Skip to content
Choose language:

JAUNUMI

No ārsta Ojāra Ulda Alekša atvadoties

(in memoriam Ojārs Uldis Aleksis 29.03.1923-11.01.2023)

Kad šīs zemes ceļi izstaigāti, dvēsele aiziet debesīs. Kopā ar baltajām ziemas dienām no mums aizgājis arī ārsts Ojārs Uldis Aleksis. Laipnība, godaprāts, savaldība un reizē arī strikta neiecietība pret meliem, viltu un netaisnību, cieņa, galantums, draudzība, gudrība, profesionālisms, nesavtība, uzņēmība un atkal un atkal cilvēcība. Un gribētos vēl rakstīt visas tās labākās īpašības, kādas vien var savā vārdu krājumā atrast, lai pēc iespējas pilnīgāk raksturotu cilvēku, kurš savā garajā mūžā tik daudziem ir bijis blakus, tik daudziem palīdzējis, tik daudzus glābis.

Ojārs Uldis Aleksis dzimis 1923. gada 29. martā Rīgā mežziņa un skolotājas ģimenē. Uzaudzis Kupravā un Dzērbenē. 1936. gadā beidzis Dzērbenes 6-klasīgo pamatskolu, tālāk mācījies Cēsu valsts ģimnāzijā, kas atradās Bērzainē pie Gaujas ielejas. Viņa latviešu valodas skolotājs bija ārsta Nikolaja Skujas, Ulda Alekša vēlāko gadu kolēģa un drauga, tēvs Aleksandrs Skuja – izcils pedagogs un vairāku mācību grāmatu autors, Jāņa Endzelīna domubiedrs. 1941. gada 15. jūnijā, jau padomju okupācijas varas apstākļos, beidzis Cēsu valsts ģimnāziju, Ojārs Uldis Aleksis tā paša gada decembrī, jau vācu varas apstākļos un kara laikā, iestājās Latvijas Universitātes (Universität in Riga) Medicīnas fakultātē, kur mācījās līdz 1943. gada jūnijam, kad kopā ar gandrīz visiem kursa biedriem tika iesaukts latviešu leģionā, nosūtīti uz apmācībām Paplakā pie Liepājas, bet no turienes uz Baltezeru (kur agrāk bija bērnu sanatorija). Tur bija ierīkotas kazarmas un jauniesauktos jau mobilizētie ārsti, tai skaitā dr. Ezerietis, apmācīja pamatzināšanās kara medicīnā.

Frontē Ojārs Uldis Aleksis atradās no 1943. gada septembra, sākumā Krievijā (Volhovas purvos) līdz 1945. gada 8. maijam Kurzemē. Viņš bija operāciju zāles feldšeris 19.divīzijas 1. sanitārās rotas galvenajā pārsiešanas punktā, kur ievainotajiem veica arī neatliekamas operācijas.  1944. gada Ziemassvētku asiņaino kauju laikā Ojārs Uldis Aleksis kopā ar citiem ārstiem un feldšeriem tika nokomandēts palīdzēt uz Irlavas lazareti, kur strādāja bez atpūtas sešas dienas un naktis. Viens no šajās smagajās kaujās ievainotajiem, operētajiem un izglābtajiem leģionāriem bija Pauls Vanags, vēlāk Daugavas Vanagu Centrālās valdes ģenerālsekretārs.

Pēc Vācijas bruņoto spēku kapitulācijas, kad karadarbība izbeidzās arī Kurzemē, Ojārs Uldis Aleksis, tāpat kā daudzi leģionāri, nokļuva Sarkanās armijas gūstā. Jūnijā visi Kurzemes gūstekņi bruņotas apsardzes pavadībā tika kājām dzīti uz PSRS Iekšlietu ministrijas nometni Jelgavā pie cukurfabrikas. No turienes tālāk lopu vagonos jau sākās ceļš uz filtrācijas nometni Krievijā, kur galastacija Uldim Ojāram Aleksim 1945. gada 18. jūnijā bija Jasnaja Poļana, Tulas apgabalā, 100 km uz dienvidiem no Maskavas.  Rakstnieka Ļeva Tolstoja muižā bija ierīkota filtrācijas nometnes 0308 lielākā sastāvdaļa (nometne Nr.24) pie Skuratovugoļ ogļraktuvēm. 

Smagie darba apstākļi raktuvēs, uzturs, ko grūti saukt par uzturu, aukstums, antisanitārie dzīves apstākļi, zarnu infekcijas un citas saslimšanas – tas viss bija par iemeslu ieslodzīto smagai novājēšanai un bieži arī nāvei. Arī Ojāru Uldi Aleksi smagais darbs, bads un slimības bija novārdzinājušas, bet viņam laimējās nokļūt leģionāra, ārsta Nikolaja Skujas tuvumā 18.nometnes hospitālī, kur Nikolajs Skuja kā ieslodzītais strādāja. Tā sākās abu ārstu mūža draudzība. Ojārs Uldis Aleksis ir teicis, ka Nikolajs Skuja izglāba viņa dzīvību. Bet Nikolaja Skujas dzīvību filtrācijas nometnē izglāba ukraiņu ārsts Dehtjars, neļaudams jaunajam kolēģim nomirt no smagas zarnu infekcijas.

Ieslodzītie mazās vēstulītēs saviem piederīgajiem lūdza palīdzību, lai tie vēršas pie Latvijas augstākās priekšniecības ar lūgumu pasteidzināt atbrīvošanu, argumentējot ar nepietiekamo medicīnas darbinieku skaitu Latvijā. Tas arī tika darīts. Ojāra Ulda Alekša tēvs lūdza Paula Stradiņa palīdzību, Stradiņš devās pie Kirhenšteina. Iespējams, ka šie lūgumi līdzēja, jo pēc gūstā pavadītiem 13 mēnešiem gan Nikolaju Skuju, gan Ojāru Uldi Aleksi atbrīvoja un 1946. gada jūlijā iedeva brīvbiļetes no Jasnaja Poļana caur Maskavu uz mājām Latvijā. Pārpildītos vilcienos abi ārsti atgriezās dzimtenē.

