet gan vieta, kur VARAM paēst! Un sabiedrība to ir pieņēmusi par normu!

no-smoking

Slimību profilakses un kontroles centra dati:

“2015. gada rudenī tika konstatēts, ka pēdējo gadu laikā smēķētāju skaits, par spīti drastiskajiem ierobežojumiem, sācis pieaugt. 2014. gadā smēķēja par 2% vairāk iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem nekā 2013. un 2012. gadā. Kopumā 2014. gadā smēķēja 52% vīriešu un 23% sieviešu.”

LTV1 raidījums Aizliegtais paņēmiens:

“Galvenie sodītāji par dažādu veidu smēķēšanas ierobežojumu pārkāpšanu ir pilsētu pašvaldības policija. Privātpersonām noteiktais soda apmērs var sasniegt 15 eiro!”

“Rīgā 2015. gadā par smēķēšanu neatļautās vietās noformēti 260 pārkāpumu protokoli. Tikmēr par neatļautu auto novietošanu 42 417 protokoli.”

Statistika ir graujoša, smēķētāju skaits nevis samazinās, bet, tieši otrādi, pieaug.

Nepilnas 164 reizes vairāk izrakstīti sodi par neatļautā vietā novietotu auto, salīdzinot ar smēķēšanu neatļautā vietā. Policijas pamatuzdevums ir kontrolēt, jautājums ir par tās prioritātēm. Es ar savu iniciatīvu iestājos, lai turpmāk šī prioritāte būtu smēķētāji publiskās vietās. Šī situācija ir jāmaina, katram policistam, policijas ekipāžai dodoties apgaitā pa pilsētas ielām, pasākumos, cilvēku pulcēšanās vietās, ir jāsoda katrs fiksētais smēķētājs. Naudas sods diemžēl ir pats efektīvākais audzinoša rakstura līdzeklis, un tas ir jāizmanto. 15 eiro sods būtu jādubulto 30 eiro apmērā, un regulāriem pārkāpējiem, kas sodīti vairākkārt, jāpalielina naudas soda apmērs par katru nākamo pārkāpuma reizi!

Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums paredz, ka nesmēķētāja tiesības uz tīru gaisu, kas nav piesārņots ar tabakas un augu smēķēšanas produktu dūmiem, elektronisko smēķēšanas ierīču tvaikiem, ir galvenās un prioritāras.

Dzīvē viss ir ačgārni: smēķētājs smēķē, kur grib, nesmēķētājam ir jāpielāgojas, nevis otrādi, kā tam būtu jābūt! Tāds ir rezultāts likumsargu bezdarbībai. Uz papīra likums ir, bet realitātē kontroles mehānisms nestrādā! Jo pat ja smēķētāji smēķē likumā noteiktās vietās, cigarešu dūmi tik un tā sasniedz nesmēķētājus.

“10. pants. Smēķēšanas ierobežojumi

(1) Darba devēja pienākums ir nodrošināt nodarbinātajam darba vietu, kas nav piesārņota ar tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem un elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku. Nodarbinātajam ir tiesības atteikties strādāt tādā darba vietā, kur citi nodarbinātie smēķē, un šādu atteikumu nedrīkst uzskatīt par darba disciplīnas vai civildienesta noteikumu pārkāpumu.

(2) Aizliegts smēķēt:

1) bērna un grūtnieces klātbūtnē;

2) izglītības iestāžu, izglītības iestāžu dienesta viesnīcu un audzināšanas iestāžu telpās un šo iestāžu lietošanā esošajās teritorijās;

3) ārstniecības iestāžu, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju, ieslodzījuma vietu telpās un vietās, kurās tiek ievietotas un uzturas aizturētās personas, kā arī šo iestāžu teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Ieslodzījuma vietu telpās un vietās, kurās tiek ievietotas un uzturas aizturētās personas, gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt iespēju apcietinātajam smēķēt vietā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, ir atļauts smēķēt telpā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai;

4) tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs (arī uz ārējām kāpnēm un lieveņiem), kur izvietotas valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder publiskai personai. Šajās vietās izliek informatīvus uzrakstus vai simbolus par smēķēšanas aizliegumu;

5) sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs un uz peroniem;

6) daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās;

7) uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst;

8) darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpu, kas speciāli ierādīta smēķēšanai;

9) publiskās ēkās, būvēs un publiskās telpās. Šis aizliegums neattiecas uz publiskās ēkās esošajiem dzīvokļiem;

10) sabiedrisko transportlīdzekļu, taksometru un tādu kuģu, kuri kā pakalpojumu īsteno pasažieru pārvadājumus, salonos, kabīnēs un kajītēs. Tālsatiksmes vilcienos un kuģos, kuri kā pakalpojumu īsteno pasažieru pārvadājumus, var būt atsevišķi vagoni vai kajītes, kas paredzēti smēķētājiem;

11) valsts vai pašvaldību iestāžu īpašumā vai turējumā esošos transportlīdzekļos;

12) sporta un citu publisku pasākumu laikā stadionos un citās norobežotās teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;

13) bērnu atpūtas un rotaļu laukumos;

14) parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;

15) kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, izņemot vasaras (āra) kafejnīcas, kurās atļauts smēķēt tikai vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;

16) jebkurā citā šajā pantā neminētā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja šī persona pret to iebilst.

Bieži vien likumā noteiktajos konkrētajos objektos un vietās, kurās un kuru tuvumā nedrīkst smēķēt, nav iespējams noteikt, kurā brīdi viņš atrodas objekta tuvumā un kurā cigarešu dūmi vairs neskar cita cilvēku, piemēram, sporta laukuma apmeklētājus, veikala apmeklētājus, pieturvietas u.c. tāpēc ir jāveic izmaiņas, lai neveidotos strīdīgas situācijas soda piemērošanas gadījumā! Policists nevar sodīt smēķētāju, kamēr pēc likuma 10. panta 2. punkta 16. apakšpunktā noteiktā es neesmu izteicis iebildumu, ka mani tas traucē, kas būtībā nozīmē ne tikai to, ka nevis policija veic tās pienākumus un kontrolē likuma ievērošanu (praktiski pazūd iespēja smēķētāju sodīt), bet man pašam jādodas pie smēķētājiem un jālūdz nodzēst cigareti, kas praksē ne tikai nestrādā, bet veido konfliktsituācijas, un smēķētāju agresīvas darbības apdraud manas ģimenes drošību. Runājot ar smēķētāju, nepamet sajūta, ka cilvēks nebaidās tikt sodīts, jo, visticamāk, nekad tas nav noticis un smēķētāji ir pārliecināti par savu nesodāmību.

Nonācu pie secinājuma, ka šī problēma ir visas Latvijas mērogā un ar portāla manabalss.lv palīdzību mēs, tie, kas jau ir parakstījušies, un tie, kuri parakstīsies, varam parādīt lēmējvarai, ka vismaz 10 000 Latvijas pilsoņu šābrīža situācija neliekas normāla un tā ir jārisina. Jārisina, pilnīgi aizliedzot smēķēt publiskās vietās. Šā brīža situācija jau parāda, ka ar esošajiem aizliegumiem un vājo kontroli situācija ir bēdīga un diemžēl jāatzīst, ka vairākums smēķētāju nav gatavi mest malā savu egoistisko vēlmi apmierināt vajadzību pēc nikotīna, nedomājot par līdzcilvēku veselību. Ja mums liekas tik pašsaprotams aizliegums pārsniegt ātrumu, braucot ar transportlīdzekli, aizliegums lietot alkoholu publiskās vietās, aizliegts stāvēt neatļautās vietās, tad kāpēc ar smēķēšanu publiskās vietās ir citādi? Cigaretes dūmu kaitīgums taču ir acīmredzams un pierādīts!

Vēlos aicināt visus aizdomāties, vai tas, ko tu dari, nekaitē tikai tev, bet arī daudziem cilvēkiem tev apkārt. Aicinu pārkāpt savam egoismam un veltīt 5 minūtes sava laika, dodoties uz manabalss.lv portālu un nobalsojot par iniciatīvu Smēķēšanas aizliegums publiskās vietās! Nesmēķējoša sabiedrība – mērķis, uz kuru mums jātiecas!

