Šodien Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes pārstāvji tiekas ar veselības ministru Hosamu Abu Meri, lai pārrunātu jautājumu par ārstu profesionālo disciplināratbildību un vienotos par tālākajiem soļiem saistībā ar LĀB rosinātajām izmaiņām Ārstniecības likumā. LĀB un ministrs pārrunās tālākos soļus, kā kopā aktīvi strādāt pie normatīvo aktu izmaiņām, lai ārstniecības un ētikas pārkāpumus varētu izvērtēt efektīvāk.
LĀB jau pagājušā gada vasarā uzsāka aktīvu sadarbību ar Veselības ministriju, sniedzot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām un kopīgi diskutējot par to ieviešanu. LĀB rosina veidot vienu disciplinārlietu padomi, kuras sastāvā būtu arī Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības un Latvijas Māsu asociācijas deleģēti pārstāvji. Padome būtu tā institūcija, kas normatīvo aktu ietvaros skatītu visus ārstniecības un ētikas pārkāpumus un piemērotu noteiktu disciplināratbildību/ disciplinārsodus.
LĀB ierosina arī normatīvajos aktos noteikt, ka disciplinārlietu lēmumi tiks publiskoti, neatklājot sodītās personas identitāti.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite-Svarinska Sabiedrisko attiecību konsultante Latvijas Ārstu biedrība
Lielākais medicīnas forums Latvijā – 10. Latvijas Ārstu kongressnotiks 2025. gada 11.-14. jūnijāATTA CENTRE, Krasta ielā 60, Rīgā. Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), desmitgades vienojošais temats šogad būs inovācijas, sadarbība un rezultāts. Dalībai kongresā var reģistrēties un iepazīties ar programmu vietnē www.arstukongress.lv.
10. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Latvijas Universitātes profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās darbības galvenais speciālists, GASTRO Centra gastroenterologs, Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir Masačūsetsas vispārējās slimnīcas Bostonā ASV Sporta medicīnas nodaļas vadītājs, Latvijas Medicīnas fonda līdzdibinātājs un Hārvarda Universitātes Medicīnas skolas profesors ortopēdiskajā ķirurģijā Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore Veselības aprūpes jomā, ārste – infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komiteju veido vairāk nekā 30 Latvijas vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.
“Šis jubilejas kongress dos mums iespēju atskatīties gan uz iepriekšējo kongresu vēsturisko nozīmi, gan arī censties ieskatīties nākotnes izaicinājumos. Tālab arī veidosim kongresu kā nozares svētkus! Kongresa programma veidota ar mērķi būt saistošai un noderīgai dažādu specialitāšu ārstu auditorijai. Zinātniskā komiteja vērtējusi profesionālo asociāciju un pētnieku grupu rosināto plenārsēžu, zinātnisko sesiju, diskusiju tēmas un plānoto saturu; izvēlējusi vissaistošākās tēmas, un pat balsojusi par to, kuras tēmas iekļaut kongresa gala programmā. Kongresa noslēgumā plānots formulēt vēstījumu 15. Latvijas Ārstu kongresam, kas eventuāli notiks pēc nākamajiem 10 gadiem. Šī kongresa dalībnieki tad varēs izvērtēt, cik tuvu vai tālu no patiesības esam bijuši 2025. gadā!”, norāda Mārcis Leja, Latvijas Ārstu kongresa prezidents.
Trešdien, 11. jūnijā, notiks svinīgs ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā, kam ATTA CENTRE sekos pirmā kongresa plenārsēde “Komunikācijas izaicinājumi un ar to saistītie ētikas jautājumi medicīnā” un piecas zinātniskās sesijas. Vakara gaitā tiks pasniegtas Latvijas Medicīnas fonda un profesora Ilmāra Lazovska stipendijas, tiks apbalvoti LĀZA organizētā tēžu konkursa labāko darbu autori. Kongresa dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm baudīs atkal redzēšanos neformālā gaisotnē.
Ceturtdien, 12. jūnijā, notiks kongresa atklāšanas plenārsēde “Gens una sumus – tikai kopā mēs varam”, kuras laikā atskatīsimies uz Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa raisītajām pāmaiņām, kā arī domāsim par personības lomu mainīgajā vidē un profesionālismu medicīnā modernās pasaules izaicinājumu kontekstā. Otrā plenārsēde “Militārā un katastrofu medicīna” mudinās domāt par ģeopolitisko situāciju pasaulē un mūsu gatavību stāties pretī izaicinājumiem kritiskās situācijās. Dienas otrajā pusē notiks vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju jebkuram Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.
Piektdien, 13. jūnijā, notiks divas plenārsēdes “Profilakses vektori. Ārstniecības horizonti” un “Inovācijas, jaunās tehnoloģijas un digitalizācija”, kas savstarpēji papildinās viena otru. Savukārt pēcpusdienā notiks vairākas diskusijas un starpdisciplinārās sekcijas. Piektdienas vakarā visi dalībnieki ir aicināti uz muzikāli saviesīgu pasākumu “Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet” turpat ATTA CENTRE, lai baudītu radošo-talantīgo ārstu sagatvotos priekšnesumus un kopā būšanas prieku.
14. jūnija dienas pirmajā daļā notiks piecas zinātniskās sesija, bet kongresa izskaņā plenārsēdē “Paradigmu maiņa – pāreja no biomedicīnas uz biopsihosociālu pieeju”, kurā visi kopā paraudzīsimies uz bioloģisku, psihoemocionālu un sociālu faktoru būtību un nozīmi, kā arī šī brīža iespējām tos izvērtēt un ietekmēt.