Tā kā Rīgā ārstu trūka, Nikolajam Skujam no 1946. gada septembra atļāva strādāt par asistentu Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Propedeitikas katedrā un klīnikā, ko tolaik vadīja docente Marta Vīgante un kuras telpas bija barakā pie Liepājas ielas (tagad P. Stradiņa KUS teritorija). Ojārs Uldis Aleksis devās pie dekāna Baloža ar lūgumu atjaunot studijas Ārstniecības fakultātes 3. kursā, bet Nikolaja Skujas mudināts uzsāka arī voluntēt kopā ar kursabiedriem Agni Štiftu un Irmu Kešāni-Groti pie jaunā asistenta Nikolaja Skujas. Tā Nikolajs Skuja kļuva gan par draugu, gan skolotāju.

1950. gadā Ojārs Uldis Aleksis studijas LU Medicīnas fakultātē sekmīgi beidza un sāka praktizējoša ārsta darbu Rankā, kur saslima ar tuberkulozi un ārstējās sanatorijā. Pēc atveseļošanās bija jāmeklē jauna darba vieta, un tā bija Slokā. Lielu lomu jaunā ārsta dzīvē toreiz un arī vēlāk nospēlēja profesors Pauls Stradiņš, kurš bija pamanījis Ojāra Ulda Alekša talantu un neatlaidību un uzaicināja viņu darbā Republikāniskajā slimnīcā par Onkoloģijas (6.) nodaļas vadītāju. P. Stradiņš nosūtīja Ojāru Uldi Aleksi mācīties arī pie kara ķirurga profesora Nikolaja Amosova Kijevā uz kursiem, kur dr. Aleksis apguva torakālās ķirurģijas pamatzināšanas. Atgriezies Rīgā, Aleksis bija pirmais un vienīgais torakālais ķirurgs, gan tikai bez lielas prakses. Ojārs Uldis Aleksis ir pamatoti saucams par torakālās ķirurģijas aizsācēju Latvijā.

Pēc prof. Paula Stradiņa nāves O. Aleksis pārgāja strādāt uz Rīgas 1. slimnīcu, kur bija ķirurģijas nodaļas vadītājs līdz pat deviņdesmito gadu sākumam.

Daudzus gadus viņš ir bijis arī pedagogs Rīgas Medicīnas institūtā (vēlāk Latvijas Medicīnas akadēmijā) – no 1959. gada kā asistents, no 1973. gada kā docents. No 1992. līdz pat 2000. gadam bijis Zemessardzes Studentu rotas ārsts, Zemessardzes štāba Medicīnas daļas priekšnieks un ekspertīzes komisijas priekšsēdētājs. Ojārs Uldis Aleksis ir monogrāfijas Neatliekamā torakālā ķirurģija (1981) autors, tulkojis monogrāfijas J. Heglins. Ķirurģiskā izmeklēšana (1985) un A. Rozenfelds. Ievads alternatīvajā medicīnā (1999), daudzu zinātnisku publikāciju autors.

Ojārs Uldis Aleksis bija studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis filistrs, studentu biedrības un kora Dziesmuvara senietis un biedrības atjaunotājs 2000. gadā (Ojārs Uldis Aleksis bija kora Dziesmuvara dalībnieks jau pirmās brīvvalsts laikā), kā arī biedrības priekšsēdētājs un no 2013. gada – Goda biedrs, savulaik Haralda Medņa vadītā vīru kora Tēvzeme dziedātājs un Goda biedrs, Rīgas Doma draudzes kora dziedātājs. Darbojies Latvijas Nacionālo karavīru biedrībā un Latviešu Virsnieku apvienībā – bijis tās valdes loceklis. Kopš 2005. gada bija Latvijas Ordeņu brālības (LOB) biedrs un daudzkārt ievēlēts gan Domē, gan valdē. Kopš 2013. gada –  LOB Goda biedrs.

Ojārs Uldis Aleksis ir saņēmis arī daudz pagodinājumu un apbalvojumu, kas visi godam pelnīti. 1996. gadā – Zemessardzes komandiera Atzinības raksts; 1999. gadā Latvijas valsts aizsardzības fonda Lāčplēsis Goda zīme un Aizsardzības ministrijas Goda zīme Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā; 2000. gadā – 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīme; 2002. gadā NBS komandiera Goda zīme Par nopelniem; 2003. gadā – Aizsardzības ministra Goda raksts Par ieguldījumu NBS medicīnas dienesta darba attīstībā; 2004. gadā –  Aizsardzības ministra apbalvojums Atzinības Goda zīme; 2005. gadā Zemessardzes komandiera Goda zīme un arī valsts augstākais apbalvojums – Viestura ordenis, 2007. gadā piešķirts Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukums, 2013. gadā – Latvijas Ordeņu brālības Goda biedra nosaukums. 2018. gadā – „Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”.

Bet vislielāko pagodinājumu mēs katrs varējām saņemt no Ojāra Ulda Alekša siltā rokas spiediena un smaida. Ojāra Ulda Alekša dzīves moto – “ir jāvar”, lai kalpo mums palicējiem. Lai viegls un gaišs ceļš tālāk…

Dziļā līdzjūtībā visiem, kas Ojāru Uldi Aleksi pazina,

Dr. Kamena Kaidaka, Latvijas Ordeņu brālības biedre

Atvadas no doc. Ojāra Ulda Alekša 20. janvārī plkst. 14.00 Rīgas kremācijas centrā Lielajā zālē.

