Skip to content
Choose language:

JAUNUMI

Ojāra Veides Fonda stipendiāti 2022/2023

Ojāram Kārlim Veidem šogad 17. aprīlī mēs varētu atzīmēt ārsta 100 dzimšanas dienu. Ir velti zīlēt, kādu medicīnas nozari Ojārs Veide būtu izvēlējies par savu, jo viņa studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē pārtrauca Otrais pasaules karš.  Pārtrauca gan studijas, gan viņa dzīves ceļu, jo 1945. gada pavasarī pēc sīvām kaujām Ojārs Veide vairs neatgriezās latviešu leģionāru rindās. Sava brāļa piemiņai Dr. Emma Irēne Groduma, Saskatčevanas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore, 1999. gadā no saviem līdzekļiem izveidoja fondu. Nu jau vairāk nekā 20 gadus Fonds finansiāli atbalsta Latvijas jaunos ārstus un kopš 2022. gada arī citus medicīnas jomas speciālistus. Katru gadu 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju $1000 līdz $2000 apmērā. Pieteikumus vērtē fonda valde – LĀZA valdes loceklis Kaspars Tūters, LĀZA vicepriekšsēdis Juris Lazovskis un LĀZA biedre Inese Flude (Kanāda). Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību. Fondu sekmīgi kopš tā dibināšanas pirmās dienas ir vadījis LĀZA eksprezidents, profesors Kaspars Tūters (Kanāda).

Ojāra Veides fonda vadītājs prof. Kaspars Tūters kopā ar dzīvesbiedri 9. Latvijas ārstu kongresa dalībnieku gājienā caur Vecrīgu, 21.09.2022. Foto autors: Jānis Brencis

Finansiālu atbalstu savai profesionālai pilnveidei ārpus Latvijas ārstniecības iestādēs ir saņēmuši jau 66 stipendiāti. Fonda atbalstu saņēmuši daudzi Latvijā cienīti ārsti: Aina Kratovska, Roberts Leibuss, Vita Skuja, Anna Silda, Rasma Vārna, Anna Saliņa, Liene Bērze, Jānis Zariņš, Marija Mohova, Kārlis Rācenis, Matīs Mežals, Dace Zvirgzdiņa, Līga Beķere, Ieva Mičule, Dace Dimante, Ilze Apine, Sniedze Mūrniece, Justīne Rudzīte un vēl daudzi, jo daudzi cienīti jaunie un nu vairs ne tik jaunie kolēģi.

2022. gadā stipendijas saņem pieci kolēģi: SIA “Vidzemes slimnīca” fizioterapeite Linda Kornete, lai apgūtu Feldenkraisa metodes mācības “Feldenkrais-Ausbildung Innsbruck-Tirol 2021-2024”, Austrijā; Dr. Emīls Šmitiņš, Rīgas Stradiņa universitātes bērnu kardioloģijas 3. gada rezidents Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, dalībai “Cardiovascular Angiography and Interventions 2022 Fellows Course – Congenital Interventional Cardiology Course”, kas norisināsies Maiami, ASV. Rekomendāciju sniedza asoc.prof. Ingūna Lubaua, RSU rezidentūras programmas bērnu kardioloģijā vadītāja; Dr. Nauris Zdanovskis, RSU radioloģijas katedras asistents, studiju kursa Radioloģijas pamati vadītājs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsts radiologs, stažēsies Nīderlandē, Roterdamā Erasmus MC. Rekomendāciju sniedz asoc. prof. Ardis Platkājis, Radioloģijas katedras vadītājs RSU; Dr. Kristaps Eglītis, LU vispārējās ķirurģijas programmas 5. gada rezidents, RAKUS, lai apgūtu jaunas prasmes ERASMUS programmā Helsinku universitātes klīnikā plastiskajā ķirurģijā, kā galveno virzienu izvēloties onkoloģiju. Rekomendāciju sniedza Dr. med.  Armands Sīviņš, RAKUS Onkoloģijas klīnikas vadītājs. Dr. Artūrs Šilovs, 3. gada rezidents radiologa specialitātē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, lai apmeklētu European course in minimally invasive neurological therapy (ECMINT) Oksfordā, Apvienotajā Karalistē 2022. gada decembrī. Rekomendāciju sniedza Dr. Aina Kratovska, RAKUS Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja p.i. Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai, ja apmācības paredzētas 2023/24 gadā, līdz 2023. gada 15. septembrim. Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā ārstniecības vai mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai. Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Stipendiju fondam. Pieteikšanās kārtība www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas

15.11.2022., biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” biedru atkārtota pilnsapulce

God. kolēģi!

