Skip to content
Choose language:

JAUNUMI

Rīcībpolitika veselības aprūpes pakalpojumu optimizācijai

Eiropas Ārstu Pastāvīgā komiteja (CPME) pārstāv Eiropas valstu nacionālās ārstu asociācijas. Mēs veicinām ārstu profesionālā viedokļa iekļaušanu ES un Eiropaspolitikas veidošanā, aktīvisadarbojoties daudzās ar veselību un veselības aprūpi saistītās jomās.

Ieteikumi

• Veselības aprūpes optimizācijas nolūks nedrīkst būt izmaksu ierobežošana, bet gan tās kvalitātes un pacientu veselības rezultātu uzlabošana, kā arī pieejamo resursu efektīvāka sadale.

• Uzdevumu pārdale nedrīkst aizstāt ilgtermiņa ieguldījumus pacienta drošībai atbilstošā medicīniskā personāla komplektācijā, viņu apmācībā un darba apstākļos.

• Valsts un regulatīvajām iestādēm jāsadarbojas ar medicīnas nozares pārstāvjiem un veselības aprūpes speciālistu nevalstiskajām organizācijām, lai noteiktu uzdevumu pārdales un deleģēšanas robežas, kā arī lai nodrošinātu medicīnas standartu un profesionālo uzdevumu ievērošanu.

• Labā prakse uzdevumu pārdales iniciatīvu īstenošanā jābalsta ētikas principu un drošības kritēriju ievērošanā.

• CPME iebilst pret ārstu aizstāšanu ar nepietiekami apmācītiem darbiniekiem un profesijām, jo šādi tiek apdraudēta aprūpes nepārtrauktība un pacientu drošība.

• CPME atbalsta tikai tādus transparentus un iekļaujošus politikas veidošanas procesus, kuros tiek uzklausīti un iesaistīti ārsti.

• CPME īpaši norāda uz risku, kas, nolūkā risināt darbaspēka trūkuma problēmu, ir saistīts ar paļaušanos uz digitālajiem rīkiem un mākslīgo intelektu, un uzsver, ka validēti rīki nevar aizstāt, bet tikai atbalstīt klīnisko pieredzi.

Ievads

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc veselības aprūpes, aizvien problemātiskāka kļūst ārstu pieņemšana un saglabāšana darbā. Sabiedrības novecošanās un arvien sarežģītākas prasības veselības aprūpē pārsniedz pieejamos resursus, bet medicīnas profesijas pievilcības mazināšanās un tās izraisītā darbinieku skaita samazināšanās apdraud tiesības uz veselības aprūpi un apņemšanos nodrošināt visaptverošo veselības aprūpi visiem eiropiešiem. Starptautiskā līmenī šī perspektīva ir atspoguļota PVO rīcības pamatnostādņu veselības aprūpes darbaspēka jomā1 piecos pamatprincipos, kuros darbinieku optimizācija veicināšanas tiek pozicionēta kā būtiskākais veselības aprūpes reformas pamatprincips, šādi pievēršot uzmanību snieguma un efektivitātes uzlabošanai.

Veselības aprūpes pakalpojumu „optimizācijas” koncepcijas nolūks ir nodrošināt saskaņotu ietvaru, lai uzlabotu rezultātus un stabilizētu veselības aprūpes sistēmas. Tomēr centieni optimizēt veselības aprūpes pakalpojumus jāvirza vispirms un galvenokārt, ievērojot pacientu tiesības, klīniskā labuma principu un ētiskos standartus, kā arī, kur vien iespējams, efektīvā profilaksē. Bez atbilstošām garantijām pastāv risks, ka šī koncepcija tiks reducēta uz šauriem īstermiņa efektivitātes pasākumiem, kas nebūs piemēroti labāku veselības aprūpes rezultātus sasniegšanai, apdraudot medicīnas standartu ievērošanu un mazinot pacientu uzticību.

Produktivitāte

CPME brīdina no šauru rūpniecības produktivitātes jēdzienu piemērošanas veselības aprūpei. Produktivitāte ir rādītājs, kas atspoguļo, cik daudz ieguvumi tiek saražoti attiecībā pret ieguldījumiem, taču tajā netiek ņemtas vērā pacientu individuālās vajadzības, vēlmes un sociālie apstākļi, koncentrējoties vien uz ļoti šauru ieguldījumu un iznākumu salīdzināšanu2. Efektivitātes uzlabošana drīzāk nozīmē augstākas vērtības iegūšanu attiecībā pret izmantotajiem resursiem, lai paaugstinātu aprūpes kvalitāti un iedzīvotāju veselības rezultātus3.

