Latvijas veselības aprūpes nozare jau vairāk nekā 30 gadus cieš no hroniska finansējuma un cilvēkresursu trūkuma, un to neatrisinās neviena reforma, šodien, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un veselības ministri Līgu Meņģelsoni, uzvēra Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāvji.
“Latvijas veselības aprūpe, iespējams, piedzīvojusi tik daudz reformu, kā neviena cita nozare mūsu valstī, ja nu vien vēl izglītības. Turklāt tas darīts bez papildu finansējuma piešķiršanas. Lieki teikt, ka ne viena no tām nav devusi jūtamu rezultātu. Veselības aprūpes pieejamība arvien samazinās un mēs strauji dodamies maksas veselības aprūpes virzienā. Pašlaik mūsu valstī invaliditātes pabalstu saņem vairāk nekā 211 tūkst. cilvēku, un iemesls tam ir savlaicīgas un mūsdienīgas veselības aprūpes nepieejamība. Latvijas cilvēku veselīgi nodzīvoto gadu skaits un vidējais mūža ilgums ir viens no zemākajiem, bet hroniski slimo cilvēku un pāragro nāvju skaits – viens no augstākajiem Eiropā. Savukārt bērnu dzimstība ir dramatiski zema. Mūsu nācija noveco un strauji izmirst, tādejādi zaudējot gan savu ekonomisko konkurētspēju, gan spēju sevi aizsargāt!” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā (ES) un 2023. gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Attiecīgi Igaunijā jau pašlaik veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9%. Samazinājums ir arī absolūtajos skaitļos – no 2 miljardiem eiro 2022. gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024. gadā.
Saskaņā ar OECD jaunākajiem datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēl nedaudz vairāk par 1500 eiro, kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā ES vidējais līmenis. Salīdzinājumam Igaunija un Lietuva tie vairākus gadus ir – 2000 – 2200 eiro. Lai Latvija panāktu kaimiņus un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, saskaņā ar valdības pieņemtajām “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” veselības aprūpes nozarei būtu jānovirza 6,5% no IKP, bet Latvijas valdības tēriņiem nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) – aptuveni 15%.
Ārsta speciālista algas mēneša likme Latvijā – 1555 eiro, vecākā rezidenta – 1506 eiro. Salīdzinājumam – Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme – 2721 eiro, bet vecākā rezidenta – 2521 eiro. Vācijā un Lielbritānijā, uz kuru visbiežāk dodas strādāt mūsu ārsti mēneša algu likmes ir sekojošas: Lielbritānijā jaunais ārsts speciālists mēnesī saņem no 7 līdz 10 tūkst. eiro, bet Vācijā no 7 līdz 8,5 tūkst. eiro. Attiecīgi vecākais rezidents Lielbritānijā par savu darbu tiek atalgots ar 5 tūkst. eiro, bet Vācijā ar 6,5 tūkst. eiro mēnesī.
“Zemais nozares finansējums novedis arī pie hroniska cilvēkresursu trūkuma. Trūkst gan ārstu, gan māsu, gan cita ārstniecības personāla. Paaudžu nomaiņa un jauno ienākšana nozarē ir nepietiekama, saskaņā ar LJĀA nesen veikto jauno ārstu aptauju 25% jauno speciālistu pašlaik jau nopietni apsver iespēju doties strādāt uz ārzemēm, bet 12% jau ir pieņēmuši lēmumu veidot karjeru citur. Svarīgi atzīmēt, ka jauno ārstu īpatsvars Latvijā ir ļoti zems un 50% no visiem ārstiem mūsu valstī ir vismaz 50 gadus veci, bet 2/3 ģimenes ārstu ir pirmspensijas vecumā,” skaidro LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,3 ārsti, Lietuvā – 5. Tas nav salīdzināms ar ārstu skaitu Rietumeiropā – Francijā – 6,5 ārsti, Itālijā – 8 ārsti. Turklāt kopējais sabiedrības veselības stāvoklis Latvijā ir daudz sliktāks, nekā Rietumeiropā. Arī māsu skaits Latvijā ir dramatisks – 4,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Lietuvā – 9,4 , Igaunijā – 6,6. Skandināvijas valstīs tās ir 15-17 māsas! Latvijā pašlaik trūkst vismaz 4000 māsu un māsu palīgu!