Kongresa norises starplaikos tā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt medicīnas preču un recepšu farmācijas stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.
Par Latvijas Ārstu kongresa vēsturi
Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam, kurš kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu organizēja Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu 1989. gadā. Tas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem, sniedzot būtisku ieguldījumu medicīnas attīstībā Latvijā.
Latvijas Ārstu kongresus rīko LĀB sadarbībā ar LĀZA, lai dotu iespēju ārstiem no Latvijas un visiem, kuri jūtas piederīgi šai valstij, īstenot Latvijas Ārstu biedrības devīzi “Gens una sumus” – būt vienotiem medicīnas un zinātnes attīstības vārdā.
Latvijas Ārstu kongresa atbalstītāji ir Olpha, Latvijas Medicīnas fonds, Grindeks, Jūras medicīnas centrs, Eli Lilly.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite -Svarinska LĀB sabiedrisko attiecību konsultante dagnijadizbite@gmail.com
In Memoriam – pateicībā par Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu
Indulis Visvaldis Ozols (1933.30.06. Rīgā – 2025.20.02. Rīgā)
91 gada vecumā miris bijušais Augstākās padomes deputāts Indulis Visvaldis Ozols. Tieši viņš bija tas deputāts, kurš kā Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs nolasīja rezultātus un katra deputāta individuālo balsojumu 1990. gada 4. maijā, kad deputāti balsoja par Neatkarības deklarāciju. Viņa balsi pārtrauca Latvijas iedzīvotāju ovācijas, uzzinot, ka Latvijas PSR Augstākā padome ir nobalsojusi par šo deklarāciju.
Otrs iemesls, kāpēc vēlos atcerēties Induli Ozolu, bija fakts, ka tālajā 1988. gadā viņš Latvijas Ārstu biedrībai izdalīja divas telpas savā Darba Zinātniskās organizācijas centrā Paula Stradiņa slimnīcas teritoorijā pie Ventspils ielas ieejas, un šajās telpās Latvijas Ārstu biedrība mita līdz 1991. gadam.
Trešais iemesls, kāpēc mums ar cieņu un godu ir jāpiemin aizgājējs, ir atziņa, ka bez Induļa Ozola nebūtu noticis Pirmais Vispasaules latviešu ārstu kongress. Indulis bija šā kongresa finansists, grāmatvedis, uzskaitvedis un praktisko darbu organizators. Par to šajā, viņam veltītajā piemiņas stāstā nedaudz vēlāk.
Indulis Visvaldis Ozols dzimis 1933. gada 30. jūnijā Rīgā. Pabeidzis 17. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu, Rīgas Politehniskā institūta Inženierekonomikas fakultāti mašīnbūves ekonomikas, ražošanas organizācijas un pārvaldes specialitātē. Interesanti, ka viņam bija labākais kursa darbs – “Sociālistiskā budžeta finansēšanas priekšrocības salīdzinājumā ar kapitālismu”. Vēlāk visu dzīvi viņš čakli pierādīja pretējo. Darba gaitas Indulis Visvaldis Ozols uzsācis rūpnīcā VEF, bet kopš 1969. gada strādāja LPSR Veselības aizsardzības ministrijas sistēmā, visai ātri kļuva par Darba zinātniskās organizācijas centra direktoru un ministrijas galveno speciālistu darba zinātniskās organizācijas un pārvaldes jautājumos, kļuva par Latvijas PSR Nopelniem bagāto veselības aizsardzības darbinieku, jo vadīja Gaiļezera slimnīcas projektēšanu un lielā mērā pieskatīja celtniecību. Par šo darbu saņēma arī PSRS Ministru Padomes prēmiju. To visu paveica nekad nebūdams Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs, taču ieguva milzīgu Veselības aizsardzības ministra Vilhelma Kaņepa uzticēšanos un atbalstu.
1988. gadā aktīvi iesaistījās Latvijas tautas frontes organizēšanā, tika ievēlēts par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas LTF Arkādijas nodaļas priekšsēdētāju un LTF domes locekli, bija visu LTF kongresu delegāts. 1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu Rīgas 6. vēlēšanu apgabalā. Darbojās Apvienotajā budžeta komisijā kā priekšsēdētāja vietnieks un Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā. No 1992. līdz 1995. gadam bija Latvijas Basketbola savienības prezidents.
Vēlos Indulim Visvaldim Ozolam pateikties par ieguldījumu Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizēšanā. 2018. gadā, sagaidot pirmā Ārstu kongresa trīsdesmito gadskārtu man bija iespēja ierakstīt Induļa Ozola atmiņas, un daļu no tām vēlos publicēt: “Es pie kongresa rīkošanas pieslēdzos tikai 1989. gadā.
Ievēroju, ka kongresa organizācijā ir nerisinātas problēmas. Par medicīnisko aspektu kongresa gaitai organizatori kompetenti un profesionāli sprieda. Bet organizācijas daļu, man šķita, vajadzēja kaut cik savādāk organizēt. Vajadzēja dispečeru vietu, kur var zvanīt un apmainīties ar informāciju. Interneta nebija, bija tikai telefonsarunas un vēstuļu apmaiņas. Bet man DZO centrā bija darbinieki, kas pārzināja tehnoloģiskās iespējas par informācijas mārketingu, un tajā laikā mēs bijām bijušās savienības mēroga līderi.