Termini „Zemas vērtības aprūpe / piesardzīga veselības aprūpe”

Publikācijās dažkārt norādīts, ka izdevumi par veselības aprūpi, ko sniedz augsti kvalificēti speciālisti, ir uzskatāmi par nelietderīgiem, ja aprūpi varētu sniegt personas arī ar zemāku kvalifikāciju.
Pamatojoties uz šo loģiku, veselības aprūpes pakalpojumi, kas tiek uzskatīti par neefektīviem no izmaksu viedokļa, tiek dēvēti par „zemas kvalitātes aprūpi”. CPME brīdina par šīs definīcijas lietošanu, jo tā ir maldinoša un šāda formulējuma izmantošana var tikt ļaunprātīgi izmantota, lai attaisnotu bīstamu medicīniskās kompetences aizstāšanu. Mēs neiesakām lietot terminu „zemas vērtības aprūpe” (Low Value Care), tā vietā lietot terminu (Prudent healthcare)4

Amata uzdevumu pārbīde

Termins „uzdevumu pārbīde ” (Task shifting) tiek lietots, lai aprakstītu situāciju, kad amata uzdevumi, ko parasti veic ārsts, tiek nodoti veselības aprūpes speciālistam ar zemāku izglītības un apmācības līmeni vai personai, kas ir apmācīta veikt tikai kādu ierobežotu uzdevumu, bet kurai nav formāla izglītība veselības aprūpē5. Ja uzdevumi tiek deleģēti, atbildība paliek ārstējošajam ārstam, taču, tos pārbīdot, arī atbildība no ārsta tiek nodota citam veselības aprūpes speciālistam. Diskusijās par to, kā efektīvāk izmantot veselības aprūpes speciālistu kompetences, ir apspriests arī cits jēdziens – „uzdevumu dalīšana” (Task sharing), kas ir atbildības racionāla sadalīšana starp veselības aprūpes darbinieku komandām. Efektīvas pieejamā personāla izmantošanas nolūkā konkrēti uzdevumi vai amata uzdevumi nepieciešamības gadījumā var tikt uzticēti arī mazāk specializētiem veselības aprūpes darbiniekiem. Šādai uzdevumu dalīšanai nepieciešami arī atbilstoši pasākumi izglītības, uzraudzības, vadības atbalsta, licencēšanas, regulēšanas un atalgojuma jomā 6. Jebkāda amata uzdevumu pārdale ir saistīta ar jēdzienu „Profesijas standarts” (Scope of practice), kas attiecas uz visām veselības aprūpes speciālista zināšanām, prasmēm un pieredzi, atspoguļojot visus uzdevumus un darbības attiecīgajā veselības aprūpes speciālista lomā7.

Lai gan amata uzdevumu pārbīde tradicionāli raksturīga zemu un vidēju ienākumu valstīm ar ievērojamu resursu un kvalificētu speciālistu trūkumu8, kurās to parasti attaisno kā vienīgo iespēju veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai, līdzīgi argumenti arvien biežāk tiek izmantoti arī Eiropā, tā reaģējot uz ārstu trūkumu un nevienmērīgo sadalījumu. Jo īpaši lauku un citās teritorijās ar ierobežotu pieejamību amata uzdevumu pārbīde bieži tiek pasniegta kā veselības aprūpes pieejamības saglabāšanas veids. CPME brīdina, ka šādi pasākumi nevar aizstāt visaptverošu cilvēkresuru plānošanu un ieguldījumus, lai nodrošinātu atbilstošu un vienlīdzīgu ārstu pieejamību visos reģionos.

Amata uzdevumu pārbīde ir kļuvusi par plašu Eiropas un starptautiskās veselības politikas programmu iezīmi, uzskatot to par centieniem pakalpojumu sniegšanas optimizēšanai9. Vairākas ES dalībvalstīs plašāku veselības aprūpes sistēmas reformu ietvarā ir īstenotas amata uzdevumu pārbīdes iniciatīvas. Šī tendence rosina kritiskus jautājumus par amata lomām, profesionālo kompetenci, atbildību, kā arī uzdevumu deleģēšanas un pārbīdīšanas robežām ārstniecībā.

CPME uzsver, ka likumdevējiem, apsverot tradicionālo ārsta uzdevumu drošu nodošanu citiem veselības aprūpes speciālistiem, būtu jākonsultējas ar medicīnas nozares pārstāvjiem un jāiegūst to piekrišana. Ārstniecības iestādē lēmumi par uzdevumu dalīšanu būtu jāpieņem, ja iespējams, iesaistot plašāku veselības aprūpes komandu10 . Ārstu iesaistīšana darba uzdevumu deleģēšanas un pārbīdīšanas iniciatīvu vadībā un novērtēšanā ir būtiska, lai nodrošinātu to pareizu un drošu īstenošanu, saglabājot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti. Ārsti nevar būt juridiski atbildīgi par tādiem uzdevumiem, novērtējumiem vai darbībām, kuras tie neuzrauga un nekontrolē.