Veselības aprūpes nozares speciālisti aicināti līdz šā gada 21.martam pieteikties digitālās izaugsmes meistarklasēm “Cilvēcīgi par tehnoloģijām”. Dalība programmā ir bez maksas, attālināti un ar iespēju noskatīties nodarbību ierakstus.
Apmācību saturu veido vairāki temati: pacienta pieredzes dizains, datu apstrāde veselības aprūpē, digitālie rīki veselības aprūpē, mūsdienās pieejamās tehnoloģijas.
Meistarklašu rīkotāji “Riga TechGirls” informē, ka, noslēdzot katru no tematiem, plānota praktiskā darbnīca, kuras laikā mentoru pavadībā būs iespējams pielietot vai padziļinātāk apgūt kādu digitālo prasmi. Kopumā notiks 24 nodarbības un 4 darbnīcas martā, aprīlī, maijā un jūnijā. Mācībām iespējams pieteikties līdz 21. martam un tās notiks divas reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās plkst. 18.00-20.00, praktiskās darbnīcas notiks četrās atsevišķās sestdienās 2 stundu garumā. Mācības notiks attālināti. Pēc apmācību sekmīgas pabeigšanas tiks izsniegta apliecība.
Pēc organizētāju paustā, mācību saturs veidots tā, lai veselības aprūpes speciālisti iegūtu ne tikai teorētiskas, bet arī ļoti praktiskas zināšanas, kā savā darbā izmantot dažādus digitālos rīkus, lai atvieglotu un uzlabotu ikdienas profesionālo darbību. Programmas tapšanā sadarbojušies veselības aprūpes un IT sektorā strādājošie, ievērojot digitālo kompetenču starptautiskos standartus un nozares rekomendācijas, uzsver organizētāji.
Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2022”svinīgā ceremonija būs skatāma1.aprīlī plkst. 22.00. kanālā ReTV. Pasākumā balvas tiks pasniegtas 15 nominācijās, būs arī vairākas speciālbalvas. Latvijas Ārstu biedrība balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad pasniegs diviem izciliem ārstiem – anestezioloģeiun reanimatoloģei Vijai Cerai un fiziologam un kardiologam Vilnim Dzērvem – Tālutam.
Vija Cera ir izcila, nesavtīga un savā laikā vadošā savas nozares speciāliste, specializētas septisko un toksikoloģisko pacientu reanimācijas aizsācēja Latvijā. Bijusi Rīgas 5. slimnīcas nodaļas vadītāja, kā arī vadījusi Gaiļezera slimnīca nodaļu. Ilgstoši bijusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas centra vadītāja un virsārste (1987-2015). Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1998). Apbalvota ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2010) un ir LĀB goda biedre(2016).
Vilnis Dzērve – Tāluts ir Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks, viņa virsvadībā tapuši starptautiski atzīti sirds un asinsvadu slimību un to riska faktoru epidemioloģiskie pētījumi, kas nozīmīgi Latvijas sirds un asinsvadu slimību profilakses programmu veidošanā. V. Dzērve-Tāluts ir vairāk nekā 200 zinātnisku publikāciju autors, tai skaitā publikācijām un pētījumu protokoliem par meldonija klīniskajiem pētījumiem kardioloģijā. Vairāku Latvijas Ārstu kongresu zinātniskais vadītājs. 2018. gadā saņēmis D.H. Grindeļa balvu par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā. LĀB valdes loceklis (2010-2022), viceprezidents (2010-2018). Saņēmis Atzinības krusta 4. šķiru (2012). Apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2011) un ir LĀB godabiedrs (2022).
“Gada balva medicīnā 2022” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu desmit nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2022”, “Gada ārsts speciālists 2022”, “Gada zobārsts 2022”, “Gada ārsta palīgs 2022”, “Gada farmaceits 2022”, “Gada māsa 2022”, “Gada māsas palīgs 2022”, “Gada vecmāte 2022”, “Gada funkcionālais speciālists 2022” un “Gada slimnīca 2022”. Balsot var līdz 24. februārim www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina
Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2022”, “Gada cilvēks medicīnā 2022”, “Gada notikums medicīnā 2022” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2022” par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.
„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS „Grindeks” un AS „Olainfarm”.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) nosūta vēstuli, kurā aicina valsts augstākās amatpersonas nekavējoties tikties par veselības aprūpes finansējumu šim un nākamajiem gadiem.
Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam LR Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam LR finanšu ministram Arvilam Ašeradenam LR veselības ministrei Līgai Meņģelsonei LR Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Ingai Bērziņai LR Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Jānim Reiram
Par valsts augstāko amatpersonu tikšanos ar veselības aprūpes nozarē strādājošajiem
Ņemot vērā plānoto Latvijas ekonomikas transformāciju, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) aicina Valsts prezidentu, Saeimu, Ministru prezidentu un valdību uz kopīgu tikšanos, lai nekavējoties pārrunātu plānoto valsts finansējumu veselības nozarei šogad un nākamajos gados, un tā ietekmi uz sabiedrības veselību, valsts ilgtspējīgu attīstību un drošību.
Veselības nozarē strādājošo organizācijas uzskata, ka izeju no kritiskās situācijas nozarē ir iespējams rast tikai visiem apsēžoties pie viena galda un kopīgi meklējot efektīvus risinājumus. Tāpēc aicina valsts augstākās amatpersonas iespējami ātri rast iespēju visiem tikties klātienē, lai 2023. gada un nākamie valsts budžeti risinātu, nevis padziļinātu problēmas veselības aprūpes nozarē.
LĀB prezidente Ilze Aizsilniece LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs LĢĀA prezidente Sarmīte Veide LMa prezidente Dita Raiska
Šā gada 25.-27. maijā Rīgā ATTA centrā norisināsies Eiropas Ultrasonogrāfijas kongress – EUROSON 2023, kur tiks apskatītas visas medicīnas nozares, kurā tiek izmantota ultrasonogrāfija. Šī pasākuma ietvaros tiek rīkota arī pirmskongresa skola 24. maijā ATTA centrā, kur paralēli padziļināti iespējams apgūt:
(I) Muskuloskeletālo US ar prof. Carlo Martinoli.
(II) Elastogrāfiju ar prof. Richard Barr.
Reģistrējies!
Aicinām reģistrēties jau tagad un izmantot agrīnās reģistrācijas iespējas, kas pieejamas līdz 28. februārim. Reģistrējieties vietnē www.euroson2023.com/register/
Līdz 15/02/2023 pieejams atlaižu kods ar 15% atlaidi: EUROSON15%
Iesniedz tēzes!
Pagarināts tēžu iesniegšanas termiņš – līdz 15. februārim gaidām tēzes, sniedzot iespēju prezentēt savus pētījumus ultrasonogrāfijā www.euroson2023.com/submit-abstract/ . Ja tēzes tiks akceptētas, reģistrējoties atlaide 50%.
Nenokavē iespēju piedalīties lielākajā Eiropas Ultrasonogrāfijas speciālistu kongresā tepat Rīgā!
LĀB: Valsts finansējums veselības aprūpei ir nāves spriedums valsts apmaksātai medicīnai
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) valde uzskata, ka valdības plānotais valsts budžeta finansējums veselības aprūpei 2023. un 2024. gadā nolemj nozari smagai stagnācijai un ir nāves spriedums valsts apmaksātai veselības aprūpei. Pretēji “Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam”, kā arī priekšvēlēšanu laikā dotiem solījumiem – veselības nozares finansējums šogad un nākamajos gados ne tikai nepieaugs, bet samazināsies, turpinot graut sabiedrības veselību, kas ir valsts pastāvēšanas un labklājības pamats.
“Šogad un nākamgad Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums, kas jau pašlaik ir zemākais Eiropas Savienībā, noslīdēs zem 4% no IKP. Attiecīgi Igaunijā jau pašlaik veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9%. Ar esošo veselības aprūpes finansējumu Latvijā jau gadiem ir izveidojusies neatrisināma dilemma – slimnīcu vadītāji nespēj nodrošināt visas nepieciešamās mūsdienīgās zāles un tehnoloģijas klīnikās strādājošajiem ārstiem, kas savukārt nespēj pilnvērtīgi veikt ārsta pienākumu – pacientam nodrošināt iespējami labāko ārstniecību. Šajā un nākamajā gadā paredzētais finansējums draud ar veselu slimnīcu nodaļu un ārstu prakšu slēgšanu, kā arī strauju pārreju uz maksas medicīnu,” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēlē vien 1384 eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs starp ES valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā ES vidējais līmenis. Salīdzinājumam Igaunija viena sava iedzīvotāja veselībā gadā investē 2327eiro, bet Lietuva – 2302eiro. Tas liedz Latvijas iedzīvotājiem pieeju mūsdienīgai ārstēšanai un zālēm, kas pieejamas citu ES valstu pilsoņiem, tādejādi turpinot būtiski pasliktināt mūsu cilvēku dzīves kvalitāti un sekmē emigrāciju uz citām valstīm.
