JAUNUMI

The Standing Committee of European Doctors (CPME) has adopted a new policy on novel tobacco and nicotine products. European doctors are highly concerned about the health risks of these products, and therefore call on policy makers to recognise that they are harmful.

CPME also calls on all doctors to inform their patients and all citizens about the health risks associated with these novel products and not to recommend them as a means to stop or cut down on smoking. Young people who have never smoked should be particularly protected. CPME therefore supports banning flavourings which increase the appeal of new products. Moreover, tax measures should be used to ensure that the cost of novel tobacco and nicotine products is maintained at a high level similar to that of conventional cigarettes.

“Novel products contain tobacco and/or nicotine, and are therefore addictive and harmful to health. We don’t recommend them as a means for helping smokers quit’’, says Prof. Dr Frank Ulrich Montgomery, CPME President.

CPME has updated its 2010 position paper on e-cigarettes because in recent years the industry has introduced a varied selection of novel products: heated tobacco products and electric nicotine delivery systems, of which electronic cigarettes are the most popular.

PR_CPME.Novel.Tobacco.and.Nicotine.Products.12.2019

Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) neatbalsta Veselības ministrijas virzīto neproporcionālo algu palielinājumu dažādām veselības aprūpes darbinieku grupām, kā arī kategoriski iestājas pret grozījumiem veselības aprūpes finansēšanas likumā. Mediķu profesionālās organizācijas nosūtījušas kopīgu vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, veselības ministrei Ilzei Viņķelei un finanšu ministram Jānim Reiram.

Vēstulē politiķiem LJĀA, LĀB un LMa norāda, ka Veselības ministrija (VM) ir vienpusīgi lēmusi par 60 miljonu eiro sadales principiem veselības aprūpes darbinieku algām, kā arī maldinājusi medijus un sabiedrību par VM Stratēģiskās padomes atbalstu piedāvātajam naudas sadalījumam. “Izsakām vilšanos par VM komunikāciju ar nozares pārstāvjiem, izplatot melīgu informāciju un klaji ignorējot profesionālo organizāciju viedokli. Aicinām labot šo kļūdu un publiski atzīt, ka notikusi sabiedrības maldināšana, atsaucot iepriekš izplatīto informāciju,” norādīts vēstulē.
Vienlaikus vēstulē politiķiem mediķu organizācijas norāda, ka plānotais algu palielinājums ārstiem rezidentiem par 20%, bet sākot ar trešo rezidentūras gadu un apakšspecialitāšu rezidentiem par 30%, bet visiem pārējiem par 10%, ir neloģisks un deformē visu atlīdzības sistēmu. Vēstulē teikts: “Šis ierosinājums 2020. gadā radīs Eiropas līmeņa precedentu, jo pirmo gadu ārsta rezidenta minimālā alga tiks pielīdzināta sertificēta ārsta minimālai algai (attiecīgi – 1140 eiro un 1187 eiro). Savukārt vecāko gadu rezidentu minimālā alga būs augstāka par sertificēto ārstu likmi ( trešā gada rezidentam – 1482 eiro, ārstam rezidentam ar reģionālu līgumu – 1630 eiro, bet sertificētam ārstam – tikai 1187 eiro).”

Vēstules autoru organizācijas iestājas pret šādu absurdu situāciju un aicina Ministru prezidentu nekavējoties lemt par trūkstošo 60 miljonu eiro piešķiršanu, lai celtu arī pārējo nozares darbinieku algas nevis par 10%, bet par likumā noteiktajiem – 20%. “Mēs kategoriski iestājamies pret veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumiem atbilstoši jau pieņemtajam valsts budžeta likumprojektam, uz ko publiski aicina Valsts prezidents. Veselības aprūpes sistēmai nav jāpielāgojas politiskajām iegribām, tieši pretēji – pie varas esošajiem politiķiem ir jādara viss iespējamais, lai Latvijā nebūtu Eiropā zemākais medmāsu skaits uz kopējo iedzīvotāju skaitu, nebūtu Eiropā otrais zemākais atalgojums sertificētiem ārstiem, nebūtu zemākais rezidentu atalgojums Baltijas valstīs. Mainīt esošo situāciju var tikai drosmīgi, racionāli, pārdomāti, ilgtermiņa lēmumi,” teikts kopīgi izplatītajā vēstulē.