 

Čakša: Pat atvēlot visus fiskālās telpas līdzekļus veselībai, nevar segt akūtās problēmas

Veselības ministre Anda Čakša, Foto: Edijs Pālens / LETA

BNS
www.tvnet.lv

Pat atvēlot visus fiskālajā telpā pieejamos līdzekļus veselībai, nebūs iespējams segt visas nozares akūtās problēmas, norādīja veselības ministre Anda Čakša.

«Pat, ja veselības nozarei tiktu novirzīti pilnīgi visi nākamā gada budžeta fiskālajā telpā pieejamie līdzekļi, ar to nevarētu segt pat ne pusi akūto veselības aprūpes problēmu un sasniegt tos rādītājus, kas kā prioritāri noteikti pamatnostādnēs un vadlīnijās, kas skar veselības aprūpi un tautsaimniecību,» pauda ministre.

Viņa norādīja, ka šobrīd Veselības ministrija (VM) ir iesniegusi pieprasījumu par papildu nepieciešamo finansējumu no fiskālās telpas – 41,3 miljoni eiro, ar ko varētu segt tikai pašus akūtākos pieprasījumus. Lai sasniegtu to veselības aprūpei atvēlēto budžeta līmeni, ko kā minimālo slieksni efektīvas veselības sistēmas uzturēšanai rekomendē starptautiskās organizācijas, proti, 12% no valsts budžeta, papildus esošajam finansējumam nepieciešami 220 miljoni eiro.

Draudzīga atbilde man nezināmajam PIETIEK lasītājam, kurš čakli apraksta profesoru Dzintaru Mozgi un mani

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
15.08.2016.

Kopš mans draugs Guntis Belēvičs atstājis veselības ministra posteni, veselības nozares publiskajā telpā valdīja zināma garlaicība. No rīta nevajadzēja satrauktam skatīt „Rīta panorāmu” – ko nu noņems, kam nu sados, kam naudu klāt, kam nost. Nav neviena, kas atņem valsts apmaksātu pakalpojumu ikvienam, kas jebkad bijis pie privātārsta, nav neviena, kas pārsadala kvotas tā, lai slimniekiem vajadzētu no 6.00 rītā pie slimnīcas drūzmēties. Ar Gunta Belēviča aiziešanu pelnītā atpūtā esmu pazaudējis savu literāro varoni.

Toties pēdējās nedēļās man nācies daudz lasīt par profesoru Dzintaru Mozgi. Interneta rakstu darbiem ir viens rokraksts, mērķis – nomelnošana. Autors nav pārlieku drosmīgs, ar savu vārdu neparakstās, lieto pseidonīmu – „Pietiek” lasītājs. Bet savos daiļdarbos piemin mani.

Šoreiz man nezināmais autors lietojis šādu frāzi: „ Mozgis bija kā “nodeva” Apinim, bet kas tad tagad tiks piedāvāts? Apinis solījis atrast “piemērotus” kandidātus valdēm, bet dīvaini – kāpēc pats savulaik atteicies no legālas iespējas piedalīties konkursa komisijā, bet tagad aktīvi pilda personāla atlases funkcijas.”

Šajā frāzē cienījamais autors ir ielaidis trīs neprecizitātes vai melus, bet tas lai paliek uz rakstītāja sirdsapziņas. Problēma nav šis autors, problēma ir Stradiņa slimnīca. Nav ko slēpt – veselības ministre Anda Čakša mani aicināja piedalīties konkursā uz Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja vietu, bet man pirms tam bija izdevība iepazīties ar slimnīcas dokumentāciju.

Man radās iespaids, ka pēc trīsvienības – Belēviča, Štāles un Štāla slimnīca ir tiktāl sagrauta, ka kādam agri vai vēlu kādam būs jāsēž, domājams, cietumā vai vismaz uz tiesas soliem. Iespējams, vēl dažus gadus atpakaļ šādu izaicinājumu būtu pieņēmis, bet šoreiz laipni atteicu. Viens no atteikuma iemesliem, protams, bija arī fakts, ka nekādas draudzīgās attiecības man ar ministri nav.