Mūžībā aizgājusi mikrobioloģe, LU profesore Aija Žilevica

Dzīve elegancē un izcilībā

In memoriam Aija Žileviča

1940 – 2023

Svētdien, 2023.gada 8. janvārī, mūžībā aizgāja Aija Žileviča, mikrobioloģe, LU profesore, viena no nozīmīgākajām personībām Latvijas zinātnē. Viņas mūža gājums ir tikpat spilgts un piesātināts kā mūsu zemes vēsture: okupācijas, karš, PSRS kolonija, līdz pienāca neatkarības un valsts atjaunošana un iekļaušanās civilizētajā pasaulē.

Dzimusi tālajā 1940. gadā, Aija bija pārāk maza, lai redzētu iebraucam Latvijā krievu tankus. Kara laiks un pēc tam visas bērnības un pusaudzības vasaras pavadītas Iecavas pagasta Pīlēs – lauku mājā, kuru uzbūvējuši vecvecāki, Jānis un Marija Aberbergi-Augškalni. Vienas no pirmajām bērnības atmiņām ir, kad visi paslēpušies kartupeļu pagrabā un bažīgi klausās, kā tur augšā, virs zemes, kauc un sprāgst aviācijas bumbas.

Vecmāmiņa Marija, ģimenē saukta par Pīļu vecmāmiņu, kā dzīves centrs, un vecāki – ārsti Valda un Valentīns Būmeisteri, – kā tās pamats. Vecmāmiņa deva intelektuālu skatu uz dzīvi un pareizu valodu – kā nekā starp pirmajām latvietēm ar augstāko izglītību, kas iegūta jaunajā Latvijas Universitātē, Endzelīna studente, – savukārt no vecākiem nāca manieres un izsmalcinātība. Taču tam visam līdzās arī zaļās vasaras Pīlēs kopā ar māsu Ilzi un māsīcām Dzintru un Maiju, vēlāk arī mazo Baibu, sienaugšā aizgūtnēm lasot pirmskara grāmatas, skrienot peldēties uz upīti un sēņojot. Tas bija kā skābekļa malks pēc ziemas padomju pelēcības un pliekanuma apzīmogotajā pilsētā. Taču pirmskara Latvijas gars ģimenē bija dzīvs. Vēl gadus desmit Alberta ielas dzīvoklī (nevienam mute nevērās lietot jaunās varas doto nosaukumu Friča Gaiļa iela), tika uzturēts pirmskara “veco ģimeņu” kultūras gars, sākot ar visvienkāršākajām ikdienas sarunām un beidzot ar ikgadējām masku ballēm. Kungi frakās, dāmas vakarkleitās, sarunas, muzicēšana – katram inteliģentam cilvēkam taču jāmāk spēlēt vismaz klavieres, – un dejas. Mazā Aija pa durvju spraugu noskatījās pieaugušo dzīvē, jo bērni aizsūtīti gulēt.

Šajā vidē Aija izauga tāda, kādu viņu atceramies: mūžam dzīvespriecīga un enerģijas pārpilna, ar ārkārtīgi augstām prasībām pret sevi un lielu iecietību pret citiem. No vienas puses,apzinoties savu piederību pirmskara veco ģimeņu latviskajai “aristokrātijai”, no otras – nekad nelika otram sarunā justies slikti pat tad, ja sarunu biedru intelektuālā atšķirība bija milzīga.

Mācības Rīgas 1. vidusskolā(sākotnēji Rīgas 1.septiņgadīgajāskolā)- skaidrs, ka Aija bija apaļa teicamniece. Skolu beidza ar zelta medaļu. Medicīnas studijas pēc vidusskolas bija pašsaprotamas. No 1958. līdz 1964. gadam studijas Rīgas Medicīnas Institūta Vispārējās ārstniecības fakultātē, no 1964. līdz 1967. gadam aspirantūra Latvijas ZA A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā. Tad zinātniskā līdzstrādniece, zinātņu kandidāta grāda iegūšana 1968. gadā. Kaut visi apkārtējie centās atrunāt – kur tu dzīvē kādu dzīvu angli satiksi – Aija pašmācībā apguva angļu valodu. Kopš 1976. gada RMI Mikrobioloģijas katedras docente. 1980. gadā medicīnas zinātņu doktora grāds – PSRS rekords medicīnas zinātnē, vēl neviena sieviete tik jaunos gados nebija kļuvusi par doktori. Kopš 1982. gada Rīgas Medicīnas Institūtā mikrobioloģijas profesore,1992. gadā – nostrificēts medicīnas habilitētā doktora grāds. Daudzus gadus profesore vadīja Mikrobioloģijas katedru, kas bija kļuvusi gandrīz par otrajām mājām. No1994. gadaLZA korespondētājlocekle, Latvijas Medicīnas akadēmijasmācību prorektore. Akadēmiskā vide nav rozēm kaisīta, bet gan intrigu pārpilna – 1998. gadā Aija pameta LMA un kļuva par profesori jaunizveidotajā (atjaunotajā) Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, kurā ieguldīja visu savu enerģiju un prasmes darbā ar studentiem. Šeit profesore strādāja gandrīz līdz mūža beigām. Viņa mīlēja studentus, nekad neatteica konsultācijas arī savā brīvajā laikā.