LJĀA, LĀB un LMa pieprasa Ministru prezidentam un veselības ministrei nekavējoties sākt darbu, lai nodrošinātu 2021. gadā nepieciešamo 314 miljonu eiro finansējumu visu medicīnas darbinieku algu palielināšanai par 20%. Vienlaikus mediķi vērš uzmanību, ka pat izpildot veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto, Latvija joprojām būs Eiropas līderos starp vissliktāk apmaksātajiem medicīnas speciālistiem. Tas nozīmē, ka jau šobrīd ir nepieciešams skaidrs un pārdomāts veselības aprūpes finansējuma palielināšanas plāns turpmākajiem desmit gadiem.

Vēstule: 2019. gada 10. decembrī, Rīgā – Par Latvijas Jauno ārstu asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Māsu asociācijas nostāju veselības aprūpes finansēšanas jautājumā

Papildu informācija:
Ilze Aizsilniece, LĀB prezidente
Mob. tālr.: 29335984

Kārlis Rācenis,
LJĀA valdes priekšsēdētājs
Mob. tālr.: 29666047

Godātie kolēģi!
Esiet laipni gaidīti izstādes “Skalpelis un spalvaskāts” atklāšanā 2019. gada 10. decembrī pl. 16.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā!
Izstāde veltīta latviešu medicīnas darbiniekiem (ārsti, zobārsti, farmaceiti, medicīnas māsas un citi), kuri savos vaļas brīžos nopietni un nenopietni pievērsās rakstniecībai, izpaužot savas domas un uzskatus dzejā, stāstos, lugās, esejās un atmiņu pierakstos.

Anita Caune

20.07.1930. – 5.12.2019.

5. decembrī aizsaules ceļos devās Latvijas Ārstu biedrības godabiedre, ilggadējā Dzemdību nama vadītāja un galvenā ārste Dr.med. Anita Caune. Sēru vēsti uzzinājām no visu iemīļotās ārstes mazdēla Krišjāņa Caunes:

“Pagājušajā naktī karaliskajā miegā devās mana mīļā Vecmāmiņa. Ilggadējā Rīgas Dzemdību nama vadītāja un galvenā ārste, pirmā Latvijas čempione kalnu slēpošanā, kaislīga teātra mīle, dziesmu karaliene un pirmklasīga personība daudziem jo daudziem, kuriem vijās dzīve ar viņu.

Pateicoties viņai, es iemīlēju skatuvi un atklāju teātra mākslas burvību, bet bērnībā viņa man rādīja zvaigznes un zināja daudz interesanta par tām stāstīt.

Anitas jeb Nitiņas, jeb mūsu ģimenē sauktas par Ninīti fenomens – pāri visiem sasniegumiem un panākumiem viņa bija patiess, īsts, ļoti lielas iedvesmas pilns un neizmērojami mīlošs cilvēks. To, cik liela personība viņa ir, sapratu, kad man bija jau pāri par 20 gadiem, izlasot kādu viņas interviju žurnālā „Latvijas Ārsts” (padalos, jo manuprāt dzīvs stāsts ar skaistu valodu)! Līdz tam viņa bija mana vienmēr iedvesmojošā un pozitīvā Vecmāmiņa, un tāda viņa man vienmēr arī būs.

Anita Caune: “Lai cik stipri mūs mīl, lai cik dāsni dzīve mūs apvelta, katram pienāk tāds brīdis, kad paliec viens ar pasaules nežēlību un nodevību. Tad raud tava dvēsele, un itin neviens tev nespēj palīdzēt, kā tikai tu pats. Tās ir katra cilvēka melnās stundas, kas jāiztur, nedrīkst sabrukt un noslēgties sevī, nedrīkst sākt ienīst un pazemoties. Tas, kurš to ir spējis, ir uzvarējis sevi un lielo tukšumu, un tam cilvēkam vairs ne no kā nav jābaidās.””

