Skip to content
Choose language:

JAUNUMI

In memoriam hematologam un Latvijas Ārstu biedrības godabiedram Olafam Ūdrim

Atnākusi skumja ziņa. Pēc īsas un pēkšņas slimības 91 mūža gadā 18. janvārī miris LĀB godabiedrs Olafs Ūdris.

Viņš dzimis Rīgā 1935. gada 16. martā. Ar sudraba medaļu beidzis tolaik Leona Paegles vārdā nosaukto Rīgas 1. vidusskolu 1952. un Rīgas Medicīnas institūtu 1958. gadā. Ārsta gaitas uzsācis Jēkabpilī. Kopš 1960. gada ārsts Rīgā – Veselības aiz­sardzības ministrijas inspektors, atbildīgs par medicīnas izglītību, kā arī paralēli strā­dājot Paula Stradiņa Republikas klīniskās slimnīcas hematoloģijas nodaļā un vēlāk arī slimnīcas citoloģijas laboratorijā. Blakus tā­dām citoloģijas pirmssākumu speciālistēm kā Ilgai Kundziņai (1926-1997), Dainai Plēģerei (1930-2017) un Romaldai Grigalinovičai (1936-2023) Paula Stradiņa slimnī­cā un Mirdzai Rošonokai (1928-2014) Republikas onkoloģiskajā dispanserā, O. Ūdris uzskatāms par vienu no citoloģijas celmlaužiem mūsu valstī. 1967. gadā aiz­stāvējis tolaik medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par aminoskābju pētījumiem pie hroniskām leikozēm. Par savu skolotāju un zinātnisko vadītāju ārsts uzskata profesoru Kristapu Rudzīti (1899-1978). Viņa darba kabinetā goda vietā atradās profesora foto. 1967. gadā jaunais zināt­nieks Ūdris kļuva par RMI Centrālās zināt­niski pētnieciskās laboratorijas jaundibinā­tās Leikozoloģijas nodaļas vadītāju. Tur viņa vadībā veikti plaši pētījumi leikožu epide­mioloģijā, diagnostikā un ārstēšanā. Jubilārs daudz pūļu ieguldījis leikožu izraisīto aknu funkcionālo pārmaiņu pētījumos. Par šo tē­mu dažādu iemeslu dēļ nav izdevies aizstā­vēt medicīnas zinātņu doktora disertāciju, kas mūsdienās atbilstu habilitēta doktora grādam. Zinātnieka darbs 1981. gadā ir no­vērtēts ar ordeni “Goda Zīme”, bet 1985. gadā grupa Leikozoloģijas nodaļas darbinie­ku par hemoblastožu epidemioloģijas un un patoģenēzes izpēti un to diagnostikas, ārstē­šanas un profilakses metožu ieviešanu klī­niskajā praksē saņēmuši LPSR Valsts prēmi­ju. 1993. gadā RMI CZPL Leikozoloģijas nodaļu slēdza un Olafs Ūdris līdz pat šodie­nai ir privāti praktizējošs ārsts Rīgā uzņēmu­mos “Baltmedros” un “Solmed”. LĀB godabiedrs (2022).

Atvadīšanās notiks Krematorija lielajā zālē 27.janvārī plkst. 15.00

Sit tibi terra levis!

Pētījums par darba vides psihosociālajiem faktoriem un darbinieku subjektīvo labbūtību

Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāte tiek veikts pētījums par darba vides psihosociālajiem faktoriem un darbinieku subjektīvo labbūtību.

Pētījuma mērķis ir labāk izprast, kā dažādi darba vides aspekti ietekmē darbinieku pašsajūtu, labbūtību un ikdienas darba pieredzi.

Jūsu viedoklis ir ļoti svarīgs, jo tas palīdzēs:

  • identificēt darba vides stiprās puses,
  • pamanīt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi,
  • veidot atbalstošāku un ilgtspējīgāku darba vidi gan darbiniekiem, gan organizācijai kopumā.

Svarīga informācija par pētījumu

  • Dalība pētījumā ir brīvprātīga un anonīma
  • Aptaujas aizpildīšana aizņem aptuveni 10–15 minūtes

Neliels, bet ļoti svarīgs lūgums

Aptauja var šķist nedaudz apjomīgāka, tomēr katrs jautājums tajā ir nozīmīgs, lai pētījuma rezultāti būtu precīzi un patiesi atspoguļotu darbinieku pieredzi.
Tāpēc aicinām, ja uzsākat aptaujas aizpildīšanu, iespēju robežās to pabeigt līdz galam – tieši pilnībā aizpildītas anketas ļauj izdarīt uzticamus secinājumus un balstīt uz tiem reālus uzlabojumus darba vidē.

