JAUNUMI

Latvijas Republikas prezidentam Edgaram Rinkēvičam
Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai
Ministru prezidentei Evikai Siliņai
Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
 Veselības ministram Hosamam Abu Meri

Rīgā, 2025. gada 11. septembrī Nr. 01.23.2/196

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes atklāta vēstule – paziņojums par 2026. gada budžeta projektu un veselības nozares badināšanas politikas sekām

Medicīnas nozare pēdējos 20 gados Latvijā tika pasludināta par prioritāru, bet patiesībā tas kļuva tikai par deklaratīvu saukli. Gadu no gada izmeklējumu, analīžu un konsultāciju kvotas izbeidzas jau septembrī. Rindas pie speciālistiem un izmeklējumiem ir mēnešiem garas un daudzas vizītes un operācijas jau tagad tiek pārceltas uz nākamo gadu. Izdevumi medicīnai arvien svārstās ap 4% no IKP un no valsts konsolidētā budžeta nepārsniedz 12% gadā, kas ir viszemākie uz vienu iedzīvotāju starp Baltijas valstīm. Latvija ar vidējo dzīves ilgumu 75,5 gadi un 54,2 veselīgas dzīves gadiem ir pēdējā Eiropas Savienībā. Nepietiekams ir ģimenes ārstu institūcijai atvēlētais finansējums, lai gan tieši primārā veselības aprūpe  ir sabiedrības veselības, profilakses un veselības aprūpes mugurkauls. Vidējā dzīves ilguma, perinatālās,  sirds – asinsvadu un onkoloģisko slimību mirstības rādītāji uzlabojas gausi. Nacionālā veselības dienesta noteiktie tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām. Tāpēc valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm pieaug parādi un zaudējumi. Valdība nepilda mediķiem dotos solījumus par algu palielināšanu. Valsts medicīnas iestādēs katastrofāli trūkst aprūpes personāla. Šādos apstākļos pieaug iedzīvotāju neapmierinātība, privātie izdevumi un ziedojumu vākšanas apjomi atsevišķu pacientu dzīvības glābšanai. Šāda aprūpe ir netaisna, nesolidāra un negodīga. LĀB stingri iestājas par demokrātiskā un sociāli atbildīgā sabiedrībā jau sen pārbaudītiem principiem un atkārtoti un kategoriski pieprasa veselības aprūpei vismaz sešus procentus no IKP vai 13-14% no valsts konsolidētā budžeta.

Veselības ministrija pamatoti norāda, ka demogrāfijas politika nav iedomājama bez spēcīgas  veselības nozares, lai risinātu neauglības, mātes un tēva veselības problēmas, nodrošinātu veselīgu, laimīgu, ilggadīgu un raženu ģimeņu eksistenci. Investīcijas veselības aprūpē ir valsts labklājības, drošības un ekonomikas uzplaukuma nākotnes garants. Tāpat valsts iekšējā un ārējā drošība ir veselīgi dzīves gadi, jauniešu veselība un laba fiziskā un mentālā attīstība, uzticība medicīnas nozarei un valsts drošai nākotnei. Esam par solidāru, taisnīgu, drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, par reāliem pakalpojumu tarifiem un taisnīgu ārstu un visa personāla atalgojumu. Ārstu un medicīnas māsu trūkums tuvākajos gados var izsaukt veselības aprūpes krīzi un sabrukumu. Svarīgi ir stiprināt mediķu profesijas prestižu un nākotnes perspektīvu, veicināt jaunās paaudzes izvēli par labu ārsta un medicīnas māsas profesijai. Bez izsvērtas veselības politikas un nopietnām investīcijām mūsu nozarē tas nebūs iespējams.

Atkārtoti prasām, veidojot nākamā gada valsts budžetu, ņemt vērā nozares intereses un argumentus.

Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā

LĀB prezidenta pienākumu izpildītājs viceprezidents Māris Pļaviņš

Šodien, 3. septembrī, notika Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes pārstāvju un veselības ministra Hosama Abu Meri tikšanās, kurā pārrunāti vairāki nozīmīgi jautājumi par veselības nozares nākotni un attīstību, tai skaitā par 2026. gada veselības aprūpes budžetu, profesionālās disciplināratbildības sistēmas attīstība un LĀB loma tajā, kā arī turpmāko LĀB un Veselības ministrijas sadarbības modeli.

LĀB pārstāvji un ministrs bija vienisprātis, ka veselības aprūpei nepieciešams lielāks finansējums, jo tā ir cieši saistīta ne tikai ar iedzīvotāju veselību, bet arī ar demogrāfijas un valsts drošības jautājumiem. Veselības aprūpei joprojām tiek novirzīti vien aptuveni 4% no IKP un mazāk nekā 12% no valsts konsolidētā budžeta, kas būtiski atpaliek no starptautiskajām rekomendācijām. LĀB uzsver, ka demokrātiskā un sociāli atbildīgā sabiedrībā veselībai jāparedz vismaz 6% no IKP jeb 13–14% no valsts budžeta.