Ārkārtīgi plašs interešu loks, sākot no onkogēno vīrusu ietekmes uz šūnām, adenovīrusiem, baktēriju rezistences ģenētiskajiem mehānismiem, patogēnu virulences faktoriem, riska stratifikācijas metodes izstrāde kuņģa vēža un pirmsvēža stāvokļiem utt., beidzot ar sev mīļo impresionistu dzīvesstāstiem un operām – Aija zināja visus libretus un ārijas no galvas (pusaudžu gados Aija ar māsu Ilzi gandrīz katru vakaru apmeklēja operu).209 publikācijas zinātniskos žurnālos, 220 konferenču tēzes, 6 mācību grāmatu autore. Un, protams, visdažādākie amati zinātniskajās organizācijās: Latvijas Medicīnas Mikrobiologu asociācijas prezidente, LZP medicīnas ekspertu padomes priekšsēdētāja, Valsts Zinātniskās Kvalifikācijas komisijas locekle, Eiropas Klīniskās mikrobioloģijas asociācijas valdes locekle, LU Medicīnas un bioloģijas nozares Habilitācijas un promocijas padomes  priekšsēdētāja  un locekle u.c. – visus te nemaz nav iespējams un nav vērts uzskaitīt. Etalons mērķtiecībai un izcilībai.

Pie tam visaugstākās prasības profesorei Aijai Žilevičaibija pašai pret sava darba kvalitāti. Līdz pat pēdējam brīdim viņa neatļāvās negatavot lekcijas un paļauties uz esošo materiālu – kamēr vien redze ļāva, profesore uzmanīgi sekoja līdzi visām novitātēm zinātnē, koriģēja un papildināja savu kursu tā, ka tas nekad nezaudēja aktualitāti. Vadīja Studentu Zinātnisko Biedrību, kurā darbojās zinātniski ieinteresēti jaunieši, no kuriem daudzi pašlaik ir vadoši profesionāļi. Turpināja draudzību ar vairākiem studentiem visa mūža garumā. Bijušie studenti šodien atceras: “Profesores lekcijas bija tik vērtīgas un aizraujošas, ka visu kursu noklausījos vēlreiz, kad jau kā pilntiesīga ārste strādāju infektoloģijā. Pirmajā lekcijā viņa teica: es jūs lūdzu mikrobus uzlūkot ar mīlošām acīm.”Profesore spēja pārvērst mikrobioloģiju, kas var būt visgarlaicīgākais priekšmets, par aizraujošu intelektuālu piedzīvojumu. Nav brīnums, ka viņa gadiem ilgi bija Rīgas Medicīnas Insititūta studentu iemīļotākā pasniedzēja. Turklāt intelektuālo priekšnesumu papildināja sievišķīga elegance, pateicoties kurai Aija kļuva par daudzu studenšu modes ikonu. Pat dziļākajos deficīta gados studentes ar apbrīnu novēroja, ka ik lekcijā viņai mugurā jaunas pievilcīgas detaļas. Ne tikai izcila lektore, bet arī laba cilvēku pazinēja, pārredzēja laukumu un bija ļoti laba vadītāja.

Spožā akadēmiskā karjera nekavēja Aiju izveidot ģimeni, apprecoties ar jaunu, perspektīvu neiroķirurgu Eduardu Žileviču, ģimenē sauktu par Žilu. Pasaulē nāca divas meitas, Tija un Zane,kuras viņai devušas piecus mazbērnus un vienu mazmazbērnu. Kaut pirmā laulība izrādījās neveiksmīga, brieduma gados Aija sastapa profesoru Uldi Viesturu, ar kuru izveidojās ideāla savienība. Abi bija kopā ne tikai kā ģimene, kopīgi darbojās Latvijas zinātnē, ļoti daudz papildinājās pie ārzemju kolēģiem. Uldisbija izcils intelektuālis, Aijas gara radinieks, draugs. Uldis bija Aijas kaislība. Saskaņa. Kā rociņa ar cimdiņu. Tas gan netraucēja pašai koķeti pasmieties, kad jauni puiši uz ielas no muguras svilpuši, jo noturējuši par savu vienaudzi un vēlējušies iepazīties. Aija bija ļoti sievišķīga, un tas labi sadzīvoja ar viņas garīgo un fizisko spēku.

Pat ar vismazākajiem pašas un radu bērniem Aija sarunājās kā ar sev līdzvērtīgiem, neuztiepa savu viedokli vai gribu. Ravēt dobes Lielvārdes vasarnīcas dārzā meitām nelika – viņas pašas ar laiku saprata, ka jānāk mātei palīgā. Aijas ceptos brīnumgardos vaniļas radziņus, magoņmaizītes un kanēļmaizītes meitu draudzenes atceras vēl šodien. Māte gan spēja nesaudzīgi kritizēt, bet, ja bija vajadzīgs atbalsts, tad tas bija nesatricināms un pilnīgi uzticams.Vienmēr atrada laiku Džokera spēlēšanai, kas mācīja bērniem rēķināt un stratēģiski domāt, kopīgi interesējās par Latvijas sportistu panākumiem un nedienām. Līdz ar mazbērnu ienākšanu Aija kļuva par Omci, kas lasīja viņiem priekšā pasakas, stāstīja garus stāstus par vēsturi, valsti un politiku. Omces neviltotā cieņa pret Latvijas valsti tika ieaudzināta bērnos un mazbērnos. Viņi ar siltumu atceras garās sarunas ar savu mīļo Omci Kolkasraga ielas mājā uz terases ar iecienīto itāļu vīnu par mākslu, zinātni, sportu, par valsti, par karjeru, galu galā – par dzīvi. Ar māsīcām un jaunības draudzenēm Aija tikās līdz pēdējai stundai, un tās bija gluži ģimenes locekles. Ikreiz, kad palaimējās ar Aiju sastapties sarunā, viņas intelekts un nerimstošā interese par visu jauno pasaulē padarīja to par intelektuālu piedzīvojumu. Aijai piemita izcils talants bez piepūles atrast sarunu tematu ar jebkuru.

Piemita… Viņas vairs nav mūsu vidū. Ar Aiju Žileviču aiziet vesels laikmets. Piemērs, kādam jābūt Cilvēkam.

