Skip to content

Noderīgi

Latvijas Ārstu kongresa 13. jūnija diena

Latvijas Ārstu kongresa 13. jūnija diena – aizvadīta ar zināšanām, pieredzi un iedvesmu!

Aizvadītajā dienā kongresa dalībnieki piedalījās intensīvā un daudzveidīgā programmā – no profilakses un inovācijām medicīnā līdz diskusijām par pacientu pieredzi, rezidentu apmācību un aktualitātēm onkoloģijā un psihiatrijā.

Jaunākie pētījumi, tehnoloģijas, ideju apmaiņa un viedokļu sadursmes – viss, lai kopā virzītos pretī ilgtspējīgākai, pacientam draudzīgākai veselības aprūpei.

Dienas noslēgumā – muzikāls svētku vakars latviskā garā: ar tautas dziesmām, kori, deju un mūzikas ansambli. Uzstājās dr. Dzintars Mozgs, Ance Krauze, dr. Jānis Vētra juniors un dr. Normunds Vaivads. Kā arī uzstājās RSU jauktais koris “Rīga”, diriģentes Evita Taranda un Zane Zilberte, RSU Tautas deju ansamblis “Ačkups” (vadītāja Elita Treilone) un mūziķi no ansambļa  “Tepat tālāk”.

Paldies visiem dalībniekiem, lektoriem un viesiem!

Latvijas Ārstu Kongresa otrā diena — vienotībā un pieredzē balstīta nākotne!

Latvijas Ārstu Kongresa otrā diena — vienotībā un pieredzē balstīta nākotne!

12. jūnijs Kongresa dalībniekiem aizritēja iedvesmas, profesionālo diskusiju un spēcīgu vēstījumu zīmē. Dienu atklāja plenārsēde “Gens una sumus. Tikai kopā mēs varam”, kur uzrunās un lekcijās skanēja vienotības spēks, kopīga pieredze un atskatīšanās uz Latvijas ārstu vēsturisko lomu ceļā uz brīvību.

Dienas turpinājumā notika plenārsēde Militārās un katastrofu medicīnas aktualitātes, kur ar Ukrainas pieredzi, praktiskiem risinājumiem un medicīnas pārmaiņām kara apstākļos dalījās Latvijas vadošie speciālisti un vairākas paralēlās sesijas:
* Infektoloģijas aktualitātes – no HIV un C hepatīta ārstēšanas līdz Laimboreliozei un hroniska noguruma sindromam.
* Pirmsslimnīcas neatliekamās medicīnas darba organizācija, klīniskās situācijas un attīstība Latvijā – sesija, kurā aplūkotas stratēģijas un izaicinājumi no pirmā zvana līdz dzīvības glābšanai.
* Inovācijas ķirurģijā – aktuālākais laparoskopijā, fleboloģijā, ERAS, onkoķirurģijā un žultsakmeņu ārstēšanā.
* Orgānu, audu un šūnu terapijas un transplantācijas iespējas Latvijā – aizraujošs ieskats transplantoloģijas iespējās, sākot no donoriem līdz sarežģītu diagnožu ārstēšanai ar cilmes šūnām.

Dienas noslēgumā Kongresa dalībnieki pulcējās kinoteātrī “Splendid Palace” uz filmas pirmizrādi “Divi brāļi – viena misija” – dziļi aizkustinošs stāsts par prof. Bertramu Zariņu un prof. Kristapu Zariņu ieguldījumu medicīnā un latviskuma saglabāšanā pasaulē.

Paldies visiem lektoriem, viesiem un dalībniekiem par vērtīgo saturu, diskusijām un kopābūšanu!

Aizvadīta Latvijas Ārstu kongresa pirmā diena

Aizvadīta Latvijas Ārstu kongresa pirmā diena!

Dienu sākām ar ekumēnisku dievkalpojumu Rīgas Domā, turpinājām ar aktuāliem medicīnas komunikācijas un ētikas jautājumiem plenārsēdē, kā arī piedalījāmies zinātniski praktiskajās sesijās, kur tika diskutēts gan par ārstu juridisko atbildību, gan fiziskām aktivitātēm pacientiem, vēsturiskām personībām medicīnā, jaundzimušo aprūpi un psihoterapeitisku skatījumu uz ārsta-pacienta attiecībām.