Latvijā rindas pie ārstiem un uz izmeklējumiem jau šobrīd ir vairāku mēnešu garas, kvotas analīzēm un konsultācijām izsīkst vēl pirms gada beigām, un šāda situācija, pēc LĀB domām, nav pieļaujama. LĀB atzīmē, ka cilvēkresursi ir svarīgi un algas ir jāceļ tiem, kur ir vislielākais trūkums un nepieciešamība , tās ir māsas un jaunākais medicīniskais personāls.

“Veselības aprūpei nepieciešams stabils, prognozējams un adekvāts finansējums, taisnīgi tarifi un atalgojums, kā arī kvalitatīvs un pieejams veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājums visiem iedzīvotājiem. Detalizētu viedokli par nākamā gada budžetu Latvijas Ārstu biedrība sniegs nākamajā nedēļā”, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidenta pienākumu izpildītājs Māris Pļaviņš. 

Tikšanās laikā tika apspriesta arī ārstu profesionālās un disciplinārās atbildības sistēmas maiņa. Pašreizējais regulējums, kurā Veselības inspekcija administratīvos sodus piemēro par pārkāpumiem ārstniecības procesā, raksturīgs tikai postpadomju valstīm. LĀB un ministrs bija vienisprātis, ka šī sistēma ir novecojusi un jāpārveido, lai ārstu profesionālās kļūdas un ētikas jautājumus vērtētu paši nozares profesionāļi LĀB ietvaros. Tas tiks iestrādāts normatīvajos aktos, un ministrs solīja rast nepieciešamo finansējumu procesa nodrošināšanai.

LĀB un Veselības ministrija vienojās par regulārām tikšanās reizēm, lai turpinātu viedokļu apmaiņu un sekmīgāk virzītu nozares attīstības jautājumus. Nākamā tikšanās paredzēta gada nogalē.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite-Svarinska

Sabiedrisko attiecību konsultante
Latvijas Ārstu biedrība

2025. gada 29. jūlijā Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes sēdē tika pieņemts lēmums par biedrības prezidenta (valdes priekšsēdētāja) pienākumu izpildītāju iecelt LĀB viceprezidentu Māri Pļaviņu. Lēmums valdes sēdē tika pieņemts, plānojot turpmāko biedrības darba organizāciju pēc pāragri aizsaulē aizgājušās LĀB prezidentes Ilzes Aizsilnieces nāves.

Lēmums tika pieņemts, lai nodrošinātu biedrības darbības nepārtrauktību, labāku pārvaldību un atbildības deleģēšanu šajā pārmaiņu posmā. Dr. Māris Pļaviņš, kurš līdz šim pildīja LĀB viceprezidenta pienākumus, saņēma pārliecinošu valdes atbalstu turpmāk pildīt LĀB prezidenta pienākumus. 

Māris Pļaviņš ir ārsts- nefrologs, ilggadējs LĀB valdes loceklis, LĀB viceprezidents no 2006.gada, no 1999. līdz 2006.gadam bijis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas direktors un valdes priekšsēdētājs. 

Latvijas Ārstu biedrība pauž cieņu un piemiņu Ilzei Aizsilniecei, kuras ieguldījums medicīnas profesionāļu intereses pārstāvošās organizācijas attīstībā ir bijis ļoti nozīmīgs.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite-Svarinska
Sabiedrisko attiecību konsultante
Latvijas Ārstu biedrība

Šī gada 13. maijā notikušajā Latvijas Ārstu biedrības valdes sēdē tika pieņemts lēmums turpināt darbu pašreizējā valdes sastāvā līdz tās pilnvaru termiņa beigām. Valdes locekļi vienojās, ka stabilitāte un nepārtrauktība ir būtiska LĀB darbības efektivitātes un pārstāvniecības nodrošināšanai šajā profesionāli un sabiedriski nozīmīgajā laikā.

Saskaņā ar valdes 2024. gada 22. oktobra sēdes lēmumu prezidenta pienākumi tiek īstenoti, deleģējot konkrētus uzdevumus Latvijas Ārstu biedrības viceprezidentiem un citiem valdes locekļiem. Šāda pienākumu sadale ļauj efektīvāk koordinēt organizācijas stratēģiskos mērķus, pārstāvēt ārstu profesionālās intereses dažādos veselības aprūpes nozares līmeņos, kā arī nodrošināt atbildīgu un koleģiālu lēmumu pieņemšanu.

Latvijas Ārstu biedrības valde turpina aktīvi strādāt pie ārstu profesionālās vides stiprināšanas, nozares attīstības jautājumiem un ārstu viedokļa pārstāvniecības valsts institūcijās, vienlaikus saglabājot organizācijas ilgtspēju un atvērtību dialogam ar visu veselības aprūpes kopienu.

