Andrejeva (dz. Brante) Anita (1934.27.09. Rīgā -2024.29.11. Rīgā) ginekoloģe. 1952. gadā ar zelta medaļu beigusi Mazsalacas vidusskolu, bet 1958. gadā RMI. Dr.med. (1969). Rīgas 1. slimnīcas ārste (1958-63). RMI un LMA docētāja, docente (1963-95). LPSR Valsts prēmija (1989). LĀB goda biedre (2013). Profesora Georga Andrejeva (1932-2022) dzīvesbiedre. Grāmatu „ Saruna starp mums pusmūža sievietēm” (1999) un vēl dažu citu izdevumu autore.
Pirms diviem gadiem vasarā 89 gadu vecumā mūžībā devās Anitas vīrs Georgs Andrejevs, kurš Atmodas laikā iesaistījās cīņā par Latvijas neatkarību; pēc neatkarības atjaunošanas bijis Latvijas ārlietu ministrs un Eiropas Parlamenta deputāts.
Izsakām līdzjūtību kolēģiem dēlam Ģirtam un meitai Ilzei.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību atbalstīt un godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem. Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2024” 2025.gada pavasarī notiks jau 15.reizi. Ikviens Latvijas iedzīvotājs var paust savu atbalstu un balsot no šodienas, 2.decembra līdz 2025.gada 9.februārim portālā https://www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina/.
“Gada balva medicīnā 2024” tiks pasniegta 15 nominācijās ,bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu 10 nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2024”, “Gada ārsts speciālists 2024”, “Gada zobārsts 2024”, “Gada ārsta palīgs 2024”, “Gada farmaceits 2024”, “Gada māsa 2024”, “Gada māsas palīgs 2024”, “Gada vecmāte 2024” un “Gada funkcionālais speciālists 2024”, “Gada slimnīca 2024”.
“Parasti mēs domājam, ka atlīdzinām cilvēkiem par darbu ar labu algu, bet tie cilvēki, kas ir izvēlējušies savu darbu medicīnas jomā, ir savā ziņā izdarījuši izvēli būt misijā, ar pārliecību pirmkārt jau palīdzēt cilvēkiem. Šiem cilvēkiem jo būtiskāk ir saņemt atsauksmes un atgriezenisko saiti par savu darbu. Gada balva medicīnā ir tā iespēja iedzīvotājiem izteikt novērtējumu un mediķiem saņemt pateicību no cilvēkiem, kam viņi ir palīdzējuši.
Aicinu būt atsaucīgiem un piedalīties balsošanā un atcerēties tos mediķus, kas pēdējā gada laikā ir palīdzējuši jums pašiem vai tuviniekiem atgūt veselību un justies labāk,” stāsta Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.
Tradicionāli “ Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “ Gada jaunais ārsts 2024″, “ Gada cilvēks medicīnā 2024″, “Gada notikums medicīnā 2024″ un “ Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums.
Savukārt nominācijā “ Gada docētājs 2024″ par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.
“ Gada balva medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti
Par “ Gada balva medicīnā”“
Pirmo reizi “ Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008.gadā. Ar katru gadu šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. “Gada balvas medicīnā” balsojumā 2023.gadā piedalījās vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un balvas tika pasniegta 15 nominācijās. “Gada balvas medicīnā” statuetes “Dzīvības asns” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.
Par LĀB
LĀB dibināta 1988.gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. Biedrība sadarbojas ar Lietuvas Ārstu biedrību, Igaunijas Ārstu biedrību, Baltijas un Vācijas Ārstu biedrību. LĀB ir WMA (Pasaules Medicīnas asociācijas), CPME (Eiropas pastāvīgās ārstu komisijas) un UEMS (Eiropas medicīnas speciālistu asociācijas) biedrs. LĀB pārstāvji piedalās Saeimas komisiju sēdēs likumprojektu izstrādē, diskutējot par likumprojektiem, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus. Biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministriju dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kuri cieši skar profesionālos jautājumus. LĀB biedri un valdes locekļi darbojas Veselības ministrijas Stratēģiskajā padomē un Galveno speciālistu institūcijā. Tāpat biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm – Veselības inspekciju, Veselības ekonomikas centru u.c. Latvijas Ārstu biedrība sadarbojas ar citām medicīnas profesionālajām organizācijām: Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Farmaceitu biedrību.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite – Svarinska Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante Tālr.: 29295837
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) šonedēļ uzņēma Kosovas pārstāvju delegāciju un sniedza prezentāciju par LĀB deleģētajiem pārvaldes uzdevumiem – ārstu un zobārstu sertifikāciju un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. No Kosovas puses tikšanās piedalījas valsts iestāžu un profesionālo biedrību pārstāvji. Kosovas delegācija izteica vēlmi tikties ar LĀB un iepazīties ar LV sertifikācijas sistēmu ārstniecības personām, jo Eiropā ir atsauksmes par LV sistēmu kā ļoti labu, kur pie resertifikācijas saglabātas pamatotas prasības ārstniecības personām gan par noteikta apjoma profesionālo darbību, gan par tālākizglītības pasākumu apmeklēšanu.
