JAUNUMI
In Memoriam Aivars Stengrevics
Plašais pasaules procesu redzējums un ārsta daudzpusīgās intereses bija saistītas ar onkoloģijas jomu.
Aivars Stengrevics bijis viens no prof. Veltas Brambergas skolniekiem, ilgus gadus vadījis LEKMI laboratoriju, kuras darbība bija saistīta ar onkoloģijas jomas zinātniskajiem pētījumiem. Aizstāvējis Dr.med. disertācijas darbu par limfogrāfijas diagnostisko izmantošanu onkoloģijā, kanilējot un kontrastējot sīkos limfvadus un limfmezglus. Faktiski limfogrāfiju var uzskatīt par mūsdienās plaši izmantotās sargmezglu kontrastēšanas un diagnostikas priekšteci, bez kuras nav iedomājama lielākā daļa krūts vēža un melanomas pacientu ķirurģiskā ārstēšana.
Daudzus jaunības gadus veltījis basketbolam gan Liepājā, gan vēlāk Rīgas Medicīnas institūta un citās mediķu komandās.
Ārsts vairāk kā 30 gadus ir konsultējis un operējis onkoloģiskos pacientus Latvijas Onkoloģijas centrā un dzimtajā Liepājā, bijis Latvijas Onkoloģijas centra galvenā ārsta vietnieks, ilgus gadus bijis viens no Latvijas Onkologu asociācijas vadītājiem un praktiskā darba darītājiem.
Aivars Stengrevics ir bijis modernā/mūsdienu vēža reģistra pamatlicējs Latvijā, to izveidojot līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu un vadot līdz 2008. gadam, pēc kura tas nonāca SPKC pārvaldībā.
Ir daudzu publikāciju un zinātnisku pētījumu autors, kā arī grāmatas „Onkoloģija ģimenes ārstam” autors, kur grāmatas priekšvārdā ir teikts: „Onkoloģiskā slimnieka liktenis un dzīvība pirmām kārtām atkarīga no ārsta, pie kura slimnieks vērsies vispirms un visbiežāk tas ir primārās aprūpes ārsts. Tā kā onkoloģisko slimnieku skaits joprojām ir liels un nākotnē nebūt nemazināsies, ārstiem jābūt gataviem sniegt šiem cilvēkiem iespējami optimālu palīdzību.„
Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!
LĀZA atbalsts Latvijas medicīnas studentiem 2021
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) jau 16 gadus iešķir Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju medicīnas studentiem, lai palīdzētu un atbalstītu viņus ceļā uz ārsta amatu. Šis ir arī profesora Ilmāra Lazovska 90 gadu jubilejas piemiņas gads. Kopējais stipendiju apjoms šogad ir 6 000 USD.
Stipendiātiem bija jāiesniedz savi pieteikumi atbilstoši nolikuma prasībām un jātiekas ar atlases komisiju. Klātienes tikšanos aizstāja saruna elektroniskajā vidē. Sarunā ar pretendentiem piedalījās LĀZA valdes locekļi: Dr. Kaspars Tūters (Kanāda), Dr. Zaiga Alksne-Phillips (ASV), Dr. Ēriks Niedrītis (ASV), Dr. Daina Dreimane (ASV), Medicīnas vēstures muzeja pārstāvis Mārtiņš Vesperis un Dr. Edīte Lazovska (Latvija). ZOOM semināru–atlasi vadīja LĀZA biroja vadītāja Kamena Kaidaka.
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju 1000 USD apjomā šogad ieguva četri Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti – Dārta Jakovicka (RSU/4 kurss), Katrīna Tomiņa (RSU/6 kurss) Marija Luīze Kalniņa (RSU/6) Kintija Gritāne (LU/4 kurss). Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda veicināšanas stipendijas (500 USD) ieguva Edgars Ķiecis (RSU/6 kurss), Laura Ramona Rozīte (RSU/4 kurss), Loreta Miļuna (RSU/5 kurss) un Lita Ķelpe (RSU/4 kurss).
Klātienes svinīgais sarīkojums, uz kuru aicināsim visus LĀZA stipendiātus, LĀZA biedrus un draugus, notiks tad, kad būs atcelti ar Covid pandēmiju saistītie ierobežojumi.