Dienu noslēdzām ar Kongresa atklāšanas saviesīgo pasākumu – kolēģu satikšanās, sarunas un iedvesmojoša gaisotne.

Pilna programma: www.arstukongress.lv

Latvijas Nacionālā teātra piedāvājums

Latvijas Nacionālais teātris ir sagatavojis jaunu piedāvājumu, lai priecētu medicīnas nozares darbiniekus.Piedāvājamiespēju iegādāties biļetes ar 25% atlaidi uz izrādi “Skroderdienas Silmačos”: 20. jūnijā plkst. 19.00
21. jūnijā plkst. 12.00
Atlaidi iespējams aktivizēt “Biļešu paradīzes” internetvietnē vai biļešu kasēs, izvēloties atlaižu grupu “Medicīnas darbinieks” un ievadot personalizētu kodu: veseliba25

Kas notiks, ja Latvijas slimnīcām jākļūst par fronti?

Mārtiņš Malzubris

Kopš 2022. gadā notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropa ir iepazinusi pavisam jaunu pasaules kārtību. Karš vairs nav dramatisks sižets vēstures grāmatās vai romānos – tas ir klātesošs un skarbs ikdienas biedrs, vai, precīzāk sakot, – bieds tepat blakus. Šis karš ir izgaismojis neskaitāmus līdz šim apzināti vai neapzināti ignorētus jautājumus, tostarp vienu no būtiskākajiem – militārās medicīnas un civilās veselības aprūpes sagatavotību pilna mēroga karadarbības apstākļiem.

Eiropas valstu veselības aprūpes sistēmas ir nostādītas jauna veida situācijā. Diemžēl tādā, uz kuru vairums nebija, nav un varbūt pat nebūs gatavas. Paredzami, taču Latvija nav izņēmums. Tieši šobrīd, kad politiskā spriedze reģionā pieaug un iespējamība, ka militārs konflikts varētu skart arī Baltijas valstis, kļūst arvien reālāka, ir īstais, es pat teiktu, pēdējais brīdis uzdot sev tiešu, skarbu, tomēr obligātu jautājumu – vai Latvija ir gatava šāda apmēra krīzei, ja tai būs jārisina kara sekas pašiem savās slimnīcās?

Uz šo jautājumu meklēsim atbildes arī no 11. līdz 14. jūnijam notiekošajā 10. Latvijas Ārstu kongresā, kura ietvaros plānota plenārsēde, kas būs veltīta medicīnai kara apstākļos. Tās mērķis nav teorētiska vingrināšanās. Tā ir mēģinājums uzsākt publisku un profesionālu sarunu par iespējamo realitāti, kurā veselības aprūpe kļūs par frontes sastāvdaļu,  tik skaļi, lai to sadzirdētu visi – ne tikai mediķi un politiķi, bet arī visi Latvijas iedzīvotāji.

No Latvijas ārstiem, kas darbojas Ukrainā, līdz pat Gazas joslas šausmas pieredzējušiem kolēģiem, mediķu vēstījums ir vienots – reālajā karā neeksistē tādi apstākļi, kādus pieņem mūsu esošie katastrofu medicīnas plāni. Šie plāni Latvijā ir labi uzbūvēti un profesionāli strukturēti, taču tie balstās maldīgā pieņēmumā, ka slimnīcas darbosies normālā režīmā, sakari būs pieejami, piegādes – nodrošinātas, personāls – mobilizējams. Šī ir labākā scenārija prognoze, bet kara loģika tam nepakļaujas. Īstenība stipri atšķiras no nepamatoti optimistiski veidotiem plāniem. Ukrainas pieredze rāda, ka pirmajos kara mēnešos evakuācijas shēmas nestrādā. Tikai vēlāk tās izveidojās un kļuva efektīvas. Latvijā tādu nav un nebūs – mūsu valsts ir pārāk maza, pārāk ātri izolējama, un frontes līnija, ja tā rodas, būtībā atrodas visur.