Mīlot un pieminot –

Ģimene

Atvadīšanās no Aijas Žilevičas notiks sestdien, 14.janvārī, pl.12.00 – 13.00 Krematorijas Lielajā zālē, Rīgā, Varoņu ielā 3a

Latvijas Ārstu biedrība iestājas pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes priekšsēdētājas Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu.  LĀB uzsver, ka nav pieļaujams, ka Veselības ministrija (VM) pati sagatavo ziņojumu, kas satur nepatiesas ziņas un apzināti grauj spēcīga kandidāta reputāciju, lai radītu pamatu tā izslēgšanai no konkursa uz Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) “Vaivari” valdes priekšsēdētājas un valdes locekļu amatiem.

“Valsts un tās institūciju pienākums ir nodrošināt, lai ārstniecības iestādes Latvijā vadītu nozares profesionāļi ar atbilstošu izglītību un pieredzi, īpaši ārkārtas situācijā kādu piedzīvojām Covid-19 pandēmijas laikā un pašlaik, kad piedzīvojam akūtu veselības nozares speciālistu, bet jo īpaši – spējīgu vadītāju trūkumu,” teikts LĀB vēstulē.

Atklātajā vēstulē LĀB norāda, ka VM ziņojumā ietvertās ziņas, kas kalpoja par pamatojumu Andas Nulles atstādināšanai,  ārste tiesu lūgusi atzīt par nepatiesām un viņas godu un cieņu aizskarošām. Tiesa Andas Nulles pieteikumu ir pieņēmusi, tādejādi par ziņojumā ietverto ziņu patiesumu pastāv juridisks strīds. Tāpēc Latvijas Ārstu biedrība rūpīgi sekos līdzi, lai kā pamatotas šaubas vai pierādījumi konkursā uz NRC “Vaivari” valdi un valdes priekšsēdētāja amatiem netiktu izmantotas ziņas, par kuru patiesumu tiek pārbaudītas tiesas procesā.

LĀB atkārtoti vērš uzmanību, ka VM savu pēkšņo lēmumu atstādināt A.Nulli pamatoja ar šķietamu interešu konflikta situāciju, lai gan A.Nulle bija ievērojusi iepriekš pašas VM un KNAB dotos norādījumus un rīkojusies KNAB noteiktā tiesiskā risinājuma ietvaros. Bažas par lēmuma politisko raksturu joprojām uztur fakts, ka lēmums tika pieņemts laikā, kad notika jaunās valdības veidošana un tika izsludināts konkurss uz NRC “Vaivari” valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu vietām, kurā viennozīmīgi Anda Nulle varētu pārliecinoši pieteikt savu kandidatūru kā spēcīgs pretendents.

Jāatgādina, ka VM ziņojums ir ticis izplatīts arī plašsaziņas līdzekļos pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas un Veselības ministrijas valsts sekretāres Indras Dreikas raksts “Indra Dreika: Plašāk par Andas Nulles atsaukšanu no amata “Vaivaros”” arī publicēts vienā no Latvijas lielākajiem interneta ziņu portāliem DELFI. Rakstā valsts sekretāre, atsaucoties uz minēto ziņojumu turpina nepatiesas un sagrozītas informācijas izplatīšanu, izraujot no konteksta un sagrozot faktus. Tas nozīmē to, ka Andas Nulles goda un cieņas aizskārums izdarīts publiski ļoti plaši.

Konkursa nolikuma prasību 1.punktā norādīts, ka valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem ir  nepieciešama “nevainojama reputācija, kas nozīmē, ka nav iemesla pamatotām šaubām par personas nevainojamu reputāciju un nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo”.

Nav šaubu, ka valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju, to nosaka arī citi normatīvie akti. Vienlaikus LĀBvērš uzmanību, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums nosaka, ka valdes locekļa nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošina atklātu, godīgu un profesionālu valdes locekļu atlasi, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.

Jau pērn vairākkārt gan vēstulēs atbildīgajām amatpersonām, gan publiski medijos LĀB ir paudusi dziļu neizpratni par Veselības ministrijas (VM) rīcību, atsaucot no amata Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) “Vaivari” valdes priekšsēdētāju Andu Nulli, un uzsverot, ka “VM Valsts sekretāre Indra Dreika ir pieņēmusi katastrofālu, veselības aprūpei un pacientiem absolūti kaitniecisku un nozares profesionāļiem pilnīgi nesaprotamu lēmumu, kas nodara kaitējumu nacionālai drošībai un stabilitātei svarīgajā veselības nozarē”.

Atklāts sabiedrības balsojums par “Gada balvu medicīnā 2022”

Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2022”nākamā gada pavasarī notiks jau 13. reizi un tā svinīgā ceremonija būs skatāma 1.aprīlī plkst. 22.00. kanālā ReTV, ar atkārtojumiem – 2. un 8.aprīlī. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem. Lai iespējami daudz Latvijas iedzīvotāju varētu paust savu viedokli, balsot var no 2023. gada2. janvāra līdz 24. februārim portālā www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina

“Neraugoties uz straujo medicīnas tehnoloģiju attīstību, kas paver vēl nebijušas diagnostikas un ārstniecības iespējas, mūsdienīga un uz pacientu centrēta veselības aprūpe nav iedomājama bez zinošiem un empātiskiem profesionāļiem – ārstiem, ārstu palīgiem, vecmātēm, māsām un māsu palīgiem, kā arī farmaceitiem un funkcionālajiem speciālistiem. Cilvēks un cilvēcība ir mūžīgas vērtības, ko katru gadu aicinām godināt, balsojot par labākajiem veselības nozares darbiniekiem, kas pelnījuši saņemt nozīmīgāko no nozares apbalvojumiem  – “Gada balva medicīnā”,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

“Gada balva medicīnā 2022” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu desmit nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2022”, “Gada ārsts speciālists 2022”, “Gada zobārsts 2022”, “Gada ārsta palīgs 2022”, “Gada farmaceits 2022”, “Gada māsa 2022”, “Gada māsas palīgs 2022”, “Gada vecmāte 2022”, “Gada funkcionālais speciālists 2022” un “Gada slimnīca 2022”.