Mans centrs bija tīrs latviešu kolektīvs, tikai latvieši un divi latviski runājošie krievu filologi, kas tulkoja. Man centrā nebija ne arodbiedrības, ne komjaunatnes organizācijas, ne partijas organizācijas. Un mūsu kolektīvs bija ļoti interesants. Centrā bija tikai trīs ārsti. Pārējie bija datortehniķi, dizaineri, mākslinieki, tehniskie darbinieki. Tā nu visa reģistrācija un kongresa darbības apkalpošana tika manam centram. 15 vai 16 cilvēki DZO cilvēki piedalījās dažādās kongresa aktivitātēs. Viņi paši visu darīja”.
Kā veidojās kongresa finansu struktūra visplašāk zināja stāstīt Induļa Ozola “labā roka” Zita Altenburga (1957–2020): “Mans šefs Indulis Ozols izdomāja, ka Atmodas gaisotnē ir jāņem vara. Mums kā Veselības ministrijas Darba zinātniskās organizācijas centram vajadzētu kongresa organizēšanā aktīvi iesaistīties. Ozolam bija tāda ļoti laba īpašība – ja viņš iedegās par kaut ko, tad viņš iedegās.
Mums tika nodota funkcija reģistrēt dalībniekus un vākt dalības maksu. Mūsu grāmatvedība naudu noguldīja bankā, bet pēc tam veica izmaksas orgkomitejai un visiem, kam vajadzēja – māksliniekiem, telpu noformētājiem, avīzei “Latvijas Ārsts”. Bija jau maijs, kad mēs atvērām reģistrāciju mūsu mājā pie pašiem Ventspils ielas vārtiem. Izveidojās rinda, pilsoņi stāvēja no Ventspils ielas līdz otrajam stāvam, kur mēs veicām reģistrāciju. Stāvēja un visi pacietīgi gaidīja. Milzīgas naudas kaudzes vakarā skaitījām. Caur mūsu rokām izgāja piecu tūkstošu dalībnieku naudiņas. Dalībniekusmēs reģistrējām vēl kongresa laikā Sporta pilī pie personāla ieejas. Strādājam, katru dienu līdz 10 vakarā. Taisījām sarakstus, reģistrāciju pa burtiem. Gatavojām materiālus katram dalībniekam. Sporta pilī dalībniekus reģistrēja 6 mūsu darbinieki. Un vēl – mēs Sporta pilī likām papildus krēslus, jo viss bija pārpildīts.
Izplatījām arī biļetes, jo gan pirmoreiz reģistrējoties, gan vēlāk varēja dabūt biļetes uz Jāņiem pie Zvārtas ieža, uz “Čikāgas piecīšu” koncertu, uz brīvdabas izrādi Druvienā “Skrodernienas Silmačos”. Vēlme bija piedalīties visiem un visur. Bija arī sporta pasākumi, un visi pieteicās arī skriet un spēlēt tenisu. Reģistrācijas pamatdarbību beidzām tikai 22. vai 23. jūnijā.
Vēl rīkojām izlozi dalībniekiem – kas tiks uz noslēguma pasākumu Operā.
Kongresa dalības maksa bija 25 rubļi. Studentiem lētāk.
Naudu veda paši un veda iestādēm un organizācijām kopā. Rajona medicīnas iestādes grāmatvedis atbrauc ar NMPD mašīnu un saka – “mēs naudu atvedām!” Skaitam naudu, pārbaudām neskaidri piereģistrētos uzvārdus, bet rindā esošie jau kliedz – “mēs ļoti ilgi jau stāvam”. Kļūdas uzvārdos bija daudz, bija iestādes, kas uzvārdus bija pierakstījušas krievu valodā, taču ar vārdu un tēvavārdu. Vēlāk kļūdas uz kartēm daži uztvēra slimīgi. Nācās kartes pārtaisīt.
Vēl mēs radījām uzlīmes mašīnu logiem, šīs uzlīmes dalībniekiem bija baltas, bet organizatoriem melnas”.
Un beigu beigās – pateicība no manis. Indulis Visvaldis Ozols bija tas, kas katru rītu man izsniedza banknotes avīzes “Latvijas Ārsts” papīram, drukai, redakcijas darbam, fotogrāfiem, bet vakarā saņēma sīknaudu, kas bija ietirgota par avīzēm. Saorganizēja divas volgas ar šoferiem redakcijas darbam. Indulis Ozols man izsniedza naudu, ko nācās iebāzt nopietnu ļaužu kabatās partijas centrālkomitejas namā – lai “Čikāgas piecīšiem” ļautu spēlēt Mežaparka estrādē. Indulis Ozols rīkojās ar skaidru un bezskaidru naudu (vēlāk gan viņš par to nemēdza runāt), bet ar viņa viltību un finanšu pratību Pirmajam Vispasaules latviešu ārstu kongresam atvērās visi vārti un durvis. Ļoti strikts, prasīgs, taču korekts pret saviem kolēģiem un darba biedriem, neiecietīgs pret slinkumu un birokrātisku neko nedarīšanu. Izcila personība Latvijas medicīnas vēsturē.
Jūrniecības vēsturnieks Artūrs Eižens Zalsters konstatējis, ka Latvijā jūras medicīnas un karantīnas paņēmieni rakstveidā reglamentēti jau 16. gs., kam pierādījumi atrodami arhīva dokumentos. Šai laikā uz Rīgas ostā ienākušiem svešzemju flagmaņkuģiem jau dienējuši pirmie jūras medicīnas pārstāvji- kuģa bārddziņi [ feldšeri- mūsdienu izpratnē}. Savukārt Rīgā pirmais zināmais ar jūras medicīnu saistītais ārsts [ precīzāk- universitāti nepabeidzis medicīnas students] ir Simons Kalbi, kas šeit ieradies 1581. gadā, prakses atļauju saņēmis 1590. gadā un šajā nozarē darbojies 54 gadus. No S. Kalbi satādītā pārskata noprotams, ka viņš uzraudzījis ostā ienākušos kuģus.