“LĀB uzstājīgi aicina valdību neuzsākt Latvijas ekonomisko transformāciju ar veselības sektora sagraušanu, bet kopīgi izstrādāt un veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai valdības izdevumi veselības aprūpei pieaugtu vismaz līdz 6,5% no IKP un Latvijas valdības tēriņi nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) tuvinātos ES vidējam rādītājam – 15%,” uzsver LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš.
Lai jau 2035. gadā Latviju mēs nevarētu uzskatīt par izmirstošu valsti, mums nekavējoties ir jādomā par veselības ekonomiku un investīcijām mūsu cilvēku veselībā, jo aizvadītajos gados Latvijai nav izdevies veselības aprūpē sakārtot pat lietas, kas neprasa būtiskus finanšu ieguldījumu, piemēram, slimnīcu pārvaldību un primāro aprūpi – ģimenes ārstu pieejamību.
“Gan onkoloģijas, gan reto slimību pacientu biedrību pārstāvji jau valdībai atkārtoti norādījuši, ka pieņemto plānu realizācijai netiek atvēlēts atbilstošs finansējums. Tas pats attiecas un jauno veselības aprūpē strādājošo atalgojumu modeli, kas bez papildus budžeta līdzekļu piešķiršanas ir bezjēdzīgs. Lielā darba slodze un ilgstošs stress rada neizbēgamu profesionālu un emocionālu izdegšanu gan ārstiem, gan ārstu palīgiem un māsām. Savukārt pārstrādājies un ilgstoši nenovērtēts cilvēks agri vai vēlu izvēlas meklēt darbu privātajā sektorā vai dodas prom no Latvijas. Tā gadā Latvija vidēji zaudē 150 līdz 200 ārstu un simtiem māsu, bet vēl vairāk iedzīvotāju, kas dodas dzīvot uz valstīm, kas spēj nodrošināt cilvēka cienīgu un mūsdienīgu veselības aprūpi,” uzsver LĀB viceprezidente prof. Angelika Krūmiņa.
Atgādinām, ka Latvijas Ārstu biedrība un citas veselības aprūpes profesionāļu un pacientu organizācijas ar politiskajām partijām pirms 14. Saeimas vēlēšanām parakstīja Sadarbības memorandu, kurā vienojās par kopējiem mērķiem un konkrētiem uzdevumiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā. Viens no tiem bija kopīgi sadarboties tādas veselības aprūpes politikas un publiski finansētas veselības aprūpes sistēmas veidošanā, kas visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm, uzlabotu slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, celtu pacientu aprūpes kvalitāti.
Latvijas Medicīnas fonds (LMF) izsludina pieteikšanos stipendijām mācību braucieniem 2023. un 2024. gadā!
5. vai 6. kursa medicīnas studentiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai studentiem. Stipendijas mērķis ir palīdzēt Latvijas medicīnas studentiem papildināt zināšanas dažādās ārzemju augstskolās un zinātniskās laboratorijās ES vai Amerikā 1- 2 mēnešu garumā. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 3000 USD
Pieteikumus līdz 15. maijam sūtīt LMF valdei (lmf.latvia@gmail.com) un LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam (cc: dainis.krievins@stradini.lv) ar tēmas norādi “LMF stipendija studentiem 2023/24”
Rezidentiem un jaunajiem ārstiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai ārstiem. Stipendija ir plānota studiju ceļojumiem uz ES vai Ameriku 1- 6 mēnešu garumā tiem, kasvēlas apgūt jaunas, līdz šim Latvijā nepielietotas vai mazpielietotas ārstēšanas metodes, Latvijai trūkstošas un pašreiz aktuālas specialitātes. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 6000 USD. Pieteikumus līdz 15. maijam sūtīt LMF Valdei (lmf.latvia@gmail.com) un LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam (cc: dainis.krievins@stradini.lv) ar tēmas norādi “LMF stipendija ārstiem 2023/24”
Nu jau 30 gadus Latvijas Medicīnas fonds (LMF) piešķir stipendijas jauno ārstu un studentu profesionālajai pilnveidei starptautiskās klīnikās un augstskolās. Līdz 2023. gadam piešķirtas 68 stipendijas, bet kopējais stipendiju apjoms ir 340 000 USD.