2022. gada 15. novembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes aulā, Dzirciema ielā 16, Rīgā, notiks biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” (LĀB) biedru atkārtota pilnsapulce. Reģistrācija no plkst. 14.00.

DARBA KĀRTĪBĀ:

  1. Sapulces atklāšana, ziņojums par ieradušos biedru skaitu
  2. Sapulces vadītāja un protokolētāja, Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana
  3. Viesu uzrunas
  4. Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par komisijas priekšsēdētāju
  5. Prezidenta ziņojums
  6. Profesionālo struktūrvienību (Sertifikācijas padome, Ētikas komisija, Aroda tiesa, Izglītības komisija) vadītāju ziņojumi
  7. Revīzijas komisijas ziņojums
  8. Prezidenta vēlēšanas
  9. Goda biedru sveikšana
  10. Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par prezidenta vēlēšanu rezultātiem, rezultātu apstiprināšana
  11. Ievēlētā prezidenta uzruna
  12. Viceprezidentu vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
  13. Valdes vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
  14. Revīzijas komisijas vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
  15. Sertifikācijas padomes, Ētikas komisijas, Izglītības komisijas un Aroda tiesas vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana

Kandidātus ievēlēšanai LĀB pārvaldes un profesionālajās institūcijās var pieteikt, iesniedzot iesniegumu LĀB sekretariātā, Skolas ielā 3, Rīgā, vai iesūtot e-pastā lab@arstubiedriba.lv.

Latvijas Ārstu biedrība pauž protestu un dziļu neizpratni par Andas Nulles atstādināšanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, premjeram Krišjānim Kariņam un Veselības ministrijai (VM), kurā pauž protestu un dziļu neizpratni par VM pēkšņo lēmumu atsaukt no amata Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) “Vaivari” ilggadējo valdes priekšsēdētāju Andu Nulli. LĀB valdes ieskatā VM Valsts sekretāre Indra Dreika ir pieņēmusi katastrofālu, veselības aprūpei un pacientiem absolūti kaitniecisku un nozares profesionāļiem pilnīgi nesaprotamu lēmumu, kas nodara kaitējumunacionālai drošībai un stabilitātei svarīgajai veselības nozarei.Tāpēc LĀB aicina valsts augstākās amatpersonas aktīvi iesaistīties šī jautājuma taisnīgā noregulējumā.

LĀB vēstulē pauž neizpratni, ka VM savu pēkšņo lēmumu pamatoarinterešu konflikta situāciju, kurai vairāk nekā astoņus gadus atpakaļ pēc Veselības Ministrijas unKNAB pārbaudes jau tika rasts tiesisks risinājums. Lai varētu izvairīties no interešu konflikta,jebkura lēmuma pieņemšana, kas varētu būt saistīta ar A. Nulles tuviniekiem vai uzņēmumu, kurāviņa nelielā slodzē ir darba ņēmēja un strādā kāģimenes ārste (lai saglabātu ārsta sertifikātu), tika deleģēta otram NRC “Vaivari” valdes loceklim.

Vēstulē valsts augstākajām amatpersonām un VM teikts, ka bažas par VM pēkšņā lēmumapolitisko raksturu vairo fakts, ka lēmums steigā pieņemts laikā, kad notiek ne tikai jaunās valdības veidošana un nākamās VM politiskas vadības izraudzīšanās, bet arī konkurss uz NRC “Vaivari” valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu vietām, kurā savu kandidatūru pārliecinoši pieteikusi Anda Nulle.