Atgādinām, ka līdz 15. septembrim Latvijas jaunie ārsti un zobārsti var pieteikties Ojāra Veides fonda stipendijām – atbalstam savai profesionālajai pilnveidei.
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds radies, godinot ārsta Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņu. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja ārsts Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī tā vadītājs. LĀZA aicina ziedot fonda sekmīgai darbībai, ko var ērti un ātri veikt caur lazariga.lv. Fondu finansiāli atbalsta arī Ojāra Veides Fonds, LĀZA biedri un citi ziedotāji.
Fonda mērķis ir atbalstīt vecāko kursu medicīnas studentu centienus apgūt ārsta profesiju un vēlmi strādāt savā profesijā Latvijā. Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medicīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā, stiprinot un uzlabojot medicīnisko aprūpi valstī. Stipendija 500-1000 USD apjomā tiek piešķirta 3-5 pretendentiem katru gadu. Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas. Pieteikumus izvērtē un lēmumu pieņem Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju komisija.
Plašāk par LĀZA un iespējām atbalstīt medicīnas izglītību www.lazariga.lv
LĀZA vieno ārzemēs un Latvijā dzīvojošos ārstus un zobārstus, kā arī citus veselības nozares profesionāļus, zinātniekus un darbiniekus kopējam mērķim – visiem spēkiem veicināt veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu, ārstu un zobārstu izglītību un sadarbību. To dibināja 1947. gadā Eslingenā trimdā devušies latviešu ārsti.
CPME paziņojuma projekts par digitālo zaļo sertifikātu
Eiropas Ārstu pastāvīgā komiteja (CPME) pārstāv nacionālās ārstu asociācijas visā Eiropā. Mēs esam pilni apņēmības piedāvāt medicīnas profesijas pārstāvju viedokli Eiropas Savienībai un Eiropas politikas veidotājiem, aktīvi sadarbojoties visdažādāko ar veselību un veselības aprūpi saistīto jautājumu jomā.
CPME atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu[1] izveidot digitālo zaļo sertifikātu, kas pierāda, ka persona ir vakcinējusies pret COVID-19, testa rezultāti bijuši negatīvi vai cilvēks atveseļojusies no COVID-19. Šis sertifikāts atvieglos iespēju droši un brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē, turklāt Eiropas ārsti uzskata, ka šis sertifikāts mudinās iedzīvotājus uzņemties atbildību par vakcīnas saņemšanu. Imunizācija ir indivīdam piemītošas tiesības un kopīga atbildība par labāku sabiedrības veselību.
Tai pašā laikā ES jānodrošina, lai diskriminācijai netiktu pakļautas personas, kuras vēl nav varējušas vakcinēties, vai tās, kuras nevar vakcinēt. Kaut arī vakcinācija lielākoties ir bez maksas, testēšanas pakalpojumu cenas var būt augstas. Tāpēc sertifikātu brīvas pārvietošanās veicināšanai vajadzētu izmantot tikai tad, kad visās ES dalībvalstīs būs nodrošināta vismaz pietiekama piekļuve tādiem testēšanas pakalpojumiem, kurus cilvēki var atļauties.
CPME uzsver arī vajadzību pēc stingriem drošības pasākumiem pacientu datu aizsardzībai un atsaucas uz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas kopīgo nostāju šajā saistībā.[2] Turklāt, izstrādājot sertifikātu, jāņem vērā arī tā falsifikācijas risks. Jau tagad ir kļuvuši zināmi vairāki viltotu COVID-19 testu sertifikātu pārdošanas gadījumi ceļotājiem.[3]
Galīgais lēmums par digitālo zaļo sertifikātu jāpieņem, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem un ņemot vērā privātuma un cilvēktiesību jautājumus.
CPME piekrīt tam, ka sertifikāts tiks izmantots kā pagaidu dokuments līdz brīdim, kad Pasaules Veselības organizācija (PVO) pasludinās COVID-19 pandēmiju par uzveiktu, bet mudina Eiropas Komisiju turpināt darbu, lai izstrādātu kopīgu Eiropas elektroniskās vakcinācijas karti izmantošanai parastajās imunizācijas programmās[4]. Visbeidzot, CPME atgādina, ka jau tagad lietošanā ir PVO Starptautiskais vakcinācijas vai profilakses sertifikāts (ICVP) un vēl ilgi pirms COVID-19 pandēmijas to prasīja ieceļošanai konkrētās valstīs ar paaugstinātu veselības apdraudējumu.