Latviešu ārsti no ASV profesori Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV) tūlīt pēc Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa Fondu izveidoja ar ļoti konkrētu mērķi – atbalstīt Latvijas medicīnu un kolēģus. Kopš 2016. gada LMF piešķir stipendijas arī rietumu jauniešiem, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar medicīnu, lai viņi var iepazīties ar Latvijas veselības aprūpes iestādēm un gūt praktisku pieredzi.
LMF vienmēr ir atbalstījis ar finansiālu ziedojumu arī visus Latvijas ārstu kongresus, bet 2022. gadā ar vairāk nekā 150 000 USD atbalstīja Ukrainu un Ukrainas bēgļus.
Ikgadējās LMF stipendijas pasniegs fonda dibinātāji Bertrams Zariņš un Kristaps Zariņš jūlija sākumā Rīgā, Dziesmu un deju svētku laikā.
Informācija par prasībām pretendentiem ir LĀZA mājaslapā sadaļā Stipendijas un LMF mājaslapā http://latvianmedicalfoundation.org/ sadaļā Education.
(in memoriam Ojārs Uldis Aleksis 29.03.1923-11.01.2023)
Kad šīs zemes ceļi izstaigāti, dvēsele aiziet debesīs. Kopā ar baltajām ziemas dienām no mums aizgājis arī ārsts Ojārs Uldis Aleksis. Laipnība, godaprāts, savaldība un reizē arī strikta neiecietība pret meliem, viltu un netaisnību, cieņa, galantums, draudzība, gudrība, profesionālisms, nesavtība, uzņēmība un atkal un atkal cilvēcība. Un gribētos vēl rakstīt visas tās labākās īpašības, kādas vien var savā vārdu krājumā atrast, lai pēc iespējas pilnīgāk raksturotu cilvēku, kurš savā garajā mūžā tik daudziem ir bijis blakus, tik daudziem palīdzējis, tik daudzus glābis.
Ojārs Uldis Aleksis dzimis 1923. gada 29. martā Rīgā mežziņa un skolotājas ģimenē. Uzaudzis Kupravā un Dzērbenē. 1936. gadā beidzis Dzērbenes 6-klasīgo pamatskolu, tālāk mācījies Cēsu valsts ģimnāzijā, kas atradās Bērzainē pie Gaujas ielejas. Viņa latviešu valodas skolotājs bija ārsta Nikolaja Skujas, Ulda Alekša vēlāko gadu kolēģa un drauga, tēvs Aleksandrs Skuja – izcils pedagogs un vairāku mācību grāmatu autors, Jāņa Endzelīna domubiedrs. 1941. gada 15. jūnijā, jau padomju okupācijas varas apstākļos, beidzis Cēsu valsts ģimnāziju, Ojārs Uldis Aleksis tā paša gada decembrī, jau vācu varas apstākļos un kara laikā, iestājās Latvijas Universitātes (Universität in Riga)Medicīnas fakultātē, kur mācījās līdz 1943. gada jūnijam, kad kopā ar gandrīz visiem kursa biedriem tika iesaukts latviešu leģionā, nosūtīti uz apmācībām Paplakā pie Liepājas, bet no turienes uz Baltezeru (kur agrāk bija bērnu sanatorija). Tur bija ierīkotas kazarmas un jauniesauktos jau mobilizētie ārsti, tai skaitā dr. Ezerietis, apmācīja pamatzināšanās kara medicīnā.
Frontē Ojārs Uldis Aleksis atradās no 1943. gada septembra, sākumā Krievijā (Volhovas purvos) līdz 1945. gada 8. maijam Kurzemē. Viņš bija operāciju zāles feldšeris 19.divīzijas 1. sanitārās rotas galvenajā pārsiešanas punktā, kur ievainotajiem veica arī neatliekamas operācijas. 1944. gada Ziemassvētku asiņaino kauju laikā Ojārs Uldis Aleksis kopā ar citiem ārstiem un feldšeriem tika nokomandēts palīdzēt uz Irlavas lazareti, kur strādāja bez atpūtas sešas dienas un naktis. Viens no šajās smagajās kaujās ievainotajiem, operētajiem un izglābtajiem leģionāriem bija Pauls Vanags, vēlāk Daugavas Vanagu Centrālās valdes ģenerālsekretārs.
Pēc Vācijas bruņoto spēku kapitulācijas, kad karadarbība izbeidzās arī Kurzemē, Ojārs Uldis Aleksis, tāpat kā daudzi leģionāri, nokļuva Sarkanās armijas gūstā. Jūnijā visi Kurzemes gūstekņi bruņotas apsardzes pavadībā tika kājām dzīti uz PSRS Iekšlietu ministrijas nometni Jelgavā pie cukurfabrikas. No turienes tālāk lopu vagonos jau sākās ceļš uz filtrācijas nometni Krievijā, kur galastacija Uldim Ojāram Aleksim 1945. gada 18. jūnijā bija Jasnaja Poļana, Tulas apgabalā, 100 km uz dienvidiem no Maskavas. Rakstnieka Ļeva Tolstoja muižā bija ierīkota filtrācijas nometnes 0308 lielākā sastāvdaļa (nometne Nr.24) pie Skuratovugoļ ogļraktuvēm.
Smagie darba apstākļi raktuvēs, uzturs, ko grūti saukt par uzturu, aukstums, antisanitārie dzīves apstākļi, zarnu infekcijas un citas saslimšanas – tas viss bija par iemeslu ieslodzīto smagai novājēšanai un bieži arī nāvei. Arī Ojāru Uldi Aleksi smagais darbs, bads un slimības bija novārdzinājušas, bet viņam laimējās nokļūt leģionāra, ārsta Nikolaja Skujas tuvumā 18.nometnes hospitālī, kur Nikolajs Skuja kā ieslodzītais strādāja. Tā sākās abu ārstu mūža draudzība. Ojārs Uldis Aleksis ir teicis, ka Nikolajs Skuja izglāba viņa dzīvību. Bet Nikolaja Skujas dzīvību filtrācijas nometnē izglāba ukraiņu ārsts Dehtjars, neļaudams jaunajam kolēģim nomirt no smagas zarnu infekcijas.
Ieslodzītie mazās vēstulītēs saviem piederīgajiem lūdza palīdzību, lai tie vēršas pie Latvijas augstākās priekšniecības ar lūgumu pasteidzināt atbrīvošanu, argumentējot ar nepietiekamo medicīnas darbinieku skaitu Latvijā. Tas arī tika darīts. Ojāra Ulda Alekša tēvs lūdza Paula Stradiņa palīdzību, Stradiņš devās pie Kirhenšteina. Iespējams, ka šie lūgumi līdzēja, jo pēc gūstā pavadītiem 13 mēnešiem gan Nikolaju Skuju, gan Ojāru Uldi Aleksi atbrīvoja un 1946. gada jūlijā iedeva brīvbiļetes no Jasnaja Poļana caur Maskavu uz mājām Latvijā. Pārpildītos vilcienos abi ārsti atgriezās dzimtenē.
Tā kā Rīgā ārstu trūka, Nikolajam Skujam no 1946. gada septembra atļāva strādāt par asistentu Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Propedeitikas katedrā un klīnikā, ko tolaik vadīja docente Marta Vīgante un kuras telpas bija barakā pie Liepājas ielas (tagad P. Stradiņa KUS teritorija). Ojārs Uldis Aleksis devās pie dekāna Baloža ar lūgumu atjaunot studijas Ārstniecības fakultātes 3. kursā, bet Nikolaja Skujas mudināts uzsāka arī voluntēt kopā ar kursabiedriem Agni Štiftu un Irmu Kešāni-Groti pie jaunā asistenta Nikolaja Skujas. Tā Nikolajs Skuja kļuva gan par draugu, gan skolotāju.