Gazas pieredze ir vienlīdz šokējoša un domāt, meklēt risinājumus paģēroša. Proti, tur vienīgajā funkcionējošajā daudzprofilu slimnīca bija uz miljons cilvēku bez nekādas ārējas palīdzības, Bez infūzijām, bez antiseptiķiem, bez antibiotikām. Brūces tika skalotas ar baseina ūdeni, kam pievienots trauku mazgājamais līdzeklis – tas bija vienīgais pieejamais “antiseptiskais” risinājums. Pacientus ar 30% ķermeņa apdegumiem lika melnajā kategorijā – viņi vienkārši tika, skarbi izsakoties, norakstīti kā neglābjami. Šādi lēmumi, ko parasti pieņem tikai akūtās situācijās, tur kļuva par ilgtermiņa praksi. Un, ja šāda aina šķiet pārspīlēta, atliek vien apzināties, ka Latvijā jebkura lielā slimnīca var tikt paralizēta – pietiek ar to, ka tai nav logu, ūdens vai elektrības.

Esošais katastrofu plāns neparedz, kā rīkoties, ja nav komunikācijas. Ja sabrūk sakaru tīkls, slimnīcām nav nekādas iespējas koordinēt palīdzību. Tad atliek tikai katras iestādes pašu izveidots, vienkāršots, realizējams plāns. Dažās – piemēram, traumu un ortopēdiskās specializācijas iestādēs – to vēl var paveikt, bet universitātes slimnīcās, kurās darbojas neskaitāmas sarežģītas sistēmas, šāda plāna sagatavošana ir ārkārtīgi sarežģīta.

Un vēl viens būtisks aspekts – personāla pieejamība. Kara apstākļos līdz pat puse mediķu var pārstāt strādāt. Tie, kuri paliek, faktiski dzīvo slimnīcā. Visi plānveida pacienti tiek izrakstīti. Hronisku pacientu ārstēšana praktiski apstājas, jo priekšplānā izvirzās tikai akūtie gadījumi, kuru ir daudz un kuru traumas bieži vien nav tipiskas civilajai medicīnai.

Tomēr ne viss atkarīgs tikai no mediķiem. Kara pieredze rāda, cik svarīgi ir, lai arī sabiedrība būtu sagatavota –  jo vairāk, jo labāk, taču kaut vai minimāli. Ukrainā kara sākumā karavīri mira no noasiņošanas, jo neprata vai nespēja pareizi uzlikt žņaugus. Šobrīd situācija ir uzlabojusies, taču daudzas ekstremitātes joprojām tiek zaudētas, jo trūkst prasmes pareizā brīdī nomainīt žņaugu pret spiedošu pārsēju. Šīs ir vienkāršas manipulācijas, kuras varētu iemācīt arī civiliedzīvotājiem – nevis tikai teorētiski, bet praktiski un pamatīgi, līdz to iemācās kā alfabētu. Latvijā pirmās palīdzības kursi bieži vien tiek uztverti kā formalitāte – tie vairāk nodrošina prasību izpildi, bet nedod cilvēkiem reālas un praktiskas iemaņas. Taču tagad šī pieeja ir jāpārskata.

Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad iespējamā militārā konflikta varbūtība vairs nav teorētiska – tā palielinās ar katru mēnesi. Katra diena, kad Ukrainā nelido droni, nozīmē to, ka tie krājas noliktavās. Kad būs pamiers, tie meklēs nākamo mērķi – un Baltijas valstis diemžēl ir neapskaužamā situācijā. Tāpēc runāt par gatavību nav vairs tikai izvēle – tā ir nepieciešamība.