“Atgādinām, ka valsts un tās institūciju pienākums ir nodrošināt, lai ārstniecības iestādes Latvijā vadītu nozares profesionāļi ar atbilstošu izglītību un pieredzi, īpaši ārkārtas situācijā kādu piedzīvojām Covid-19 pandēmijas laikā un pašlaik, kad mums tepat blakus norisinās Krievijas-Ukrainas karš,” teikts vēstulē. Latvijas Ārstu biedrība atgādina, ka NRC „Vaivari” ilggadējā valdes priekšsēdētāja Anda Nulle kopā ar komandu ir izveidojusi ne tikai spēcīgu un mūsdienīgu rehabilitācijas centru Vaivaros, viņa ir iedzīvinājusi rehabilitācijas pakalpojumus visā Latvijā. Par to viņai ir pateicīgi gan Rīgas, gan reģionu ārstniecības iestāžu vadītāji, bet jo īpaši – pacienti. Arī Ukrainas kara varoņi, kas Andas Nulles vadībā ir saņēmuši pasaules līmeņa rehabilitāciju un iespēju uz cilvēka cienīgu dzīvi. A. Nulle ar savu personību uzskatāmi pierādījusi, ka izcils ārsts ar mūsdienīga menedžera talantu, ne vienmēr ir politiski ērts, bet viennozīmīgi – valstiski svarīgs sabiedrības veselības nodrošināšanā.

Vēstule pieejama šeit: LAB-Par-Nacionala-rehabilitacijas-centra-NRC-Vaivari-valdes-priekšsedetajas-Andas-Nulles-atstadinašanas-nepamatotibu-Lejupielādēt

Pasaules Medicīnas asociācijas ģenerālā asambleja

God. Latvijas Ārstu biedrības biedri!

No 5. līdz 8. oktobrim Berlīnē norisinājās ikgadējā Pasaules Medicīnas asociācijas ģenerālā asambleja, kuru apmeklēja pārstāvji no 57 nacionālajām medicīnas asociācijām visā pasaulē. Latviju un tās ārstu saimi gada nozīmīgākajā nozares pasākumā pārstāvēja un visu lēmumu pieņemšanā piedalījās Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece un biroja vadītāja Maira Sudraba.

Asamblejā šogad tika izskatīti ļoti nozīmīgi jautājumi un pieņemti būtiski dokumenti, piemēram, Pasaules Medicīnas Asociācijas/ World Medical Association atjaunotais Ētikas kodekss, tāpat arī rezolūcija par koleģiālu attiecību stiprināšanu starp ārstiem un farmaceitiem, lai pacientam nodrošinātu labāku medikamentozo terapiju.

Liela uzmanība tika pievērsta notikumiem Ukrainā un Irānā. Asamblejas dalībnieki atkārtoti apliecināja savu atbalstu ārstiem kolēģiem Ukrainā un nosodīja Krievijas armijas veikto Ukrainas civiliedzīvotāju un slimnīcu bombardēšanu. Tāpat sanāksmē tika paustas dziļas bažas par ziņojumiem par vardarbību pret protestētājiem Irānā, kur tiek ziņots, ka daudzi cilvēki ir gājuši bojā. Sīkāk par izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem paziņojumiem…

Asamblejas ietvaros Vācijas Ārstu biedrība atzīmēja nozīmīgu jubileju, svinīgajā pasākumā “Vācijas Ārstu biedrībai – 75 gadi” tās prezidents Dr. Klauss Reinhards uzstājās ar runu, kurā uzsvēra un pamatoja ārsta profesionālās brīvības saglabāšanu kā medicīniski ētisku pienākumu pret pacientiem un sabiedrības veselību. Piedāvājam iepazīties ar pilnu runas tulkojumu latviešu valodā var: https://www.arstubiedriba.lv/vacijas-arstu-biedribas-prezidents-dr-klauss-reinhards-profesionala-briviba-ka-mediciniski-etisks-pienakums/

Patiesā cieņā un uz tikšanos LĀB biedru kopsapulcē
LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece

WMA-GENERAL-ASSEMBLYLejupielādēt

55 minūtes ar LĀZA 19. oktobrī par LĀB un LĀZA sadarbību

“55 Minūtes ar LĀZA” atgriežas! Jau trešdien, 19. oktobrī, 18:00 pēc Latvijas laika.