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2022”, “Gada cilvēks medicīnā 2022”, “Gada notikums medicīnā 2022” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2022” par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS „Olainfarm” un AS „Grindeks”.

Par “Gada balvu medicīnā”

Pirmo reizi “Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008. gadā. Ar katru gada šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. „Gada balvas medicīnā” balsojumā 2022. gadā piedalījās gandrīz 9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un balva tika pasniegta 15 nominācijās. “Gada balvas medicīnā” statuetes “Dzīvības asns” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.

Mūžībā devies Anatolijs Ņikitins

23.12.2022. no mums ir aizgājis ārsts, docents Anatolijs Ņikitins (1928-2022). 2018.gadā saņēmis Gada balvu medicīnā.
Izvadīšana 29.12.2022 plkst. 14:00 no Rīgas Krematorija lielās zāles.

Anatolijs Ņikitins dzimis 1928. gada 1. jūlijā. 1954. gadā ar izcilību absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu (tagad – RSU), turpinājis mācīties Ķirurģijas katedras aspirantūrā (1954–1958), līdztekus tam no 1957. gada strādājis Rīgas pilsētas 1. slimnīcas Ķirurģijas klīnikā. Vēl būdams jauns ķirurgs, 1958. gadā sācis veikt sirds operācijas pacientiem ar iedzimtu vai iegūtu sirdskaiti.

1969. gadā, apkopojot savu pieredzi, kas iegūta 218 sirds operāciju gaitā, Anatolijs Ņikitins aizstāvējis disertāciju un viņam piešķirts medicīnas zinātņu kandidāta zinātniskais grāds (1992. gadā nostrifikācijas gaitā viņam piešķirts medicīnas doktora zinātniskais grāds).

A. Ņikitins apvienojis ķirurģisko praksi ar darbu Rīgas Medicīnas institūta Hospitālās ķirurģijas katedrā. No 1984. līdz 1995. gadam bijis šīs katedras vadītājs un vienlaikus arī Rīgas pilsētas 1. slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs.

Anatolija Ņikitina ārstnieciskā darbība gan zinātniskajā, gan praktiskajā sfērā bija saistīta ar sirds slimību ķirurģiju, vēdera dobuma un krūšu kurvja orgānu ķirurģiju, akūto saslimšanu un traumu ārstēšanu.

Vairāk nekā 70 zinātnisko publikāciju autors, mācību grāmatas Ķirurģija (2001) un vairāku izgudrojumu līdzautors.

1998. gadā ārsts Anatolijs Ņikitins apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.


Ja nepieciešama papildus informācija, lūdzu sazinieties ar Lieni Nikitinu-Zaķi, t. 26111290, liene.nikitina-zake@rsu.lv

Ziedo sveces un sveču atlikumus!

🕯Latvijas Ārstu biedrība piedalās biedrības Europium un biedrības “Ukrainas un Latvijas draudzība” sadarbības projektā, kas atbalsta Ukrainas tautas cīņu par neatkarību. Ja Tev ir palikuši sveču atlikumi un nezini, kur tos likt – ziedo kopā ar mums un atbalsti ukraiņu karavīrus frontē! Ziedot sveču atlikumus var no 20. decembra līdz 13. janvārim Latvijas Ārstu biedrības 1. stāvā Skolas ielā 3 izvietotajās kastēs. Biroja darba laiks – katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00, svētkos – 23.12. un 30.12. no plkst. 9.00 līdz 14.00.

HIV, tuberkulozes un vīrusa hepatītu izplatība un ārstniecība: RSU aicina uz starptautisku konferenci

Lai stiprinātu zinātnisko kapacitāti un starpvalstu sadarbību HIV, tuberkulozes un vīrusa hepatītu ierobežošanā, 13. un 14. decembrī Rīgā viesnīcā Bellevue Park Hotel norisināsies starptautiskā EECA INTERACT konference. To organizē Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Amsterdamas Globālās veselības un attīstības institūts (The Amsterdam Institute for Global Health and Development) un Nīderlandes nevalstiskā organizācija AFEW International, kas nodarbojas ar sabiedrības veselības stiprināšanu un ārstniecības pieejamības veicināšanu attīstības valstīs.

Konferencē piedalīsies plaši pazīstami sabiedrības veselības un virusoloģijas eksperti no dažādām pasaules valstīm. Viņu vidū būs Amsterdamas Globālās veselības un attīstības institūta direktora vietniece profesore Katrīna Henkinsa (Catherine Hankins), Pasaules Veselības organizācijas padomnieks, Starptautisko un attīstības studiju institūta programmas direktors (Course Director, the Graduate Institute of International Affairs and Development Studies) profesors Mišels Kazačkins (Michel Kazatchkine), RSU Sabiedrības veselības institūta direktore asociētā profesore Anda Ķīvīte – Urtāne, Džonsa Hopkinsa Sabiedrības veselības skolas (Johns Hopkins School of Public Health) profesors Stefans Barals (Stefan Baral) un citi pieredzējuši pētnieki.

Dalībnieki diskutēs par HIV, tuberkulozes un vīrusu hepatīta izplatību Austrumeiropā un Centrālajā Āzijā, medikamentu pielietojuma efektivitāti ārstniecībā, tiesiskajiem un nozares politikas nosacījumiem saslimšanu mazināšanā, jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un labās prakses piemēriem. Atsevišķa sesija būs veltīta karadarbības ietekmei uz sabiedrības veselību Ukrainā, vērtējot saslimšanu izplatību kara bēgļu vidū.

