JAUNUMI
Latvijas Nacionālā teātra piedāvājums
Latvijas Nacionālais teātris ir sagatavojis jaunu piedāvājumu, lai priecētu medicīnas nozares darbiniekus.Piedāvājamiespēju iegādāties biļetes ar 25% atlaidi uz izrādi “Skroderdienas Silmačos”: 20. jūnijā plkst. 19.00
21. jūnijā plkst. 12.00 Atlaidi iespējams aktivizēt “Biļešu paradīzes” internetvietnē vai biļešu kasēs, izvēloties atlaižu grupu “Medicīnas darbinieks” un ievadot personalizētu kodu: veseliba25
Kas notiks, ja Latvijas slimnīcām jākļūst par fronti?
Kopš 2022. gadā notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropa ir iepazinusi pavisam jaunu pasaules kārtību. Karš vairs nav dramatisks sižets vēstures grāmatās vai romānos – tas ir klātesošs un skarbs ikdienas biedrs, vai, precīzāk sakot, – bieds tepat blakus. Šis karš ir izgaismojis neskaitāmus līdz šim apzināti vai neapzināti ignorētus jautājumus, tostarp vienu no būtiskākajiem – militārās medicīnas un civilās veselības aprūpes sagatavotību pilna mēroga karadarbības apstākļiem.
Eiropas valstu veselības aprūpes sistēmas ir nostādītas jauna veida situācijā. Diemžēl tādā, uz kuru vairums nebija, nav un varbūt pat nebūs gatavas. Paredzami, taču Latvija nav izņēmums. Tieši šobrīd, kad politiskā spriedze reģionā pieaug un iespējamība, ka militārs konflikts varētu skart arī Baltijas valstis, kļūst arvien reālāka, ir īstais, es pat teiktu, pēdējais brīdis uzdot sev tiešu, skarbu, tomēr obligātu jautājumu – vai Latvija ir gatava šāda apmēra krīzei, ja tai būs jārisina kara sekas pašiem savās slimnīcās?
Uz šo jautājumu meklēsim atbildes arī no 11. līdz 14. jūnijam notiekošajā 10. Latvijas Ārstu kongresā, kura ietvaros plānota plenārsēde, kas būs veltīta medicīnai kara apstākļos. Tās mērķis nav teorētiska vingrināšanās. Tā ir mēģinājums uzsākt publisku un profesionālu sarunu par iespējamo realitāti, kurā veselības aprūpe kļūs par frontes sastāvdaļu, tik skaļi, lai to sadzirdētu visi – ne tikai mediķi un politiķi, bet arī visi Latvijas iedzīvotāji.
No Latvijas ārstiem, kas darbojas Ukrainā, līdz pat Gazas joslas šausmas pieredzējušiem kolēģiem, mediķu vēstījums ir vienots – reālajā karā neeksistē tādi apstākļi, kādus pieņem mūsu esošie katastrofu medicīnas plāni. Šie plāni Latvijā ir labi uzbūvēti un profesionāli strukturēti, taču tie balstās maldīgā pieņēmumā, ka slimnīcas darbosies normālā režīmā, sakari būs pieejami, piegādes – nodrošinātas, personāls – mobilizējams. Šī ir labākā scenārija prognoze, bet kara loģika tam nepakļaujas. Īstenība stipri atšķiras no nepamatoti optimistiski veidotiem plāniem. Ukrainas pieredze rāda, ka pirmajos kara mēnešos evakuācijas shēmas nestrādā. Tikai vēlāk tās izveidojās un kļuva efektīvas. Latvijā tādu nav un nebūs – mūsu valsts ir pārāk maza, pārāk ātri izolējama, un frontes līnija, ja tā rodas, būtībā atrodas visur.
Gazas pieredze ir vienlīdz šokējoša un domāt, meklēt risinājumus paģēroša. Proti, tur vienīgajā funkcionējošajā daudzprofilu slimnīca bija uz miljons cilvēku bez nekādas ārējas palīdzības, Bez infūzijām, bez antiseptiķiem, bez antibiotikām. Brūces tika skalotas ar baseina ūdeni, kam pievienots trauku mazgājamais līdzeklis – tas bija vienīgais pieejamais “antiseptiskais” risinājums. Pacientus ar 30% ķermeņa apdegumiem lika melnajā kategorijā – viņi vienkārši tika, skarbi izsakoties, norakstīti kā neglābjami. Šādi lēmumi, ko parasti pieņem tikai akūtās situācijās, tur kļuva par ilgtermiņa praksi. Un, ja šāda aina šķiet pārspīlēta, atliek vien apzināties, ka Latvijā jebkura lielā slimnīca var tikt paralizēta – pietiek ar to, ka tai nav logu, ūdens vai elektrības.
Esošais katastrofu plāns neparedz, kā rīkoties, ja nav komunikācijas. Ja sabrūk sakaru tīkls, slimnīcām nav nekādas iespējas koordinēt palīdzību. Tad atliek tikai katras iestādes pašu izveidots, vienkāršots, realizējams plāns. Dažās – piemēram, traumu un ortopēdiskās specializācijas iestādēs – to vēl var paveikt, bet universitātes slimnīcās, kurās darbojas neskaitāmas sarežģītas sistēmas, šāda plāna sagatavošana ir ārkārtīgi sarežģīta.
Un vēl viens būtisks aspekts – personāla pieejamība. Kara apstākļos līdz pat puse mediķu var pārstāt strādāt. Tie, kuri paliek, faktiski dzīvo slimnīcā. Visi plānveida pacienti tiek izrakstīti. Hronisku pacientu ārstēšana praktiski apstājas, jo priekšplānā izvirzās tikai akūtie gadījumi, kuru ir daudz un kuru traumas bieži vien nav tipiskas civilajai medicīnai.