Parunāsimies par Latvijas Ārstu kongresu un LĀZA sadarbību ar Latvijas Ārstu biedrību tā organizācijā, kā arī par potenciālām sadarbības iespējām nākotnē. Piedalīsies LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece un LĀB eksprezidents prof. Viesturs Boka, no LĀZA puses – prof. Uģis Gruntmanis un Dr. Daina Dreimane kā panelisti. Viens no jautājumiem, kas interesē arī visus mūs, kā ārpus Latvijas esošie LĀB biedri var piedalīties LĀB darbā un lēmumu pieņemšanā.

Saruna notiks Zoom formātā un aicinām pievienoties, lai tad varat aktīvi komentēt un piedalīties.

Zoom saite šeit 

Meeting ID: 878 9742 7976
Passcode: 618934

Kā vienmēr šo sarunu varēs vērot tiešraidē caur LĀZA Facebook vietni, kur arī glabāsies tās ieraksts.

Kamena Kaidaka, tālr. 29121922

Vācijas Ārstu biedrības prezidents Dr. Klauss Reinhards: Profesionālā brīvība kā medicīniski ētisks pienākums

Šī gada oktobra sākumā Latvijas Ārstu biedrības sadarbības organizācija Vācijas Ārstu biedrība atzīmēja nozīmīgu jubileju, svinīgajā pasākumā“Vācijas Ārstu biedrībai – 75 gadi” tās prezidents Dr. Klauss Reinhards (Klaus Reinhardt) uzstājās ar runu, kurā uzsvēra un pamatoja ārsta profesionālās brīvības saglabāšanu kā medicīniski ētisku pienākumu pret pacientiem un sabiedrības veselību. Piedāvājam iepazīties ar spilgtākajiem runas citātiem, kā arī pilnu runas tulkojumu latviešu valodā.

“Profesionālā brīvība nav novecojusi vērtība, kas mantota no aizgājušajiem laikiem, kaut arī daži politiķi un viens otrs izmaksu sedzējs ļoti uzstājīgi cenšas par to pārliecināt.Nē, profesionālā brīvība ir sinequa non un līdz ar to – pamats, lai cilvēki uzticētos ārstiem.”

“Tie, kuri apšauba ārstu profesionālu brīvību, pakļauj šaubām arī pacientu tiesības uz ārstēšanu saskaņā ar Ženēvas deklarācijas noteikumiem. Un mēs to nepieļausim.”

“Par to, ka ārstu biedrībām patlaban ir vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams uzņemties šo aizsardzības funkciju, liecina lielais valsts iejaukšanās gadījumu skaits un ekonomiski motivēti dažādu pušu mēģinājumi ietekmēt ārstu profesionālo darbību.”

“Visu ārstu medicīniski profesionālā rīcības brīvība un ārstu profesionālās ētikas un medicīnas jomu regulējošajos tiesību aktos noteiktais pienākums uzņemties personīgu atbildību par pacientu labklājību, mūsuprāt, ir kvalitatīvas pacientu aprūpes pamatnosacījums. Šī profesionālā autonomija kalpo tikai un vienīgi pacientu interesēm, un līdz ar to mūsu ieskatā tā arī ir daļa no pacientu tiesībām!”

“Arī šodien joprojām ir vērts regulāri atgādināt politiķiem un izmaksu sedzējiem, ka ārsti netika dalīti ārstos, kas strādā slimnīcās, ārstos, kas darbojas kā ierēdņi un ārstos, kas īsteno pastāvīgu profesionālo darbību kā pašnodarbinātie. Arī militārie ārsti veic darbību brīvajā profesijā – tieši tāpat kā ārsti, kas strādā pastāvīgā darbā veselības aprūpes centros, turklāt arī tad, ja šos centrus pārvalda komercsabiedrības.”

“Profesors JērgsHope (JörgHoppe), kuru vairākums no jums iepazina, kad viņš darbojās Vācijas Ārstu biedrības prezidenta amatā, bija viens no pirmajiem, kurš brīdināja par šādu brīvas profesionālās darbības īstenošanas apdraudējumu. Jērgs Hope ir dedzīgi iebildis pret ietekmēšanu, no medicīnas viedokļa nevajadzīgu standartizāciju un tā saukto „pavārgrāmatu medicīnu”, atņemot ārstiem jebkādu rīcības brīvību, kas ļautu pieņemt patstāvīgus lēmumus par ārstēšanu. Man šķiet, ka daudzi tolaik nemaz nebija aptvēruši šīs problēmas apmērus.”