Tas ir citāts no profesora Arņa Vīksnas pētījuma par jūras medicīnas pimssākumiem Latvijā. Turpmākā attīstība jau ir saistīta ar pirmo jūrskolu dibināšanu [Ainažos 1864. gadā], jo audzēkņiem bija nedaudz jāapgūst arī medicīna. Ārsta vai feldšera pienākumus uz kuģa parasti pildīja kapteinis. Ir aprakstīts pat gadījums, kad kuģa kapteinis pēc nelaimes gadījuma jūrniekam ar sadragātu kāju to amputējis, pie tam veiksmīgi. Arī mūsdienās kuģu kapteiņiem un kapteiņu palīgiem jāapgūst medicīnas zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā. Uz visiem kuģiem ir jābūt aptiekai ar specifisko medikamentu krājumiem un personālam jāpārzina tā izmantošanu. Visas šīs zināšanas jūrnieki apgūst speciālos kursos.
1900. gadā tika uzcelts Liepājas jūras kara hospitālis ar 400 gultas vietām un augstu medicīniskā darba līmeni. 1901. gadā dibināta Liepājas Jūras ārstu biedrība. Sakarā ar bruņojuma modernizāciju un zemūdenes iekļaušanu flotes sastāvā tieši Liepājā tika veikti Krievijā un pasaulē pirmie pētījumi par darba fizioloģiju un higiēnu zemūdens apstākļos.
Latvijā pirmās slimokases izveidoja 1920. gadā, kas nodarbojās ar obligāto veselības apdrošināšanu algotam darbaspēkam. Tālbraucējiem jūrniekiem sava slimokase tapa 1930. gadā. Vismazākā starp aroda slimokasēm, bet visturīgākā.
AS Latvijas Jūras medicīnas centra pirmssākumi sākās ar 1944. gadu, kad tika izveidota Latvijas Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļa. Darbu sāka pirmais ārstu kabinets, sanitāri-epidemioloģiskā stacija [SES ], slimnīca ar 40 gultas vietām. Poliklīnikas izveidoja arī Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī. Interesanti, ka medpunkts atradās pat tik attālā vietā kā Krāslava, jo tur upju transportlīdzekļus būvēja 150 strādnieki. Tika attīstīts slimnīcu tīkls ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un Ventspilī.
Ar 1956. gadu Latvijas Ūdensceļi tika pakļauti Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijai.
1958. gadā tika uzcelta ostas slimnīca- tagadējā Vecmīlgrāvja slimnīca. 1961. gadā Ventspilī uzcēla ostas slimnīcu ar 100 gultas vietām.
1964. gadā uzcelta ostas poliklīnika, kuru šodien mēs pazīstam kā Vecmīlgrāvja poliklīniku.
1968. gadā uzcēla Baseina poliklīniku, kuras šodienas nosaukums ir- VIA UNA.
1970. gadā ekspluatācijā nodeva Baseina slimnīcas jauno korpusu, kuru šodien mēs saucam pat Latvijas Jūras medicīnas centru.
1968. gadā, pilnveidojot dienesta vadības struktūru, Latvijas Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļa tika likvidēta un tās funkcijas nodotas Baseina centrālās slimnīcas galvenajam ārstam. Baseina medicīnas sistēma bija īsta resoriska impērija ar savām slimnīcām, poliklīnikām, bērnu silītēm, sanatorijām Rīgā, Ventspilī un Liepājā. Bet veselības aprūpi uz kuģiem nodrošināja 152 ārsti un 136 vidējie medicīnas darbinieki.
1992. gadā sākās jauns posms mūsu vēsturē, kad uz šīs bāzes tika izveidots Latvijas Jūras medicīnas centrs un sākta plaša dienesta reorganizācija. Tolaik līdz ar veselības aprūpes reformu tika konstatēts, ka Latvijā ir par daudz slimnīcu un slimnīcu gultu. Rīgā tika likvidēta 4., 5., un 6. slimnīca un pastāvēja risks, ka tas var skart arī mūs. Apspriežoties ar kolektīvu nolēmām, ka cīnīsimies par savu pastāvēšanu. Lai neiekļūtu likvidējamo ārstniecības iestāžu sarakstā, pieņēmām lēmumu iet privatizācijas ceļu.
1994. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu no Labklājības ministrijas tikām nodoti Satiksmes ministrijas pārziņā, jo tur bija daudz lielāka izpratne un atbalsts privatizācijas procesam.
1996. gada 10.jūlijā valdība pieņēma lēmumu izveidot valsts uzņēmumu Latvijas Jūras medicīnas centrs un 11. novembrī tas jau tika nodots privatizācijai.
Mūsu mērķis bija, lai privatizācijā piedalītos ikviens darbinieks, tādējādi ieguldot artavu savas darba vietas saglabāšanā un attīstībā. 1997. gada 4. decembrī privatizācijas rezultātā tika izveidota publiskā akciju sabiedrība Latvijas Jūras medicīnas centrs un 70 % tās akciju nonāca darbinieku īpašumā. Kopš 1998. gada maija mūsu akcijas tiek kotētas NASDAQ Riga Fondu biržā. Mēs joprojām esam vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras akcijas var brīvi pirkt un pārdot biržā.