Dr. med. Anita Caune pēc augstskolas beigšanas 1955. gadā strādājusi Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā, no 1971. gada bijusi Rīgas Dzemdību nama galvenā ārsta vietniece (1971–1984), vēlāk ilgus gadus galvenā ārste (1984–1996). 1980. gadā ieguvusi LPSR Nopelniem bagātās ārstes nosaukumu. 2009. gadā ievēlēta par Latvijas Ārstu biedrības godabiedri.

Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību Anitas Caunes tuviniekiem, draugiem, kolēģiem!

Lai pārbaudītu tautas kalpu zināšanas, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB),  Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) sadarbībā ar “Prāta spēles” aicina Saeimas deputātus, premjeru un ministrus uz viktorīnu – “Valsts budžets 2020”. Politiķu prāta spēles notiks 11. decembrī no plkst. 16.00 līdz 18.00 Viesību zālē 3. stāvā, Blaumaņa iela 38/40, Rīga. Brīva ieeja ikvienam interesentam!

“Tiekoties ar valdības pārstāvjiem un Saeimas deputātiem, neskaitāmas reizes esmu pārliecinājusies, ka politiķu zināšanas par valsts budžeta veidošanu un saturu ir ļoti vājas. Dramatiski trūkst arī izpratnes par demokrātiju un Saeimas lomu parlamentārā republikā. Nezināšana sekas ir bezatbildīgi lēmumi un slikti likumi, kas ne tikai grauj uzticēšanos valstij un taisnīgumam, bet arī liedz Latvijas iedzīvotājiem saņemt mūsdienīgu veselības aprūpi,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Viktorīnas jautājumus sadarbībā ar tiesību, politikas un ekonomikas ekspertiem izstrādājuši “Prāta spēles” organizatori, kas arī nodrošinās pasākuma moderēšanu un rezultātu apkopošanu. Politiķu sniegumam līdzi varēs sekot Delfi.lv un portāla sociālo mediju kontos: viktorīnas rezultāti tiks paziņoti tajā pašā dienā, bet to detalizēta analīze būs lasāma nākamajās dienās. Pirmo trīs vietu ieguvējiem pasākuma organizatori ir sarūpējuši šokolādi un bezalkoholisko dzirkstošo vīnu.

LĀB, LJĀA un LMa uzskata, ka process kādā tika izstrādāts un apstiprināts valsts budžets, ir nepieņemams un neatbilst labai valsts pārvaldes praksei. Tas neatspoguļo Latvijas valsts prioritātes un sabiedrības intereses un nav vērsts uz ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc nekavējoties jāpārskata ne tikai Latvijas valsts budžets nākamajam gadam, bet jāuzsāk plaša diskusija par jaunu budžeta veidošanas principu izstrādi un ieviešanu.

“Daudzas valsts budžeta izmaksu pozīcijas rada bažas par to lietderību un saprātīgumu, tāpēc viktorīnā vēlamies pārliecināties, vai politiķi, kas lemj un tiek algoti par nodokļu maksātāju naudu, pārzina tā saturu. Vēlamies arī atgādināt, ka Saeimas deputāts nav “balsojamā mašīna”, bet gan tautas ievēlēts priekšstāvis, kuram ir jābūt zinošam un patstāvīgi domājošam, kā arī atbildīgam par savas rīcības sekām,” norāda LMa viceprezidente Ilze Ortveina.

Veselības aprūpes finansējums jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir katastrofāli zems, turklāt ekonomiskās krīzes laikā (2009. gadā) tas tika samazināts vēl par 40%. Tāpēc 2020. un nākamajos gados valsts budžetā iezīmētais finansējums 3,8 % no IKP apmērā ir uzskatāms par nepietiekamu. Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpei katru gadu arī turpmāk iecerēts tērēt 1,2 miljardi eiro, kas ir 636, 80 eiro uz vienu iedzīvotāju! Salīdzinājumam – Igaunija veselības aprūpei katru gadu atvēl 5,8% no IKP, bet viena iedzīvotāja veselībai tērē 1165 eiro.