Cik man zināms, līdzīgi man no goda strādāt šīs slimnīcas vadībā atteicās arī profesors Andrejs Ērglis, profesors Pēteris Stradiņš un citi godājami kolēģi, tiesa, šie kolēģi savu atteikumu pauda pieklājīgākā formā.

Savu viedokli par slimnīcas menedžmentu, uzņemšanu, slimnieku loģistiku, intrahospitālo infekciju un citām problēmām es neslēpu arī savam kolēģim, Ārstu biedrības valdes loceklim, profesoram Dzintaram Mozgim, kurš arī negrasījās savus dokumentus konkursam iesniegt, bet pēdējā vakarā tika pārliecināts. Iespējams, ministre profesoru pārliecināja ar skaidrojumu, ka slimnīca nebūtu jāvada cilvēkiem pilnīgi bez zināšanām un spējām kā Belēviča laikos.

Iesniedzot dokumentus uz Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu, profesoram Mozgim bija ko zaudēt – viņš šobrīd ir Slimību kontroles un profilakses centra direktora vietnieks, profesors RSU, pie kam lasa lekcijas un nodarbības vada ne tikai latviešu, bet arī ārvalstu studentiem, maģistrantiem un doktorantiem. Viņš brīvi pārvalda trīs svešvalodas (tas nozīmē – sagatavo ES dokumentus). Viņš pārstāv Latviju Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra administratīvās valdes alternātā (ECDC), Eiropas Tālākizglītības maģistratūras programmā lietišķajā epidemioloģijā (EPIET), Eiropas narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra administratīvajā valdē, Eiropas alkoholisma apkarošanas padomē.

Turklāt viņš ir nacionālais koordinators traumatisma un vardarbības profilaksē, redaktoru padomes loceklis Eiropas infekcijas slimību žurnālā un citās Eiropas struktūrās. Jāteic – gandrīz visās šajās Eiropas struktūrās viņš ievēlēts vadošos amatos kā speciālists, labs valodu pratējs un cilvēks ar teicamu reputāciju. Patiesībā Latvijai šobrīd nav neviena šāda līmeņa sabiedrības veselības speciālista, kas spēj ieņemt vadošas pozīcijas Eiropas koordinācijas centros, nevis piedalīties un atzīmēties.

Te nu man jāpaskaidro tas, kas apzināti tiek samelots un pārspīlēts nomelnojošajos rakstos par profesoru Dzintaru Mozgi. Viņu tiešām sodījis KNAB par to, ka viņš par sanitāru operāciju zālē uz minimālo algu savulaik bija pieņēmis savu dēlu – 5. kursa medicīnas studentu, kurš šajā operāciju zālē centās ne tikai mazgāt grīdu, bet arī atrast iespēju asistēt pieredzējušajiem ķirurgiem. Un sods bija piespriests par to, ka rīkojums par dēla algu nebija izdalīts no citiem algu saņēmējiem, bet kopējais slimnīcas darbinieku algu saraksts bija no paša Mozga parakstīts.

Tas bija laikā, kad Mozgis vadīja Bērnu slimnīcu – un šajā bērnu slimnīcā tika uzbūvēts multifunkcionālais korpuss un ārstu māja un slimnīcas budžets bija pozitīvs. Es necentīšos atbildēt uz visu to, kas sarakstīts par profesora Mozga privāto dzīvi – sauksim to „manipulācijas ar puspatiesībām”.

Man nezināmais „Pietiek” lasītājs savu ir panācis – profesors Dzintars Mozgis savu kandidatūru ir atsaucis. Jādomā, ka vēstuļu rakstītājs ir saistīts ar medicīnas biznesu vai celtniecību – viņš visiem spēkiem cenšas nepieļaut profesora Mozga nonākšanu amatā, jo profesionāls un principiāls slimnīcas vadītājs varētu kādu blēdību atklāt un nogriezt.