Jūsu ieguldītais laiks ir ļoti vērtīgs un tiek patiesi novērtēts.

Aptaujas saite https://trials.rsu.lv/surveys/?s=YH7WDTMNA7LPYML4

Atskats uz 11. decembra pasākumu

11. decembrī Kara muzeja zālē pulcējāmies, lai atskatītos uz izcilas personības dzīvi un devumu – ģenerāli, profesoru, ārstu un zinātnieku Pēteri Sniķeru, atzīmējot 150 gadus kopš viņa dzimšanas.
Nepārspīlējot var teikt, ka bez Pētera Sniķera Latvijas militārā vēsture būtu citāda. Tas pats attiecas arī uz medicīnas vēsturi un medicīnas zinātnes attīstību. Viņš bija cilvēks, kurā organiski savienojās ārsta precizitāte, karavīra disciplīna un zinātnieka domāšana. Ne velti par viņu mēdza teikt – universitātes auditorijā viņš ienāk kā kazarmā, bet kazarmā – kā auditorijā.
Pasākumā tika izgaismots Sniķera dzīves ceļš – no dzimšanas 1875. gada 7. decembrī Skultes pagasta Kazbuļos, cauri izcilai izglītībai un studijām Kara medicīnas akadēmijā Pēterburgā, līdz viņa nozīmīgajam ieguldījumam gan militārajā medicīnā, gan akadēmiskajā vidē.Paldies visiem klātesošajiem par interesi, klātbūtni un cieņpilno attieksmi pret Latvijas vēsturi.

Foto mirkļi no pasākuma.


Foto autors Jānis Brencis
Visas bildes pieejamas https://failiem.lv/u/3tatdgbamt

150 gadu kopš izcilā Latvijas ārsta, karavīra, mācībspēka un zinātnieka Pētera Sniķera dzimšanas

7. decembrī apritēja 150 gadu kopš izcilā Latvijas ārsta, karavīra, mācībspēka un zinātnieka Pētera Sniķera dzimšanas. Pēteris Sniķers dzimis 1875. gada 7. decembrī Skultes pagasta Kazbuļos. Zemnieku dēlam izdevās iegūt labu izglītību-pabeigt Nikolaja I ģimnāziju Rīgā, iestāties Kara medicīnas akadēmijā Pēterburgā un to sekmīgi beigt 1901. gadā, 1904. gadā iegūstot arī medicīnas doktora grādu.

Pēterim Sniķeram ir vislielākie nopelni kā Latvijas armijas sanitārās pārvaldes priekšniekam, no nulles radot armijas medicīnisko dienestu. 1923. gadā ciņu paaugstināja par ģenerāli. P. Sniķeram ir lieli nopelni Latvijas Universitātes dibināšanā 1919. gadā un medicīnas fakultātes izveidošanā. 1923. gadā viņš kļūst par profesoru un nodibina ādas un venerisko slimību katedru. Laikā no 1932. līdz 1938 gadam P. Sniķers bija Latviešu ārstu biedrības priekšnieks.

Svētdien, 7. decembrī LĀB prezidenta p.i. Māris Pļaviņš un LU profesors Dr. hab. med. Andris Rubīns, un asoc. profesors Silvestrs Rubīns, kā arī Jūrmalas muzeja vadošais pētnieks Mārtiņš Vespers nolika ziedus un aizdedzināja sveces P. Sniķera atdusas vietā Rīgas meža kapos.

Skultes baznīcā, kur viņš kristīts, notika aizlūgums profesora piemiņai. Piemiņas sarīkojums P. Sniķera piemiņai jau 4. decembrī notika Jūrmalas muzejā, bet 11. decembrī plkst. 16:00 profesora atceres pasākums “Pēterim Sniķeram 150!” notiks Kara muzejā (Smilšu iela 20).

Reģistrēt dalību klātienes pasākumam https://forms.gle/Yu9pyH8sJktsy9139

Klātienes dalībai ierobežots skaits līdz 85 pers.

Reģistrācija ATTĀLINĀTAI dalībai:

Topic: LU Profesoram,  Latvijas Armijas Ģenerālim Pēterim Sniķeram -150 !