LĀB tikšanās laikā sniedza ieskatu par profesiju un specialitāšu sistēmu un ārstniecības personu sertifikācijas organizāciju Latvijā, kā arī par LĀB pieredzi ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanā. Prezentācijā īpaši tika uzsvērts, ka sertifikācijā un kvalifikāciju atzīšanā, lēmumu pieņemšanā tieši un nepastarpināti ir iesaistīti profesionāļi – LĀB biedru un profesionālo asociāciju biedru izvēlēti pārstāvji.
LĀB sniedza arī informāciju par Latvijas pieredzi ar Ukrainas civiliedzīvotāju iesaistīšanos veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā uz īslaicīgās reģistrācijas pamata. LĀB ir gandarīta par Kosovas pārstāvju lielo ieinteresētību par apskatītajiem jautājumiem.
Kosova pašlaik ir ceļā uz Eiropas Savienību, un tādēļ Kosovā jau otro gadu norit Eiropas Savienības finansēts projekts “Atbalsts profesionālo kvalifikāciju atzīšanā” (Support to recognition of professional qualifications) par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu prasību izpildi.
Kosovas pārstāvji bija izvēlējušies Latviju savai mācību vizītei. Projekta ietvaros tiek analizēti dažādu valstu modeļi, un Kosovas atbildīgā ministrija ir secinājusi, ka Latvijā radītais modelis ir labs piemērs, lai no tā mācītos, veidojot savu modeli.
Tikšānās piedalījās arī Veselības ministrijas pārstāvji un Zobārstu asociācijas pārstāves dr. Irēna Delle un dr. Velga Šiliņa.
Apgabaltiesa ir noraidījusi tabakas izstrādājumu vairumtirgotāja “Pro Vape” prasību pret plaušu slimību speciālistu, pneimonologu profesoru Alvilu Kramu par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, spriedums nav pārsūdzēts un tas stājies spēkā
Uzņēmums vērsās pret Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģijas galveno speciālistu, profesoru Alvilu Kramu, par viņa izteiktajiem brīdinājumiem saistībā ar pārkāpumiem e-cigarešu tirdzniecībā un šo produktu kaitīgumu sabiedrības veselībai. Vairumtirgotāja prasība pret Krama izteikumiem, kas iekļauti Latvijas Sabiedrisko mediju portāla “Rus.lsm.lv” sižetā, tika noraidīta arī apgabaltiesā, un tiesas lēmums apliecina ārsta tiesības publiski paust viedokli, kas vērsts uz sabiedrības interesēm, informējot to par riskiem sabiedrības veselībai.
Sižetā, kuru veidoja LTV žurnālists, profesors Krams pauda bažas par e-cigarešu kaitīgumu un norādīja uz pārkāpumiem, kas attiecas uz šo produktu reklāmu un tirgošanas nosacījumu ievērošanu. Profesors uzsvēra, ka e-cigarešu lietošana ir saistīta ar priekšlaicīgas nāves risku un ka šī problēma prasa valsts institūciju un tirgotāju uzmanību, īpaši uzsverot atbildīgu pieeju produktu reklamēšanā.
Civillietu tiesas kolēģija norādījusi, ka smēķēšana, tai skaitā elektronisko cigarešu smēķēšana, sevišķi jauniešu vidū, neapšaubāmi ir sabiedrībai nozīmīgs jautājums par kuru ir jārunā, gan žurnālistiem, gan ārstiem, gan skolās un ģimenēs.
