Latvijas Jūras medicīnas centram 80 gadu jubileja
Latvijas Jūras medicīnas centram 80 gadu jubileja
Jūrniecības vēsturnieks Artūrs Eižens Zalsters konstatējis, ka Latvijā jūras medicīnas un karantīnas paņēmieni rakstveidā reglamentēti jau 16. gs., kam pierādījumi atrodami arhīva dokumentos. Šai laikā uz Rīgas ostā ienākušiem svešzemju flagmaņkuģiem jau dienējuši pirmie jūras medicīnas pārstāvji- kuģa bārddziņi [ feldšeri- mūsdienu izpratnē}. Savukārt Rīgā pirmais zināmais ar jūras medicīnu saistītais ārsts [ precīzāk- universitāti nepabeidzis medicīnas students] ir Simons Kalbi, kas šeit ieradies 1581. gadā, prakses atļauju saņēmis 1590. gadā un šajā nozarē darbojies 54 gadus. No S. Kalbi satādītā pārskata noprotams, ka viņš uzraudzījis ostā ienākušos kuģus.
Tas ir citāts no profesora Arņa Vīksnas pētījuma par jūras medicīnas pimssākumiem Latvijā. Turpmākā attīstība jau ir saistīta ar pirmo jūrskolu dibināšanu [Ainažos 1864. gadā], jo audzēkņiem bija nedaudz jāapgūst arī medicīna. Ārsta vai feldšera pienākumus uz kuģa parasti pildīja kapteinis. Ir aprakstīts pat gadījums, kad kuģa kapteinis pēc nelaimes gadījuma jūrniekam ar sadragātu kāju to amputējis, pie tam veiksmīgi. Arī mūsdienās kuģu kapteiņiem un kapteiņu palīgiem jāapgūst medicīnas zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā. Uz visiem kuģiem ir jābūt aptiekai ar specifisko medikamentu krājumiem un personālam jāpārzina tā izmantošanu. Visas šīs zināšanas jūrnieki apgūst speciālos kursos.
1900. gadā tika uzcelts Liepājas jūras kara hospitālis ar 400 gultas vietām un augstu medicīniskā darba līmeni. 1901. gadā dibināta Liepājas Jūras ārstu biedrība. Sakarā ar bruņojuma modernizāciju un zemūdenes iekļaušanu flotes sastāvā tieši Liepājā tika veikti Krievijā un pasaulē pirmie pētījumi par darba fizioloģiju un higiēnu zemūdens apstākļos.
Latvijā pirmās slimokases izveidoja 1920. gadā, kas nodarbojās ar obligāto veselības apdrošināšanu algotam darbaspēkam. Tālbraucējiem jūrniekiem sava slimokase tapa 1930. gadā. Vismazākā starp aroda slimokasēm, bet visturīgākā.
AS Latvijas Jūras medicīnas centra pirmssākumi sākās ar 1944. gadu, kad tika izveidota Latvijas Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļa. Darbu sāka pirmais ārstu kabinets, sanitāri-epidemioloģiskā stacija [SES ], slimnīca ar 40 gultas vietām. Poliklīnikas izveidoja arī Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī. Interesanti, ka medpunkts atradās pat tik attālā vietā kā Krāslava, jo tur upju transportlīdzekļus būvēja 150 strādnieki. Tika attīstīts slimnīcu tīkls ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un Ventspilī.
Ar 1956. gadu Latvijas Ūdensceļi tika pakļauti Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijai.
1958. gadā tika uzcelta ostas slimnīca- tagadējā Vecmīlgrāvja slimnīca. 1961. gadā Ventspilī uzcēla ostas slimnīcu ar 100 gultas vietām.
1964. gadā uzcelta ostas poliklīnika, kuru šodien mēs pazīstam kā Vecmīlgrāvja poliklīniku.
1968. gadā uzcēla Baseina poliklīniku, kuras šodienas nosaukums ir- VIA UNA.
1970. gadā ekspluatācijā nodeva Baseina slimnīcas jauno korpusu, kuru šodien mēs saucam pat Latvijas Jūras medicīnas centru.
1968. gadā, pilnveidojot dienesta vadības struktūru, Latvijas Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļa tika likvidēta un tās funkcijas nodotas Baseina centrālās slimnīcas galvenajam ārstam. Baseina medicīnas sistēma bija īsta resoriska impērija ar savām slimnīcām, poliklīnikām, bērnu silītēm, sanatorijām Rīgā, Ventspilī un Liepājā. Bet veselības aprūpi uz kuģiem nodrošināja 152 ārsti un 136 vidējie medicīnas darbinieki.