Join Zoom Meeting
https://us02web.zoom.us/j/2010012001?pwd=eK559pZsxXV5UsgcVjejOCq5Yvtinq.1&omn=87141447716

Meeting ID: 201 001 2001
Passcode: 11122025

Pasākuma programma LU-profesoram-ģeneralim-Pēterim-Snikeram150Lejupielādēt
Žurnāla Latvijas Ārsts raksts: Latvijas medicīnas dižgaram
Pēterim Augustam Sniķeram – 150! Lejupielādēt

2025. gada 4.decembra Latvijas Ārstu biedrības Domes sēde

2025. gada 4. decembrī notika Latvijas Ārstu biedrības Domes sēde. Domes sēdē piedalās ārstu profesionālo asociāciju pārstāvji. 2025. gada ārstu centrālais notikums bija 10. Latvijas ārstu kongress, kas Rīgā ATA centrā no 11. jūnija līdz 14. jūnijam pulcēja gandrīz 4000 dalībnieku. Kongresa prezidents profesors Mārcis Leja sniedza pārskatu  par kongresu un rezumēja rezultātus. Tikšanās galvenā tēma bija ziņojumi par ārstu kļūdu un ārstu disciplināratbildību un sadarbību ar Veselības ministriju un Veselības inspekciju. Latvijas Ārstu biedrība sagatavojusi priekšlikumus, lai Izveidotu Ārstniecisko personu disciplinārlietu padomi, kas izskatītu ārstu un citu medicīnas profesiju pārstāvju kļūdas, ētikas un profesionālās darbības pārkāpumus.
Piedāvājam tiešsaistē noklausīties Domes sēdes norisi un profesora Viestura Bokas un advokātes Ilzes Vilkas uzstāšanos par šo tēmu.

IN MEMORIAM GUNĀRS PURMALIS

Šā gada 1. decembrī mūžībā devies Austrumu slimnīcas ilggadējs Ķirurģijas klīnikas vadītājs, Latvijas Ķirurgu asociācijas un Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs, RSU docents Gunārs Purmalis.

Purmalis Gunārs (1935.08.12. Arakstē — 2025.01.12.) ķirurgs. Beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1959. gadā. Ārsts Pāvilostā (1959-62), Aizputes slimnīcas nodaļas vadītājs (1962-70), Jūras medicīnas centra nodaļas vadītājs (1970-98), RAKUS Ķirurģijas klīnikas vadītājas (1998-2011). Rīgas Stradiņu universitātes docētājs (1998-2011). Biedrības “Latvijas Ķirurgu asociācija” prezidents (1994-2001). LAPPOS priekšsēdētājs (1997) Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs (kopš 2010).

Savas karjeras laikā docents Gunārs Purmalis aktīvi piedalījās Baltijas ķirurgu konferencēs, regulāri pilnveidoja zināšanas Eiropas kongresos un kursos, kā arī devis nozīmīgu ieguldījumu zinātnē, publicējot 41 darbu ķirurģijas apakšnozarē.

Ārpus profesionālās dzīves viņš bija daudzpusīga un radoša personība – aizrautīgs ceļotājs, akordeona spēlētājs un daiļdārzniecības cienītājs, kā arī kaislīgs fotogrāfs ar bagātīgu personīgo foto arhīvu.

Atvadīšanās notiks 2025. gada 6. decembrī plkst. 14:00 Saulkrastos, Ainažu ielā 4, Saulkrastu baznīcā.

Aicina pacientus un iedzīvotājus izvirzīt mediķus “Gada balvai medicīnā” – sākas balsojums

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību atbalstīt un godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem.  Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2025” 2026. gada pavasarī notiks jau 16. reizi.  Ikviens Latvijas iedzīvotājs var paust savu atbalstu un balsot no šodienas, 2. decembra līdz 2026. gada 8. februārim portālā https://www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina .

“Gada balva medicīnā 2025” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu 10 nominācijās –  “Gada ģimenes ārsts 2025”, “Gada ārsts speciālists 2025”, “Gada zobārsts 2025”, “Gada ārsta palīgs 2025”, “Gada farmaceits 2025”, “Gada māsa 2025”, “Gada māsas palīgs 2025”, “Gada vecmāte 2025” un “Gada funkcionālais speciālists 2025”, kā arī “Gada slimnīca 2025”. s

“Cilvēcība medicīnā ir nākamā gada pasākuma vadmotīvs. Tas ir svarīgs aspekts, kas uzsver cilvēka cienīgu un empātisku pieeju pacientu aprūpē, kā arī attieksmē pret mediķiem. Cilvēcība medicīnā palīdz uzlabot ne tikai pacientu veselības stāvokli, bet arī viņu apmierinātību ar aprūpi un uzticēšanos medicīnas sistēmai kopumā. Tā veicina pozitīvu un atbalstošu veselības aprūpes vidi gan pacientiem, gan veselības aprūpes darbiniekiem,” skaidro Māris Pļaviņš, Latvijas Ārstu biedrības prezidenta p.i.