Ir svarīgi nošķirt amata uzdevumi pārbīdi, deleģēšanu un dalīšanu no starpprofesionālās sadarbības. Starpprofesionālā sadarbība tiek definēta kā sadarbība starp veselības aprūpes speciālistiem, kuri ir sertificēti/reģistrēti, augsti izglītoti, apdrošināti, ievēro stingrus ētikas kodeksus un strādā savas kompetences robežās. Ir jāturpina veikt ieguldījumus starpprofesionālajā sadarbībā, lai stiprinātu komandas darbu un nodrošinātu, ka regulēto ārstniecības personu komplementārās zināšanas tiek izmantotas ārstniecības atbalstam, nevis tās aizstāšanai.

Uzdevumu nodošana var palīdzēt optimizēt resursus vien tad, ja tā ir droši izstrādāta un korekti īstenota, ļaujot ārstiem vairāk koncentrēties uz pacientu ārstēšanu un tiem amata uzdevumiem, kas īpaši prasa viņu zināšanas.

Tāpēc CPME secina, ka

  • Amata uzdevumu pārbīde var tikt īstenota tikai saskaņā ar strukturētiem un formāliem noteikumiem, kuru prioritāte ir pacientu drošība un kuri nodrošina profesionālo atbildību, uzturot veselības aprūpes kvalitāti.
  • Ir ļoti svarīgi definēt un ieviest tādu praksi, kas balstīta uz atbilstošu apmācību un kvalifikāciju, un kas pakļauta kvalitātes kontrolei.
  • Amata uzdevumu pārbīde ir jāpamato ar pierādījumiem pakalpojumu nepieciešamībai un jāattiecina vien uz tādiem amata uzdevumiem, kas ir piemēroti to nodošanai, nodrošinot, ka iegūtā ārstu darba laika ekonomija tiek veltīta pacientu ārstēšanai nevis administratīviem vai citiem uzdevumiem.
  • Juridiskā un jebkura cita atbildība ir skaidri jādefinē, paredzot skaidru uzraudzību un rīcību, t.sk. sarežģījumu gadījumā.
  • Šie pasākumi ir skaidri jāizskaidro un jāizprot visiem veselības aprūpes komandas locekļiem. Tiem speciālistiem, kuriem tiek uzticēti jauni uzdevumi, ir jānodrošina nepieciešamā apmācība, kompetence un atzīšanai savas profesionālās prakses jomā.
  • Uzdevumu pārbīdes ietekme ir sistemātiski jānovērtē gan veicot pētījumus, gan izmantojot kvalitatīvus parametrus, bet nepieciešamības gadījumā jāpielāgo.
  • Eiropas politikas veidotājiem jāvadās arī pēc esošajiem starptautiskajiem regulējumiem, piemēram, Pasaules Medicīnas asociācijas (WMA) paziņojuma par prakses jomu, uzdevumu sadali un uzdevumu nodošanu, kurā uzsvērta nepieciešamība pēc formālām struktūrām, skaidras atbildības un pacientu drošības garantijām11.
  • Uzdevumu pārbīdi nedrīkst uzskatīt par iespēju aizstāt apmācību vai pietiekama skaita ārstu un citu veselības aprūpes speciālistu nodarbināšanai. Cilvēkresursu plānošanā jāraugās tālāk par veikto uzdevumu skaitu un jānovērtē arī to kvalitāte un drošība.
  • Uzdevumus pārbīdot, nedrīkst ignorēt šīs darbības ietekmi uz ārstiem, kuriem ir paaugstināta atbildība par uzraudzību, apmācību un komplikāciju pārvaldību. Tā rezultātā šie uzdevumi prasa laiku un resursus, un tie nedrīkst ietekmēt jaunāko ārstu apmācības iespējas vai pacientu drošību12.

Jaunas profesijas

Līdzīgas problēmas rodas diskusijās par jaunajām profesijām, kurās ir rūpīgi jādefinē jaunās amata lomas, lai atbalstītu ārstus, nevis tos aizstātu . Šādu profesiju parādīšanās bieži ir sekojusi būtiskām izmaiņām veselības aprūpes sistēmās, tostarp izmaiņām slimību izplatības modeļos, medicīnas tehnoloģiju attīstībai un profesionālo normu evolūcijai. Šīs izmaiņas ir izraisījušas diskusijas par jaunām prasmēm un funkcijām, radot specializētas lomas, kuru mērķis ir atbalstīt efektivitāti un risināt arvien sarežģītākas pacientu vajadzības. Pareizi integrētas, šādas profesijas var palīdzēt atbrīvot ārstus no rutīnveida uzdevumiem, piemēram, palīdzot apstrādāt pacientu datus vai veicot administratīvo darbu, tādējādi ļaujot ārstiem veltīt vairāk laika tiešai pacientu aprūpei.