“Lai kļūtu par ārstu vai kādu citu veselības aprūpes speciālistu, ir daudz un ilgi jāmācās, turklāt visa mūžā garumā sava kvalifikācija jāpilnveido. Tie paši kvalitātes standarti attiecas arī uz politiķiem. Viktorīna būs viņu eksāmens, jo mēs iestājamies par profesionālu politiku un politiķiem, kas zina, ko dara!” saka LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis. 

Papildu informācija:
Ilze Aizsilniece, LĀB prezidente
Mob. tālr.: 27821100

Latvijas arodslimību ārstu asociācija (LAĀA) dibināta 1994. gada 9. decembrī. Par tās prezidenti tika ievēlēta profesore Maija Eglīte, par viceprezidenti – Tija Zvagule. Nodibinot asociāciju, sākotnējais biedru skaits bija 35 ārsti. 2006. gadā LAĀA tika pārdēvēta par Latvijas arodslimību ārstu biedrību (LAĀB). Tā sekmīgi darbojas jau 25 gadus, biedru skaits šajos 25 gados ir palielinājies 10 reizes. Pašreiz biedrībā ir 367 ārsti.

Latvijas arodslimību ārstu biedrības darbība un arodveselības nozare Latvijā ir cieši saistītas. 2008. gadā Latvijas ārstu biedrībā tika nolemts apvienot vienā specialitātē Latvijas arodveselības ārstus un arodslimību ārstus. Tagad esam viena specialitāte – Arodveselības un arodslimību ārsti (specialitātes kods P 53).

Vieni no galvenajiem LAĀB uzdevumiem ir bijuši attīstīt aroda jeb darba medicīnas specialitāti Latvijā, piedalīties arodveselības un darba drošības (AVDD) stratēģijas veidošanā, ņemot vērā, ka mūsu sabiedrībā un darba dzīvē notiek straujas pārmaiņas, mainās nodarbinātība, notiek darbaspēka demogrāfiskās izmaiņas, palielinās starptautiskās sadarbības iespējas u.c.

Pirms 25 gadiem mēs apzinājām ārstus, kuri padomju laikos jau bija strādājuši rūpniecībā kā t.s. ceha ārsti un uzaicinājām viņus ņemt dalību LAĀB. Mēs noorganizējām viņu kvalifikācijas celšanu un gatavojām jaunus speciālistus.

Toreiz bija svarīgi izprast kā veidot arodveselības sistēmu atbilstoši pasaules paraugiem, pareizi nospraust tās mērķus un uzdevumus, apzināties, ka arodveselības nozare ir komandas darbs, ka arodveselības un arodslimību ārstiem ir jāsastrādā ar pārējiem komandas locekļiem – darba higiēnistiem, darba aizsardzības speciālistiem, inženieriem u.c., jāizstrādā programma speciālistu gatavošanai un nepārtrauktai kvalifikācijas celšanai.

LAĀB galvenie uzdevumi pirms 25 gadiem:

• attīstīt arodveselības un darba jeb aroda medicīnas specialitātes valstī;
• piedalīties arodveselības un darba drošības stratēģijas un nozares attīstībā valstī;
• sagatavot speciālistus aroda veselībā un aroda medicīnā.

LAĀB ir veikusi lielu darbu speciālistu sagatavošanā un arodveselības nozares attīstībā. Tās galvenie darbības virzieni:

• izstrādāta arodveselības un arodslimību ārstu sertifikācijas un resertifikācijas kārtība;
• organizēti pieredzes apmaiņas braucieni uz ārzemēm, piedalīšanās starptautiskos kursos, semināros un konferencēs, kā arī starptautisku pasākumu organizācija Latvijā;
• ņemta līdzdalība arodveselības nozares veidošanā Eiropā;
• sadarbībā ar citu valstu speciālistiem izstrādāti un veikti starptautiski pētniecības projekti par darba vides ietekmi uz nodarbināto veselību;
• regulāri tiek organizētas LAĀB konferences un ārstu kvalifikācijas celšanas kursi, tiek ņemta dalība rezidentu un doktorantu apmācībā; kā arī dalība likumdošanas un normatīvo materiālu izstrādāšanā;
• sagatavoti informācijas materiāli (grāmatas, bukleti, rakstu krājumi, vadlīnijas, lekciju un video materiāli).