Veselības aprūpes sistēma ir valsts nacionālās drošības neatņemama sastāvdaļa- medicīnas profesionāļu rezolūcija sabiedrībai un politiķiem

Nedēļas nogalē noslēdzās 10. Latvijas Ārstu kongress – nozīmīgākais medicīnas nozares forums Latvijā, kas šogad pulcēja ap 5000 veselības aprūpes profesionāļu no visas pasaules. Kongresa noslēguma dienā tika nolasīta un pieņemta 10. Latvijas Ārstu kongresa rezolūcija, kas apkopo veselības aprūpē strādājošo profesionāļu galvenos vēstījumus sabiedrībai un politikas veidotājiem. Tā kalpo kā rīcības uzstādījums nākamajiem gadiem un iezīmē ārstu redzējumu par prioritātēm Latvijas veselības aprūpē

Rezolūcija uzsver, ka veselības aprūpes sistēma ir valsts nacionālās drošības neatņemama sastāvdaļa, bez kuras nav iespējama sabiedrības attīstība, labbūtība un stabilitāte. Tajā arī pausts aicinājums ieviest veselības dimensiju visās politikas jomās, uzsverot, ka ikvienam lēmumam jāvērtē tā ietekme uz cilvēka veselību un riska faktoriem.

“Veselības aprūpes sistēma nav tikai sabiedrības atbalsta mehānisms – tā ir valsts nacionālās drošības pamats. Bez veselības nav ne attīstības, ne drošības, ne cilvēka cienīgas dzīves. Ar šo rezolūciju ārsti skaidri un vienoti pauž: veselība ir politikas centrāla vērtība, nevis tās perifērija,” saka Mārcis Leja, 10.Latvijas Ārstu kongresa prezidents. 

Latvijas ārstniecības sabiedrība pauž pārliecību, ka veselības aprūpe Latvijā kļūs patiesi pieejama tikai tad, ja tiks būtiski palielināts tās valsts finansējums. Vienlaikus jāstiprina arī sabiedrības veselībpratība jau no agras bērnības, balstot to slimību profilaksē un veselīga dzīvesveida veicināšanā.

Kongresa rezolūcijā uzsvērts arī, ka cīņa ar mītiem, puspatiesībām un dezinformāciju nav iespējama bez sabiedrības izglītošanas un kritiskās domāšanas veicināšanas. Ārstu darbības pamatā vienmēr jābūt pierādījumos balstītai informācijai, bet ārstniecības profesionāļu autoritāti stiprina sabiedrības uzticība.

Tāpat rezolūcijā teikts, ka veselības aprūpes kvalitātes un noturības pamats ir cilvēkkapitāls – motivēti, profesionāli mediķi pietiekamā skaitā. Īpaši svarīgi ir mērķtiecīgi iesaistīt jaunos ārstus, māsas un citus speciālistus visos veselības sistēmas līmeņos. Līdzās tam būtiska ir arī vienota un kvalitatīva veselības aprūpes digitalizācija, kas nodrošina datu pārvaldību, plānošanu un ārstniecības efektivitāti.

Rezolūcija izceļ arī sadarbības nozīmi ar latviešu ārstiem diasporā un starptautiskajiem kolēģiem, atzīmējot, ka Latvijas medicīnas valoda ir daļa no mūsu identitātes un neatņemama nozares attīstības sastāvdaļa.

Latvijas Ārstu kongress šogad norisinājās ar devīzi “Gens una sumus – Tikai kopā mēs varam”, apliecinot, ka tikai saliedēta un profesionāla veselības aprūpes kopiena spēj nodrošināt ilgtspējīgu, kvalitatīvu un cilvēkcentrētu medicīnu Latvijā.

10. Latvijas Ārstu kongresa izskaņā tika nolasīts arī Vēstījums 15. Latvijas Ārstu kongresam. To sagatavojuši visu plenārsēžu vadītāji par šobrīd aktuālām tēmām. Tā ir kā “ceļamaize” nākotnei, kas pēc laika kļūs par vēstures liecību. Ar vēstījumu varēs  iepazīties Latvijas Ārstu kongresa mājas lapā. 

10. Latvijas Ārstu kongresu organizēja Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienību (LĀZA) un Latvijas Medicīnas fondu (LMF) un galvenajiem atbalstītājiem Olpha un Eli Lilly, zelta sponsoriem Berlin Chemie, Novo Nordisk, Medison, un sudraba sponsoriem Grindeks, Latvijas Jūras Medicīnas centrs, Viatris, Abbvie, Roche Latvija un Arbor Medical Korporācija.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite -Svarinska
LĀB sabiedrisko attiecību konsultante
dagnijadizbite@gmail.com