Tiesa arī secinājusi, ka e-cigarešu tirgotāja tiesības uz reputācijas absolūtu neaizskaramību nostādāmas pretstatā ar sabiedrības tiesībām saņemt objektīvu informāciju par smēķēšanas kaitīgumu un tās ietekmi uz sabiedrības veselību nākotnē. Saskaņā ar Latvijas Ārstu Ētikas kodeksa 1.1.punktu ārstu darbības pamatprincips ir cieņa pret dzīvību, cilvēci un atsevišķu cilvēku tiesībām (..). Kopā ar pārējo sabiedrību ārsts ir atbildīgs par sabiedrības vispārējās veselības uzlabošanu un taisnīgu veselības aprūpes sistēmu. Saskaņā ar Latvijas Ārstu Ētikas kodeksa 1.2.punktu ārsta galvenais pienākums ir rūpēties un aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību (sk. Latvijas Ārstu Ētikas kodekss). Ņemot vērā minēto, tiesa secinājusi, ka, piedaloties raidījumā un izsakoties par raidījumā redzēto, atbildētājs vadījies no sabiedrības veselības interesēm, ievērojot Latvijas Ārstu Ētikas kodeksā noteiktos pienākumus.
“Šāda tabakas izstrādājumu tirgotāja vēršanās tiesā pret ārstu un vēlme tādā veidā ietekmēt, norādīt vai aizliegt ārstam informēt sabiedrību par veselībai bīstamiem produktiem, ir nopietns trauksmes signāls gan visai medicīnas nozarei, gan sabiedrībai. Manuprāt šāds gadījums ir diezgan unikāls visas Eiropas Savienības kontekstā. Esmu gandarīts par tiesas spriedumu un par to, ka tiesa ir ņēmusi vērā visas sabiedrības intereses, kā arī ārstu kopumā atbildību par godprātīgu savu pienākumu pildīšanu un pienākumu informēt sabiedrību,” pēc tiesas sprieduma uzsvēra profesors Krams.
Tiesas lēmums kalpo kā būtisks signāls gan medicīnas nozarei, gan visai sabiedrībai, nostiprinot ārstu pienākumu un tiesības brīvi un atbildīgi paust savu profesionālo viedokli par sabiedrības veselībai būtiskiem jautājumiem. Tiesas spriedums ir uzvara ne tikai profesoram Alvilam Kramam, bet arī visiem veselības aprūpes speciālistiem, kuri cenšas aizsargāt sabiedrības veselību, informējot par potenciālajiem riskiem.
Informāciju sagatavoja: Dagnija Dižbite-Svarinska Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
Mūžībā devusies viena no Latvijas izcilākajām neonatoloģēm un pediatrijas speciālistēm, RSU docētājām – asoc. profesore Jevgēnija Livdāne(25.06.1951. – 31.10.2024.).
Asoc. profesore J. Livdāne 1975.gadā absolvēja Rīgas Medicīnas institūtu, iegūstot pediatra grādu, un turpināja mācības klīniskajā ordinatūrā, pēc tam – aspirantūrā Maskavā, kur ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu. Viņas darba ceļš sākās 1980.gadā Rīgas Medicīnas institūta Bērnu slimību, vēlāk – Pediatrijas katedrā, kur no asistentes kļuva par docenti, bet vēlāk arī asociēto profesori. No 1998. līdz 2015.gadam viņa bija Rīgas Stradiņa universitātes Pēcdiploma izglītības / Tālākizglītības fakultātes prodekāne un dekāne, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu fakultātes attīstībā un studiju iespēju paplašināšanā.
Profesores pētniecības darbs galvenokārt bija veltīts bērnu veselības jautājumiem, tostarp Latvijas skolēnu veselības paradumiem, krūts piena aizstājēju aprites starptautiskā kodeksa ievērošanai Latvijā un bērnu zīdīšanai. Viņas pētījumi un publikācijas palīdzēja attīstīt pediatrijas zinātnes jomu Latvijā, sniedzot būtisku ieguldījumu zināšanās un praksē, kas veicināja bērnu veselības uzlabošanos.