Tomēr ne viss atkarīgs tikai no mediķiem. Kara pieredze rāda, cik svarīgi ir, lai arī sabiedrība būtu sagatavota – jo vairāk, jo labāk, taču kaut vai minimāli. Ukrainā kara sākumā karavīri mira no noasiņošanas, jo neprata vai nespēja pareizi uzlikt žņaugus. Šobrīd situācija ir uzlabojusies, taču daudzas ekstremitātes joprojām tiek zaudētas, jo trūkst prasmes pareizā brīdī nomainīt žņaugu pret spiedošu pārsēju. Šīs ir vienkāršas manipulācijas, kuras varētu iemācīt arī civiliedzīvotājiem – nevis tikai teorētiski, bet praktiski un pamatīgi, līdz to iemācās kā alfabētu. Latvijā pirmās palīdzības kursi bieži vien tiek uztverti kā formalitāte – tie vairāk nodrošina prasību izpildi, bet nedod cilvēkiem reālas un praktiskas iemaņas. Taču tagad šī pieeja ir jāpārskata.
Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad iespējamā militārā konflikta varbūtība vairs nav teorētiska – tā palielinās ar katru mēnesi. Katra diena, kad Ukrainā nelido droni, nozīmē to, ka tie krājas noliktavās. Kad būs pamiers, tie meklēs nākamo mērķi – un Baltijas valstis diemžēl ir neapskaužamā situācijā. Tāpēc runāt par gatavību nav vairs tikai izvēle – tā ir nepieciešamība.
Gaidāmais ārstu kongress nav vienkārši pasākums medicīnas profesionāļiem – tas ir brīdis, kad domāt un, galvenais, rīkoties jāaicina ne tikai ārsti, bet arī slimnīcu administrācijas, politiķi un visa mūsu sabiedrība. Nav vajadzības uzrakstīt vēl vienu smalku plānu, ko nevarēs īstenot. Mums vajadzīga kustība – domāšana, sarunas, ideju realizācija un plāni, kurus katra iestāde spēj izpildīt pat tad, ja viss cits apstājas. Jo karš nav tikai militāra konfrontācija – bez visa cita tam piemītošā traģisma, tas ir arī veselības aprūpes izturības pārbaudījums. Un šobrīd, kamēr vēl nav par vēlu, mums jābūt drosmīgiem to ne vien atzīt, bet operatīvi un konstruktīvi rīkoties.
Autors: traumatologs ortopēds, mikroķirurgs Mārtiņš Malzubris traumatologs ortopēds, mikroķirurgs
Latvijas Ārstu biedrība godināja izcilus ārstus atkārtotajā biedru pilnsapulcē
2025. gada 15. maijā norisinājās atkārtotā Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) biedru pilnsapulce, kurā tika izvērtēts paveiktais un iezīmēti nākotnes mērķi, kā arī svinīgi godināti izcili kolēģi, kuri ar savu darbu ir devuši būtisku ieguldījumu Latvijas veselības aprūpes attīstībā.
LĀB Goda biedra statuss šogad piešķirts septiņiem ārstiem – Andrim Glāzītim, Anitai Lapiņai, Immanuelam Taivanam, Jānim Bicānam, Jānim Ozolam, Rutai Gailei un Zigmāram Kovaļčukam. Šis statuss ir atzinība, ko piešķir par izcilu profesionālo darbību un cilvēciskajām kvalitātēm, kas iedvesmo kolēģus un stiprina ārstu kopienu.
Ilmāra Lazovska balvu, kas simbolizē neatlaidību, zinātnisko izcilību un cieņu pret ārsta profesiju, šogad saņēma Ināra Logina.
Latvijas Ārstu biedrība pateicas visiem pilnsapulces dalībniekiem par klātbūtni, līdzdalību un ieguldījumu nozares stiprināšanā.
Papildu informācija:
Latvijas Ārstu biedrība
www.arstubiedriba.lv
E-pasts: info@arstubiedriba.lv
In Memoriam – Ilze Aizsilniece
Ar dziļu cieņu pieminam šodien mūžībā devušos Latvijas Ārstu biedrības prezidenti, ģimenes ārsti Ilzi Aizsilnieci. Viņas dzīve bija veltīta cilvēkiem, ārsta aicinājumam un Latvijas veselības aprūpes stiprināšanai. Ar profesionālu pārliecību, cilvēcību un atbildību viņa iedvesmoja kolēģus, pacientus un visus, kas ar viņu sadarbojās. Viņas darbi un vērtības paliks dzīvas gan ārstu, gan pacientu atmiņā.
Visu kolēģu vārdā izsakām visdziļāko līdzjūtību viņas ģimenei un tuviniekiem.
Izvadīšana sestdien, 17. maijā, plkst. 15.00 no Rīgas Lutera draudzes Torņakalnā, Torņakalna iela 5, Rīgā.
Latvijas Ārstu biedrība
In memoriam Latvijas Ārstu biedrības prezidentei, ģimenes ārstei un homeopātei Ilzei Aizsilniecei (1966.21.12. Liepājā-2025.11.05. Rīgā).