Tomēr pēdējā laika notikumi rada bažas. Vairākās valstīs ārstu palīgu vai ārstu asistentu ieviešana ir notikusi vienlaikus ar centieniem kompensēt medicīnas darbinieku trūkumu. Apvienotajā Karalistē „ārstu asistenti“ (physician associates) ir tikuši izmantoti, lai aizpildītu ārstu trūkumu dežūru grafikos, nepietiekami novērtējot viņu ierobežotāko apmācību un nenodrošinot ārstiem ne apmācību, ne laiku, ne skaidrību, kas nepieciešama viņu atbilstošai uzraudzībai. Šāda prakse rada risku, ka pazemināsies veselības aprūpes kvalitāte, mazinās pacientu drošību un radīs papildu slogu uzraugošajiem ārstiem. CPME stingri atbalsta Apvienotās Karalistes kolēģus, kuri iebilst pret ārstu aizstāšanu ar ārstu asistentiem13.

Lai nodrošinātu, ka jaunās profesijas veselības aprūpē sniedz pozitīvu ieguldījumu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, CPME secina, ka:

  • Ir būtiski, lai to lomas un uzdevumi būtu skaidri definēti ar nepārprotamiem profesionālajiem nosaukumiem.
  • Ne-ārstiem nav atļauts patstāvīgi pieņemt pacientus bez iepriekšējas diferenciācijas.
  • Ne-ārstu amata lomas paplašināšana, sertifikācija vai apmācība nevar mazināt rezidentu ārstu un medicīnas studentu praktiskās apmācības iespējas.
  • Ārstiem tiek nodrošinātas atbilstošas vadlīnijas, apmācība un resursi, lai atbalstītu efektīvu jauno profesiju uzraudzību
  • Jaunās profesijas ir jāregulē, un ir jābūt skaidriem noteikumiem par atbildību un uzraudzību.

Digitālās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts

Digitālie rīki nevar aizstāt nepieciešamību pēc droša personāla un pietiekama apmācītu ārstu skaita.
CPME secina:

  • Ir jābūt skaidram principam, ka AI netiek izmantots, lai aizstātu vai konkurētu ar veselības aprūpes speciālistiem, kā arī lai samazinātu pacientu autonomiju un kopīgu lēmumu pieņemšanu.
  • Ārstiem ir jābūt cieši iesaistītiem AI izstrādē, uzraudzībā, pārvaldībā un piemērošanā veselības aprūpē.
  • MI nevar aizstāt ārstus, risinot Eiropas veselības aprūpes cilvēkresursu krīzi. Lai gan digitālie rīki var vienkāršot administratīvos uzdevumus vai sniegt analītisku atbalstu, tie nevar vadīt nediferencētus pacientus, uzņemties profesionālu atbildību par sarežģītiem klīniskiem lēmumiem vai rezultātiem.
  • Eiropas veselības aprūpes sistēmu trūkumi ir saistītas ar apmācītu un pieejamu speciālistu trūkumu, nevis ar tehnoloģiju trūkumu. Paļaušanās uz MI kā cilvēkresursu aizstājēju rada risku, ka veselības aprūpe kļūs nedroša, samazināsies uzticība un palielināsies tās sadrumstalotība.

Tāpēc MI jāuzskata par instrumentu, kas papildina ārstu un viņu komandu darbu, atbrīvojot laiku tiešai pacientu aprūpei un nodrošinot pakalpojumu kvalitāti un pacientu drošību14.

1 WHO Framework for Action on the Health and Care Workforce, 2023
2 Cylus J, Papanicolas I un Smith PC, Identifying the causes of inefficiencies in health systems, Eurohealth Measuring Efficiency in Healthcare 2017; 23(2).
3 Eurohealth Measuring Efficiency in Healthcare 2017; 23(2).
4  Četri piesardzīgas veselības aprūpes principi ir: (1) sasniegt labāku veselību un labklājību, sadarbojoties ar sabiedrību, pacientiem un speciālistiem kā vienlīdzīgiem partneriem, (2) vispirms nodrošināt aprūpi tiem, kam ir vislielākās veselības vajadzības, efektīvi izmantojot visas prasmes un resursus, (3) Darīt tikai to, kas nepieciešams – ne vairāk, ne mazāk – un nedarīt nekādu ļaunumu, un (4) Samazināt nepiemērotas atšķirības, konsekventi un pārredzami izmantojot uz pierādījumiem balstītu praksi. Buss P., Howson, H., O’Neill, C., &Berwick, D. (2022). Values to value’ for recovery and renewal: prudent healthcare the key to transforming the health and care system. Journal of the Royal Society of Medicine, 115(12)
5 World Medical Association Statement on Scope of Practice, Task Sharing and Task Shifting (2025)
6 WHO (2021). Health Workforce-related terminology: Terminology work carried out by the WHO Language department at the request of the Health Workforce Department
7 World Medical Association Statement on Scope of Practice, Task Sharing and Task Shifting from the Medical Profession (2025)
8 Expert Panel on effective ways of investing in Health (EXPH). Task Shifting and health system design. (2019)
9  Bucharest Declaration on Health and Care Workforce (2023)
10 CPME Policy on Health Workforce (2021)
11 World Medical Association Statement on Scope of Practice, Task Sharing and Task Shifting from the Medical Profession (2025)
12 CPME policy on the impact of task shifting on doctors in training (2011)
13 CPME Statement on doctors’ right to strike and physician substitution (2023)
14 CPME Policy on the deployment of AI in Healthcare (2024)