MĒRĶIS: Apspriešanai / TĒMA: Vakcinācija / AUTORS: CPME Sekretariāts / CPME NUMURS:CPME 2021/043 / DATUMS: 2021. gada 8. aprīlis
[1] Priekšlikums regulai par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (digitālais zaļais sertifikāts). Eiropas Komisija, 2021.
[2] EDAK EDAU kopīgā nostāja attiecībā uz digitālo zaļo sertifikātu. EDAK-EDAU, 2021.
[3] Eirpola brīdinājums par nelikumīgu viltus negatīvu COVID-19 testu sertifikātu pārdošanu. Eirpol, 2021.
[4] CPME politika vakcinācijas jautājumos. Eiropas Ārstu pastāvīgā komiteja (CPME), 2021
Aktualizē prognozi par nepieciešamajiem speciālistiem ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas, kuriem izmaksā finanšu atbalstu
Aktualizētas prognozes par nepieciešamajiem speciālistiem ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas, kuru piesaistei Veselības ministrija izmaksā finanšu atbalstu, lai nodrošinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Atbalstu var saņemt ārstniecības personas, kuras strādās kādā no Latvijas reģioniem un atbildīs izvirzītajiem nosacījumiem.
Cilvēkresursu nodrošināšanai reģionos naudas kompensācijas ārstniecības personām tiek izmaksātas Veselības ministrijai īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” Nr. 9.2.5.0/17/I/001. Ik gadu projekta ietvaros notiek rezultātu izvērtēšana un informācijas apkopošana, kādi speciālisti un cik daudz būs nepieciešami turpmāk.
Pēc apkopotās informācijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) šā projekta ietvaros kopumā piesaistīti 82 speciālisti, no kuriem pagājušā gada laikā 62. Turpmākajos gados prognozēta tendence nepieciešamo speciālistu skaitam NMPD brigādēs reģionos nedaudz pieaugt – no 20 līdz 25 ārstniecības personām katrā no reģioniem.
Naudas kompensāciju izmaksā ģimenes ārstiem, kuri strādās ārpus Rīgas. Tajā skaitā, veicinot ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu, finanšu atbalstu izmaksā par ģimenes ārsta prakses nodošanu/pārņemšanu. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem (NVD) datiem, katrā no Latvijas reģioniem ir vairāki desmiti ģimenes ārstu prakses, kurās primāro veselības aprūpi iedzīvotājiem nodrošina ģimenes ārsts, kurš ir sasniedzis pensijas vecumu. Ja prakse tiek nodota jaunajam speciālistam, naudas kompensāciju saņem abi ārsti – pensijas vecuma ģimenes ārsts par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu, savukārt jaunais ģimenes ārsts par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes pārņemšanu. Projekta ietvaros līdz šim notikušas 18 ģimenes ārstu prakses pārņemšanas. Ģimenes ārsti var saņemt finanšu atbalstu arī kā jaunie ārsti speciālisti reģionā (bez prakses pārņemšanas).
Pirmo reizi naudas kompensācija tika izmaksāta zobārstam, kurš sācis strādāt ārpus Rīgas. Zobārstam ir jābūt līgumam ar NVD par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas jānodrošina noteiktā apjomā.
Savukārt, piemēram, psihoneiroloģiskajās slimnīcās ārpus Rīgas piesaistītas kopumā 233 dažādas ārstniecības personas, no kurām pērnā gada laikā 68. Prognozējot nepieciešamo ārstniecības personālu šogad, slimnīcas norādījušas, ka tām būtu nepieciešams tāds speciālists kā mākslas terapeits.
Nosacījumi paredz, ka ārstniecības personai – kompensācijas saņēmējam – reģionā jāstrādā vismaz piecus gadus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu jomā pilnas slodzes apmērā. Saskaņā ar esošo kārtību naudas kompensāciju var saņemt:
• ārsts speciālists,
• zobārsts,
• ārsta palīgs,
• medicīnas māsa,
• māsas palīgs,
• vecmāte,
• fizioterapeits,
• ergoterapeits,
• zobu higiēnists,
• zobārsta asistents (zobārstniecības māsa),
• ģimenes ārsta prakse reģionā – pensijas vecuma ģimenes ārsts, kas nodod praksi, un jaunais ģimenes ārsts, kas pārņem praksi.