Arodveselības un arodslimību ārsti iegulda nozīmīgu darbu arodveselības, aroda medicīnas un darba drošības nozaru attīstībā.  Sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijā notiek lielas izmaiņas likumdošanā, mainās normatīvo dokumentu prasības. Par AVDD juridisko pamatu kalpo darba aizsardzības likums (stājies spēkā ar 2002.g. 1. janvāri). Pamatideja – darba aizsardzības pasākumiem ir jābūt balstītiem uz darba vietu riska novērtējuma datiem. Riska novērtējumā ir 2 etapi, kuros loma ir arī arodveselības un arodslimību ārstiem: riska faktoru identifikācija – jāsaprot, kuri ir tie faktori, kas var ietekmēt  nodarbinātos; riska faktoru novērtējums – kādu risku šie faktori rada veselībai.

Svarīga ir arodslimību savlaicīga atklāšana, diagnosticēšana un reģistrācija. Starptautiskā darba organizācija (SDO) regulāri izstrādā arodslimību sarakstus, kam ir rekomendējoša nozīme. Pēdējais arodslimību saraksts apstiprināts SDO ekspertu sapulcē 2009.g. Latvijā ir izstrādāts savs arodslimību saraksts; tas publicēts LR MK noteikumos Nr. 908 (06.11.2006) Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība (1. pielikums) ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 53 (19.012010.). Minētie MK noteikumi nosaka arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību, arodslimību sarakstu, arodslimību izraisītāju faktoru un to lietojuma kategoriju sarakstu.

Arodslimības diagnozi ir tiesības apstiprināt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu komisijai, kuras sastāvā ir arodveselības un arodslimību ārsti, neirologs un ja nepieciešams, citi speciālisti. Latvijā novērojama strauja aroda saslimstības palielināšanās – 12 reizes pēdējo 25 gadu laikā. Kā nozīmīgus faktorus šajā sakarībā ir jāmin arodveselības un arodslimību ārstu zināšanu uzlabošanos un nodarbināto obligāto veselības pārbaužu kvalitātes celšanos.

Arodveselības nozares attīstību Latvijā veicina LAĀB līdzdalība arodveselības nozares veidošanā Eiropā, tās biedriem ņemot  dalību dažādās Eiropas organizācijās. LAĀB kļuvusi par biedru Eiropas Vasaras skolu Aroda medicīnā asociācijā (EASOM), kuras mērķis ir apmācīt speciālistus un izplatīt zināšanas aroda medicīnas nozarē Eiropā. Šovasar Vasaras skola ar labām sekmēm augusta beigās tika sarīkota Rīga un tika veltīta tādai svarīgai tēmai kā Aroda onkoloģiskās slimības.

Vairāki LAĀB biedri ir eksperti Medicīnas speciālistu Eiropas apvienības (UEMS) Aroda medicīnas sekcijā; Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras Riska novērtēšanas grupā; EK Eiro atoma ekspertu grupā.

Ņemam arī dalību ES Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras Latvijas Nacionālā kontaktpunkta Informācijas padomē (http://osha.lv) un Eiropas veselības veicināšanas darba vietās sadarbības tīkla Latvijas Nacionālā kontaktpunktā (www.enwhp.org).

Mūsdienās arodveselības un arodslimību ārsta loma arvien vairāk palielinās, jo daudzas arodslimības ir iespējams ārstēt, ja tās atklāj sākuma stadijās. Sakarā ar jaunajām problēmām darba vidē  (darbs ar augstām tehnoloģijām, datoriem, jauno materiālu risku, pārāk intensīvu darbu, informācijas pārpilnību u.c.) mūsdienās mainās aroda patoloģijas raksturs. No viena faktora izraisītām tipiskām arodslimībām tās mainās uz daudzu faktoru iztaisītām komplicētām slimībām.