Ilze Aizsilniece dzimusi Liepājā 1966. gada 21. decembrī. Viņas māte Marta Aizsilniece (1939-2018) bija pazīstama ārste un veselības aprūpes vadītāja Liepājā un vēlāk Rīgā, tēvs Jānis Aizsilnieks (1934-1976) jūrnieks, miris agri 42 gadu vecumā. Skolas gados Ilze aktīvi iesaistījās skolas un klases sabiedriskajā dzīvē, bija rīcības līdere, uzņēmās atbildību un nebaidījās paust savu viedokli. Kopš astotās klases Ilze ar labām sekmēm mācījās Rīgas 1. vidusskolā. Tālāk ceļš zinību kalnā aizveda uz Rīgas Medicīnas institūtu. 20. gs. astoņdesmito un deviņdesmito gadu mija visas sabiedrības un arī studentu dzīvē bija strauju pārvērtību laiks, vajadzēja daudzas lietas pārvērtēt, veidot savu personīgo dzīvi un karjeru uz jauniem pamatiem. Pēc nu jau Latvijas Medicīnas akadēmijas beigšanas 1991. gadā, Ilze visu savu jaunības degsmi veltīja jaunas ģimenes ārsta profesijas apguvei un pēc divu gadu rezidentūras bija starp pirmajiem desmit Latvijas ģimenes ārstiem. Varētu teikt, ka visa tālākā viņas ārsta karjeras jaunrade un degsme tika veltīta šai ārsta specialitātei gan praktiskajā darbā savā ģimenes ārsta praksē, gan pedagoģiskajā darbā Latvijas universitātē. Deviņdesmitajos gados Ilze droši metās jaunās valsts celtniecības un pārvērtību mutuļos. 1990. gadā nācās darboties jaunizveidotajā Studentu mediķu asociācijā, tad vadīt LMA ārzemju nodaļu. Labās angļu valodas prasmes ļāva doties braucienā uz ASV, kļūt par Zviedrijas Karolinska institūta stipendiāti, studēt veselības sistēmas vadību un iegūt maģistres grādu Londonas Higiēnas un tropu medicīnas augstākajā skolā (London School of Hygiene and Tropical Medicine).
Tas vēlāk ļāva iesaistīties Pasaules Veselības organizācijas projektos un PVO uzdevumā sniegt padomus Vidusāzijas valstīm to medicīnas sistēmas pārvērtību un reorganizācijas ceļā. Ilzes zināšanas ļoti noderēja arī veselības ministres I. Circenes padomnieces amatā (2002-03) un tai pašā laikā arī Valsts Zāļu aģentūras padomes locekles darbā. Jau 1999. gadā Ilze Aizsilniece kā viceprezidente (1999-2002) pirmoreiz iesaistījās LĀB vadībā. Sekoja intensīvs darbs meža sakopšanas un tīrīšanas talkās un vispār talku kustības izveidē Latvijā. Viņa ieguva kustības “Ejam mežā” vēstnieces titulu, kļuva par biedrības “Veselīga Latvija” valdes locekli. Vispār var teikt, ka veselīga vide, cīņa pret piesārņojumiem, pesticīdiem un vides apdraudējumu bija viens no Ilzes spēka un enerģijas pielikšanas punktiem.
Pēc vairāk kā 10 gadu pārtraukuma 2014. gadā I. Aizsilniece atkal atgriezās LĀB viceprezidentes amatā un mūsu biedrības vadībā. 2018. un 2022. gadā atkārtoti viņu ievelēja par LĀB prezidenti. Tas kļuva par aktīvu posmu ārstu kopīgo interešu aizstāvībā, aktīvā sabiedriskā darbībā un ārstu profesijas profesionālās pašpārvaldes tālākā attīstībā. Viņa aktīvi iestājās par veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu, tostarp ārstu atalgojuma palielināšanu un jauno ārstu atbalstu.
Viņas dzīve bija veltīta cilvēkiem, ārsta aicinājumam un Latvijas veselības aprūpes stiprināšanai. Ar profesionālu pārliecību, cilvēcību un atbildību viņa iedvesmoja kolēģus, pacientus un visus, kas ar viņu sadarbojās. Viņas darbi un vērtības paliks dzīvas gan ārstu, gan pacientu atmiņā. Par Ilzes Aizsilnieces nāvi skumst un sēro visa Latvijas ārstu saime, kolēģi un LĀB valde.
Sit tibi terra levis!
Lielākais medicīnas forums Latvijā – 10. Latvijas Ārstu kongress notiks no 11. līdz 14. jūnijam
Notiks lielākais medicīnas forums Latvijā – 10. Latvijas Ārstu kongress
Lielākais medicīnas forums Latvijā – 10. Latvijas Ārstu kongress notiks no 11. līdz 14. jūnijam. Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), desmitgades vienojošais temats būs inovācijas, sadarbība un rezultāts. Īpaša uzmanība kongresā tiks veltīta inovāciju tēmai, tai skaitā mākslīgajam intelektam, un cilvēcībai. Tāpat kongresa programmā ir iekļauta aktuālā militārās un katastrofu medicīnas tēma. Latvijas Ārstu kongresa organizatori norāda, ka visas plenārsēžu un zinātnisko sesiju programmas ir veidotas tā, lai tās būtu interesantas dažādu specialitāšu ārstiem.
10. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Latvijas Universitātes profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās darbības galvenais speciālists, GASTRO Centra gastroenterologs, Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir Masačūsetsas vispārējās slimnīcas Bostonā ASV Sporta medicīnas nodaļas vadītājs, Latvijas Medicīnas fonda līdzdibinātājs un Hārvarda Universitātes Medicīnas skolas profesors ortopēdiskajā ķirurģijā Bertrams Zariņš, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB viceprezidente/valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komiteju veido vairāk nekā 30 Latvijas vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.