Gaidāmais ārstu kongress nav vienkārši pasākums medicīnas profesionāļiem – tas ir brīdis, kad domāt un, galvenais, rīkoties jāaicina ne tikai ārsti, bet arī slimnīcu administrācijas, politiķi un visa mūsu sabiedrība. Nav vajadzības uzrakstīt vēl vienu smalku plānu, ko nevarēs īstenot. Mums vajadzīga kustība – domāšana, sarunas, ideju realizācija un plāni, kurus katra iestāde spēj izpildīt pat tad, ja viss cits apstājas. Jo karš nav tikai militāra konfrontācija – bez visa cita tam piemītošā traģisma, tas ir arī veselības aprūpes izturības pārbaudījums. Un šobrīd, kamēr vēl nav par vēlu, mums jābūt drosmīgiem to ne vien atzīt, bet operatīvi un konstruktīvi rīkoties.

Autors: traumatologs ortopēds, mikroķirurgs Mārtiņš Malzubris traumatologs ortopēds, mikroķirurgs

Lielākais medicīnas forums Latvijā – 10. Latvijas Ārstu kongress notiks no 11. līdz 14. jūnijam

Lielākais medicīnas forums Latvijā – 10. Latvijas Ārstu kongress notiks 2025. gada 11.-14. jūnijā ATTA CENTRE, Krasta ielā 60, Rīgā.  Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), desmitgades vienojošais temats šogad būs inovācijas, sadarbība un rezultāts. Dalībai kongresā var reģistrēties un iepazīties ar programmu vietnē www.arstukongress.lv.

10. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Latvijas Universitātes profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās darbības galvenais speciālists, GASTRO Centra gastroenterologs, Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir Masačūsetsas vispārējās slimnīcas Bostonā ASV Sporta medicīnas nodaļas vadītājs, Latvijas Medicīnas fonda līdzdibinātājs un Hārvarda Universitātes Medicīnas skolas profesors ortopēdiskajā ķirurģijā Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore Veselības aprūpes jomā, ārste – infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komiteju veido vairāk nekā 30 Latvijas vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.

“Šis jubilejas kongress dos mums iespēju atskatīties gan uz iepriekšējo kongresu vēsturisko nozīmi, gan arī censties ieskatīties nākotnes izaicinājumos. Tālab arī veidosim kongresu kā nozares svētkus! Kongresa programma veidota ar mērķi būt saistošai un noderīgai dažādu specialitāšu ārstu auditorijai. Zinātniskā komiteja vērtējusi profesionālo asociāciju un pētnieku grupu rosināto plenārsēžu, zinātnisko sesiju, diskusiju tēmas un plānoto saturu; izvēlējusi vissaistošākās tēmas, un pat balsojusi par to, kuras tēmas iekļaut kongresa gala programmā. Kongresa noslēgumā plānots formulēt vēstījumu 15. Latvijas Ārstu kongresam, kas eventuāli notiks pēc nākamajiem 10 gadiem. Šī kongresa dalībnieki tad varēs izvērtēt, cik tuvu vai tālu no patiesības esam bijuši 2025. gadā!”, norāda Mārcis Leja, Latvijas Ārstu kongresa prezidents.

Trešdien, 11. jūnijā, notiks svinīgs ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā, kam ATTA CENTRE sekos pirmā kongresa plenārsēde “Komunikācijas izaicinājumi un ar to saistītie ētikas jautājumi medicīnā” un piecas zinātniskās sesijas. Vakara gaitā tiks pasniegtas Latvijas Medicīnas fonda un profesora Ilmāra Lazovska stipendijas, tiks apbalvoti LĀZA organizētā tēžu konkursa labāko darbu autori. Kongresa dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm baudīs atkal redzēšanos neformālā gaisotnē.

Ceturtdien, 12. jūnijā, notiks kongresa atklāšanas plenārsēde “Gens una sumus – tikai kopā mēs varam”, kuras laikā atskatīsimies uz Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa raisītajām pāmaiņām, kā arī domāsim par personības lomu mainīgajā vidē un profesionālismu medicīnā modernās pasaules izaicinājumu kontekstā. Otrā plenārsēde “Militārā un katastrofu medicīna” mudinās domāt par ģeopolitisko situāciju pasaulē un mūsu gatavību stāties pretī izaicinājumiem kritiskās situācijās.  Dienas otrajā pusē notiks vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju jebkuram Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.

Piektdien, 13. jūnijā, notiks divas plenārsēdes “Profilakses vektori. Ārstniecības horizonti” un “Inovācijas, jaunās tehnoloģijas un digitalizācija”, kas savstarpēji papildinās viena otru. Savukārt pēcpusdienā notiks vairākas diskusijas un starpdisciplinārās sekcijas. Piektdienas vakarā visi dalībnieki ir aicināti uz muzikāli saviesīgu pasākumu “Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet” turpat ATTA CENTRE, lai baudītu radošo-talantīgo ārstu sagatvotos priekšnesumus un kopā būšanas prieku.

14. jūnija dienas pirmajā daļā notiks piecas zinātniskās sesija, bet kongresa izskaņā plenārsēdē “Paradigmu maiņa – pāreja no biomedicīnas uz biopsihosociālu pieeju”, kurā visi kopā paraudzīsimies uz bioloģisku, psihoemocionālu un sociālu faktoru būtību un nozīmi, kā arī šī brīža iespējām tos izvērtēt un ietekmēt.

Kongresa norises starplaikos tā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt medicīnas preču un recepšu farmācijas stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.

Par Latvijas Ārstu kongresa vēsturi

Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam, kurš kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu organizēja Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu 1989. gadā. Tas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem, sniedzot būtisku ieguldījumu medicīnas attīstībā Latvijā.

Latvijas Ārstu kongresus rīko LĀB sadarbībā ar LĀZA, lai dotu iespēju ārstiem no Latvijas un visiem, kuri jūtas piederīgi šai valstij, īstenot Latvijas Ārstu biedrības devīzi “Gens una sumus” – būt vienotiem medicīnas un zinātnes attīstības vārdā.

Latvijas Ārstu kongresa atbalstītāji ir Olpha,  Latvijas Medicīnas fonds, Grindeks, Jūras medicīnas centrs, Eli Lilly.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite -Svarinska
LĀB sabiedrisko attiecību konsultante
dagnijadizbite@gmail.com

LĀZA aicina Latvijas medicīnas studentus pieteikties Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai 2025!

“Cik mūsos ir mīlestības, tik mēs gūsim arī panākumus pie slimniekiem. Tieši mīlestība ir tā māksla, kura pavada katru veiksmīgu ārstu.”

Prof. Ilmārs Lazovskis

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA)  aicina Latvijas medicīnas augstskolu studentus pieteikties ikgadējai Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.

Sakarā ar ģeopolitisko situāciju, ko nevar ignorēt, šoreiz Fonds atbalstīs studentus, kuri nāks ar saviem ierosinājumiem, kā popularizēt un/ vai arī apgūt vienu no svarīgākajām prasmēm – spēju sniegt pirmo palīdzību iedzīvotājiem. Labām idejām sniegsim arī finansiālu atbalstu, lai tās realizētu.

Latvijas medicīnas studentiem ir iespēja apliecināt savu radošo prātu un izpratni par rīcību krīzes situācijās.

Šoreiz atbalstu var saņemt arī kopējs darbs – atbalstīsim sadarbību starp studentiem. Vairāki studenti var pieteikt kopēju projektu par pirmās palīdzības apmācību dažādās vecuma grupās un dažādai auditorijai.

Otrā atlases kārta – intervija notiks klātienē maijā, kad lēmumu pieņems “Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda” stipendiju komisija. Darbu prezentē viens līdz divi studenti. Stipendijas apjoms ir no 400 līdz 1000 EUR.

Aicinām augstskolu pasniedzējus atbalstīt projektu pieteikumu izstrādi, sniedzot savus ieteikumu un konsultāciju.

Stipendiju svinīga pasniegšana notiks Rīgā, 11. jūnijā, 10. Latvijas Ārstu kongresā.

Informācija par pieteikšanās kārtību LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas. Par vienu projektu jāaizpilda viena pieteikuma anketa. https://ej.uz/pieteikums_LAZA_stipendijai_2025

Fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.

LĀZA aicina ziedot fonda sekmīgai darbībai, ko var ērti veikt lazariga.lv sadaļā Maksājumi.

Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā
www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv
tālr. +371 29121922

Latvijas Medicīnas fonds (LMF) izsludina pieteikšanos LMF Zariņu stipendijai

  • Zariņu medicīnas studiju stipendija ārstiem – Latvijas jaunajiem ārstiem un rezidentiem ir iespēja pieteikties līdz 1. maijam. Stipendija ir plānota profesionālai pilnveidei ES, ASV u.c. 1- 6 mēnešu. Atbalsta stipendija paredzēta līdz 6000 USD.Konferences netiek atbalstītas. Atkārtoti LMF stipendiju nepiešķir. Pieteikumā ļoti nozīmīgs ir mācību brauciena pamatojums un rekomendācija, ko sniedz mācību vai darba vieta.
  • Zariņu medicīnas studiju stipendijai studentiem 5. vai 6. kursa medicīnas studentiem ir iespēja pieteikties līdz 1. maijam. Stipendijas mērķis ir palīdzēt Latvijas medicīnas studentiem papildināt zināšanas dažādās ārzemju augstskolās un zinātniskās laboratorijās ES vai Amerikā 1- 2 mēnešu garumā. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 3000 USD. Pieteikumā ļoti nozīmīgs ir mācību brauciena pamatojums un rekomendācija, ko sniedz mācību vai darba vieta.
  • Atgādinājums! LMF Andras Kalniņas Stipendija Rietumu jauniešiem, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar medicīnu, lai viņi var iepazīties ar Latvijas veselības aprūpes iestādēm un gūt praktisku pieredzi, ir iespēja pieteikties līdz 15. martam. Prakse kādā no Latvijas ārstniecības iestādēm vismaz 8 nedēļas. Stipendija ir 3000 USD.
Ārstu kongress. Ārstu biedrībā Skolas ielā 3. 21/06/2024 foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

Viss par LMF stipendijām un pieteikšanās kārtību http://latvianmedicalfoundation.org/ sadaļā Education, kur arī pieteikuma anketa.

Stipendijas svinīgi pasniegs 10. Latvijas Ārstu kongresa laikā Rīgā, 11. jūnijā.

“Man bija lieliska iespēja un pieredze pavadīt mēnesi Invazīvās pneimonoloģijas komandas darbā UCLA, kas vairākus gadus pēc kārtas ir viena no līderiem ASV plaušu patoloģiju diagnostikā un ārstēšanā. Jāsaka, ka šis mēnesis Losandželosā paskrēja nemanot un ir devis gan lielisku perspektīvu, gan teorētiski praktisku zināšanu bāzi, ko mēģināt ieviest un pielietot ikdienas praksē. Svarīgi tomēr ir nedaudz izkāpt no savas komforta zonas, braukt, skatīties, iemācīties, lai paskatītos uz sevi un ikdienu nedaudz no cita skatupunkta un iegūtu jaunu motivācijas devu. Ir jāmēģina un jādara, jo attīstība un izaugsme sākas aiz ierastajiem ikdienas rāmjiem.

Pateicos Latvijas Medicīnas fondam un visām iesaistītajām pusēm par atbalstu!”

Dr. Andra Krūmiņa, LMF stipendiāte 2024

Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) ir dibināts 1990. gadā ASV kā privāta bezpeļņas organizācija ar mērķi atbalstīt veselības aprūpi, zinātni un izglītību. Fondu veidoja latviešu ārsti prof. Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV).

Foto: LMF dibinātājs prof. Bertrams Zariņš, Dr. Kamena Kaidaka un LMF stipendiāte Dr. Andra Krūmiņa, pneimonoloģe RAKUS. Latvijas Ārstu biedrībā, 21.06.2024

Saziņai:

Dr. Kamena Kaidaka, LMF administratore Latvijā
lmf.latvia@gmail.com
+371 29121922

Latvijas Nacionālais teātris ir sagatavojis jaunu piedāvājumu

Latvijas Nacionālais teātris ir sagatavojis jaunu piedāvājumu medicīnas nozares darbiniekiem, šoreiz aicinot uz izrādi bērniem un ģimenēm.