“Šobrīd Vācijas Ārstu biedrība kā Vācijas ārstu biedrību asociācija pārstāv aptuveni 550 000 ārstu visā Vācijas teritorijā. Tādējādi ārstu pašpārvalde ir būtiska Vācijas veselības aprūpes sistēmas iezīme, un šādā formā tādas nav nekur citur pasaulē, izņemot Austriju.”

“Profesors Taupics (Taupitz) pašpārvaldes būtību ir brīnišķīgi kodolīgā veidā paudis savā rakstā, kuru viņš kā viesautors iesniedza mūsu jubilejas publikācijai: „No socioloģiskā viedokļa pašpārvalde balstās uz līguma starp sabiedrību un kādas profesijas pārstāvjiem. Sabiedrība nodrošina šīs profesijas pārstāvjiem autonomiju tās profesionālās darbības īstenošanā un aizsardzību pret nekvalificētu konkurenci. Pretī tā [sabiedrība] saņem ticamu efektīvas pašregulācijas un paškontroles solījumu. Šādā aspektā ārsta profesijas pārstāvji garantē pacientiem un sabiedrībai medicīniskā personāla profesionālo kompetenci un integritāti.””

Pilns runas teksts:

Rede-Festveranstaltung-75_Jahre_LVLejupielādēt

Par veselības aprūpes nozares profesionāļa izraudzīšanu LR veselības ministra amatā

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam un
partiju apvienības “Jaunā Vienotība”
valdes priekšsēdētājam Krišjānim Kariņam
Nacionālās apvienības priekšsēdētājam Raivim Dzintaram
“Apvienotais saraksts” Ministru prezidenta amata kandidātam Uldim Pīlēnam
“Apvienotais saraksts” līdzpriekšsēdētājam Edgaram Tavaram

Rīgā, 2022. gada 12. oktobrī

Par veselības aprūpes nozares profesionāļa izraudzīšanu LR veselības ministra amatā

Ņemot vērā veselības aprūpes nozares izšķirošo nozīmi ikvienas sabiedrības un valsts ilgtermiņa attīstībā, kā arī nākotnes izaicinājumus nozares sakārtošanā, Latvijas Ārstu biedrība aicina Valsts prezidentu un valdību veidojošās partijas LR veselības ministra amatu uzticēt veselības aprūpes nozares profesionālim ar nopietnām zināšanām un pieredzi, kā arī stratēģisku redzējumu un spēju uzņemties līderību. 

Latvijas Ārstu biedrības valde uzskata, ka valdību veidojošajām partijām lēmums par Veselības ministrijas politisko vadību ir jāpieņem ar vislielāko atbildību un sabiedrības veselībasinteresēs. Uzņemties vienas no valstī svarīgākās ministrijas vadību ir jābūt ikviena nobrieduša politiskā spēka goda lietai un brieduma pazīmei, tāpēc ceram, ka veselības ministra amatam tiks izraudzīts iespējami labākais un piemērotākais kandidāts, kas spēs sadarboties ar nozares profesionālajām organizācijām kā līdzīgs ar līdzīgu. 

Tāpat Latvijas Ārstu biedrība rosina valdības veidošanas procesā izskatīt iespēju Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas vadību uzticēt vienam politiskajam spēkam, paverot iespēju daudz plašākai abu šo saistīto nozaru sadarbībai vienotu mērķu vārdā.

Cieņā
Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā
Prezidente Dr. Ilze Aizsilniece

Anketa par Ekstrakorporālo Membrānas Oksigenācijas Medicīnisko Tehnoloģiju

Cienījamie kolēģi!

Aicinām Jūs piedalīties aptaujā par Ekstrakorporālo Membrānas Oksigenācijas Medicīnisko Tehnoloģiju (EKMO) procesu Latvijā!

Jums tiek piedāvāta anketa par Ekstrakorporālo Membrānas Oksigenācijas Medicīnisko Tehnoloģiju, ko ikdienas klīniskā praksē izmanto ITN/RAN kritiski smagiem pacientiem ar atgriezinisku sirds/plaušu nepietiekamību kā “tiltu” uz orgāna transplantāciju, ārstēšanu un izveseļošanos, mākslīga orgāna implantāciju.