Šķiet, ka „Pietiek” lasītājs apzināti maldina sabiedrību, uzdodoties par kolēģa, neiroķirurga Renāra Putniņa aizstāvi. (No nepārbaudītas informācijas man ir tapis zināms, ka nākamais kandidāts pēc profesora Dzintara Mozga ir tieši Renārs Putniņš, kurš ir arī „pirmais aiz svītras” Saeimas deputātu kandidāts no „Vienotības” saraksta. Visai grūti noticēt, ka ZZS šobrīd amatos cels savas draudzīgās koalīcijas partijas pārstāvi).

Skaidrs, ka Stradiņa slimnīcai jauna valde vajadzīga vairāk nekā jebkad. Galvenā problēma – jaunuzceltais Stradiņa slimnīcas korpuss ir daudzstāvu garāža un viesnīca (tieši tā speciālā Saeimas komisijas sēdē šo jaunbūvi dēvēja Romualds Ražuks un citi deputāti, kam ir bijusi iespēja jaunceltnē pabūt), bet šajā jaunceļamajā korpusā nav paredzēta uzņemšanas nodaļa, reanimācija, kardioloģija, operāciju zāles.

Šo slimnīcas celtniecību ir akceptējuši un virzījuši valdes locekļi (izpildot politiķu spiedienu), kas nav bijuši veselības organizācijas speciālisti. Iespējami ātri slimnīcas vadība jānodod pieredzējušam speciālistam, lai iespēju robežās vēl varētu visu vērst par labu. Iespējams, ka iespējams vismaz daļu pārprojektēt un jaunajā korpusā uzņemšanas nodaļu tomēr izvietot.

Šobrīd Stradiņa slimnīcas vadība nodarbojas ar celtniecību, nevis slimnieku ārstēšanas un aprūpes organizēšanu. Vienīgā iespēja slimnīcas celtniecību turpināt, neietekmējot ārstniecības procesu un kvalitāti slimnīcā, ir slimnīcas celtniecības un ārstniecības procesa strikta nodalīšana, proti – visu būvniecību uzticot VAS Valsts nekustamie īpašumi.

Realizējot un vadot liela mēroga attīstības un būvniecības projektus, valsts iestādes un kapitālsabiedrības (t.sk. Stradiņa KUS) veic sev neraksturīgas funkcijas. Nepietiekamās būvniecības procesu pieredzes dēļ tiek pieļautas būtiskas projektu plānošanas un īstenošanas kļūdas. VAS Valsts nekustamie īpašumi ir ir speciāli veidota kapitālsabiedrība nekustamo īpašumu pārvaldīšanai – šai struktūrai nekustamo īpašumu attīstīšana, būvniecība un apsaimniekošana ir pamatdarbība.

Slimnīcas uzdevums ir ārstēt pacientus. Mīlēt un cienīt pacientus. Iekārtot uzņemšanu (neatliekamās palīdzības nodaļu) tā, lai tā neapdraud pacientu veselību un ir cieņpilna. Es šeit nerakstīšu par multirezistento Baumaņa baktērijas celmu, kas ir pati nopietnākā Stradiņa slimnīcas problēma, daudz lielāka par nesaimniecisku fiskālo vadību un pārmērīgu administratīvo aparātu.

 

Par papildus finanšu slogu iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai

Prof. Aivars Vētra, VM galvenais speciālists fizikālajā un rehabilitācijas medicīnā, LRPOA prezidents

www.apollo.lv ; Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA), balstoties uz publiski pieejamo informāciju par valdības plāniem attiecībā uz veselības aprūpes finanšu krīzes risinājumu meklēšanu, aicina valdību apzināties, ka krīzes pamatā- līdzīgi kā Latvijas vispārējās izglītības sistēmā, ir divas būtiskas problēmas:

Zems atalgojums vairumam ārstniecībā strādājošo salīdzinājumā ar citām profesijām, kas veic publisko pasūtījumu izpildi, bet kuru profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir nepieciešams krietni īsāks laiks kā mediķiem,