Liels izaicinājums un pastāvēšanas draudi izveidojās 2009. gadā, kad līdz ar globālo finanšu krīzi un tautsaimniecības sabrukumu Latvijā, mūsu apgrozījums samazinājās par aptuveni 45%, jo tika pārtraukti līgumi par stacionāro veselības aprūpi. Tas radīja mums jautājumus par turpmāko nākotni un attīstības stratēģiju, jo liela daļa mūsu infastruktūras bija pakārtota tieši stacionāro pakalpojumu sniegšanai. Vajadzēja pārbūvēt ēkas, nodaļas, kabinetus ambulatoro pakalpojumu sniegšanas vajadzībām. Taisnība ir teicienam, ka krīzes ir iespēju laiks. Un mēs to izmantojām.
Jaunās diagnostiskās radioloģijas nodaļas fasāde Sarkandaugavā
Sarkandaugavā 2012. gadā pabeidzām vecās, 1880. gadā celtās ēkas renovāciju, kuru agrāk izmantojām slimnīcas funkciju nodrošināšanai. Durvis vēra jaunais Sarkandaugavas ambulatorais veselības aprūpes centrs ar ģimenes ārstu prakses vietām, savu akreditētu laboratoriju, okulista, neirologa, fizioterapeita, kardiologa, pulmonologa, traumatologa, ķirurga kabinetiem.
Vecmīlgrāvī atteicāmies no Vecmīlgrāvja slimnīcas jaunā korpusa celtniecības turpināšanas. Kapitāli izremontējām un pielāgojām telpas jaunajām funkcijām. Pirmajā stāvā izvietojām radioloģijas un funkcionālās diagnostikas nodaļu-Ziemeļu diagnostikas centru ar jaunām tehnoloģijām un ērti pieejamu pacientiem. Otrajā stāvā uzsākām rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu dienas stacionārā un ambulatori. Trešajā stāvā pēc VM un NVD ierosinājuma izveidojām iekšķīgo slimību nodaļu ar hronisko pacientu aprūpes programmu. Aprūpes nodaļa piedalījās arī Covid-19 pacientu ārstēšanā.
Vecmīlgrāvja slimnīcas fasāde
2017. gadā atklājām diagnostiskās radioloģijas ēku. Simboliski šī 21. gadsimta ēka savieno 19. gs. ar 20.gs. un tajā pacienti tiek izmeklēti ar MR, CT, PET/CT, RTG, USG un mamogrāfijas iekārtām. Ārstniecības iestādēm nepārtraukti jābūt gatavām ieviest jaunās tehnoloģijas, jaunas un inovatīvas ārstēšanas metodes. Jāspēj pielāgot telpas jauno funkciju nodrošināšanai. Pastāvēs tas kas mainīsies. Pie tam jāmainās uz augšu!
Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centra fasāde
Kopš 2012. gada investīcijās esam ieguldījuši 5,8 miljonus EUR.
Viss šajos gados paveiktais ir konkrētu cilvēku darbs. Nekas mums nav nācis viegli vai negaidīti iekritis rokās. Ir vērtas daudzu un dažādu ministru kabinetu durvis, pierādīta sava taisnība, aizstāvēta tā un beigās realizēta. Pieļautas kļūdas, labotas tās un meklēti jauni risinājumi. Visproduktīvākie esam bijuši tieši krīzes gados. Laikam jau šie eksistenciālie draudi stimulē visspēcīgāk. Mūsu nākotnes plānus un attīstību, kopš 2011. gada, esam realizējuši gandrīz par 100%. Paveiktais ir visa, mūsu, LJMC kolektīva, kopējais darbs un katrs tā darbinieks ir neatsverams posms kopējā attīstībā.
Latvijas valstiskuma atjaunošana pavēra mums ceļu pārveidot LJMC mūsdienīgā veselības aprūpes ārstniecības iestādē. Mūsu radošajām iecerēm neviens neuzlika rāmjus un mēs patiesi bijām gatavi gāzt kalnus. Deviņdesmitajos gados jau daudzi bija nogaidoši, nezinot kā tad ar to nākotnes perspektīvu būs!
Mēs, LJMC, esam bijuši flagmaņi daudzās jomās Latvijā!
Pirmie izveidojām multiplās sklerozes centru. Veicinājām multiplās sklerozes pacientu biedrības izveidi.
Pirmie uzsākām kapsulas endoskopijas izmeklējumus.
Pirmie iesākām pozitronu emisijas tomogrāfa izmeklējumus Latvijā- PET/CT.
Pirmie Latvijā noslēdzām līgumu ar DataMed informācijas sistēmu, lai arhivētu CT un radioloģiskos izmeklējumus.
Varu teikt vienu -vienmēr esam bijuši inovatīvi un arī turpmāk tādi būsim!
Jūras medicīnas pirmsākumi Latvijā
Jūras medicīnas attīstība 19. un 20.gadsimtā un svarīgākie notikumi
1900. gads – Uzcelts Liepājas jūras kara hospitālis ar 400 gultas vietām un augstu medicīniskā darba līmeni.
1901. gads – Dibināta Liepājas Jūras ārstu biedrība.
1920. gads – Izveidotas pirmās slimokases, kas nodarbojās ar obligāto veselības apdrošināšanu algotam darbaspēkam.
1930. gads – Tālbraucējiem jūrniekiem izveidota sava slimokase – mazākā, bet visturīgākā starp aroda slimokasēm.