1992. gadā sākās jauns posms mūsu vēsturē, kad uz šīs bāzes tika izveidots Latvijas Jūras medicīnas centrs un sākta plaša dienesta reorganizācija. Tolaik līdz ar veselības aprūpes reformu tika konstatēts, ka Latvijā ir par daudz slimnīcu un slimnīcu gultu. Rīgā tika likvidēta 4., 5., un 6. slimnīca un pastāvēja risks, ka tas var skart arī mūs. Apspriežoties ar kolektīvu nolēmām, ka cīnīsimies par savu pastāvēšanu. Lai neiekļūtu likvidējamo ārstniecības iestāžu sarakstā, pieņēmām lēmumu iet privatizācijas ceļu.
1994. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu no Labklājības ministrijas tikām nodoti Satiksmes ministrijas pārziņā, jo tur bija daudz lielāka izpratne un atbalsts privatizācijas procesam.
1996. gada 10.jūlijā valdība pieņēma lēmumu izveidot valsts uzņēmumu Latvijas Jūras medicīnas centrs un 11. novembrī tas jau tika nodots privatizācijai.
Mūsu mērķis bija, lai privatizācijā piedalītos ikviens darbinieks, tādējādi ieguldot artavu savas darba vietas saglabāšanā un attīstībā. 1997. gada 4. decembrī privatizācijas rezultātā tika izveidota publiskā akciju sabiedrība Latvijas Jūras medicīnas centrs un 70 % tās akciju nonāca darbinieku īpašumā. Kopš 1998. gada maija mūsu akcijas tiek kotētas NASDAQ Riga Fondu biržā. Mēs joprojām esam vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras akcijas var brīvi pirkt un pārdot biržā.
Liels izaicinājums un pastāvēšanas draudi izveidojās 2009. gadā, kad līdz ar globālo finanšu krīzi un tautsaimniecības sabrukumu Latvijā, mūsu apgrozījums samazinājās par aptuveni 45%, jo tika pārtraukti līgumi par stacionāro veselības aprūpi. Tas radīja mums jautājumus par turpmāko nākotni un attīstības stratēģiju, jo liela daļa mūsu infastruktūras bija pakārtota tieši stacionāro pakalpojumu sniegšanai. Vajadzēja pārbūvēt ēkas, nodaļas, kabinetus ambulatoro pakalpojumu sniegšanas vajadzībām. Taisnība ir teicienam, ka krīzes ir iespēju laiks. Un mēs to izmantojām.
Sarkandaugavā 2012. gadā pabeidzām vecās, 1880. gadā celtās ēkas renovāciju, kuru agrāk izmantojām slimnīcas funkciju nodrošināšanai. Durvis vēra jaunais Sarkandaugavas ambulatorais veselības aprūpes centrs ar ģimenes ārstu prakses vietām, savu akreditētu laboratoriju, okulista, neirologa, fizioterapeita, kardiologa, pulmonologa, traumatologa, ķirurga kabinetiem.
Vecmīlgrāvī atteicāmies no Vecmīlgrāvja slimnīcas jaunā korpusa celtniecības turpināšanas. Kapitāli izremontējām un pielāgojām telpas jaunajām funkcijām. Pirmajā stāvā izvietojām radioloģijas un funkcionālās diagnostikas nodaļu-Ziemeļu diagnostikas centru ar jaunām tehnoloģijām un ērti pieejamu pacientiem. Otrajā stāvā uzsākām rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu dienas stacionārā un ambulatori. Trešajā stāvā pēc VM un NVD ierosinājuma izveidojām iekšķīgo slimību nodaļu ar hronisko pacientu aprūpes programmu. Aprūpes nodaļa piedalījās arī Covid-19 pacientu ārstēšanā.
2017. gadā atklājām diagnostiskās radioloģijas ēku. Simboliski šī 21. gadsimta ēka savieno 19. gs. ar 20.gs. un tajā pacienti tiek izmeklēti ar MR, CT, PET/CT, RTG, USG un mamogrāfijas iekārtām. Ārstniecības iestādēm nepārtraukti jābūt gatavām ieviest jaunās tehnoloģijas, jaunas un inovatīvas ārstēšanas metodes. Jāspēj pielāgot telpas jauno funkciju nodrošināšanai. Pastāvēs tas kas mainīsies. Pie tam jāmainās uz augšu!
Kopš 2012. gada investīcijās esam ieguldījuši 5,8 miljonus EUR.
Viss šajos gados paveiktais ir konkrētu cilvēku darbs. Nekas mums nav nācis viegli vai negaidīti iekritis rokās. Ir vērtas daudzu un dažādu ministru kabinetu durvis, pierādīta sava taisnība, aizstāvēta tā un beigās realizēta. Pieļautas kļūdas, labotas tās un meklēti jauni risinājumi. Visproduktīvākie esam bijuši tieši krīzes gados. Laikam jau šie eksistenciālie draudi stimulē visspēcīgāk. Mūsu nākotnes plānus un attīstību, kopš 2011. gada, esam realizējuši gandrīz par 100%. Paveiktais ir visa, mūsu, LJMC kolektīva, kopējais darbs un katrs tā darbinieks ir neatsverams posms kopējā attīstībā.