Neadekvāti plaša un attiecīgi – arī dārga veselības aprūpes sistēma tikai nepilniem diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju, kas pamatā ir vērsta tikai uz slimību ārstēšanu, bet atstājot novārtā aprūpi un rehabilitācijas pakalpojumus invaliditātes un darba spēju zaudējuma profilaksei funkcionāli ierobežotiem pacientiem;

Ar visu to, ka Latvijas iedzīvotāji jau šobrīd apmēram pusi no veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai nepieciešamo maksājumu apjoma samaksā no saviem līdzekļiem, kopējais veselības aprūpes budžets apmēram sešu procentu apmērā no nacionālā kopprodukta tik un tā ir nepietiekošs – ir neadekvātas rindas, medikamentu kompensācijas apjomi iedzīvotājus neapmierina un mediķu t.sk. rehabilitācijas speciālistu atalgojums salīdzinoši ir neapmierinošs.

LRPOA uzskata, ka viena no valdības iecerēm – mazināt iedzīvotāju līdzmaksājumus veselības pakalpojumu saņemšanai ir cilvēcīgi saprotama, bet ļoti grūti realizējama pašreizējā valsts budžeta iespēju robežās. Esam pārliecināti, ka, valdībai konsekventi rūpējoties par veselības aprūpes budžeta ikgadēju palielināšanu, tas nav neiespējami, bet šobrīd daudz svarīgāk kā kategoriski iestāties tikai par valsts veselības budžeta palielināšanu, būtu panākt, ka šos izdevumus savas ģimenes veselības pakalpojumu apmaksai Latvijas iedzīvotāji arī varētu apdrošināt Nacionālā veselības dienesta sistēmā.

Otrkārt- LRPOA turpina uzskatīt, ka, neskatoties uz viedokļu dažādību starp dažādiem ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldībām, profesionālajām organizācijām u.c., valdība nevarēs iztikt bez nopietnas esošā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla revīzijas un tā «plašuma» pārskatīšanas. Acīmredzami ir nepieciešama sarežģīto un dārgo veselības aprūpes pakalpojumu centralizācijas trijās universitātes un piecās vai sešās reģionālajās slimnīcās t.sk. ar stacionāru rehabilitācijas nodaļu un īslaicīgās rehabilitācijas un aprūpes medicīnas centru izveidošana. Vienlaikus ir jānodrošina atbalsts stacionāriem īslaicīgās medicīniskās aprūpes un ambulatoriem vai dienas centru rehabilitācijas pakalpojumiem tuvāk cilvēku dzīves vietām.

Līdz ar to LRPOA aicina valdību:

Nepalielinot kopējo finanšu slogu pacientu līdzmaksājumiem izveidot mehānismu to apdrošināšanai Nacionālajā veselības dienestā;

Iespēju robežās turpināt palielināt veselības aprūpes budžetu, bet vienlaikus pacientu darba spēju saglabāšanai veselības aprūpei novirzīt līdzekļus arī no sociālā budžeta rehabilitācijas medicīnas un nepieciešamo ārstēšanas pakalpojumu finansēšanai;

Atbalstīt universitāšu slimnīcas kā pamatstruktūras nopietnu veselības problēmu risināšanā, radikāli, bet saprātīgi pārskatīt reģionālo slimnīcu tīklu, lokālās slimnīcas orientēt uz īslaicīgās medicīniskās aprūpes pakalpojumu sniegšanu un veikt visaptverošu rehabilitācijas medicīnas pakalpojumu sniedzēju tīkla attīstīšanu valstī.

 

Ideja neguva valsts atbalstu, bet Silīcija ielejā uzņemta perspektīvāko vidū

www.la.lv

Jurijs un Solvita Kostjukovi: “Iekštelpu gaisu piesārņo arī krāsas un apdares materiāli, kas žūstot izdala neveselīgas vielas. Tādēļ videi un cilvēkam draudzīgu produktu un tehnoloģiju ieviešana būvniecībā ir viena no šī brīža Eiropas prioritātēm.”

Latvijas uzņēmēji kļuvuši par pirmajiem, kas piedāvā videi draudzīgas un cilvēkiem nekaitīgas piedevas krāsai un citiem celtniecības materiāliem. Šīs piedevas tapušas no māla.