Latvijas Jūras medicīnas centra izveide un attīstība
1944. gads – Izveidota Latvijas Ūdensceļu Veselības aizsardzības nodaļa, kas ietvēra pirmo ārstu kabinetu, sanitāri-epidemioloģisko staciju un slimnīcu ar 40 gultas vietām. Poliklīnikas izveidotas arī Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī.
1956. gads – Latvijas ūdensceļi tika pakļauti Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijai.
1958. gads – Uzcelta ostas slimnīca (tagadējā Vecmīlgrāvja slimnīca).
1961. gads – Uzcelta Ventspils ostas slimnīca ar 100 gultas vietām.
1964. gads – Uzcelta ostas poliklīnika (tagadējā Vecmīlgrāvja poliklīnika).
1968. gads – Uzcelta Baseina poliklīnika (tagad “VIA UNA”).
1970. gads – Ekspluatācijā nodots Baseina slimnīcas jaunais korpuss (tagad Latvijas Jūras medicīnas centrs).
1992. gads – Uz Baseina Centrālās slimnīcas bāzes izveidots Latvijas Jūras medicīnas centrs.
1996. gads – Valdība pieņēma lēmumu izveidot valsts uzņēmumu Latvijas Jūras medicīnas centrs.
1997. gads – Privatizācijas rezultātā izveidota publiskā akciju sabiedrība, kuras 70% akciju nonāca darbinieku īpašumā.
Pārmaiņu gadi un modernizācija
2009. gads – Globālā finanšu krīze samazināja apgrozījumu par 45%. Lai pielāgotos situācijai, tika pārbūvētas telpas un attīstīti jauni ambulatorie pakalpojumi.
2012. gads – Pabeigta Sarkandaugavas ambulatorā veselības aprūpes centra renovācija.
2017. gads – Atklāta diagnostiskās radioloģijas ēka, kas piedāvā MR, CT, PET/CT, RTG, USG un mamogrāfijas izmeklējumus.
Inovatīvas metodes un panākumi
LJMC pirmie Latvijā izveidoja multiplās sklerozes centru un veicināja pacientu biedrības izveidi.
Pirmie uzsāka kapsulas endoskopijas pielietojumu.
Pirmie Latvijā uzsāka PET/CT izmeklējumus.
Pirmie Latvijā sāka izmantot DataMed informācijas sistēmu radioloģisko izmeklējumu arhivēšanai.
Nākotne pieder tiem, kas mainās!
Latvijas Jūras medicīnas centrs turpinās attīstīties, ieviest jaunas tehnoloģijas un piedāvāt augstas kvalitātes medicīniskos pakalpojumus. Kopš 2012. gada LJMC investīcijās ieguldījis 5,8 miljonus eiro, apliecinot savu mērķtiecīgo virzību uz inovācijām un pacientu veselības aprūpes pilnveidi.
Jānis Birks, ārsts,
A/S Latvijas Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs
Iznācis “LĀZA Apkārtraksts” Nr. 173 – vēstījums par Latviešu ārstu un zobārstu apvienības dzīvē svarīgo 2024. gadā.
Šis ir pārvērtību laikmets, tā to raksturojis LĀZA prezidents Juris Lazovskis (Kanāda) savā ievadrakstā. Svaru kausi šūpojas, un mainās vietām svarīgais ar mazsvarīgo. Bet vēstures stundas un mācības der saprast un ar tām rēķināties. Karš Ukrainā iegūlis arī Apkārtrakstā, stāstā par Latvijas un ASV ārstu un brīvprātīgo misiju Ukrainā 2024. gada decembrī. Un Juris Lazovkis mudina neaprobežoties ar “līdzi sekošanu”, bet “iet un darīt” vai atbalstīt tos, kas dara visu, lai Ukraina saglabātu savu brīvību. Kas zināms par paaudzēs pārmantoto traumu un kā to attiecināt uz Latvijas apstākļiem? – atbildi meklē onkologs hematologs Atis Bārzdiņš (ASV). Četri izcili dzīvesstāsti – par saviem iespaidiem, kas gūti no grāmatām, stāsta LĀZA vicepriekšsēde Daina Dreimane. 2024. gadā skaistas jubilejas atzīmēja 1. Vispasaules latviešu ārstu kongresa viens no organizatoriem prof. Haralds Jansons (Latvija) un LĀZA valdes locekle pediatre Zaiga Alksne-Phillips (ASV). Šoreiz viņi abi starmešu gaismā LĀZA Apkārtrakstā. Žurnālistes Māras Libekas saruna ar vienu no pasaules ievērojamākajiem latviešu ķirurgiem Gundaru Katlapu rosina pārdomas par to, ko varam saviem spēkiem un ar lielu neatlaidību paveikt. Bet intervija ar Dainu Dreimani ļauj ieraudzīt Latvijas veselības aprūpes problēmas gan Latvijā, gan citviet pasaulē un iezīmē LĀZA vietu šajā pārmaiņu laikmetā. Ginekoloģe Alda Urtāne (Norvēģija) aizved nemītās takās Ekvadoras džungļu pasaulē, bet vēsturnieks Mārtiņš Vesperis ieved vēstures un vēsturisku personību ieskautā pasaulē, ļaujot iepazīt psihiatrijas pamatlicēju Hermani Budulu un Latviju, kādu neviens no mums nav redzējis. Siltus piemiņas vārdus, kas pārtapuši plašā atmiņu stāstā varam lasīt par plastikas ķirurgu prof. Arni Freibergu un ginekoloģi prof. Anitu Andrejevu. Dzejnieka Jāņa Petera vārdi, kas tapuši 1979. gadā, ir kā vieds padoms mums, kas vēl uz zemes – “Uzturiet debesis spēkā”. Izlasiet! Ceru, piekritīsiet!