“Šis jubilejas kongress dos mums iespēju atskatīties gan uz iepriekšējo kongresu vēsturisko nozīmi, gan arī censties ieskatīties nākotnes izaicinājumos. Tālab arī veidosim kongresu kā nozares svētkus! Kongresa programma veidota ar mērķi būt saistošai un noderīgai dažādu specialitāšu ārstu auditorijai. Zinātniskā komiteja vērtējusi profesionālo asociāciju un pētnieku grupu rosināto plenārsēžu, zinātnisko sesiju, diskusiju tēmas un plānoto saturu; izvēlējusi vissaistošākās tēmas, un pat balsojusi par to, kuras tēmas iekļaut kongresa gala programmā. Kongresa noslēgumā plānots formulēt vēstījumu 15. Latvijas Ārstu kongresam, kas eventuāli notiks pēc nākamajiem 10 gadiem. Šī kongresa dalībnieki tad varēs izvērtēt, cik tuvu vai tālu no patiesības esam bijuši 2025. gadā!”, norāda Mārcis Leja, Latvijas Ārstu kongresa prezidents.
Trešdien, 11. jūnijā, notiks svinīgs ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā, kam ATTA CENTRE sekos pirmā kongresa plenārsēde “Komunikācijas izaicinājumi un ar to saistītie ētikas jautājumi medicīnā” un piecas zinātniskās sesijas. Vakara gaitā tiks pasniegtas Latvijas Medicīnas fonda un profesora Ilmāra Lazovska stipendijas, kā arī tiks apbalvoti LĀZA organizētā tēžu konkursa labāko darbu autori. Kongresa dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm baudīs atkal redzēšanos neformālā gaisotnē.
Ceturtdien, 12. jūnijā, notiks kongresa atklāšanas plenārsēde “Gens una sumus – tikai kopā mēs varam”, kuras laikā atskatīsimies uz Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa raisītajām pārmaiņām, kā arī domāsim par personības lomu mainīgajā vidē un profesionālismu medicīnā modernās pasaules izaicinājumu kontekstā. Otrā plenārsēde “Militārā un katastrofu medicīna” mudinās domāt par ģeopolitisko situāciju pasaulē un mūsu gatavību stāties pretī izaicinājumiem kritiskās situācijās. Dienas otrajā pusē notiks vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju ikvienam Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.
Piektdien, 13. jūnijā, notiks divas plenārsēdes “Profilakses vektori. Ārstniecības horizonti” un “Inovācijas, jaunās tehnoloģijas un digitalizācija”, kas savstarpēji papildinās viena otru. Savukārt pēcpusdienā notiks vairākas diskusijas un starpdisciplinārās sekcijas. Piektdienas vakarā visi dalībnieki ir aicināti uz muzikāli saviesīgu pasākumu “Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet” turpat ATTA CENTRE, lai baudītu radošo-talantīgo ārstu sagatavotos priekšnesumus un kopā būšanas prieku.
14. jūnija dienas pirmajā daļā notiks piecas zinātniskās sesija, bet kongresa izskaņā plenārsēdē “Paradigmu maiņa – pāreja no biomedicīnas uz biopsihosociālu pieeju” visi kopā paraudzīsimies uz bioloģisku, psihoemocionālu un sociālu faktoru būtību un nozīmi, kā arī šī brīža iespējām tos izvērtēt un ietekmēt.
Kongresa norises starplaikos tā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt medicīnas preču un farmācijas ražotāju stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.
Kongress notiks no 11.-14.jūnijam ATTA CENTRE Krasta ielā 60, Rīgā, un tiešsaistē. Tā kā izvēlēties, kuru no paralēli notiekošajām zinātniskajām sesijām apmeklēt, var būt grūti, dalībniekiem pēc kongresa bez papildus maksas būs iespēja noskatīties pārējās apmeklējuma dienā notikušās sesijas. Atšķirībā no iepriekšējā kongresa, šoreiz var apmaksāt dalību ne tikai uz visām četrām kongresa dienām, bet arī par atsevišķām dienām pēc dalībnieka izvēlēs. Līdz 30. aprīlim zemāka dalības maksa kongresā. Iepazīties ar detalizētu katras dienas kongresa programmu un reģistrēties var vietnē www.arstukongress.lv.
Par Latvijas Ārstu kongresa vēsturi
Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja autors ir ortopēds, profesors Bertrams Zariņš (ASV), kurš 1989. gadā kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu organizēja Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu. Tas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem, sniedzot būtisku ieguldījumu medicīnas attīstībā Latvijā.
Latvijas Ārstu kongresus rīko LĀB sadarbībā ar LĀZA, lai dotu iespēju ārstiem no Latvijas un visiem, kuri jūtas piederīgi šai valstij, īstenot Latvijas Ārstu biedrības devīzi “Gens una sumus” – būt vienotiem medicīnas un zinātnes attīstības vārdā.
Latvijas Ārstu kongresa lielākie atbalstītāji ir Olpha, Eli Lilly, Latvijas Medicīnas fonds, Grindeks, Jūras medicīnas centrs, Abbvie, Roche, Arbor un NovoNordisk
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite -Svarinska
LĀB sabiedrisko attiecību konsultante
dagnijadizbite@gmail.com
Atkārtota biedru pilnsapulce
Augsti godātie kolēģi!
Tā kā 15. aprīlī notikusī biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” (turpmāk – LĀB) biedru pilnsapulce nebija lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtota biedru pilnsapulce notiks ceturtdien, 15. maijā, plkst. 16.00. Pilnsapulcē varēs piedalīties klātienē Skolas ielā 3, Rīgā, un attālināti.
Reģistrācija KLĀTIENĒ LĀB biedru pilnvarotajām personām, LĀB juridiskajiem biedriem un biedriem, kas dod priekšroku dalībai klātienē, LĀB ēkā Skolas ielā 3, Rīgā, sāksies plkst. 15.00. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments.