“Konferencei ir divi vienlīdz svarīgi uzdevumi. Pirmais ir stiprināt pētniecības kapacitāti un celt zinātnes latiņu Austrumeiropā un Centrālajā Āzijā. Otrs būtu atgādināt, ka HIV un līdzīgas saslimšanas nekur nav pazudušas laikā, kad visi spēki un līdzekļi pamatā ir vērsti uz COVID-19 apkarošanu. Ja mēs aizmirsīsim par HIV draudu un to, ka Latvija jauno HIV gadījumu skaita ziņā, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu, ir otrajā vietā Eiropā, nākamais var būt HIV uzliesmojums. Turklāt, kā liecina aptaujas dati, 78% mūsu valsts iedzīvotāju uzskata, ka HIV uz viņiem neattiecas. Tas ir satraucoši un bīstami,” skaidro asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne.

Plašāka informācija par konferences programmu, dalībniekiem un pieteikšanos atrodama tās vietnē https://eeca-interact.org/committee-2022/

Ieva Nora Gediņa
stratēģiskās komunikācijas vadītāja

Rīgas Stradiņa universitāte
Dzirciema 16, Rīga, LV-1007, Latvija
Mob. +371 29146366
E-pasts: ieva.gedina@rsu.lv

Atklātā vēstule par grozījumiem “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”

Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai

Atklātā vēstule par grozījumiem “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”

Latvijas Ārstu biedrība un ārstu profesionālās asociācijas aicina jaunievēlētās Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju veikt nepieciešamos precizējumusun virzīt pieņemšanai 3. (galīgajā) lasījumā jau 13. Saeimā 2. lasījumā apstiprinātos Grozījumus “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”.

Minētie Grozījumi, kas ilgstoši un visaptveroši tika apspriesti Saeimas iepriekšējā sasaukuma Sociālo un darba lietu komisijas un Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdēs, ietver likumdošanas sakārtošanu tabakas karsēšanas ierīču un tabakas aizstājējproduktu (t.sk. nikotīna spilventiņu) jomā, kā arī paredz ierobežojumus aromatizētājiem gan elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, gan tabakas aizstājējproduktiem.

Mūsdienās aptuveni 90% nikotīna atkarīgo kļūst atkarīgi vēl būdami nepilngadīgi. E-cigaretes un nikotīna spilventiņi ir “ieejas vārti” uz cigarešu smēķēšanu un pāragru nāvi, savukārt aromatizētāji ir galvenais instruments arvien plašākai bērnu un jauniešu piesaistei šiem nikotīnu saturošajiem produktiem.

Ārstu profesionālas organizācijas uzskata, ka arguments par lielākiem budžeta ieņēmumiem, tirgojot atkarību un potenciāli arī priekšlaicīgu nāvi izraisošus produktus, kā arī iebildumi pret ierobežojumu noteikšanu, kas, pirmkārt, vērsti uz bērnu un jauniešu pasargāšanu no atkarības, ir augstākā mērā neētiski un neatbilst valsts interesēm, jo ilgtermiņā radīs daudz lielākus zaudējumus Latvijas sabiedrības veselībai un ekonomikai.

Ceram uz jūsu izpratni un atbalstu Grozījumu tālākai virzīšanai uz 3. lasījumu.

Prof. Alvils Krams

Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs,|
Latvijas Ārstu biedrības valde,
Latvijas Alergologu asociācija,
Latvijas Anesteziologu reanimatologu asociācija,
Latvijas Anesteziologu reanimatologu asociācija,
Latvijas Arodslimību ārstu biedrība,
Latvijas Asinsvadu ķirurgu biedrība,
Latvijas Austrumu vingrošanas asociācija,
Latvijas Ārstu biedrības venerologu asociācija,
Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija,
Latviešu Ārstu un zobārstu apvienība,
Latvijas Balinta asociācija,
Latvijas Bērnu alergologu un pneimonologu biedrība,
Latvijas Bērnu infektologu biedrība,
Latvijas Bērnu kardiologu asociācija,
Latvijas Bērnu ķirurgu asociācija,
Latvijas Bērnu psihiatru asociācija,
Latvijas Bērnu reimatologu biedrība,
Latvijas Ceļa locītavas ķirurģijas, artroskopijas un sporta ortopēdijas asociācija,
Latvijas Cilvēka Ģenētikas Asociācija,
Latvijas Dermatovenerologu biedrība,
Latvijas Diētas ārstu asociācija,
Latvijas Endokrinologu asociācija,
Latvijas Estētiskas Dermatoloģijas asociācija,
Latvijas Estētiskās medicīnas asociācija,
Latvijas Farmaceitu biedrība,
Latvijas Fizioterapeitu asociācija,
Latvijas Gastroenterologu asociācija,
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija,
Latvijas Hematologu asociācija,
Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrība,
Latvijas Homeopātu asociācija,
Latvijas Infektologu un hepatologu asociācija,
Latvijas Internistu biedrība,
Latvijas Jauno ārstu asociācija,
Latvijas Kardiologu biedrība,
Latvijas Klīniskās Fizioloģijas biedrība,
Latvijas Laboratorās medicīnas biedrība,
Latvijas Matu Ārstu asociācija,
Latvijas Medicīnas mikrobiologu asociācija,
Latvijas Miega medicīnas biedrība,
Latvijas Mugurkaulāja Ķirurgu biedrība,
Latvijas Mutes, sejas un žokļu ķirurgu asociācija,
Latvijas Narkologu asociācija,
Latvijas Nefrologu asociācija,
Latvijas Neirologu biedrība,
Latvijas Neonatologu biedrība,
Latvijas Onkologu asociācija,
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija,
Latvijas Ortodontu asociācija,
Latvijas Osteoporozes un Kaulu metabolo slimību asociācija,
Latvijas Otorinolaringologu asociācija,
Latvijas Pediatru asociācija,
Latvijas Pediatru endokrinologu asociācija,
Latvijas Pieaugušo reimatoloģijas biedrība,
Latvijas Psihiatru asociācija,
Latvijas Radiologu asociācija,
Latvijas Rehabilitācijas ārstu biedrība,
Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācija,
Latvijas Sirds ķirurgu asociācija,
Latvijas Sporta medicīnas asociācija,
Latvijas Torakālo ķirurgu biedrība,
Latvijas Transfuziologu asociācija,
Latvijas Traumatologu un ortopēdu asociācija,
Latvijas Zobārstu asociācija
Baltijas Osteopātu biedrība