Žurnālā varēs iepazīt Latvijas jaunos un centīgos studentus un ārstus kā Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiātus, Ojāra Veides Fonda stipendiātus un Latvijas Medicīnas Fonda stipendiātus. Uzzināt tās vērtīgās atziņas, ko viņi guvuši pieredzes ceļā citu valstu klīnikās. Vēlreiz pārdzīvosim un izdzīvosim 2024. gada skaistos brīžus LĀZA Toronto konferencē un arī Svinīgo sarīkojumu Latvijas Ārstu biedrībā 21. jūnijā. “55 minūtes ar LĀZA” ik mēnesi ļauj ZOOM sarunā padomāt par to, kas mums visiem svarīgs. Šo sarunu ciklu turpinām un nākamā saruna jau 26. februārī par civilo aizsardzību – gan lieliem , gan maziem jābūt zināšanām, lai spētu sev un citiem palīdzēt.
365 dienas 80 lapaspusēs. Tomēr dienu skaits ir krietni lielāks, jo raksti aizsniedzas 100 gadus senā vēsturē, līdz 1925. gadam, kad Rīgā notika Pirmais Latvijas ārstu un zobārstu kongress. 2025. gada jūnijā būs 10. Latvijas Ārstu kongress. Laika skaitīšanu atsākām 1989. gadā, kad zem Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem Rīgas ielās gāja latviešu ārsti un māsas no visas brīvās pasaules. Brīvības cenu mēs vēl nezinām.
LĀZA Apkārtrakstā Nr. 173 vēl daudz lielāku un mazāku ziņu, kuras vērts izlasīt. Un viena no tām – 2025. gada jūnijā tiksimies 10. Latvijas ārstu kongresā Rīgā. Paldies visiem, kas palīdzēja tapt “Apkārtrakstam”!
Visi LĀZA biedri jau tuvākajā laikā saņems “Apkārtrakstu” savās pastkastēs, bet elektroniski to varēs lasīt LĀZA mājaslapā. Tomēr, kā atzinuši daudzi gudri prāti, īsta lasīšana ir ne tikai acu, bet arī roku un sirds klātbūtne. Lai pietiek laika lasīšanai!
Ja vēlaties iegādāties LĀZA Apkārtrakstu, lūdzu, rakstiet laza@lazariga.lv
Tiem, kas vēlas pievienoties LĀZA vai kas vēlas atjaunot savu darbību LĀZA, gribu atgādināt, ka LĀZA ir atvērta, lai vai kur dzīves ceļi ir aizveduši. Vajag vien atvērt LĀZA mājaslapu vai sazināties.
Foto: LĀZA Apkārtraksts Nr.173. Vāka foto: 1. Vispasaules latviešu ārstu kongresa gājiena dalībnieku liktie ziedi pie Brīvības pieminekļa, 1989. gada 18. jūnijs. Foto no prof. Bertrama Zariņa arhīva.
Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākuma “Gada balva medicīnā 2024” svinīgā ceremonija būs skatāma 29. martā kanālā ReTV. Pasākumā balvas tiks pasniegta 15 nominācijās, būs arī vairākas speciālbalvas. Latvijas Ārstu biedrība balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad pasniegs diviem izciliem ārstiem –sirds ķirurgam profesoram Romānam Lācim un gastroenteroloģei, endoskopistei Anitai Lapiņai.
“Gada balva medicīnā ir iespēja ikvienam Latvijas iedzīvotājam izteikt savu atzinību un pateicību izcilajiem mūsu valsts mediķiem, nobalsot par tiem Latvijas Ārstu biedrības rīkotajā aptaujā. Aicinām, neskatoties uz medicīnas nozares problēmām, novērtēt savu pozitīvo pieredzi un mediķu nesavtīgo darbu. Šogad kā ierasts arī pateicamies un godinām ārstus, kuri savu mūžu veltījuši medicīnai un saviem pacientiem, ārstu izglītošanai un nozares izaugsmes veicināšanai”, skaidro Māris Pļaviņš, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents.
Romāns Lācis Dr. hab. med. ir Rīgas Stradiņa universitātes profesors, ilggadējs Sirds ķirurģijas centra vadītājs (1998-2017) un tagad vada Sirds ķirurģijas centra konsultatīvo padomi. Profesors Romāns Lācis ir ievērojams Latvijas sirds ķirurgs, pazīstams kā pirmais ārsts valstī, kurš 2002.gada 10. aprīlī veica pirmo sirds transplantāciju Latvijā, iezīmējot nozīmīgu pavērsienu valsts medicīnas vēsturē. 2015.gadā gadā viņa vadībā Latvijā tika veikta pirmā sirds transplantācija bērnam. Par savu ieguldījumu medicīnā profesors Lācis ir saņēmis vairākus apbalvojumus, tostarp, Ministru kabineta balvu (2002), Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķiru (2004) un Paula Stradiņa balvu (2014).