Lūdzam biedrus iepriekš, līdz 2025. gada 14.maijam, informēt LĀB par biedra vai pārstāvja plānotu ierašanos klātienē: https://is.arstubiedriba.lv/events/konferences/list
Biedriem, kuri piedalīsies sapulcē TIEŠSAISTĒ, pieslēgšanās biedru sapulcei notiks Latvijas Ārstu biedrības informatīvajā sistēmā https://is.arstubiedriba.lv/biedriem, autentifikācijai izmantojot www.latvija.lv. Pieslēgšanās no plkst. 15.15.
Atbalsts biedriem, kas slēgsies attālināti: 27267999, 26523676
Jūsu ērtībai esam sagatavojuši iespēju pilnvarot savu pārstāvi Latvijas Ārstu biedrības informatīvajā sistēmā: https://is.arstubiedriba.lv/memberdelegation
DARBA KĀRTĪBA:
- LĀB Goda biedra statusa piešķiršana
- Ilmāra Lazovska balvas pasniegšana
- Prezidentes ziņojums
- Profesionālo struktūrvienību (Sertifikācijas padome, Ētikas komisija, Aroda tiesa, Izglītības komisija) vadītāju ziņojumi
- Revīzijas komisijas ziņojums
- 2024. gada pārskata apstiprināšana
- Grozījumi Latvijas Ārstu biedrības statūtos
- Latvijas Ārstu biedrības Domes reglamenta apstiprināšana
- Informācija par plānoto profesionālās disciplināratbildības regulējumu
In Memoriam – Normunds Skroderis
Normunds Skroderis
25.07.1932.-30.03.2025.
Skumjās informējam, ka mūžībā devies Latvijas Ārstu biedrības Goda biedrs Normunds Skroderis, kurš darba gaitas pēc Rīgas Medicīnas institūta absolvēšanas 1958. gadā sāka kā terapeits Gulbenē, bet pēc pāris mēnešiem devās uz Smilteni. Tālajos 50jos-60jos gados kā jaunajam ārstam viņam bija jādara viss, kas pacientam vajadzīgs un tajā laikā iespējams. Tāpēc tika iegūta praktiska pieredze, veicot dažādus terapeitam neraksturīgus darbus; gan rtg izmeklējumus tuberkulozes dispanserā, gan komplicētu dzemdību pieņemšanā. No šodienas skata punkta var teikt- viņš pieder pie ārstu paaudzes, kurai profesionālie lēmumi bija jābalsta ne tikai uz zināšanām, bet ļoti lielā mērā arī uz sajūtām, intuīciju un savu pieredzi. Viņam piemita šis intuīcijas talants; to izmantojot gan diagnostikā, gan sarunā ar pacientu.
P. Stradiņa slimnīcas Gastroenteroloģijas centrā Dr. Skroderis strādājis kopš tā dibināšanas. 1968. gadā viņš viens no pirmajiem Latvijā veicis fleksiblo gastroskopiju. Viņa interese vienmēr bijis ārsta praktiskais darbs, tāpēc nebija iesaistījies ne administratīvā, ne zinātniskā karjerā. Taču Gastroenteroloģijas centrā iedibinātās akadēmiskās tradīcijas prof. Nikolaja Skujas un prof. Ilmāra Lazovska vadībā bija teicams veids, kā visas jaunās atziņas tūlīt pielietot arī ārsta praksē.
Dr. Normunda Skrodera aktīvais darba mūžs bija 52 gadi. Taču arī vēl 92 gadu vecumā viņš joprojām bija ārsts; ar savu personisko starojumu, praktiskām zināšanām, spēju ieraudzīt un vēlēšanos palīdzēt. Viņš cilvēkus ārstēja ar motivējošu sarunu par dzīvi.
Dr. Normunda Skrodera ģimene izsaka sirsnīgu pateicību visiem slimnīcas kolēģiem, īpaši 10. nodaļas kolektīvam, par sniegto ārstēšanu un atbalstu, kad tas bija nepieciešams viņam pašam. Bijušo kolēģu atzinībai un sirsnībai ir īpaša vērtība.
Atvadīšanās Rīgas I Meža kapu kapličā 4. aprīlī pīkst. 13.00.
Paziņo “Gada balva medicīnā 2024” laureātus un speciālbalvu saņēmējus
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotā “Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija šogad notika jau 15. reizi. Nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņēma divi izcili ārsti – sirds ķirurgs, profesors Romāns Lācis un gastroenteroloģe, endoskopiste Anita Lapiņa. Savukārt “Gada cilvēks medicīnā 2024” balva tika piešķirta traumatologam ortopēdam Mārtiņam Malzubrim. Par “Gada notikumu medicīnā 2024” tika atzīta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā veiktā operācija, kurā pusaudzim pēc smagas galvas traumas galvaskausa daļa aizstāta ar 3D tehnoloģijā izdrukātu mākslīgo kaulu.
Savā apsveikuma sveicienā pasākuma dalībniekiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs saka: “Nozīmīgajā Latvijas mediķu godināšanas pasākumā vēlreiz saku paldies jums visiem par iejūtību, pašaizliedzību un augsti profesionālo darbu, ko jūs ikdienā darāt, palīdzot pacientiem dziedēt savu veselību, gan stacionārā, gan ambulatori. Saku paldies arī tiem Latvijas mediķiem, kuri iepazinuši kara medicīnu vistiešākajā veidā Ukrainā, nesavtīgi sniedzot tik nepieciešamo palīdzību Ukrainas karavīriem un civiliedzīvotājiem. Paldies tiem mediķiem, kuri turpina ievainoto Ukrainas karavīru ārstēšanu Latvijā. Jūsu pašaizliedzīgais veikums ir atzinības vērts un godināms”.