Ārstam speciālistam un zobārstam jāatbilst nosacījumam, ka ārpus Rīgas viņš profesijā nav strādājis 2017. gada 24. martā, kas ir diena, kad stājās spēkā MK noteikumi Nr. 158. par šā atbalsta izmaksas kārtību. Savukārt pārējās ārstniecības personas var saņemt atbalstu, ja šajā dienā nav strādājušas kādā no minētajām profesijām Latvijā. Šis nosacījums ieviests, lai slimnīcām, NMPD, ģimenes ārstu praksēm u.c. ārstniecības iestādēm reģionos piesaistītu papildu ārstniecības personālu.
Lai pretendētu uz atbalstu, ārstniecības personai jāaizpilda pieteikums, kuram jāpievieno darba līguma kopija, savukārt ģimenes ārstiem par prakses pārņemšanu – abpusēji parakstīts pieteikums un NVD izziņa. Pieteikumu veidlapas un kontakti jautājumiem pieejami talakziglitiba.lv mājas lapā: Kompensācijas ārstniecības personām par darbu reģionos|talakizglitiba.lv
Nepilnu trīs gadu laikā ārstiem, māsām un citām ārstniecības personām naudas kompensācijās izmaksāti 6,25 miljoni eiro, vidēji 10 tūkstoši katram speciālistam. Pretendentu atlases periods sākās 2018. gada maijā un plānots līdz 2023. gada 31. jūlijam vai līdz pieejamā finansējuma apguvei. Kopējais finansējums ir teju 10 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka papildu speciālistu piesaistei Rīgā šā gada februārī Veselības ministrija sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu “Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai” Nr. 9.2.7.0/21/I/001. Projekta ietvaros naudas kompensāciju izmaksā:
• māsām,
• māsu palīgiem,
• ārstu palīgiem,
• ģimenes ārsta praksei Rīgā (pensijas vecuma ģimenes ārstam un jaunajam ģimenes ārstam par prakses nodošanu/pārņemšanu).
Māsām un māsu palīgiem jāstrādā kādā no lielajām slimnīcām Rīgā, ārstu palīgiem NMPD. Speciālistiem jāatbilst nosacījumam, ka viņi nav strādājuši kādā no atbalstāmajām profesijām 2020. gada 12. martā, kas ir ārkārtējās situācijas izsludināšanas diena Covid – 19 izplatības dēļ. Lai saņemtu atbalstu, ārstniecības personai jāaizpilda pieteikums, kuram jāpievieno darba līguma kopija.
Pieteikumu pieņemšana no ārstniecības personām sākās februārī un plānota līdz 2023. gada 30. septembrim vai līdz pieejamā finansējuma apguvei. Kompensāciju izmaksai pieejami 3 miljoni eiro. Pieteikumu veidlapas un kontakti jautājumiem pieejami talakizglitiba.lv mājas lapā: Kompensācijas ārstniecības personām Rīgā | talakizglitiba.lv
Apsveicam!
Apsveicam Rīgas Stradiņa universitātes asoc. profesoru Oļegu Sabeļņikovu, kas ievēlēts par Eiropas Medicīnas speciālistu apvienības Anestezioloģijas sekcijas (Anaesthesiology Section of European Union Medical Specialities – UEMS EBA) prezidentu.
Tas ir nozīmīgs sasniegums Latvijas medicīnai un liela atzinība tās profesionāļiem. Otra pretendente uz prezidenta amatu bija prof. Sibylle Kietaibl no Vīnes (Head of the Department of Anesthesiology and Intensive medicine of the Evangelical Hospital Vienna).
Mediķi aicina prezidentu iestāties par finansējuma palielināšanu veselības nozarei
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācijas (LMa) pārstāvji šodien, 5. maijā, neklātienē tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai vērstu uzmanību uz valdības plāniem nākamajos gados samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu. Vienlaikus veselības nozares profesionālās organizācijas aicināja prezidentu uzsākt publisku diskusiju par nulles budžeta veidošanu – valsts prioritāšu un visu izmaksu pozīciju atklātu pārskatīšanu.