Nosaukti “Gada balva medicīnā 2025” laureāti

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotā “Gada balva medicīnā 2025” svinīgā ceremonija šogad notika jau 16. reizi. Nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņēma divi izcili ārsti – traumatologs ortopēds, profesors Haralds Jansons un arodveselības un arodslimības ārste, profesore Maija Eglīte. Savukārt “Gada cilvēks medicīnā 2025” balva tika piešķirta gastroenterologam, profesoram Mārcim Lejam. Par “Gada notikumu medicīnā 2025” tika atzīta modernākās klīniskās laboratorijas atklāšana Baltijā – “Centrālā laboratorija” jaunā, automatizētā un ar mākslīgo intelektu aprīkotā laboratorija Rīgā.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri, uzrunājot pasākuma dalībniekus teica: “Veselības aprūpē šobrīd ir nepieciešama ļoti vienota balss, lai iestātos par lielāku finansējumu nozarei. Diemžēl nereti redzam arī savstarpēju sacensību par skaļākajām iniciatīvām un pamanāmību. Mums ir svarīgi šo vienoto balsi virzīt kopīgam mērķim – panākt lielākas investīcijas veselības aprūpē, kas ir ieguldījums visas sabiedrības izaugsmē un nākotnē. Vienlaikus šai sacensībai ir jābeidzas brīdī, kad runājam par ikdienas medicīnu. Tās centrā vienmēr ir pacients – viņa veselība, drošība un cerība. Taču tikpat svarīgi ir neaizmirst arī tos, kuri par šo pacientu rūpējas. Mums ir pienākums rūpēties par ārstniecības personālu – pārskatīt atalgojumu, stiprināt motivācijas instrumentus un nodrošināt cieņpilnus darba apstākļus. Tikai stiprs, novērtēts un motivēts mediķis var sniegt pacientam vislabāko iespējamo aprūpi. Par nozīmīgu tradīciju kļuvušais pasākums “Gada balva medicīnā” dod iespēju izcelt un novērtēt cilvēkus, kuru darbs ikdienā bieži paliek ārpus plašākas uzmanības, bet kuru ieguldījums ir neatsverams. Aiz katra sasnieguma ir profesionāls un pašaizliedzīgs darbs, kā arī cilvēcīga attieksme, kas stiprina mūsu veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības uzticēšanos tai. Paldies ikvienam mediķim par viņu darbu, izturību un ieguldījumu Latvijas cilvēku veselībā”.

Ceremonijā tika pasniegtas balvas 15 nominācijās, kā arī sešas specbalvas – AS “Grindeks” augstākais apbalvojums D.H. Grindeļa balva, kā arī AS “OLPHA” specbalva “Iedvesma”, žurnāla “Ārsts.lv” un “Ievas veselība” specbalvas, Latvijas Ārstu biedrības specbalva un Latvijas Medicīnas Fonda “Balva par darbu sabiedrības labā”.

“”Gada balva medicīnā” ir iespēja izcelt cilvēkus, kuru darbs bieži paliek aizkulisēs, bet kuru ieguldījums ir būtisks visai sabiedrībai. Šie cilvēki ar savu profesionalitāti, cilvēcību un neatlaidību stiprina Latvijas medicīnu un iedvesmo kolēģus. Aiz katra balvas saņēmēja stāv milzīgs darbs, atbildība un patiesa rūpe par cilvēku – viņi ikdienā gādā par citu veselību un dzīvību, bieži pārsniedzot savus spēkus. Ar šo balvu mēs sakām – mēs to redzam un novērtējam. Šodien mēs godinām cilvēkus, kuri iemieso medicīnas būtību – zināšanas, atbildību un cilvēcību. Viņu ieguldījums ir pamats stiprai un uzticamai veselības aprūpes sistēmai Latvijā,” saka Māris Pļaviņš, Latvijas Ārstu biedrības prezidenta p.i.

Nominācijā “Gada vecmāte 2025” augstāko balsojumu saņēmusi Ogres slimnīcas vecmāte Vineta Apsīte , kuru viņas pacienti vērtē kā zinošu, savu darbu mīlošu, atbildīgu, prasmīgu un atsaucīgu. Pacienti atzīst, ka Vineta ir cilvēks savā vietā visās nozīmēs, un šis ir sirdsdarbs, kuru viņa jau gadiem pilda ar lielu atbildību, rūpību un sirsnību. Viņa ir bijusi klāt veselas paaudzes ienākšanai šajā pasaulē.