Tirgus mērāms miljonos

Izrādās, apstrādājot mālu ar ķīmiskiem reaģentiem, iegūst organomālu, ko var izmantot kā piedevu būvniecības materiālos.

Celtniecības materiālus bieži bojā mikroorganismi, baktērijas, sēnītes, aļģes un ķērpji. Lai to novērstu, materiāliem pievieno antimikrobiālās piedevas, toksiskus biocīdus, smagos metālus vai dārgo sudraba nanopulveri. Kad 2012. gadā Eiropas Savienībā tika stingrāk ierobežoti biocīdi, zinātnieki sāka apsvērt tādas antimikrobiālās piedevas izveidošanu, kas nesaturēs smagos metālus. Latvijas zinātniekam Jurim Kostjukovam izdevās radīt šādu antimikrobiālu piedevu būvniecības apdares materiāliem, un to nosauca – “Alina”.

Izmantojot šo piedevu, iespējams ražot zema līmeņa vai vispār toksiskos gaistošos organiskos savienojumus (GOS) nesaturošas krāsas, tā samazinot un izslēdzot biocīdu un smago metālu lietojumu būvniecības materiālos. Tas ir perspektīvs izstrādājums, jo katru gadu pasaulē šo piedevu pieprasījums aug un tirgus apjoms šobrīd ir sasniedzis septiņus miljardus ASV dolāru. Baltijas antimikrobiālo piedevu tirgus tiek aplēsts triju miljonu vērtībā.

Parastais māls ar neparastām īpašībām

Par piedevas izejvielu kalpoja parastais māls. Izrādās, vietējā māla iespējas vēl ne tuvu nav izmantotas. Apstrādājot mālu ar ķīmiskiem (organiskiem) reaģentiem, iegūst organomālu, ko var izmantot kā antibakteriālas un antifungālas piedevas būvniecības materiālos. Organomāli iekapsulē aktīvo vielu, un vēlāk tā pakāpeniski var izdalīties, būtiski paildzinot materiāla ilgmūžību.

Piedevu var pievienot krāsai āra un iekšdarbiem, apmetumam un gruntij. Tā Latvijas uzņēmēji kļuvuši par pirmajiem, kas tirgū piedāvā videi draudzīgas un cilvēkiem nekaitīgas antimikrobiālās piedevas būvniecības apdares materiāliem, kas ir vienlīdz efektīvas, pieejamas, netoksiskas un nealerģiskas. Antimikrobiālo piedevu iziešanai tirgū ir ļoti pateicīgi priekšnosacījumi, jo šobrīd notiek pārorientācija gala lietotājam uz modīgo eko dzīvesstilu, kā arī notiek likumdošanas izmaiņas par labu zaļajam būvniecības tirgum.

Palīdz zaļais inkubators

“Idejas realizācija neguva valsts atbalstu, un es pārliecināju savu tēvu Juri Kostjukovu komercializēt izgudrojumu pašu spēkiem un izgudrojuma idejas komercializāciju nodot SIA “Alina” pārvaldībā. Tās īpašnieki kopā ar mani ir Dāvids Štēbelis un Ģirts Ozols, kas ir pieredzējuši profesionāļi produktu attīstībā un ražošanas industrijā. Zaļo tehnoloģiju inkubatorā tika sākti antimikrobiālo piedevu kvalitātes testi, pārbaudes reālajā vidē, sadarbība ar pirmajiem klientiem un atrasts biznesa modelis. Pašu spēkiem tika investēti 60 tūkstoši eiro,” stāsta Solvita Kostjukova, SIA “Alina” vadītāja.

Viņa saka, ka firmas klienti ir būvniecības materiālu ražotāji, kas jau ražo vai domā par videi draudzīgu būvmateriālu un to apdares materiālu ražošanu. Pirmie sadarbības partneri ir apdares materiālu izgatavotāji, kuri ražo vēsturiskos renovācijas un restaurācijas materiālus, kā arī ekobūvniecības standartiem atbilstošus materiālus. Šobrīd “Alina” sadarbojas ar reģionālajiem līderiem Latvijā – “Sakret” un “Linum Color”, Vācijā – “BASF” un “DAW”, Dānijā – “KALK”. Nākamajā posmā sāksies antimikrobiālo piedevu ražošana Eiropas tirgum, kur jau identificēti 50 potenciālie klienti. Investīcijas plānots piesaistīt pakāpeniski.

