JAUNUMI

Latvijas Republikas prezidentam Edgaram Rinkēvičam
Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai
Ministru prezidentei Evikai Siliņai
Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
 Veselības ministram Hosamam Abu Meri

Rīgā, 2025. gada 11. septembrī Nr. 01.23.2/196

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes atklāta vēstule – paziņojums par 2026. gada budžeta projektu un veselības nozares badināšanas politikas sekām

Medicīnas nozare pēdējos 20 gados Latvijā tika pasludināta par prioritāru, bet patiesībā tas kļuva tikai par deklaratīvu saukli. Gadu no gada izmeklējumu, analīžu un konsultāciju kvotas izbeidzas jau septembrī. Rindas pie speciālistiem un izmeklējumiem ir mēnešiem garas un daudzas vizītes un operācijas jau tagad tiek pārceltas uz nākamo gadu. Izdevumi medicīnai arvien svārstās ap 4% no IKP un no valsts konsolidētā budžeta nepārsniedz 12% gadā, kas ir viszemākie uz vienu iedzīvotāju starp Baltijas valstīm. Latvija ar vidējo dzīves ilgumu 75,5 gadi un 54,2 veselīgas dzīves gadiem ir pēdējā Eiropas Savienībā. Nepietiekams ir ģimenes ārstu institūcijai atvēlētais finansējums, lai gan tieši primārā veselības aprūpe  ir sabiedrības veselības, profilakses un veselības aprūpes mugurkauls. Vidējā dzīves ilguma, perinatālās,  sirds – asinsvadu un onkoloģisko slimību mirstības rādītāji uzlabojas gausi. Nacionālā veselības dienesta noteiktie tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām. Tāpēc valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm pieaug parādi un zaudējumi. Valdība nepilda mediķiem dotos solījumus par algu palielināšanu. Valsts medicīnas iestādēs katastrofāli trūkst aprūpes personāla. Šādos apstākļos pieaug iedzīvotāju neapmierinātība, privātie izdevumi un ziedojumu vākšanas apjomi atsevišķu pacientu dzīvības glābšanai. Šāda aprūpe ir netaisna, nesolidāra un negodīga. LĀB stingri iestājas par demokrātiskā un sociāli atbildīgā sabiedrībā jau sen pārbaudītiem principiem un atkārtoti un kategoriski pieprasa veselības aprūpei vismaz sešus procentus no IKP vai 13-14% no valsts konsolidētā budžeta.

Veselības ministrija pamatoti norāda, ka demogrāfijas politika nav iedomājama bez spēcīgas  veselības nozares, lai risinātu neauglības, mātes un tēva veselības problēmas, nodrošinātu veselīgu, laimīgu, ilggadīgu un raženu ģimeņu eksistenci. Investīcijas veselības aprūpē ir valsts labklājības, drošības un ekonomikas uzplaukuma nākotnes garants. Tāpat valsts iekšējā un ārējā drošība ir veselīgi dzīves gadi, jauniešu veselība un laba fiziskā un mentālā attīstība, uzticība medicīnas nozarei un valsts drošai nākotnei. Esam par solidāru, taisnīgu, drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, par reāliem pakalpojumu tarifiem un taisnīgu ārstu un visa personāla atalgojumu. Ārstu un medicīnas māsu trūkums tuvākajos gados var izsaukt veselības aprūpes krīzi un sabrukumu. Svarīgi ir stiprināt mediķu profesijas prestižu un nākotnes perspektīvu, veicināt jaunās paaudzes izvēli par labu ārsta un medicīnas māsas profesijai. Bez izsvērtas veselības politikas un nopietnām investīcijām mūsu nozarē tas nebūs iespējams.

Atkārtoti prasām, veidojot nākamā gada valsts budžetu, ņemt vērā nozares intereses un argumentus.

Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā

LĀB prezidenta pienākumu izpildītājs viceprezidents Māris Pļaviņš

Šodien, 3. septembrī, notika Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes pārstāvju un veselības ministra Hosama Abu Meri tikšanās, kurā pārrunāti vairāki nozīmīgi jautājumi par veselības nozares nākotni un attīstību, tai skaitā par 2026. gada veselības aprūpes budžetu, profesionālās disciplināratbildības sistēmas attīstība un LĀB loma tajā, kā arī turpmāko LĀB un Veselības ministrijas sadarbības modeli.

LĀB pārstāvji un ministrs bija vienisprātis, ka veselības aprūpei nepieciešams lielāks finansējums, jo tā ir cieši saistīta ne tikai ar iedzīvotāju veselību, bet arī ar demogrāfijas un valsts drošības jautājumiem. Veselības aprūpei joprojām tiek novirzīti vien aptuveni 4% no IKP un mazāk nekā 12% no valsts konsolidētā budžeta, kas būtiski atpaliek no starptautiskajām rekomendācijām. LĀB uzsver, ka demokrātiskā un sociāli atbildīgā sabiedrībā veselībai jāparedz vismaz 6% no IKP jeb 13–14% no valsts budžeta.

Latvijā rindas pie ārstiem un uz izmeklējumiem jau šobrīd ir vairāku mēnešu garas, kvotas analīzēm un konsultācijām izsīkst vēl pirms gada beigām, un šāda situācija, pēc LĀB domām, nav pieļaujama. LĀB atzīmē, ka cilvēkresursi ir svarīgi un algas ir jāceļ tiem, kur ir vislielākais trūkums un nepieciešamība , tās ir māsas un jaunākais medicīniskais personāls.

“Veselības aprūpei nepieciešams stabils, prognozējams un adekvāts finansējums, taisnīgi tarifi un atalgojums, kā arī kvalitatīvs un pieejams veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājums visiem iedzīvotājiem. Detalizētu viedokli par nākamā gada budžetu Latvijas Ārstu biedrība sniegs nākamajā nedēļā”, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidenta pienākumu izpildītājs Māris Pļaviņš. 

Tikšanās laikā tika apspriesta arī ārstu profesionālās un disciplinārās atbildības sistēmas maiņa. Pašreizējais regulējums, kurā Veselības inspekcija administratīvos sodus piemēro par pārkāpumiem ārstniecības procesā, raksturīgs tikai postpadomju valstīm. LĀB un ministrs bija vienisprātis, ka šī sistēma ir novecojusi un jāpārveido, lai ārstu profesionālās kļūdas un ētikas jautājumus vērtētu paši nozares profesionāļi LĀB ietvaros. Tas tiks iestrādāts normatīvajos aktos, un ministrs solīja rast nepieciešamo finansējumu procesa nodrošināšanai.

LĀB un Veselības ministrija vienojās par regulārām tikšanās reizēm, lai turpinātu viedokļu apmaiņu un sekmīgāk virzītu nozares attīstības jautājumus. Nākamā tikšanās paredzēta gada nogalē.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite-Svarinska

Sabiedrisko attiecību konsultante
Latvijas Ārstu biedrība