Latvijas valstiskuma atjaunošana pavēra mums ceļu pārveidot LJMC mūsdienīgā veselības aprūpes ārstniecības iestādē. Mūsu radošajām iecerēm neviens neuzlika rāmjus un mēs patiesi bijām gatavi gāzt kalnus. Deviņdesmitajos gados jau daudzi bija nogaidoši, nezinot kā tad ar to nākotnes perspektīvu būs!
Mēs, LJMC, esam bijuši flagmaņi daudzās jomās Latvijā!
Pirmie izveidojām multiplās sklerozes centru. Veicinājām multiplās sklerozes pacientu biedrības izveidi.
Pirmie uzsākām kapsulas endoskopijas izmeklējumus.
Pirmie iesākām pozitronu emisijas tomogrāfa izmeklējumus Latvijā- PET/CT.
Pirmie Latvijā noslēdzām līgumu ar DataMed informācijas sistēmu, lai arhivētu CT un radioloģiskos izmeklējumus.
Varu teikt vienu -vienmēr esam bijuši inovatīvi un arī turpmāk tādi būsim!
Jūras medicīnas pirmsākumi Latvijā
Jūras medicīnas attīstība 19. un 20.gadsimtā un svarīgākie notikumi
1900. gads – Uzcelts Liepājas jūras kara hospitālis ar 400 gultas vietām un augstu medicīniskā darba līmeni.
1901. gads – Dibināta Liepājas Jūras ārstu biedrība.
1920. gads – Izveidotas pirmās slimokases, kas nodarbojās ar obligāto veselības apdrošināšanu algotam darbaspēkam.
1930. gads – Tālbraucējiem jūrniekiem izveidota sava slimokase – mazākā, bet visturīgākā starp aroda slimokasēm.
Latvijas Jūras medicīnas centra izveide un attīstība
1944. gads – Izveidota Latvijas Ūdensceļu Veselības aizsardzības nodaļa, kas ietvēra pirmo ārstu kabinetu, sanitāri-epidemioloģisko staciju un slimnīcu ar 40 gultas vietām. Poliklīnikas izveidotas arī Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī.
1956. gads – Latvijas ūdensceļi tika pakļauti Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijai.
1958. gads – Uzcelta ostas slimnīca (tagadējā Vecmīlgrāvja slimnīca).
1961. gads – Uzcelta Ventspils ostas slimnīca ar 100 gultas vietām.
1964. gads – Uzcelta ostas poliklīnika (tagadējā Vecmīlgrāvja poliklīnika).
1968. gads – Uzcelta Baseina poliklīnika (tagad “VIA UNA”).
1970. gads – Ekspluatācijā nodots Baseina slimnīcas jaunais korpuss (tagad Latvijas Jūras medicīnas centrs).
1992. gads – Uz Baseina Centrālās slimnīcas bāzes izveidots Latvijas Jūras medicīnas centrs.
1996. gads – Valdība pieņēma lēmumu izveidot valsts uzņēmumu Latvijas Jūras medicīnas centrs.
1997. gads – Privatizācijas rezultātā izveidota publiskā akciju sabiedrība, kuras 70% akciju nonāca darbinieku īpašumā.
Pārmaiņu gadi un modernizācija
2009. gads – Globālā finanšu krīze samazināja apgrozījumu par 45%. Lai pielāgotos situācijai, tika pārbūvētas telpas un attīstīti jauni ambulatorie pakalpojumi.
2012. gads – Pabeigta Sarkandaugavas ambulatorā veselības aprūpes centra renovācija.
2017. gads – Atklāta diagnostiskās radioloģijas ēka, kas piedāvā MR, CT, PET/CT, RTG, USG un mamogrāfijas izmeklējumus.
Inovatīvas metodes un panākumi
LJMC pirmie Latvijā izveidoja multiplās sklerozes centru un veicināja pacientu biedrības izveidi.
Pirmie uzsāka kapsulas endoskopijas pielietojumu.
Pirmie Latvijā uzsāka PET/CT izmeklējumus.
Pirmie Latvijā sāka izmantot DataMed informācijas sistēmu radioloģisko izmeklējumu arhivēšanai.
Nākotne pieder tiem, kas mainās!
Latvijas Jūras medicīnas centrs turpinās attīstīties, ieviest jaunas tehnoloģijas un piedāvāt augstas kvalitātes medicīniskos pakalpojumus. Kopš 2012. gada LJMC investīcijās ieguldījis 5,8 miljonus eiro, apliecinot savu mērķtiecīgo virzību uz inovācijām un pacientu veselības aprūpes pilnveidi.
Jānis Birks, ārsts,
A/S Latvijas Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs
