Kopš 2022. gadā notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropa ir iepazinusi pavisam jaunu pasaules kārtību. Karš vairs nav dramatisks sižets vēstures grāmatās vai romānos – tas ir klātesošs un skarbs ikdienas biedrs, vai, precīzāk sakot, – bieds tepat blakus. Šis karš ir izgaismojis neskaitāmus līdz šim apzināti vai neapzināti ignorētus jautājumus, tostarp vienu no būtiskākajiem – militārās medicīnas un civilās veselības aprūpes sagatavotību pilna mēroga karadarbības apstākļiem.

Eiropas valstu veselības aprūpes sistēmas ir nostādītas jauna veida situācijā. Diemžēl tādā, uz kuru vairums nebija, nav un varbūt pat nebūs gatavas. Paredzami, taču Latvija nav izņēmums. Tieši šobrīd, kad politiskā spriedze reģionā pieaug un iespējamība, ka militārs konflikts varētu skart arī Baltijas valstis, kļūst arvien reālāka, ir īstais, es pat teiktu, pēdējais brīdis uzdot sev tiešu, skarbu, tomēr obligātu jautājumu – vai Latvija ir gatava šāda apmēra krīzei, ja tai būs jārisina kara sekas pašiem savās slimnīcās?

Uz šo jautājumu meklēsim atbildes arī no 11. līdz 14. jūnijam notiekošajā 10. Latvijas Ārstu kongresā, kura ietvaros plānota plenārsēde, kas būs veltīta medicīnai kara apstākļos. Tās mērķis nav teorētiska vingrināšanās. Tā ir mēģinājums uzsākt publisku un profesionālu sarunu par iespējamo realitāti, kurā veselības aprūpe kļūs par frontes sastāvdaļu,  tik skaļi, lai to sadzirdētu visi – ne tikai mediķi un politiķi, bet arī visi Latvijas iedzīvotāji.

No Latvijas ārstiem, kas darbojas Ukrainā, līdz pat Gazas joslas šausmas pieredzējušiem kolēģiem, mediķu vēstījums ir vienots – reālajā karā neeksistē tādi apstākļi, kādus pieņem mūsu esošie katastrofu medicīnas plāni. Šie plāni Latvijā ir labi uzbūvēti un profesionāli strukturēti, taču tie balstās maldīgā pieņēmumā, ka slimnīcas darbosies normālā režīmā, sakari būs pieejami, piegādes – nodrošinātas, personāls – mobilizējams. Šī ir labākā scenārija prognoze, bet kara loģika tam nepakļaujas. Īstenība stipri atšķiras no nepamatoti optimistiski veidotiem plāniem. Ukrainas pieredze rāda, ka pirmajos kara mēnešos evakuācijas shēmas nestrādā. Tikai vēlāk tās izveidojās un kļuva efektīvas. Latvijā tādu nav un nebūs – mūsu valsts ir pārāk maza, pārāk ātri izolējama, un frontes līnija, ja tā rodas, būtībā atrodas visur.

Gazas pieredze ir vienlīdz šokējoša un domāt, meklēt risinājumus paģēroša. Proti, tur vienīgajā funkcionējošajā daudzprofilu slimnīca bija uz miljons cilvēku bez nekādas ārējas palīdzības, Bez infūzijām, bez antiseptiķiem, bez antibiotikām. Brūces tika skalotas ar baseina ūdeni, kam pievienots trauku mazgājamais līdzeklis – tas bija vienīgais pieejamais “antiseptiskais” risinājums. Pacientus ar 30% ķermeņa apdegumiem lika melnajā kategorijā – viņi vienkārši tika, skarbi izsakoties, norakstīti kā neglābjami. Šādi lēmumi, ko parasti pieņem tikai akūtās situācijās, tur kļuva par ilgtermiņa praksi. Un, ja šāda aina šķiet pārspīlēta, atliek vien apzināties, ka Latvijā jebkura lielā slimnīca var tikt paralizēta – pietiek ar to, ka tai nav logu, ūdens vai elektrības.

Esošais katastrofu plāns neparedz, kā rīkoties, ja nav komunikācijas. Ja sabrūk sakaru tīkls, slimnīcām nav nekādas iespējas koordinēt palīdzību. Tad atliek tikai katras iestādes pašu izveidots, vienkāršots, realizējams plāns. Dažās – piemēram, traumu un ortopēdiskās specializācijas iestādēs – to vēl var paveikt, bet universitātes slimnīcās, kurās darbojas neskaitāmas sarežģītas sistēmas, šāda plāna sagatavošana ir ārkārtīgi sarežģīta.

Un vēl viens būtisks aspekts – personāla pieejamība. Kara apstākļos līdz pat puse mediķu var pārstāt strādāt. Tie, kuri paliek, faktiski dzīvo slimnīcā. Visi plānveida pacienti tiek izrakstīti. Hronisku pacientu ārstēšana praktiski apstājas, jo priekšplānā izvirzās tikai akūtie gadījumi, kuru ir daudz un kuru traumas bieži vien nav tipiskas civilajai medicīnai.

Tomēr ne viss atkarīgs tikai no mediķiem. Kara pieredze rāda, cik svarīgi ir, lai arī sabiedrība būtu sagatavota –  jo vairāk, jo labāk, taču kaut vai minimāli. Ukrainā kara sākumā karavīri mira no noasiņošanas, jo neprata vai nespēja pareizi uzlikt žņaugus. Šobrīd situācija ir uzlabojusies, taču daudzas ekstremitātes joprojām tiek zaudētas, jo trūkst prasmes pareizā brīdī nomainīt žņaugu pret spiedošu pārsēju. Šīs ir vienkāršas manipulācijas, kuras varētu iemācīt arī civiliedzīvotājiem – nevis tikai teorētiski, bet praktiski un pamatīgi, līdz to iemācās kā alfabētu. Latvijā pirmās palīdzības kursi bieži vien tiek uztverti kā formalitāte – tie vairāk nodrošina prasību izpildi, bet nedod cilvēkiem reālas un praktiskas iemaņas. Taču tagad šī pieeja ir jāpārskata.

Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad iespējamā militārā konflikta varbūtība vairs nav teorētiska – tā palielinās ar katru mēnesi. Katra diena, kad Ukrainā nelido droni, nozīmē to, ka tie krājas noliktavās. Kad būs pamiers, tie meklēs nākamo mērķi – un Baltijas valstis diemžēl ir neapskaužamā situācijā. Tāpēc runāt par gatavību nav vairs tikai izvēle – tā ir nepieciešamība.

Gaidāmais ārstu kongress nav vienkārši pasākums medicīnas profesionāļiem – tas ir brīdis, kad domāt un, galvenais, rīkoties jāaicina ne tikai ārsti, bet arī slimnīcu administrācijas, politiķi un visa mūsu sabiedrība. Nav vajadzības uzrakstīt vēl vienu smalku plānu, ko nevarēs īstenot. Mums vajadzīga kustība – domāšana, sarunas, ideju realizācija un plāni, kurus katra iestāde spēj izpildīt pat tad, ja viss cits apstājas. Jo karš nav tikai militāra konfrontācija – bez visa cita tam piemītošā traģisma, tas ir arī veselības aprūpes izturības pārbaudījums. Un šobrīd, kamēr vēl nav par vēlu, mums jābūt drosmīgiem to ne vien atzīt, bet operatīvi un konstruktīvi rīkoties.

Autors: traumatologs ortopēds, mikroķirurgs Mārtiņš Malzubris traumatologs ortopēds, mikroķirurgs

Lielākais medicīnas forums Latvijā – 10. Latvijas Ārstu kongress notiks 2025. gada 11.-14. jūnijā ATTA CENTRE, Krasta ielā 60, Rīgā.  Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), desmitgades vienojošais temats šogad būs inovācijas, sadarbība un rezultāts. Dalībai kongresā var reģistrēties un iepazīties ar programmu vietnē www.arstukongress.lv.

10. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Latvijas Universitātes profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās darbības galvenais speciālists, GASTRO Centra gastroenterologs, Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir Masačūsetsas vispārējās slimnīcas Bostonā ASV Sporta medicīnas nodaļas vadītājs, Latvijas Medicīnas fonda līdzdibinātājs un Hārvarda Universitātes Medicīnas skolas profesors ortopēdiskajā ķirurģijā Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore Veselības aprūpes jomā, ārste – infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komiteju veido vairāk nekā 30 Latvijas vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.