Pamanīta arī Silīcija ielejā

“Mēs pārstāvējām Latviju Eiropas Savienības zaļo biznesa ideju konkursā, iegūstot atpazīstamību pasaules līmenī. Starptautiskajā inovāciju konkursā “Sustainable Build” mūsu tehnoloģija tika novērtēta kā viena no veiksmīgākajām inovācijām ilgtspējīgas būvniecības nozarē. Nesen Amerikā Silīcija ielejas akseleratori pamazām sākuši vērt vaļā jaunas programmas, kas orientētas uz jaunajiem materiāliem, un “Alina” tika uzņemta desmit perspektīvāko kompāniju vidū. Papildus izvērtējam antimikrobiālo piedevu izstrādi koksnes kompozītmateriāliem un iepakojumam, kas ir dominējošais antimikrobiālo piedevu tirgus,” stāsta S. Kostjukova.

Mediķu arodbiedrība protesta akcijas varētu rīkot rudenī

LVSADA vadītājs Valdis Keris. Foto: Austra Helēna Žaggere/LETA
LETA, www.tvnet.lv

Mediķu arodbiedrība protesta akcijas varētu rīkot rudenī, telekanāla LNT raidījumā «900 sekundes» teica Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.

Viņš teica, ka protesta akcijai tiks meklētas jaunas formas. Piemēram, pie Saeimas varētu notikt brīvdabas izrāde, kurā nāve sacentīsies ar zaļo zemnieku cilvēku pļaušanā. Izrādē vēl viens tēls varētu būt zaļais Vaidelotis.

Keris norādīja, ka ir grūti izdomāt kādas protesta formas, kas varētu uzrunāt politiķu, ja jau viņus neuzrunā fakts, ka katru gadu Latvijā ir 6500 nāves gadījumu, kuru varētu nebūt.

Kā ziņots, LVSADA preses konferencē šodien sniegs viedokli par valdības pieeju veselības nozares finansēšanai, informēja arodbiedrībā.

Pasākuma gaitā tikšot sniegta informācija par valdības rīcības neatbilstību Eiropas Komisijas (EK), Pasaules Veselības organizācijas (PVO), Pasaules Bankas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas konstatējumiem.

Preses konference sāksies plkst.11 un notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības namā, Bruņinieku ielā 29/31, 314.telpā.

Jau ziņots, ka mediķu arodbiedrība jau atkal apsver iespēju rīkot protesta akcijas, aģentūrai LETA iepriekš stāstīja Keris.

Viņš skaidroja, ka valdība, gatavojot nākamā gada budžetu, neņem vērā PVO un EK ieteikumus Latvijai par budžeta palielināšanu veselības aprūpei. Līdz ar to, lai aizstāvētu gan pacientu, gan mediķu intereses, tiek apsvērta iespēja rīkot protesta akcijas.

Keris stāstīja, ka 16.augustā gaidāmajā arodbiedrības padomes sēdē šo jautājumu izskatīs un lems par protesta akcijas laiku un veidu. Viņš gan piebilda, ka kopumā cer izvairīties no akciju rīkošanas.

 

Veselības reformu nebeidzamais stāsts

Latvijai ir savs “nebeidzamais stāsts”, kurš sākās tūlīt pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, nav beidzies vēl tagad, un, iespējams, turpināsies vēl ilgi. Tā ir veselības aprūpes sistēmas sakārtošana vai reforma – kā nu kuros laikos attiecīgajiem ministriem šo procesu labpaticis nosaukt. Pagaidām šie Sīzifa pūliņi augļus nav nesuši, un kādēļ gan lai tādi būtu, ja patiešām nopietna politiska atbalsta nozarei nekad nav bijis?