Tradicionāli “ Gada balva medicīnā”  tiks pasniegta arī nominācijās “ Gada jaunais ārsts 2025″, “Gada cilvēks medicīnā 2025″, “Gada notikums medicīnā 2025″ un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums.

Savukārt nominācijā “ Gada docētājs 2025″ par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

“Gada balva medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite – Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
Tālr.: 29295837

Pārrunā ārstu resertifikācijas jautājumus

Piektdien, 28.novembrī, veselības ministrs Hosams Abu Meri tikās ar Latvijas Ārstu biedrības vadību, Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas speciālistiem, lai apspriestu jautājumus par ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas procesu, īpaši gadījumos, kad profesionālajā darbībā konstatēti pārkāpumi.

Jau ziņots, ka šonedēļ Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos Nr. 391 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”. Tie paredz, ka sertifikācijas komisija, izvērtējot informāciju par resertificējamās personas pieļautajiem profesionālās darbības un ētikas pārkāpumiem, ņem vērā pārkāpuma būtiskumu, skaitu, radušās sekas, darba pieredzi, paskaidrojumus, tālākizglītības punktu apjomu un tēmu daudzveidību. LĀB norādīja, ka šie ir jau iepriekš LĀB sagatavotie priekšlikumi grozījumiem normatīvajā regulējumā, kas ļauj pie resertifikācijas sertifikācijas komisijai izvērtēt saņemto informāciju un nepieciešamības gadījumā noteikt personai atkārtotu sertifikācijas eksāmenu.

Tikšanās laikā tika aktualizēta nepieciešamība ārstniecības personu sertifikācijas noteikumos paredzēt ārstniecības personu pašdeklarāciju par profesionālo darbību ārvalstīs un apliecinājumu, ka tiesības nodarboties ar ārstniecību nav liegtas. Ja IMI sistēmā* konstatēti brīdinājumi vai sods, LĀB varētu lemt par nepieciešamību personai kārtot sertifikācijas eksāmenu.

LĀB informēja, ka plāno uzlabot informācijas apmaiņu ar sertifikācijas komisijām par ārstiem, kuri lūguši izziņu par tiesībām veikt profesionālo darbību ārvalstīs, lai resertifikācijas gadījumā jau mērķtiecīgi pārbaudītu brīdinājumu neesamību IMI datu bāzē.

Veselības ministrijas skatījumā grozījumi ir būtiski pacientu drošības stiprināšanai un vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanai sertifikācijas procesā. Darbs pie regulējuma pilnveides turpināsies, lai novērstu riskus, kas saistīti ar informācijas nepilnībām un ārvalstu prakses pārbaudēm.

Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par ārstniecības personu tiesībām izrakstīt e-receptes medikamentu personīgai lietošanai gadījumos, kad personai nav atjaunots sertifikāts. Puses vienojās izvērtēt gan juridiskos aspektus, gan iespējamos tehniskos risinājumus e-veselības sistēmā.

*IMI  ir Eiropas Kopienu Komisijas pārvaldīta informācijas apmaiņas sistēma, ar kuras starpniecību tiek īstenota Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu atbildīgo iestāžu savstarpējā administratīvā sadarbība Eiropas Savienības iekšējo tirgu reglamentējošo Eiropas Kopienas tiesību aktu īstenošanā vai piemērošanā. Tajā Latvijas Republikas atbildīgās iestādes sadarbojas un konsultējas ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm pakalpojumu sniedzēju un to sniegto pakalpojumu kontroles un uzraudzības jautājumos.

Veselības ministrija
Komunikācijas nodaļa
tālrunis: 67876008, 67876106

SVEICAM LATVIJAS REPUBLIKAS PROKLAMĒŠANAS GADADIENĀ!

Latvijas Republikas 107. proklamēšanas gadadienā godinām mūsu valsts brīvību, demokrātiju un cilvēkus, kuri ik dienu stiprina Latviju ar savu darbu un atbildību. 🇱🇻

Latvijas ārsti, medicīnas māsas, feldšeri un visi veselības aprūpes speciālisti ir sabiedrības drošības un veselības balsts — ar profesionālu sirdsapziņu un neatlaidību, kas ikdienas rūpēs nereti paliek nemanīta. Šodien ar cieņu atgādinām par šo darbu, kas palīdz Latvijai būt stiprai un dzīvotspējīgai.

Lai šī svētku diena iedvesmo mūs turpināt kopt cilvēcību, saliedētību un veselību kā vienu no valsts lielākajām vērtībām.
Daudz laimes Latvijai!