“Šis jubilejas kongress dos mums iespēju atskatīties gan uz iepriekšējo kongresu vēsturisko nozīmi, gan arī censties ieskatīties nākotnes izaicinājumos. Tālab arī veidosim kongresu kā nozares svētkus! Kongresa programma veidota ar mērķi būt saistošai un noderīgai dažādu specialitāšu ārstu auditorijai. Zinātniskā komiteja vērtējusi profesionālo asociāciju un pētnieku grupu rosināto plenārsēžu, zinātnisko sesiju, diskusiju tēmas un plānoto saturu; izvēlējusi vissaistošākās tēmas, un pat balsojusi par to, kuras tēmas iekļaut kongresa gala programmā. Kongresa noslēgumā plānots formulēt vēstījumu 15. Latvijas Ārstu kongresam, kas eventuāli notiks pēc nākamajiem 10 gadiem. Šī kongresa dalībnieki tad varēs izvērtēt, cik tuvu vai tālu no patiesības esam bijuši 2025. gadā!”, norāda Mārcis Leja, Latvijas Ārstu kongresa prezidents.

Trešdien, 11. jūnijā, notiks svinīgs ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā, kam ATTA CENTRE sekos pirmā kongresa plenārsēde “Komunikācijas izaicinājumi un ar to saistītie ētikas jautājumi medicīnā” un piecas zinātniskās sesijas. Vakara gaitā tiks pasniegtas Latvijas Medicīnas fonda un profesora Ilmāra Lazovska stipendijas, tiks apbalvoti LĀZA organizētā tēžu konkursa labāko darbu autori. Kongresa dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm baudīs atkal redzēšanos neformālā gaisotnē.

Ceturtdien, 12. jūnijā, notiks kongresa atklāšanas plenārsēde “Gens una sumus – tikai kopā mēs varam”, kuras laikā atskatīsimies uz Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa raisītajām pāmaiņām, kā arī domāsim par personības lomu mainīgajā vidē un profesionālismu medicīnā modernās pasaules izaicinājumu kontekstā. Otrā plenārsēde “Militārā un katastrofu medicīna” mudinās domāt par ģeopolitisko situāciju pasaulē un mūsu gatavību stāties pretī izaicinājumiem kritiskās situācijās.  Dienas otrajā pusē notiks vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju jebkuram Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.

Piektdien, 13. jūnijā, notiks divas plenārsēdes “Profilakses vektori. Ārstniecības horizonti” un “Inovācijas, jaunās tehnoloģijas un digitalizācija”, kas savstarpēji papildinās viena otru. Savukārt pēcpusdienā notiks vairākas diskusijas un starpdisciplinārās sekcijas. Piektdienas vakarā visi dalībnieki ir aicināti uz muzikāli saviesīgu pasākumu “Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet” turpat ATTA CENTRE, lai baudītu radošo-talantīgo ārstu sagatvotos priekšnesumus un kopā būšanas prieku.

14. jūnija dienas pirmajā daļā notiks piecas zinātniskās sesija, bet kongresa izskaņā plenārsēdē “Paradigmu maiņa – pāreja no biomedicīnas uz biopsihosociālu pieeju”, kurā visi kopā paraudzīsimies uz bioloģisku, psihoemocionālu un sociālu faktoru būtību un nozīmi, kā arī šī brīža iespējām tos izvērtēt un ietekmēt.

Kongresa norises starplaikos tā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt medicīnas preču un recepšu farmācijas stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.

Par Latvijas Ārstu kongresa vēsturi

Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam, kurš kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu organizēja Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu 1989. gadā. Tas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem, sniedzot būtisku ieguldījumu medicīnas attīstībā Latvijā.

Latvijas Ārstu kongresus rīko LĀB sadarbībā ar LĀZA, lai dotu iespēju ārstiem no Latvijas un visiem, kuri jūtas piederīgi šai valstij, īstenot Latvijas Ārstu biedrības devīzi “Gens una sumus” – būt vienotiem medicīnas un zinātnes attīstības vārdā.

Latvijas Ārstu kongresa atbalstītāji ir Olpha,  Latvijas Medicīnas fonds, Grindeks, Jūras medicīnas centrs, Eli Lilly.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite -Svarinska
LĀB sabiedrisko attiecību konsultante
dagnijadizbite@gmail.com