“Gada ģimenes ārsts 2025” titulu sabiedrības balsojumā ieguvusi “Veselības centrs 4” ģimenes ārste Sarmīte Breice, kuru pacienti vērtē kā gudru, atsaucīgu un empātisku, kā arī atzīmē, ka ārste ļoti iedziļinās pacienta problēmās. Ārste ir ļoti zinoša, motivējoša smagos gadījumos un ļoti patīkama saskarsmē ar pacientiem. Pacienti norāda, ka ļoti uzticas ārstei un viņas viedoklim.

“Gada ārsts speciālists 2025” šogad ir Mareks Marčuks – Rēzeknes slimnīcas pediatrs algologs. Atsauksmēs par ārstu bērnu vecāki norāda, ka ārsts ir ļoti atsaucīgs un profesionāls pediatrs. Vecāki atzīmē, ka bērni šī ārsta aprūpē jūtas droši un mierīgi, kas vecākiem ir ļoti svarīgi. Pat sarežģītākās situācijās viss tiekot izskaidrots skaidri un bez lieka stresa. Mazo pacientu vecāki saka, ka ir jūtams, ka darbs tiek darīts ar patiesu aicinājumu un rūpēm par bērna veselību un norāda, ka jutās droši, zinot, ka bērns saņem vislabāko aprūpi.

Titula “Gada jaunais ārsts 2025″ ieguvējs ir Emīls Šmitiņš. Viņa kolēģi norāda, ka E. Šmitiņš ir enerģisks, zinošs un mērķtiecīgs jaunais ārsts, kurš ar lielu degsmi attīsta bērnu kardioloģiju Latvijā, ieviešot jaunas metodes un inovācijas. Viņš ir viens no nedaudzajiem speciālistiem valstī, kas nodrošina invazīvās kardioloģijas manipulācijas bērniem, un aktīvi pilnveido savas zināšanas arī starptautiskā vidē. Ar savu profesionalitāti, cilvēcību un spēju veidot uzticību viņš iedvesmo gan kolēģus, gan pacientu ģimenes. Papildus ikdienas darbam viņš iegulda būtisku darbu arī nozares attīstībā, daloties zināšanās un organizējot izglītojošas aktivitātes visā Latvijā.

“Gada slimnīca 2025” ir Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca. Šogad slimnīca piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas un izcēlusies ar spēcīgu sadarbības kultūru, komandas darbu un mērķtiecīgu attīstības virzību, kas pelnīti padara to par “Gada slimnīcu 2025”. Slimnīca apliecinājusi sevi kā Latvijas medicīnas inovāciju līderi, atklājot modernāko mugurkaula operāciju zāli valstī, kas aprīkota ar robottehnoloģiju, modernām navigācijas iekārtām un neiromonitorēšanas sistēmām, būtiski paaugstinot pacientu drošību un ļaujot veikt līdz šim nebijušas, sarežģītas mugurkaula operācijas. Pagājušā gadā ieviestas daudz inovācijas vertebroloģijā, jūtama attīstība un vēlme kļūt labākiem, kā arī balsojumā norādīts, ka slimnīcai ir uz pacientiem vērsta attieksme. Balvu kolektīva vārdā saņēma Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētāja Kristīne Valdusa.

“Gada zobārsts 2025” ir Jūlija Hmeļevska no “Dentalfix” zobārstniecības Valmierā, kuru balsojumā cilvēki raksturo kā profesionālu, atbildīgu un rūpīgu ārsti, kura ir uzmanīga un atsaucīga pret pacientiem un darbu veic kvalitatīvi. Pacientu vērtējumā ārstei piemīt augsta profesionalitāte, izcila kvalitāte, godprātīga attieksme un neizmērojams sirds siltums.

Savukārt “Gada funkcionālais speciālists 2025” ir Jelgavas klīnikas audiologopēde Natālija Ērgle. Pacienti balsojumā norāda, ka viņa ir ārsts ar lielu atbildības sajūtu, kura ir ieinteresēta sasniegt vēlamo rezultātu un kura ar savu ilggadējo darbu ir palīdzējusi daudziem bērniem un pieaugušajiem.

“Gada docētājs 2025” nominācijā par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) ārstniecības studenti.

“Gada docētājs” LU ir LU Medicīnas un Dzīvības zinātņu fakultātes Jauno mediķu skolas koordinatore Sanita Oklu. Studenti stāsta, ka sarežģītajā studiju laikā katram studentam ir nepieciešams sastapt docētāju, kurš spēj iedrošināt un motivēt, un atzīst, ka viņiem tiešām ir paveicies apgūt klīniskās prasmes un pareizu aprūpes procesu pie docētājas Sanitas Oklu. Šī docētāja ne tikai iedvesmo jau studējošos jauniešus, bet arī topošos mediķus, esot “Jauno mediķu skolas” koordinatore. Studenti saka, ka docētāja ir gaiša, zinoša, atklāta un vienmēr smaidīga – brīnišķīga pasniedzēja, kura neliegs uzdot jautājumus un iespēju uzzināt un parādīt ko vairāk.