“Veselības nozare vēršas pie Valsts prezidenta, jo līdzšinējā nesaprātīgā politiķu attieksme draud jau šogad un nākamajos gados radīt, iespējami, smagāko un visaptverošāko krīzi veselības aprūpes nozarē kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ja šovasar netiks pieņemti kardināli un veselības nozarei labvēlīgi lēmumi, tad mums neatliks nekas cits, kā lemt par premjera un valdības demisijas pieprasīšanu, kā arī jau rudenī atkal gatavoties mediķu protestiem,” tiekoties ar Valsts prezidentu sacīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
LĀB, LJĀA un LMa tikšanās laikā vērsa uzmanību, ka jau gadu Latvijas iedzīvotāji praktiski nesaņem plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, bet mediķi, kuru vidējais vecums ir vairāk nekā 50 gadi, ir izdeguši. Tāpat organizāciju pārstāvji brīdināja Valsts prezidentu, ka turpinot sistēmas badināšanu, ir gaidāms mediķu emigrācijas vilnis, īpaši – māsu un jauno ārstu.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece: “Jau 2019. gadā mediķi rosināja Saeimu un valdību sākt darbu pie nulles budžeta, jo nav jābūt finansistam, lai būtu skaidrs, ka šajā valstī jau gadu desmitiem nauda tiek apzināti šķērdēta pilnīgi absurdām lietām, tā vietā, lai to novirzītu, piemēram, Latvijas iedzīvotāju veselībai. Šķiet mēs dzīvojam paralēlās realitātēs. No vienas puses mums ir vairāk naudas nekā jebkad, bet no otras puses – Saeimas Sociālo un darba lietu komisija spriež, ka nevaram atrast 400 tūkstošu eiro onkoloģijas pacientiem…”
Sarunas laikā tika uzsvērts, ka veselības aprūpes nozarē strādā gudri cilvēki ar plašu redzesloku un zināšanām par to, kas notiek citās valstīs. Tepat kaimiņos ir Igaunija, kuras valsts budžets ir līdzīgs Latvijas, bet situācija veselības aprūpē ir kā diena pret nakti. Turklāt visās jomās – gan kopējā naudas apjomā, kas tiek novirzīts veselības nozarei, gan vienam pacientam atvēlētais finansējums, gan mediķu algas. Daudz labāka situācija ir arī Lietuvā un arī citās Austrumeiropas valstīs. Piemēram, tāda nelielas valstis kā Slovākija ne tikai no Eiropas Atveseļošanās un noturības plānā panākušas daudz lielāku kopējo finansējumu – 7,6 miljardi eiro, bet arī jau definējušas, ka būtiska tā daļa tiks novirzīta tieši veselības aprūpes sistēmas pilnveidei.
“Tā vietā, lai šajā smagajā cīņā ar pandēmiju no valsts saņemtu lojalitāti, politisku, tiesisku un finansiālu atbalstu, veselības aprūpē strādājošajiem ir bijis nemitīgi jācīnās par savām tiesībām un katru papildu eiro. Tā tas bija 2019. un 2020. gadā, gan ar atalgojuma palielināšanu, gan Covid-19 piemaksām. Un tā tas ir arī ar jauno veselības aprūpē strādājošo atalgojuma modeli, kura izstrādē mediķi starp dežūrām pavadīja gadu, lai valdība to noraidītu 20 minūtēs… Vēlamies atgādināt, ka tieši mediķi Covid-19 pandēmiju ir iznesuši un turpina iznest uz saviem pleciem, vienlaikus mēģinot sakārtot arī veselības aprūpes nozari un, patiesību sakot – darot politiķu darbu!” sarunas laikā uzsvēra Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.
Nozares pārstāvji prezidentam sacīja, ka mediķi vēlas redzēt skaidru vismaz piecu gadu plānu, kurā precīzi iezīmēts finansējums veselības aprūpes nozarei un tajā strādājošo atalgojumam. Lai to panāktu, Saeimai, ministrijām un valsts iestādēm ir jāsāk sadarboties un koordinēti strādāt vienota mērķa labā.
Latvijas Ārstu biedrība piešķīrusi Goda zīmi “Tempus Hominis” ārstam Oļegam Šubam
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) piešķīrusi otrās pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” („Cilvēka laiks”) Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājam un Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekam, dr. Oļegam Šubam par izciliem sasniegumiem medicīnā, kā arī nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpē un cilvēku dzīvību glābšanā Covid-19 pandēmijas laikā.