Profesore J.Livdāne īpaši izcēlās ar savu nesavtīgo darbu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur, vadot Vispārējās pediatrijas klīniku, vienmēr ar mīlestību un profesionalitāti rūpējās par mazajiem pacientiem. Par savu ilgstošo un pašaizliedzīgo darbu viņa 2010. gadā saņēma Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas augstāko apbalvojumu – Andreja Priedkalna balvu, kas apliecināja viņas lielo ieguldījumu bērnu slimību pētniecībā, diagnostikā, ārstniecībā un profilaksē. Par savu izcilo ieguldījumu Rīgas Stradiņa universitātes attīstībā un izglītības pilnveidē profesore 2015.gadā saņēma RSU Atzinības rakstu.
Profesore Livdāne bija cienīta kolēģu un studentu vidū, pateicoties viņas dziļajām zināšanām, sirds siltumam un nesavtīgajam darbam. Viņa bija iedvesma jaunajai ārstu paaudzei, mācot ne tikai medicīnas prasmes, bet arī cilvēkmīlestību un rūpes par pacientiem.
Mūžīgā piemiņā saglabāsim profesores Jevgēnijas Livdānes darbu un viņas devumu Latvijas medicīnai un nākamajām ārstu paaudzēm! Viņas dzīve ir stāsts par nesavtību, mīlestību un rūpēm par citiem – mēs viņu neaizmirsīsim!
Medicīnas studenta Ojāra Veides piemiņas stipendija arī šogad palīdzēs vairākiem Latvijas jaunajiem speciālistiem iegūt papildu zināšanas ārpus valsts robežām.
Ojāra Veides Fonda stipendiju 2024. gadā saņēma seši Latvijas jaunie ārsti: Dr.Kaspars Šetlers, ārsts anesteziologs reanimatologs P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (P. Stradiņa KUS), RSU doktorants, lai stažētos Toronto Klīniskajā universitātes slimnīcā (Toronto General Hospital). Rekomendāciju sniedza asoc. prof. Eva Strīķe; Dr. Ilze Seržante, neiroloģe, nerosonogrāfiste, šobrīd rezidente neirofizioloģijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), lai apgūtu ultrasonogrāfijas metodes Radboud Universitātes Neiroloģijas un neirofizioloģijas medicīnas centrā Nīderlandē. Rekomendāciju sniedza prof. Guntis Karelis; Dr.Ilze Prikule, ārste rezidente Mutes sejas žokļu ķirurģijā RAKUS un P. Stradiņa KUS, lai papildinātu zināšanas mutes vēža diagnostikā un terapijā Blenheim Head & Neck Unit at Churchill Hospital, Oksfordā, Lielbritānijā. Rekomendāciju sniedza Dr. med. Anna Ivanova; Dr.Rihards Vugulis, LU Traumatoloģijas un Ortopēdijas programmas rezidents, Latvijas Nacionālās hokeja izlases galvenais ārsts, lai apgūtu papildu zināšanas Ortopēdijas slimnīcā Slovēnijā (Valdoltra Ortopedska bolnišnica Ospedale Ortopedico). Rekomendāciju sniedza Dr. Inese Breide; Dr.Dita Dāle rezidente anestezioloģijā-reanimatoloģijā BKUS un P. Stradiņa KUS, un Dr.Līga Gabrāne, rezidente anestezioloģijā-reanimatoloģijā BKUS, praksei Stokholmā Karolinskas Universitātes slimnīcā Bērnu intensīvās terapijas nodaļā. Rekomendācijas sniedza Dr. Reinis Balmaks. Prakses laiks ir 2024. un 2025. gads.
Līdz katra gada 15. septembrim Ojāra Veides Fonds gaida medicīnas speciālistu pieteikumus atbalstam nākamajam periodam. 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju. Tās apjoms atkarīgs no finansējuma pamatojuma, bet nepārsniedz 5000 $. Ļoti nozīmīgu lomu valde piešķir sniegtajai rekomendācijai un pamatojuma vēstulei. Fonda valde izskata pieteikumus, kas iesniegti arī steidzamības kārtā ārpus noteiktā termiņa.
Ojāra Veides Fonda valdē sabiedriskā kārtā darbojas tā vadītājs reimatologs asoc. prof. Juris Lazovskis (Kanāda), zobārste Inese Flude (Kanāda) un farmakoloģe prof. Ingrīda Selga Šķetre, Latvijas goda konsule Kanādā Jaunskotijas provincē. Ekspriekšsēdis – prof. Kaspars Tūters (Kanāda) šobrīd ir kā fonda konsultants.
Fonds ir gatavs savu darbību paplašināt un aicina arī citus tautiešus to atbalstīt. Ojāra Veides fonds kopš tā dibināšanas ir reģistrēts Kanādā. Kā labdarības organizācijai tam ir nodokļu atlaides, kas šo fondu padara finansiāli izdevīgu ziedojumiem. Katrs ziedotājs, ieguldot 2500 Kanādas dolāru fonda darbībā, stiprinās Latvijas medicīnu un arī savu saikni ar Latviju. Fondam ir iespēja sekot līdz stipendiātu profesionālajai izaugsmei un vēstīt par to arī plašākai sabiedrībai. Ojāra Veides fonda stipendiātu pieredzes apraksti ir publicēti LĀZA Apkārtrakstā un arī citos plašsaziņas līdzekļos.
Fonds būs pateicīgs par jebkura apjoma ziedojumu. Vairāk informācijas par ziedojumu Kanādā reģistrētam Ojāra Veides Fondam iespējams saņemt pa e pastu: fludehome@gmail.com vai juris.lazovskis@nshealth.ca
Ojāra Veides stipendiju fondu 1999. gadā Kanādā dibinājusi Saskačevanas universitātes profesore Emma Irēne Groduma (1916-2007), kas testamentā novēlēja daļu mantojuma fonda izveidei, lai godinātu savu brāli LU medicīnas studentu Ojāru Kārli Veidi, kas zaudēja dzīvību Otrajā pasaules karā. Fonda darbību nodrošina ziedojumi. Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību.
Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā laza@lazariga.lv tālr. +371 29121922 www.lazariga.lv
Atbildot uz pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušiem nepatiesajiem apgalvojumiem par to, ka Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) nevēlas publiski izpaust tās profesionālās institūcijas – Ētikas komisijas lēmumu, kas pieņemts, izskatot iesniegumus par ārsta Edgara Medņa izteikumiem sociālajos tīklos, LĀB norāda uz normatīvo regulējumu, kas Latvijas Republikā nosaka personas datu aizsardzību un to izpaušanu tikai likumā noteiktajā kārtībā.
Ētikas komisija, Sertifikācijas padome, Izglītības komisija un Aroda tiesa ir LĀB profesionālās institūcijas, kas savā darbībā ir neatkarīgas. Tās ievēro normatīvo regulējumu, tai skaitā arī Vispārīgā datu aizsardzības regulā noteikto personas datu aizsardzību. Regulējums nosaka, ka Informācijas par personas pārkāpumiem apstrāde ir atļauta tikai uz tiesību aktu pamata, turklāt paredzot atbilstošas garantijas datu subjektu tiesībām un brīvībām (10. pants). Tādējādi personas dati par pārkāpumiem ir aizsargāti un tos var izpaust tikai likumā noteiktajā kārtībā.
LĀB sniedza sabiedrībai informāciju par saņemtajiem iesniegumiem, to nodošanu izskatīšanai profesionālajā institūcijā Ētikas komisijā, kuras lēmumi tiek pieņemti ārstu profesionālās disciplināratbildības ietvaros. Ja Ētikas komisija atzīst, ka ir izdarīts vai pieļauts ētikas pārkāpums, un nosaka sodu, uzskatāms, ka ārsts ir izdarījis disciplinārpārkāpumu un saņem disciplinārsodu. Arī par šādiem pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem informācija ir aizsargājama atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 10. pantam. Tā kā likums neparedz šādu datu publiskošanu un, turklāt, Ētikas komisijas sēdē E. Mednis kategoriski iebilda pret lēmuma publiskošanu, Ētikas komisijai nebija tiesiska pamatojuma lēmumu publiskot.
Lūdzam sabiedrību un medijus apzināties, ka Ētikas komisija savā darbībā ievēro normatīvo regulējumu, kas nekādā veidā nenozīmē, ka Ētikas komisija un LĀB kopumā vēlas slēpt sabiedrībai būtisku informāciju. Ētikas komisija darbojās atbilstoši Latvijas republikā noteiktajam Datu aizsardzības regulējumam.
Tomēr uzsveram, ka LĀB iestājās par informācijas atklātību un, ņemot vērā šo gadījumu un medijos izskanējušās dažādās interpretācijas, tai skaitā, klaji maldinošo informāciju, LĀB gatavos rosinājumu izmaiņām likumdošanā, kas sniegtu tiesisku pamatojumu LĀB profesionālo institūciju pieņemto lēmumu publiskošanai.
LĀB nosoda un stingri vēršas pret sabiedrības maldināšanu un kolēģu neētisku attieksmi vienam pret otru, tādēļ ir vērsusies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt E. Medņa publiskajos izteikumos izskanējušās naida runas pazīmes. Neskatoties uz saņemto lēmumu ar atteikumu ierosināt krimināllietu, LĀB savu viedokli nav mainījusi un pārsūdzēs šo lēmumu.
Maldu un dezinformācijas izplatītāji iegūst labumu no publicitātes un sabiedrības intereses, radot augsni dezinformācijai un piesaistot cilvēkus savam nepatiesajam viedoklim.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite Svarinska LĀB sabiedrisko attiecību konsultante
Ar dziļām skumjām un cieņu paziņojam par Dr. Sarmas Ilzes Lindenbergas aiziešanu mūžībā.
Dr. Sarma Ilze Lindenberga (1943–2024) bija izcila un sirsnīga ārste, kuras ieguldījums Latvijas medicīnā, īpaši bērnu neiroloģijā, paliks neaizmirstams. 1968. gadā viņa absolvēja Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti, sākot savu profesionālo ceļu. Pēc tam viņa specializējās neiroloģijā un narkoloģijā Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas kursos un uzsāka darbu Daugavpils rajona Ilūkstē, kur vietējā slimnīcā strādāja par neirologu un narkologu.
1971. gadā Dr. Lindenberga devās uz Maskavu, lai izietu specializāciju bērnu neiroloģijā, kas pavēra viņai jaunas profesionālās iespējas. No 1972. gada viņa strādāja Rīgā, Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas poliklīnikā, bet no 1973. gada — bērnu neiroloģijas nodaļā, kur viņa iedziļinājās savā īpašajā interesē — neonatoloģijā.
Ar nemitīgu vēlmi pilnveidoties un palīdzēt citiem, Dr. Lindenberga 1983. gadā atkārtoti apguva kvalifikācijas kursus bērnu neiroloģijā Maskavā. Viņas veltījums savam darbam un pacientiem padarīja viņu par vienu no nozares līderēm Latvijā. Viņa piedalījās Latvijas Bērnu neirologu biedrības dibināšanā un bija tās valdes priekšsēdētāja no 1998. līdz 2006. gadam. Dr. Lindenberga arī izveidoja apmācību programmas jauno bērnu neirologu rezidentūrai un to vadīja līdz 2006. gadam, sniedzot savas zināšanas un pieredzi nākamajām paaudzēm.
Dr. Lindenberga savas darba gaitas Bērnu Klīniskajā Universitātes slimnīcā noslēdza 2012. gadā, taču viņas atstātais mantojums turpinās dzīvot caur visiem, kam viņa ir palīdzējusi un ko ir iedvesmojusi.
Dr. Sarmas Ilze Lindenbergas kolēģi un pacienti viņu atcerēsies kā atsaucīgu, iejūtīgu un saprotošu cilvēku. Viņas empātija un profesionalitāte bija neatsverama palīdzība neskaitāmiem bērniem un viņu ģimenēm.
Mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību Dr. Lindenbergas ģimenei, draugiem un kolēģiem šajā sēru brīdī. Lai viņas gaišā piemiņa dzīvo mūsu sirdīs.
Latvijas Nacionālais teātris ir sagatavojis īpašo piedāvājumu medicīnas nozares darbiniekiem.
Piedāvājam iespēju iegādāties biļetes ar 30% atlaidi uz izrādēm oktobrī un novembrī: “Arī vaļiem ir bail” “Dzimusi vakardien” “Aizliegtais pianīns” “Heda Gablere. Atgriešanās”
Atlaidi iespējams aktivizēt “Biļešu paradīzes” internetvietnē vai biļešu kasēs, izvēloties atlaižu grupu MEDICĪNAS DARBINIEKS un ievadot personalizētu kodu: veseliba30
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