Pasākuma atklāšanā uzrunu teica ministru prezidente Evika Siliņa, sakot: ”Cilvēka labklājības pamatā ir drošība un veselība, un medicīnas jomā strādājošie ir tie, kuri ar savu nesavtīgo darbu stiprina mūsu sabiedrību, rūpējoties par līdzcilvēkiem. Vesels cilvēks var labāk parūpēties par savu ģimeni, par valsti, par mūsu nākotni. No sirds pateicos ikvienam medicīnas darbiniekam par profesionalitāti, atbildību un cilvēcību, ikdienā veicot savu darbu!”
Savukārt veselības ministrs Hosams Abu Meri, uzrunājot pasākuma dalībniekus teica: ”Esmu lepns kopā ar kolēģiem sumināt medicīnas talantus – cilvēkus, kuru darbs ir ne tikai profesija, bet arī misija. Līdzīgi kā mūsu Oskarotajā animācijas filmā Flow, arī mums pašlaik apkārt bango jūras un okeāni. Mēs, veselības aprūpes pārstāvji, esam viena komanda, kas stāv sardzē par mūsu pacientu veselību. Uzticoties, sadarbojoties un atbalstot citam citu, mēs varam ieviest reālas pārmaiņas un pilnveidoties, nodrošinot veselības aprūpes noturību. Spēcīga veselības sistēma ir drošības pamatā, un pacientiem drošība ir katra ārsta, māsas, vecmātes, farmaceita, ārstniecības uzņēmuma un jebkura cita veselības nozares darbinieka kvalitatīvi veikts darbs, pašatdeve un enerģija.”
Ceremonijā tika pasniegtas 22 balvas, tostarp AS “Grindeks” augstākais apbalvojums D.H. Grindeļa balva, kā arī AS “OLPHA” specbalva “Iedvesma”, žurnāla “Ārsts.lv” un “Ievas veselība” speciālbalvas, LĀB specbalva un Latvijas medicīnas fonda balva “Par darbu sabiedrības labā”.
“Kā katru gadu, pavasara pusē, Latvijas Ārstu biedrība, kopā ar citiem veselibas aprūpes nozares pārstāvjiem un mūsu atbalstītājiem, godina visrūpīgākos medicīnas darbiniekus un saka paldies par to darbu, kas paveikts pagājušā gadā. Mēs esam ļoti pateicīgi kolēģiem, ka neskatoties uz grūtībām, viņi saglabā sirsnību, mīlestību un cilvēcību pret saviem pacientiem un savu darbu veic tā, lai pacienti justos patiešām labi. Šis ir veids, kā mēs sakām paldies viņiem visiem par padarīto. Paldies ir viens no vārdiem, ko mēs sakām visbiežāk ikdienā, bet nekad tā nav par daudz. Sakot paldies, mēs pateicamies ne tikai tam cilvēkam, kas to ir veicis, bet sakām arī paldies Dievam. Ar šo pasākumu mēs sakām paldies arī par to, ka varam turpināt strādāt zem mierīgām Latvijas debesīm un lūgsim par to, lai arī turpmāk mūsu zeme ir brīva un varam dzīvot mierā, “ saka Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.
Nominācijā “Gada vecmāte 2024” augstāko balsojumu saņēmusi Ventspils Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vecmāte Krista Kristiāna Zēberga, par kuru viņas pacienti saka, ka Krista ir dzimusi vecmāte, kura savu darbu dara no visas sirds un katram atrod individuālu pieeju. Viņa ar mīlestību izturas pret savu darbu, jaunām māmiņām un jaundzimušajiem. Viņa ir vecmāte, ar kuru slimnīca var lepoties, cilvēks savā vietā.
Par “Gada ģimenes ārsts 2024” sabiedrības balsojumā kļuvusi ģimenes ārste Dzintra Troska no Lielvārdes par kuru pacienti saka – īsta daktere, īstā vietā. Viņu raksturo kā pretimnākošu, zinošu, atbildīgu, izpalīdzīgu un iejūtīgu, sava amata profesionāli, kas sniedz vienmēr nepieciešamo palīdzību un iedziļinās pacientu problēmās. Ārste ar lielo burtu, kura dara vairāk, nekā pienākums prasa.
“Gada ārsts speciālists 2024” šogad ir Jānis Osītis – docētājs, traumatologs ortopēds Ventspils Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs. Novērtējot Jāņa Osīša darbu, pacienti saka, ka tas ir dakteris ar zelta rokām, raksturojot viņu kā iejūtīgu un cilvēcisku ārstu, kurš ir atsaucīgs, uzmanīgs un augsti profesionāls pret katru pacientu.
Titula “Gada jaunais ārsts 2024″ ieguvējs ir Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) pneimonologs Gusts Ancāns. Kolēģi viņu raksturo kā mērķtiecīgu un zinošu jauno speciālistu, kas vēlas attīstīt pneimonoloģijas nozari Latvijā un neatlaidīgi “iet” uz savu mērķi. Dr. Ancāns aktīvi, aizrautīgi un neatlaidīgi strādā, lai uzlabotu plaušu vēža pacientu diagnostiku un ārstēšanu. Gusts Ancāns devis lielu ieguldījumu, lai atvieglotu pacienta ceļu no aizdomām par plaušu vēzi līdz diagnozes pierādīšanai un terapijas uzsākšanai. Kopumā tiek domāts ne tikai par jau esošajiem pacientiem, bet arī par kopējo Latvijas populāciju un mērķtiecīgi tiek strādāts pie plaušu vēža skrīninga ieviešanas Latvijā. Lielisks kolēģis, kas neatsaka palīdzību. Gusts Ancāns ir atradis savu ceļu pneimonoloģijas apakšnozarē – bronholoģijā un pēdējā gada laikā aktīvi strādājis šīs jomas attīstībai PSKUS, pamazām paplašinot piedāvātās iespējas pacientiem. Ar savu mērķtiecību ir radījis daudzu jauno rezidentu ieinteresētību par bronholoģiju.