Anita Lapiņa ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārste, Endoskopijas nodaļas eksperte gastrointestinālajā endoskopijā. Savulaik ilgstoši vadījusi Endoskopijas nodaļu, ko pati izveidoja pirms vairāk nekā 40 gadiem. Pēc medicīnas studijām Dr. Lapiņa specializējās ķirurģijā un endoskopijā, vēlāk absolvējot klīnisko ordinatūru Maskavas Pirmā Medicīnas institūta ķirurģijas klīnikā. Kopš 1982. gada Dr. A. Lapiņa vada Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endoskopijas nodaļu. Ārste nodaļu dibinājusi un izveidojusi par mūsu valsts vadošo kompetences centru savā disciplīnā. Šeit norit arī plaša studentu un rezidentu apmācība, kā arī pētniecība. Anita lapiņa vairākkārt jau saņēmusi dažādas valsts un sabiedrības atzinības – MK Atzinības rakstu par pašaizliedzību un panākumiem strādājot Latvijas valsts un tautas labā (2004), LU Pateicības rakstu par sadarbību un ieguldījumu, īstenojot LU ESF projektu “Agrīnas audzēju diagnostikas un novēršanas starpdisciplinārās izpētes grupā” (2011), Atzinības krusta 5. šķiru (2008).
“Gada balva medicīnā 2024” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu desmit nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2024”, “Gada ārsts speciālists 2024”, “Gada zobārsts 2024”, “Gada ārsta palīgs 2024”, “Gada farmaceits 2024”, “Gada māsa 2024”, “Gada māsas palīgs 2024”, “Gada vecmāte 2024”, “Gada funkcionālais speciālists 2024” un “Gada slimnīca 2024”. Balsot var līdz 9. februārim www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina
Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2024”, “Gada cilvēks medicīnā 2024”, “Gada notikums medicīnā 2024” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2024” par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.
„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS „Olpha” un AS „Grindeks”.
Mūžibas ceļā devusies Dr.Biruta Kazakeviča ( 1943.18.07-17.01.2025).
Dzimusi Bērzgalē. Beigusi Gulbenes vidusskolu. Pēc Rīgas 2. medicīnas skolas beigšanas strādā Gulbenes RCS no 1961.g. līdz 1965.g. No 1965.gada mācās Rīgas Medicīnas institūtā, kur absolvē Vispārējo ārstniecības fakultāti 1972.gadā.
Savas ārstes darba gaitas uzsākusi 1973.g .P. Stradiņa KUS reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļā, pārsvarā kardioķirurģijas pēcoperāciju blokā. Piedalījās Latvijas pirmās nieru transplantācijas procesā, nodrošinot dialīzes procedūru recipientu sagatavošanu transplantācijai.
Pēc uzaicinājuma , 1979. gadā, turpina strādāt Rīgas 7. klīniskā slimnīcā (tagad RAKUS stacionārā Gaiļezers) ITN. Ir izstrādājusi un ieviesusi daudzas mācību programmas savā profesijā. Ir autore transvenozai pagaidu elektrokardiostimulatora metodes ieviešanai itn.
Paralēli darbam slimnīcā apmācījusi arī jaunos kolēģus- māsas 2. un 5.medicīnas skolā. Savu pedagoģisko darbību turpinājusi Latvijas Jūras akadēmijā ,RMI ārstu un provizoru kvalifikācijas celšanas fakultātē un AirBaltic mācību centrā.
Visu savu darba mūžu veltījusi darbam un ģimenei. Neskatoties uz darba vidi, viņa mācēja saglabāt latviskumu un iedrošināt jaunos kolēģus lepoties par savu tautu un tās tradīcijām.
Dr. Biruta Kazakevičas kolēģi un pacienti viņu atcerēsies kā atsaucīgu, pozitīvu, darbīgu, iejūtīgu un enerģijas pilnu.
Triju Zvaigžņu Ordeņa kavaliere kopš 1998.gada. LARA Goda biedre.
Ģimenē izaugušas 3 meitas , 8 mazbērni un mazmazmeita.
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu vārdā izsakām visdziļāko līdzjūtību bērniem meitām-Inesei, Sandrai, Agnesei un mazbērniem Patrīcijai, Kārlim, Elzai, Hugo, Indriķim, Olīvijai, Frančeskai, Hermanim un mazmazmeitai Annai.
Sit tibi terra levis!
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija, Lara valde un kolēģi.
Mūžībā devies traumatologs, ortopēds un mugurkaula ķirurgs Rolands Gibners.
Viņš mācījies Rīgas 49. vidusskolā, pēc tam Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē ieguvis ārsta kvalifikāciju. Vēlāk Rolands Gibners turpināja rezidentūru traumatoloģijas un ortopēdijas specialitātē, apgūstot prasmes Valmieras rajona centrālajā slimnīcā un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, cieši sadarbojoties ar vadošajiem Latvijas mugurkaula ķirurgiem.
Rolands Gibners bija arī aktīvs akadēmiskās mugurkaula biedrības “AO Spine” organizācijas biedrs.
No 1993. gada viņš strādāja Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedrā kā pasniedzējs, daloties savās zināšanās ar jaunajiem speciālistiem, un no 2003. līdz 2009. gadam bija Ortopēdijas katedras vadītājs.
Rolands Gibners saņēmis Atzinības krusta kavaliera apbalvojumu un Barikāžu piemiņas medaļu.
Latvijas Nacionālais teātris svētku laikā ir sagatavojis jaunu piedāvājumu medicīnas nozares darbiniekiem.
Piedāvājam iespēju iegādāties biļetes ar 30% atlaidi uz izrādēm janvārī: “Arī vaļiem ir bail” 16. janvārī plkst. 19.00“Dzimusi vakardien” | 30. janvārī plkst. 19.00
Atlaidi iespējams aktivizēt “Biļešu paradīzes” internetvietnē vai biļešu kasēs, izvēloties atlaižu grupu MEDICĪNAS DARBINIEKS un ievadot personalizētu kodu: veseliba30
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