Piedāvājam iespēju iegādāties biļetes ar 30% atlaidi uz izrādi martā:

“Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki” | 9. martā 18:00

Atlaidi iespējams aktivizēt “Biļešu paradīzes” internetvietnē vai biļešu kasēs, izvēloties atlaižu grupu MEDICĪNAS DARBINIEKS un ievadot personalizētu kodu:veseliba30

Ko darīt pacienta vai viņa tuvinieku vardarbības gadījumā?

Ieteikumi iesnieguma veidlapas aizpildīšanai gadījumos, kad saskaraties ar vardarbību

LĀB ir sagatavojusi iesnieguma veidlapas gadījumiem, kad ārstam vai citām ārstniecības personām ir nācies saskarties ar pacientu vai viņu tuvinieku vardarbību vai draudiem. Iesniegums ir adresēts Valsts policijai un ar to tiek lūgts uzsākt kriminālprocesu vai administratīvā pārkāpuma lietvedību pret vardarbīgo vai draudus izteikušo personu.

Jums ir pieejamas divas iesnieguma sagataves – viena izdrukāšanai un aizpildīšanai rokrakstā un otra sagatavošanai datorā, papildinot atbilstošās vietas ar nepieciešamo informāciju. Ja vien iespējams, iesakām izmantot elektroniski sagatavojamu dokumentu. Elektroniski sagatavotā dokumentā pēc informācijas ierakstīšanas jāizdzēš ar pelēku krāsu atzīmētais teksts.

Iesnieguma augšējā daļā Jums jāaizpilda informācija par adresātu – Valsts policijas atbilstošo pārvaldi un tās adresi, ja iesniegumu sūtīsiet pa pastu. Ja iesniegumu sagatavojat elektroniski pietiek ar iesniegumā jau norādīto.

Tālāk jāaizpilda informācija par Jums kā iesniedzēju, iesnieguma sastādīšanas vieta – tā ir vieta, kur Jūs atrodaties iesnieguma sastādīšanas brīdī – un iesnieguma sastādīšanas datums.

Iesniegumā tālāk detalizēti jāapraksta notikušais: piemēram, kur situācija norisinājās (darba vietā, medicīnas iestādē, mājās, publiskā vietā, transportā, internetā utt.); vai uzbrukums/aizskārums bija saistīts ar darba pienākumu veikšanu (ar ārstniecību); kā vardarbība izpaudās (agresīva uzvedība, miesas bojājumi, seksuāla rakstura aizskārums, emocionāla vardarbība, draudi, vajāšana, morāls aizskārums, huligānisms, tīša mantas bojāšana, u.c.); vai bija iesaistītas arī citas personas (kuras un kāda bija to loma); vai uzbrukumam tika pielietoti/izmantoti kādi ieroči/priekšmeti; vai persona bija alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē (kādas pazīmes par to liecināja); kāds bija iespējamais iemesls vardarbībai/aizskārumam un cita informācija. Jāizvērtē iespēja norādīt iesniegumam pievienojamos dokumentus, kā piemēram, veiktās vardarbības pret ārstniecības personu pierādījumi (videoieraksti, foto, ekrānšāviņi utt.).

Pēc situācijas apraksta iesniegumā ir ietvertas atsauces uz likuma normām un uz nodarījuma sabiedrisko nozīmību.

Attiecībā uz iesniegumā tālāk norādīto par nodarījuma sekām un kaitējumu, Jums jāieraksta iespējami detalizēta informācija, kāda veida kaitējums tika nodarīts (piemēram, mantisks zaudējums, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas), kā arī vai Jūs kā cietusī persona miesas bojājumu vai veselības traucējuma gadījumā vērsāties pēc medicīniskās palīdzības, kur tieši un kas tika konstatēts.

Noslēgumā vēlreiz jāaizpilda Jūsu dati lūgumā par atzīšanu par cietušo un paraksta atšifrējuma zonā.

Elektroniski sagatavots iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un jānosūta Valsts policijai uz e-pastu pasts@vp.gov.lv.