“Gada slimnīca 2024” ir Mazsalacas slimnīca Ziemeļvidzemē, kura tika uzcelta 2000. gadā. Slimnīcā darbojas gan ambulatorā daļa, gan stacionārā daļa. Balsojot, cilvēki ir norādījuši, ka šī ir labākā slimnīca Valmieras rajonā un ārsti te ir paši labākie. Gādīgs personāls, atsaucīgs kolektīvs un jauka atmosfēra – tā slimnīcu raksturo pacienti. Balvu kolektīva vārdā saņēma Edgars Grandāns, slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
“Gada zobārsts 2024” ir Ģirts Bīriņš no Veselības centra apvienības “Smaida klīnika” Rīgā, kuru balsojumā cilvēki raksturo kā cilvēcisku un darbā profesionālu, kurš nepārtraukti izglītojas, lai saviem pacientiem ieteiktu un izdarītu visu to labāko. Pacienti uzsver pozitīvo attieksmi un profesionālismu, risinot arī sarežģītus gadījumus. Tāpat kolēģi viņu atzīst par izpalīdzīgu un labsirdīgu kolēģi.
Savukārt “Gada funkcionālais speciālists 2024” ir “Hospiss Māja” fizioterapeite Evija Priževoite, par kuru pacienti atsaucās kā ļoti iejūtīgu, sirsnīgu un patiesi ieinteresētu speciālistu, kas savu darbu dara profesionāli, ar lielu aizrautību un atbildības sajūtu. Patiešām zinošs un izcils speciālists.
“Gada docētājs 2024” nominācijā par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) ārstniecības studenti. “Gada docētājs” LU ir LU Medicīnas un Dzīvības zinātņu fakultātes gada docētājs Uga Dumpis, kuru studenti izceļ kā zinošu un atsaucīgu pasniedzēju, kurš studentiem zināšanas nodod skaidri un saprotami. Kā skaidro viņa studenti – lekcijas un nodarbības ir aizraujošas un praktiskas, balstītas uz reāliem gadījumiem, kas palīdz studentiem labāk izprast infekciju slimību nozīmi medicīnā. Studenti īpaši novērtē viņa profesionalitāti, spēju rosināt diskusijas un vēlmi dalīties savā pieredzē. Profesors vienmēr esot atvērts jautājumiem un iedvesmo studentus domāt kritiski un patstāvīgi. Savukārt “Gada docētājs” RSU ir docētāja Santa Kursīte pediatre, bērnu alergoloģe, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļas virsārste. Studenti par viņu saka tā – Santa Kursīte ar savu izcilo pasniegšanas metodi un unikālo pieeju spēj padarīt anatomiju saprotamu, loģisku un neaizmirstamu. Viņa izmanto gan precīzus skaidrojumus, gan radošas mācību metodes, kas veicina ilgtermiņa atcerēšanos un klīnisko domāšanu. Tas, kas patiesi izceļ Santu Kursīti, ir viņas cilvēcība un spēja radīt draudzīgu, pozitīvu un atbalstošu atmosfēru. Viņa prot iedvesmot, motivēt un likt katram justies gaidītam savās nodarbībās.
“Gada farmaceits 2024” ir “ Latvijas aptiekas “ Bauskā vadītāja Laila Vāvere. Aptiekas apmeklētāji norāda, ka viņa ir farmaceits, kas vienmēr uzklausa, sniedz padomus, ir iejūtīga un rūpējas par klientu veselību ar profesionalitāti un atbildību. Kolēģi stāsta, ka Laila ir savas profesijas un aptiekas patriots. Viņa ir lieliska sadarbībā gan ar klientiem, gan kolēģiem, gan ārstiem.
“Gada ārsta palīgs 2024” ir Rolands Kristovskis “ Orto klīnika” ārsta palīgs. Kolēģi skaidro, ka darbs viņam ir dzīves aicinājums, ko viņš veic ar apbrīnojamu pacietību, rūpību un ieinteresētību katrā pacientā. Un kā saka pacienti, viņš ir profesionālis ar lielo burtu – cilvēks ar labu sirdi, kas neskaita laiku un nekad neatteiks palīdzību, un padomu pacientiem arī ārpus darba laika.
“Gada māsa 2024” ir Iveta Bērziņa Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļas 2 virsmāsa. Cilvēki par viņu raksta, ka viņa ir sirsnīga, atsaucīga, ļoti mīloša māsiņa. Savukārt kolēģi saka, virsmāsa vienmēr palīdz grūtos brīžos, vienmēr nāk kolektīvam pretī, vienmēr izturas sirsnīgi pret pacientiem un izdara savu darbu kvalitatīvi un kārtīgi. Pie Ivetas Bērziņas var iet pēc padoma, kad to vajag visvairāk, aprunāties kad nejūtas labi, Iveta ir mūsu kolektīva lielākais atbalsts.
Nominācijā “Gada māsas palīgs 2024” balvu saņēma Inita Liepa no Liepājas reģionālās slimnīcas. Viņas pacienti novērtē, ka viņa ir saprotoša, izpalīdzīga, empātiska un sirsnīga, un izdara vairāk, nekā viņas darbs prasa. Māsas palīgs ar vislielāko un plašāko sirdi.
AS “OLPHA” speciālbalvu “Iedvesma” piešķirta RPNC Ambulatorā centra “Veldre”un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītājam, ārstam-psihiatram profesoram Mārim Taubem un profesoram Oskaram Kalējam, Rīgas Stradiņa universitātes docētājam, Iekšķīgo slimību katedras vadošajam pētniekam.