1950. gadā Ojārs Uldis Aleksis studijas LU Medicīnas fakultātē sekmīgi beidza un sāka praktizējoša ārsta darbu Rankā, kur saslima ar tuberkulozi un ārstējās sanatorijā. Pēc atveseļošanās bija jāmeklē jauna darba vieta, un tā bija Slokā. Lielu lomu jaunā ārsta dzīvē toreiz un arī vēlāk nospēlēja profesors Pauls Stradiņš, kurš bija pamanījis Ojāra Ulda Alekša talantu un neatlaidību un uzaicināja viņu darbā Republikāniskajā slimnīcā par Onkoloģijas (6.) nodaļas vadītāju. P. Stradiņš nosūtīja Ojāru Uldi Aleksi mācīties arī pie kara ķirurga profesora Nikolaja Amosova Kijevā uz kursiem, kur dr. Aleksis apguva torakālās ķirurģijas pamatzināšanas. Atgriezies Rīgā, Aleksis bija pirmais un vienīgais torakālais ķirurgs, gan tikai bez lielas prakses. Ojārs Uldis Aleksis ir pamatoti saucams par torakālās ķirurģijas aizsācēju Latvijā.
Pēc prof. Paula Stradiņa nāves O. Aleksis pārgāja strādāt uz Rīgas 1. slimnīcu, kur bija ķirurģijas nodaļas vadītājs līdz pat deviņdesmito gadu sākumam.
Daudzus gadus viņš ir bijis arī pedagogs Rīgas Medicīnas institūtā (vēlāk Latvijas Medicīnas akadēmijā) – no 1959. gada kā asistents, no 1973. gada kā docents. No 1992. līdz pat 2000. gadam bijis Zemessardzes Studentu rotas ārsts, Zemessardzes štāba Medicīnas daļas priekšnieks un ekspertīzes komisijas priekšsēdētājs. Ojārs Uldis Aleksis ir monogrāfijas Neatliekamā torakālā ķirurģija (1981) autors, tulkojis monogrāfijas J. Heglins. Ķirurģiskā izmeklēšana (1985) un A. Rozenfelds. Ievads alternatīvajā medicīnā (1999), daudzu zinātnisku publikāciju autors.
Ojārs Uldis Aleksis bija studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis filistrs, studentu biedrības un kora Dziesmuvara senietis un biedrības atjaunotājs 2000. gadā (Ojārs Uldis Aleksis bija kora Dziesmuvara dalībnieks jau pirmās brīvvalsts laikā), kā arī biedrības priekšsēdētājs un no 2013. gada – Goda biedrs, savulaik Haralda Medņa vadītā vīru kora Tēvzeme dziedātājs un Goda biedrs, Rīgas Doma draudzes kora dziedātājs. Darbojies Latvijas Nacionālo karavīru biedrībā un Latviešu Virsnieku apvienībā – bijis tās valdes loceklis. Kopš 2005. gada bija Latvijas Ordeņu brālības (LOB) biedrs un daudzkārt ievēlēts gan Domē, gan valdē. Kopš 2013. gada – LOB Goda biedrs.
Ojārs Uldis Aleksis ir saņēmis arī daudz pagodinājumu un apbalvojumu, kas visi godam pelnīti. 1996. gadā – Zemessardzes komandiera Atzinības raksts; 1999. gadā Latvijas valsts aizsardzības fonda Lāčplēsis Goda zīme un Aizsardzības ministrijas Goda zīme Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā; 2000. gadā – 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīme; 2002. gadā NBS komandiera Goda zīme Par nopelniem; 2003. gadā – Aizsardzības ministra Goda raksts Par ieguldījumu NBS medicīnas dienesta darba attīstībā; 2004. gadā – Aizsardzības ministra apbalvojums Atzinības Goda zīme; 2005. gadā Zemessardzes komandiera Goda zīme un arī valsts augstākais apbalvojums – Viestura ordenis, 2007. gadā piešķirts Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukums, 2013. gadā – Latvijas Ordeņu brālības Goda biedra nosaukums. 2018. gadā – „Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”.
Bet vislielāko pagodinājumu mēs katrs varējām saņemt no Ojāra Ulda Alekša siltā rokas spiediena un smaida. Ojāra Ulda Alekša dzīves moto – “ir jāvar”, lai kalpo mums palicējiem. Lai viegls un gaišs ceļš tālāk…
Dziļā līdzjūtībā visiem, kas Ojāru Uldi Aleksi pazina,
Dr. Kamena Kaidaka, Latvijas Ordeņu brālības biedre
Atvadas no doc. Ojāra Ulda Alekša 20. janvārī plkst. 14.00 Rīgas kremācijas centrā Lielajā zālē.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