Viss minētais nosaka LAĀB lomu mūsdienu medicīnā. Nospraustie mērķi un uzdevumi 25 gadu laikā lielākā mērā ir realizējušies un aroda veselības un aroda medicīnas specialitātes attīstība turpinās. Cenšamies būt palīgi nodarbinātajiem un darba devējiem.

Maija Eglīte, Dr.habil.med., profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras vadītāja, Latvijas arodslimību ārstu biedrības prezidente

Ilze Feldberga, Latvijas arodslimību ārstu biedrības sekretāre

Profesors Jānis Stradiņš

10.12.1933.–29.11.2019.

29. novembrī 85 gadu vecumā mūžībā devies Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis profesors Jānis Stradiņš – izcilākā 20. un 21. gadsimta personība Latvijas zinātnē un kultūrā.

Jānis Stradiņš dzimis 1933. gada 10. decembrī Rīgā ķirurga Paula Stradiņa ģimenē. Izglītību J. Stradiņš ieguva Rīgas 5. vidusskolā un Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē, ko ar izcilību absolvēja 1956. gadā. Pēc studijām darbu sāka LZA Organiskās sintēzes institūtā pie ievērojamā ķīmiķa un jaunu ārstniecisko preparātu autora akadēmiķa Solomona Hillera. 1960. gadā Maskavas universitātē aizstāvēja kandidāta disertāciju, 1968. gadā Rīgā – ķīmijas doktora disertāciju. Abas saistītas ar organisko vielu struktūras un elektroķīmisko pārvērtību likumībām. Pētījumi molekulārajā elektroķīmijā iztirzāti vairākās grāmatās un aptuveni 300 zinātniskos rakstos krievu, angļu un vācu valodā. Viņa vadībā aizstāvētas 15 disertācijas. Pētījumi veicinājuši vairāku oriģinālu preparātu, piemēram, furagīna, ieviešanu medicīnā. Līdztekus pētījumiem ķīmijā jau kopš studenta gadiem J. Stradiņu saistīja zinātņu un kultūras vēsture. Viņš piedalījies arī P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja veidošanā medicīnas vēstures pētījumos. Atrastie fakti ietverti vairākās monogrāfijās, arī par P. Valdenu, T. Grothusu, P. Stradiņu u.c., apmēram 170 zinātniskos rakstos.

1961. gadā J. Stradiņš izveidoja Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju, ko vadīja līdz 2006. gadam. Laikā no 1972. gada līdz 1976. gadam bija docētājs Latvijas Valsts universitātē, 1974. gadā kļuva par profesoru.

1961. gada 23. martā Latvijas Rakstnieku savienība izveidoja staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju profesora Jāņa Stradiņa vadībā. J. Stradiņš bija aktīvs Atmodas kustības dalībnieks, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā. Kopš 1990. gada darbojās kā pētnieks Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, kopš 1992. gadā – arī Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagadējās RSU) Medicīnas vēstures institūtā.

Laikā no 1996. gada līdz 1998. gadam Stradiņš bija LZA viceprezidents, no 1998. gada līdz 2004. gadam – prezidents. 2004. gadā kļuva par LZA Senāta priekšsēdētāju. No 1987. gada profesors bija Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas prezidents, no 1990. gada vadīja Baltijas valstu Zinātņu vēstures un filozofijas asociāciju, no 2006.gada – valsts pētījumu programmu “Letonika”. No 1990. gada līdz 2007. gadam J. Stradiņš bija Latvijas Zinātnes padomes valdes loceklis. Profesors bija ievēlēts arī par Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas (1991), Saksijas Zinātņu akadēmijas (1993), Vācu dabaspētnieku akadēmijas “Leopoldina” (1994) un Lietuvas Zinātņu akadēmijas (1994) locekli, uzņemts par Ņujorkas ZA biedru (1995).