AS “Grindeks” D.H. Grindeļa balvu par izciliem sasniegumiem Latvijas medicīnā un ieguldījumu sabiedrības veselībā saņēma Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Konrāde.
Žurnāls “Ārsts.lv” speciālbalvu par teicamu sadarbību sabiedrības informēšanā un izglītošanā saņēma Agnese Ritene – farmaceite un “Mana aptieka” “Centra aptieka” Tukumā vadītāja.
Jau sesto reizi žurnāls IEVAS Veselība pasniedza arī savu specbalvu atsaucīgākajam konsultantam, ko šogad saņēma Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nieru ārste, Nefroloģijas centra virsārste un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ieva Ziediņa.
“Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” saņēma:
Romāns Lācis Dr. hab. med., Rīgas Stradiņa universitātes profesors, ilggadējs Sirds ķirurģijas centra vadītājs (1998-2017) un tagad vada Sirds ķirurģijas centra konsultatīvo padomi. Profesors Romāns Lācis ir ievērojams Latvijas sirds ķirurgs, pazīstams kā pirmais ārsts valstī, kurš 2002.gada 10. aprīlī veica pirmo sirds transplantāciju Latvijā, iezīmējot nozīmīgu pavērsienu valsts medicīnas vēsturē. 2015.gadā gadā viņa vadībā Latvijā tika veikta pirmā sirds transplantācija bērnam. Par savu ieguldījumu medicīnā profesors Lācis ir saņēmis vairākus apbalvojumus, tostarp, Ministru kabineta balvu (2002), Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķiru (2004) un Paula Stradiņa balvu (2014).
Anita Lapiņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārste, Endoskopijas nodaļas eksperte gastrointestinālajā endoskopijā. Savlaik ilgstoši vadījusi Endoskopijas nodaļu, ko pati izveidoja pirms vairāk nekā 40 gadiem. Pēc medicīnas studijām Dr. Lapiņa specializējās ķirurģijā un endoskopijā, vēlāk absolvējot klīnisko ordinatūru Maskavas Pirmā Medicīnas institūta ķirurģijas klīnikā. Ārste nodaļu dibinājusi un izveidojusi par mūsu valsts vadošo kompetences centru savā disciplīnā. Šeit norit arī plaša studentu un rezidentu apmācība, kā arī pētniecība. Anita lapiņa vairākkārt jau saņēmusi dažādas valsts un sabiedrības atzinības – MK Atzinības rakstu par pašaizliedzību un panākumiem strādājot Latvijas valsts un tautas labā (2004), LU Pateicības rakstu par sadarbību un ieguldījumu, īstenojot LU ESF projektu “Agrīnas audzēju diagnostikas un novēršanas starpdisciplinārās izpētes grupā” (2011), Atzinības krusta 5. šķiru (2008).
Par “Gada cilvēku medicīnā 2024” šogad kļūst Mārtiņš Malzubris, traumatologs -ortopēds, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Traumatoloģijas centra vadītājs, Latvijas traumatologu un ortopēdu asociācijas prezidents. Daudz ieguldījis darba septiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas attīstīšanā TOS. M.Malzubris ieguldījis lielu darbu Ukrainas ārstu apmācībā Latvijā un Ukrainā. 2024.gadā apmācījis 5 ārstu grupas Latvijā un veicis 5 braucienus uz Ukrainu, kopīgas darbam un apmācībām Ukrainas slimnīcās, kur izoperējis vairāk kā 40 pacietus. Arī TOS pastāvīgi ārstējās 3-5 Ukrainas pacienti.
Par “Gada notikumu medicīnā 2024” šogad atzīta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā veiktā operācija, kurā pusaudzim pēc smagas galvas traumas galvaskausa daļa aizstāta ar 3D tehnoloģijā izdrukātu mākslīgo kaulu. Tas ļāvis ievērojami saīsināt operācijas laiku, mazinot dažādus riskus, kā arī turpmāk uzlabos bērna dzīves kvalitāti. Iespēja aizvietot samērā lielu gabalu no galvaskausa nopietni bojātā kaula ar īpaši precīzā 3D tehnoloģijā izdrukātu mākslīgā kaula daļu Bērnu slimnīcas neiroķirurgiem radās, sadarbojoties ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūta Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīniku. Galvaskausa daļa izgatavota, izmantojot pacienta datortomogrāfijas 3D izmeklējumu, kas veikts Bērnu slimnīcā. Operācija notika sadarbojoties neiroķirurgam Dāvim Ozoliņam un mutes, sejas un žokļa ķirurgam Ģirtam Šalmam.
Latvijas medicīnas fonds pasākuma laikā piešķīra “Balvu par darbu sabiedrības labā” trīs latviešiem par viņu nozīmīgo darbu cilvēces labā, veicot pašaizliedzīgo dabu un atbalstu Ukrainai, jau kopš kara sākuma. Balvu saņēma traumatologs-ortopēds Mārtiņš Malzubris un brīvprātīgie Pēteris Dimants un Arnis Rukmanis.
Latvijas Ārstu biedrības specbalva tika piešķirta profesorei Jeļenai Storoženko, par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas izglītībā un laboratorās diagnostikas attīstībā izdodot grāmatu “ Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā,” kas kļūs par vērtīgu ceļvedi ārstiem un studentiem.
“Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija būs skatāma 29. martā ReTV plkst. 22.00, bet atkārtojumā 30.martā plkst. 11.30 un 05.aprīlī plkst. 11.00. “Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS “OLPHA” un AS “Grindeks”.