Biežākas indikācijas no sirds asinsvadu sistēmas (PATE, kardiogēns šoks, KPR), no respiratorās sistēmas (ARDS, TRALI, VILI).

Anketēšanas uzdevums analizēt Latvijas slimnīcu ITN/RAN cilvēku un tehniskus resursus, gatavības līmeni ieviest EKMO ikdienas klīniskā praksē.

Aptaujas saite – Spiediet šeit

Mērķis nākotnē nodrošināt EKMO MT pieejamu ikvienam iedzīvotājam visā valsts teritorijā.

Ar cieņu, Dr. Roberts Leibuss
roberts.leibuss@stradini.lv
+371-28817750

9. Latvijas Ārstu kongress LĀZA 75 gadu jubilejas zīmē

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības 75 gadu jubilejas diena ir pavisam drīz – 7. decembris, tomēr jau visu šo gadu mēs runājam un rakstām – LĀZA 75, jo organizācija ir dibināta 1947. gadā. Jubilejas gada sarīkojumi sākās Eslingenas dziesmu svētkos, tad Minesotā, bet no 21. līdz 24. septembrim – Rīgā.

Starp politiskajām priekšvēlēšanu debatēm nepelnīti pieklusināta bija vēsts, ka Rīgā pulcējušies izcili pasaules ārsti, zobārsti, visu medicīnas jomu speciālisti, lai tiktos 9. Latvijas ārstu kongresā, ko rīkoja Latvijas Ārstu biedrība (rīcības komiteju vadītāja LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA). Kongress savā vērienā un satura bagātībā bija izcils notikums. Ar lepnumu var teikt, ka tā organizācijā lielu daļu savas dvēseles ielika arī LĀZA biedri, īpaši jau asoc. prof. Daina Dreimane un prof. Bertrams Zariņš kā kongresa organizācijas komitejas locekļi. Kongresa programma šoreiz bija tik vispusīga un saistoša visu specialitāšu ārstiem, ka bija pat grūti izvēlēties paralēli noritošos pasākumus, kuros tad ņemt dalību. Tomēr labā ziņa visiem dalībniekiem bija, ka kongresa notikumi tika gan translēti tiešsaistē, kā arī ierakstīti un būs pieejami jau arī vēl ilgi pēc kongresa noslēguma.

21. septembra rīts ausa saulains un silts. Kongress sākās ar Ekumenisko dievkalpojumu Rīgas Domā. Svinīgajā un apskaidrotajā gaisotnē vairākkārt skanēja mums visiem tik vajadzīgie vārdi – ticība, cerība, mīlestība. Tā vien šķiet, ka, reiz izskanējuši, tie pavadīja kongresa dalībniekus visu kongresa laiku. Aiz Latvijas karoga, Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa karoga un Latvijas Ārstu biedrības karoga kongresa dalībnieku ceļš vijās caur vecpilsētas ielām līdz Brīvības piemineklim, kur noliecām galvas cieņā un guldījām ziedus.

Lielākais medicīnas forums Latvijā par savu mājvietu bija izvēlējies ATTA CENTRE Rīgā, kur vienlaikus vairāki tūkstoši klausītāju varēja piedalīties kongresa norisē gan klātienē, gan attālināti. Pirmā kongresa diena bija veltīta arī tēmai par psihisko veselību sabiedrības krīžu laikā, un savu lekciju sniedza arī LĀZA valdes locekle, bērnu psihiatre Karīna Beinerte, kas pēc studijām Londonā nu ir atgriezusies Latvijā un strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Kongresa atklāšanas sarīkojumā ikgadējās Latvijas Medicīnas Fonda stipendijas pasniedza prof. Bertrams Zariņš. Dienu noslēdza negaidīts pārsteigums – dokumentālās filmas “Kristapa Keggi daudzās dzīves” pirmizrāde. Filmas veidotāji: Krista Vāvere un Kaspars Goba.