Stradiņš kā autors vai līdzautors sarakstījis septiņas grāmatas un vairāk nekā 330 zinātniskas publikācijas ķīmijas jomā, kā arī 20 grāmatas un vairāk nekā 270 zinātniskas publikācijas zinātnes vēstures jomā.

1982. gadā Jānis Stradiņš saņēmis Augusta Kirhenšteina medaļu, 1983. gadā Paula Stradiņa balvu, , 1988. gadā – Paula Valdena prēmiju, 1990. – Solomona Hillera medaļu, 1993. gadā – LZA Lielo medaļu, 1994. gadā – Teodora Grothusa prēmiju un LZA Gustava Vanaga balvu, 1995. gadā apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2001. gadā piešķirta Ministru kabineta balva par zinātnisko darbu ciklu Latvijas zinātņu un kultūras vēsturē, 2004. gadā saņēmis Rīgas balvu, 2008. gadā – I šķiras Atzinības krustu. Viņš ir saņēmis dažādus citu valstu apbalvojumus: 2001. gadā Francijas Goda leģiona ordeni, 2004. gadā – Igaunijas Māras zemes krustu u.c. Profesors bija LU, LLU un RSU goda doktors.

Profesora devums nacionālās pašapziņas celšanā Trešās atmodas laikā, kā arī Latvijas zinātnes reformas veicināšanā, Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunā satura veidošanā, Latvijas zinātņu, tostarp medicīnas, vēstures un latviešu tautas kultūrvēsturisko tradīciju apzināšanā un popularizēšanā sabiedrībā ir nepārvērtējams.

Atvadīšanās no akadēmiķa Jāņa Stradiņa un piemiņas dievkalpojums notiks sestdien, 7. decembrī, Torņakalna baznīcā.

No plkst.12.30 paredzēta atvadīšanās, savukārt plkst.14 notiks dievkalpojums, kam plkst.15.30 sekos piemiņas pēcpusdiena Latvijas Universitātes Zinātņu mājā.

Profesora Stradiņa radinieki, atvadoties no akadēmiķa, aicina nenest ziedus un vainagus, bet tiem domātos līdzekļus ziedot skulptūras “Sēlijas sirds” izveidei Sunākstes mācītājmuižas parkā.

Gertrūde Eniņa

29.09.1926.–28.11.2019.

28. novembrī mūžības gaitās devusies Latvijas Ārstu biedrības godabiedre, neiroloģe, profesore Dr.habil.med. Gertrūde Eniņa.

Gertrūde Eniņa dzimusi 1926. gada 29. septembrī Viļakā. Rīgas Medicīnas institūtu absolvējusi 1952. gadā. Jau no jaunības aizrautīgi pievērsusies zinātnei un pētījumiem, galvenokārt pētot smadzeņu asinsvadu slimības un neiroloģisko slimību diagnostikas iespējas, profesore ir arī vairāku izgudrojumu autore. No 1954. gada bijusi asistente Rīgas Medicīnas institūta Nervu slimību katedrā, docētāja, Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītāja (1973–1992), profesore (no 1973. gada), Dr.med. (1959), Dr.habil.med. (1969).

Profesore ilgus gadus vadīja Latvijas Neirologu asociāciju, bija Eiropas Neirologu asociāciju federācijas biedre, Pasaules Neirologu federācijas biedri.

Ilgajos darba gados profesore izaudzinājusi vairākas neirologu paaudzes un devusi neizmērojamu ieguldījumu neiroloģijas attīstībā Latvijā. Profesores bagātais darba mūžs un ieguldījums Latvijas neiroloģijas attīstībā novērtēts ar valsts augstāko apbalvojumu – IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1998). Gertrūde Eniņa ievēlēta par Latvijas Ārsta biedrības godabiedri 2008. gadā un par mūža ieguldījumu medicīnā un ārstu izglītībā saņēmusi Gada balvu medicīnā (2010).

Atvadīšanās no profesores 3. decembrī plkst. 12.00 Rīgā, Miķeļa kapos.