LMF atbalsts Ukrainai

Ukraina, karš, brīvība, palīdzība – šie ir 2022. gada biežāk lietotie vārdi. Un aiz šiem vārdiem ir notikumi un cilvēki.

Labdarības fonda “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, LMF dibinātājs un LĀZA eksprezidents prof. Bertrams Zariņš, LMF un LĀZA administratore Latvijā Kamena Kaidaka, “Ziedot.lv” komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne un viens no pirmajiem brīvprātīgajiem Ukrainas atbalstītājiem Pēteris Dimants Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) 75 gadu jubilejas sarīkojumā P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā 2022. gada 23. septembrī. Foto autors: Jānis Brencis

Visu šo gadu Latvijas Medicīnas fonds, ko jau pirms 30 gadiem izveidoja ārsti Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV), ir finansiāli palīdzējis tiem, kas cietuši no Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Ja rēķina skaitļos, tad Ukrainas atbalstam ziedoti 173 000 EUR. Tomēr skaitļos neizsakāmais atbalsts ir bijis tikpat nozīmīgs, par ko liecina daudzie siltie pateicības vārdi no Ukrainas ļaudīm.  Fonda atbalstu saņēmuši Ukrainas kara bēgļi – 150 veselības jomas speciālisti, kas strādā Latvijas ārstniecības iestādēs. Sadarbībā ar vienu no pirmajiem brīvprātīgajiem kurjeriem Pēteri Dimantu LMF finansēja un nogādāja Ukrainā pilnībā aprīkotu neatliekamās palīdzības ambulanci. Atsaucoties Brūču un izgulējumu apvienības lūgumam, fonds apmaksāja ievainoto transportēšanu uz Latviju, kur tiem tika nodrošināta augsti kvalificēta medicīniskā palīdzība, LMF ziedoja līdzekļus Ukrainas iedzīvotāju medicīniskai aprūpei, ko koordinē P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas attīstības biedrība. Cieša un konstruktīva sadarbība LMF ir izveidojusies ar Latvijas labdarības fondu Ziedot.lv, kura pārziņā ir akūtākās Ukrainas vajadzības. LMF valde pieņēma lēmumu finansiāli atbalstīt pašaizliedzīgos latviešu ārstus Mārtiņu Malzubri un Olafu Libermani, kuri jau no kara pirmajām dienām devās uz Ukrainu ārstēt ievainotos. Patiess prieks, ka ārstu veikumu ir novērtējusi arī Latvija. Valsts prezidents 18. novembrī Rīgas pilī pasniedza augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 90 izcilām personībām. Triju Zvaigžņu ordenisaņēmaOlafs Libermanis– mikroķirurgs, SIA “Brūču klīnika” vadītājs – par izcilo darbu mikroķirurģijā un pašaizliedzību, sniedzot palīdzību karā ievainotajiem Ukrainas karavīriem.Triju Zvaigžņu ordenisaņēmaMārtiņš Malzubris – traumatologs, ortopēds, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Traumatoloģijas centra nodaļas vadītājs– par izcilo darbu traumatoloģijā un rekonstruktīvajā ķirurģijā un pašaizliedzību, sniedzot palīdzību karā ievainotajiem Ukrainas karavīriem.

18.11.2022. Valsts prezidents Egils Levits pasniedz valsts apbalvojumu Mārtiņam Malzubrim. Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

Abu Latvijas ārstu pašaizliedzību novērtēja arī Latvijas sabiedrība. Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris ir “Latvijas Lepnuma” nominācijas “Cilvēcība un drosme” šā gada balvas saņēmēji.

Latviešu ārstu nākotnes plāni ir turpināt sniegt rekonstruktīvo mikroķirurģijas palīdzību slimnīcās Ukrainā, turpināt personāla apmācību. Tiek izstrādāti arī militārās traumas un rekonstruktīvās mikroķirurģijas apmācības moduļi, kuru mērķis ir radīt vienkāršu un efektīvu mācību sistēmu.

18.11.2022. Valsts prezidents Egils Levits pasniedz valsts apbalvojumu Olafam Libermanim. Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

Karš turpinās un būs vajadzīgs atbalsts visiem, kas cieš no tā vissmagāk. Būs vajadzīgs papildināt ārstu profesionālās prasmes, sniedzot mācību stipendijas, būs vajadzības, par kurām šobrīd vēl nenojaušam.

Latvijas Medicīnas fonds saka lielu paldies visiem saviem ziedotājiem, kas atbalsta fonda darbību!

Gaišu un mierpilnu Ziemassvētku gaidīšanas laiku– šiem vārdiem nu ir gluži jauns un daudz dziļāks skanējums.

Lai miers virs zemes!

Kamena Kaidaka
LMF Administrator in Latvia
www.latvianmedicalfoundation.org
lmf.latvia@gmail.com