22. septembrī notika kongresa atklāšanas plenārsēde “200 gadu Latvijas medicīnā – zinātne, izaugsme un atklājumi”. Par tās emocionālāko mirkli kļuva prof. Bertrama Zariņa lekcija par Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu, kas norisinājās Latvijā 1989. gadā. Šķiet, tā bija viena no tām reizēm, kad gan lektoram, gan klausītājiem emocijas pildīja sirdis un acīs riesās asaras – ne skumju, bet gaismas asaras, par to, cik nozīmīgos un skaistos brīžos mums ir bijis lemts piedalīties. Nenoliedzami, ka Pirmais vispasaules latviešu ārstu kongress ir nozīmīgs ne tikai Latvijas medicīnas attīstības ceļā, bet arī Latvijas brīvības ceļā. Un nozīmīgs tas bija arī LĀZA biedru dzīves ceļā, jo daudziem tā bija ilgi lolotā atgriešanās Dzimtenē, bet daudziem arī pirmā reize Tēvu zemē. LĀZA guva reālus mērķus – ne vairs vērstus uz trimdā mītošo interesēm, bet gan vēršot skatu uz Tēvzemes kolēģu un latviešu tautas vajadzībām.

23. septembra rītā LĀZA priekšsēdis Uģis Gruntmanis LĀZA 75 gadu jubilejai veltīto plenārsēdi sāka ar vārdiem – LĀZA ir organizācija, kas iedvesmo. Un tam nevar nepiekrist neviens, kas kaut nedaudz ir sekojis līdz latviešu ārstu trimdas ceļiem pēc Otrā pasaules kara. Pārvarot kara grūtības, svešuma smagumu, trimdas ārsti, un ne tikai ārsti, rada spēku veidot savu un savu bērnu dzīves ceļus tā, lai pēc daudziem gadiem spētu palīdzēt Latvijai. Brīvās Latvijas gados LĀZA izvirzīja par mērķi turpināt aktīvi sadarboties ar Latvijas kolēģiem, bet pēdējās desmitgadēs arī ar “jauno diasporu”, pārsvarā Eiropā, galveno uzsvaru liekot uz atbalstu jauno ārstu izglītībai un pieredzes apmaiņai. Likumsakarīgi, ka arī Profesora Ilmāra Lazovska piemiņai dibinātā Medicīnas fonda stipendijas Dr. Ēriks Niedrītis Latvijas studentiem pasniedza jubilejas plenārsēdē. Uģis Gruntmanis kā sēdes vadītājs nolasīja Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa apsveikuma vēstuli LĀZA jubilejā, bet klātesošos tiešsaistē uzrunāja eksprezidente prof. Vaira Vīķe-Freiberga.LĀZA ir organizācija, kas iedvesmo labiem darbiem – to apliecināja arī filma “LĀZA 75 gadi”, kuras tapšanā liels nopelns režisoram Viktoram Dukam.

Izcilus priekšlasījumus sniedza LĀZA biedri Zane Jaunmuktāne un Jānis Tupesis. Sēdi vadīja LĀZA valdes locekļi Daina Dreimane un Kaspars Tūters. Kongresā referēja arī Andis Graudiņš, Daina Dreimane, Uldis Kopeika, diskusijas vadīja Uģis Gruntmanis un Kamena Kaidaka.

LĀZA 75 gadu jubilejas vakars aizritēja sirsnīgā gaisotnē P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, kur arī glabājas LĀZA arhīva materiāli un daudzu ārstu un māsu privātie dāvinājumi muzejam. Savu īpašo dāvanu klātesošajiem sniedza pianiste Dzintra Erliha, atskaņojot Lolitas Ritmanes skaņdarbu – veltījumu COVID upuriem. Tomēr domas un sarunas bija možas un cerību pilnas, ka LĀZA ceļš ir garš un būs vēl garāks, jo mums ir, kurp doties. Un ceļamaizei viens no daudzajiem vēlējumiem:

“Dāsnums un atbalsts, ko LĀZA sniedz esošajiem un topošajiem ārstiem, veicina tieksmi pēc izcilības. Tas iedrošina spert ļoti nozīmīgus soļus pašizaugsmes virzienā, nodrošinot sajūtu, ka viņi nav vieni. Šis nesavtīgais atbalsts ietekmē Latvijas nākotni, kura kļūst arvien bagātāka ar teicamiem un izciliem speciālistiem. Paldies!”Tīna Luīze Čupāne, medicīnas studente, Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiāte 2022