“Gada docētājs 2025” Rīgas Stradiņa Universitātē (RSU) ir Valters Vīksne, RSU Pataloģijas centra, pataloģijas nodaļas ārsts. Studenti norāda, ka Valters Vīksna ir aizrautīgs un iedvesmojošs docētājs, kurš katru nodarbību pārvērš par interaktīvu un saistošu stāstu. Viņš spēj sarežģītu patoloģijas mācību vielu izskaidrot saprotami un strukturēti, uzsverot būtiskāko un sasaistot teorētiskās zināšanas ar praktiskiem piemēriem no ārsta ikdienas. Viņa nodarbībās tiek veidota atvērta un droša mācību vide, kur studējošie jūtas iedrošināti uzdot jautājumus un aktīvi iesaistīties. Docētājam patiesi rūp studējošo izpratne un profesionālā attīstība, un viņa pieeja mācīšanai palīdz veidot paliekošas zināšanas un motivāciju apgūt patoloģiju dziļāk.

“Gada farmaceits 2025” ir “Mēness aptiekas“ farmaceits Kristaps Moločenko. Balsojumā par gada farmaceitu norādīts, ka Kristaps Moločenko ir zinošs, profesionāls farmaceits, kurš vienmēr ir ieinteresēts klienta vajadzībās. Farmaceits, kurš izdarīs vairāk, nekā no viņa sagaida, lai klients saņemtu labāko farmaceitisko aprūpi. Kristaps vienmēr ir atsaucīgs un laipns, un nav tādas reizes, kad klients izietu no aptiekas, neguvis atbildi uz savu jautājumu par veselību.

“Gada ārsta palīgs 2025” ir Gundega Zeme no Dunikas ambulances, Dunikas pagastā. Viņu raksturo kā atsaucīgu un izpalīdzīgu ārsta palīgu, ar patiesu rūpi par sava pagasta iedzīvotāju veselību un labklājību. Pacienti saka, ka viņa ne tikai profesionāli palīdz risināt dažādas veselības problēmas, bet arī vienmēr atrod laiku uzklausīt, iedrošināt un sniegt praktisku atbalstu ikvienam pacientam. Viņas attieksme apliecina viņas augsto profesionalitāti, cilvēcību un patiesu aicinājumu ārsta darbam. Balojumā norādīts, ka ar savu darbu un attieksmi viņa ir kļuvusi par uzticamu balstu vietējiem iedzīvotajiem.

“Gada māsa 2025” balvu iegūst Valentīna Berestova, RAKUS Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas vispārējās aprūpes māsa. Nodaļas darbiniece kopš tās dibināšanas dienas. Kolēģi norāda, ka viņa ir ilgstoši apliecinājusi augstu profesionalitāti, atbildību un nesavtīgu attieksmi pret pacientu aprūpi. Viņa nodrošina kvalitatīvu, drošu un pacientam centrētu aprūpi, precīzi ievērojot ārstniecības standartus un aktīvi iesaistoties nodaļas ikdienas darbā. Kolēģi uzsver, ka īpaši nozīmīga ir Valentīnas Berestovas iesaiste Ukrainas karavīru aprūpē, kur viņa demonstrē ne tikai profesionālās prasmes, bet arī izcilu cilvēcību, empātiju un psiholoģisko noturību darbā ar pacientiem ar smagām traumām. Viņas attieksme veicina pacientu uzticēšanos, ārstēšanās nepārtrauktību un pozitīvu ārstniecības pieredzi.

“Gada māsas palīgs 2025” balvu saņēma Ingrīda Kalna, kura jau vairāk kā 30 gadus ir Liepājas reģionālajās slimnīcas neonatoloģijas nodaļas māsas palīgs. Viņu raksturojot, balsotāji norāda, ka Ingrīdas Kalnas profesionālā pieredze, mierīgais līdzsvars un pārliecinošā rīcība sarežģītās situācijās sniedz drošības sajūtu ikvienam, kas ienāk nodaļā. Kā māsu palīgs viņa izceļas ar īpašu precizitāti higiēnas un aprūpes procedūrās, spēju ātri reaģēt uz izmaiņām bērnu stāvoklī, kā arī prasmēm sagatavot un uzturēt aprīkojumu un vidi drošu un piemērotu jaundzimušajiem. Viņas profesionālā pieeja ir bijusi nenovērtējama gan intensīvās aprūpes situācijās, gan ikdienas darbā, kur svarīga ir pacietība, uzmanība un neatlaidība.

AS “OLPHA” speciālbalvu “ Iedvesma” piešķirta Lienei Sīlei, Nacionālā psihiskās veselības centra psihiatrei, RSU  Psihiatrijas un narkoloģijas katedra docētājai.