“Dakteris Oļegs Šuba vēl pirms Covid-19 pandēmijas sevi pierādījis kā talantīgu ārstu un klīnikas vadītāju, kas arī ierobežota finansējuma apstākļos spējis Latvijas veselības aprūpē un pacientu ārstēšanā ieviest mūsdienīgus un efektīvus risinājumus. Viņa spēja pandēmijas laikā pārvarēt vissmagākos profesionālos un cilvēciskos izaicinājumus tikai vēlreiz apliecina, ka viņš ir pelnījis saņemt šo goda zīmi, kā savu kolēģu, pacientu un visas sabiedrības dziļākās cieņas apliecinājumu,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
O. Šuba ir viens no Latvijas vadošajiem reanimatologiem anesteziologiem, kura vadītā klīnika Latvijas lielākajā slimnīcā RAKUS uz pandēmijas laiku pārtapusi nāvējošā vīrusa smagāko pacientu ārstēšanas vietā. Viņš ir viens no ekspertiem, kuri strādāja arī pie Covid-19 ārstēšanas vadlīnijām, jeb rekomendācijām Latvijā. Tāpēc viņa kā eksperta padomu lūdz, gaida un novērtē ne tikai kolēģi visās Austrumu slimnīcas Covid-19 nodaļās, bet arī Stradiņa slimnīcā, Daugavpils, Liepājas, Vidzemes un citās reģionālajās slimnīcās.
“Mēs slimnīcā esam pieredzējuši, ka veselas ģimenes aiziet bojā — divi cilvēki vai pat vairāk. Traģiski. Šī slimība ir krievu rulete — neviens nezina, vai viņu skars viegli vai smagi un kādas būs komplikācijas. Tāpēc nepieciešama kolektīvā atbildība, apzinīga attieksme…” intervijā žurnālam “Ir” šogad februārī sacīja pats dr. Oļegs Šuba.
Savukārt viņa kolēģi RAKUS atzīst, ka situācija darba vidē, kur strādā Oļegs Šuba ir ļoti saspringta – pazudusi robeža starp dienu un nakti, robeža starp darbadienu un brīvdienu. RAKUS kolēģi: “Mediķis, kuram ir trīs bērni, divi skolas vecuma un sešgadnieks, un arī sieva ir ārste, arī pats pagājušā gadā saskārās ar izdegšanu. Taču, tikko tas bija iespējams, atgriezās savā klīnika, lai visus spēkus, pieredzi un zināšanas atkal veltītu Covid-19 virusinfekcijas skarto cilvēku dzīvību glābšanai.”
LĀB Goda zīmes nodibinātas 2009. gadā kā oficiāls atzinības un pateicības izteikums par sasniegumiem pasaules vai Latvijas medicīnas attīstībā, kā arī par izcilu ieguldījumu Latvijas medicīnā un tās attīstībā. Goda zīme var tikt pasniegta arī medicīnas darbiniekiem par sevišķiem nopelniem klīniskajā darbā, kā arī citu darbības jomu pārstāvjiem par ievērojamu atbalstu medicīnas nozarei Latvijā.
Par LĀB
LĀB dibināta 1988. gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. Biedrība sadarbojas ar Lietuvas Ārstu biedrību, Igaunijas Ārstu biedrību, Baltijas un Vācijas Ārstu biedrību. LĀB ir WMA (Pasaules Medicīnas asociācijas), CPME (Eiropas pastāvīgās ārstu komisijas) un UEMS (Eiropas medicīnas speciālistu asociācijas) biedrs. LĀB pārstāvji piedalās Saeimas komisiju sēdēs likumprojektu izstrādē, diskutējot par likumprojektiem, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus. Biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministriju dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kuri cieši skar profesionālos jautājumus. LĀB biedri un valdes locekļi darbojas Veselības ministrijas Stratēģiskajā padomē un Galveno speciālistu institūcijā. Tāpat biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm – Veselības inspekciju, Veselības ekonomikas centru u.c. Latvijas Ārstu biedrība sadarbojas ar citām medicīnas profesionālajām organizācijām: Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Farmaceitu biedrību.