AS “ Grindeks” D.H. Grindeļa balvu par izciliem sasniegumiem Latvijas medicīnā un ieguldījumu sabiedrības veselībā saņēma profesors Kārlis Trušinskis, Rīgas Stradiņa universitātes docents Iekšķīgo slimību katedrā, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra kardiologs.

Žurnāls “Ārsts.lv” speciālbalvu par teicamu sadarbību sabiedrības informēšanā un izglītošanā saņēma dermatologs venerologs Raimonds Karls.

Jau septīto gadu žurnāls “IEVAS Veselība” pasniedza arī savu specbalvu atsaucīgākajam konsultantam, ko šogad saņēma P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas invazīvais kardiologs, RSU asociētais profesors Kārlis Trušinskis.

“Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” saņem:

Prof. Dr. hab. med. Haralds Jansons. Traumatologs ortopēds, viens no medicīniskās un ortopēdiskās biomehānikas pamatlicējiem Latvijā. Dzimis Valmierā, 1959. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu, vēlāk kļūstot par profesoru un ilggadēju Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas Zinātniskās pētniecības institūta (LTOI), Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku un pasniedzēju. Viņa zinātniskie darbi aptver biomehāniku, rehabilitāciju un mākslīgo kaulu izstrādi, savukārt klīniskajā praksē viņš ilgus gadus strādājis arī kā konsultants Krimuldas bērnu sanatorijā. Jansons ir PSRS Valsts prēmijas laureāts un LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, LĀB Goda zīmes “Cilvēka laiks” saņēmējs par ieguldījumu traumatoloģijā un ortopēdijā. Haralds Jansons sevi visspilgtāk apliecinājis pētniecībā kā viens no medicīniskās un ortopēdiskās biomehānikas virziena izveidotājiem Latvijā. Nenovērtējams ir viņa ieguldījums Pirmajā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizēšanā un zinātniskās programmas izveidē 1989. gadā. Kongress kļuva par vērienīgāko visas Atmodas kustības virzītājspēku.

Prof. Dr. habil. med. Maija Eglīte. Vadošā arodveselības un arodslimību speciāliste ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi. Absolvējusi Rīgas medicīnas institūtu un mērķa aspirantūru Maskavā, vēlāk kļuvusi par profesori un ilggadēju Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāju. Eglīte ir autore vairāk nekā 360 zinātniskiem rakstiem un 13 grāmatām par darba medicīnu, tostarp plaši izmantoto monogrāfiju “Darba medicīna”. Par savu darbu viņa saņēmusi LĀB Goda biedres statusu un Goda zīmi “Tempus Hominis”. Profesore gandrīz pusgadsimtu ar lielu enerģiju un pašatdevi vadījusi veselu Latvijas medicīnas nozari – arodmedicīnu, bijusi vadošā pētniece, katedras vadītāja un mācībspēks, kā arī galvenā klīniskā speciāliste šajā medicīnas disciplīnā.

“Gada balva medicīnā 2025” nominācijā “Gada cilvēks medicīnā 2025” balvu saņem ārsts Mārcis Leja – Latvijas Universitātes profesoram, gastroenterologam un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktoram – par nozīmīgu ieguldījumu 10. Latvijas Ārstu kongresa organizēšanā 2025.gadā. Kā kongresa prezidents un zinātniskās programmas veidotājs viņš ar augstu profesionalitāti, redzējumu un personīgu degsmi apvienoja nozares profesionāļus, radot saturiski bagātu un nozīmīgu notikumu Latvijas medicīnā. Šī balva ir pateicība par viņa darbu, kas stiprina medicīnas kopienu un iedvesmo tās attīstību.

Par “Gada notikumu medicīnā 2025” šogad atzīta Centrālās laboratorijas modernākās klīniskās laboratorijas atklāšana Baltijā, kas ir jaunā, automatizētā un ar mākslīgo intelektu aprīkotā laboratorija Rīgā. Laboratorija ir aprīkota ar jaunākās paaudzes iekārtām, kas stundas laikā ļauj veikt līdz pat 5000 testiem par 25% paātrinot rezultātu sagatavošanas laiku. Jaunās laboratorijas izveide par 50% palielinājusi “Centrālās laboratorijas” testēšanas jaudu. Pateicoties jaunajām iekārtām un automatizācijai, papildu resursi tiek novirzīti arī jaunu un inovatīvu analīžu veidu izstrādei un ieviešanai. Jaunā automatizētā laboratorija ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma investīciju projektiem un ierindojas arī starp lielākajiem privātā sektora ieguldījumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēdējo gadu laikā.

Latvijas Medicīnas Fonds pasākuma laikā piešķīra “Balvu par darbu sabiedrības labā” Latvijas Radio 5 labdarības maratonam – akcijai “Dod pieci”, kas ir sabiedrību pamodinoša un vienojoša akcija ar konkrētu ikgadēju mērķi un rezultātu. Balva piešķirta par iniciatīvu ziedojumu organizēšanā bērniem un jauniešiem ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem, kuriem regulāra rehabilitācija ir izšķiroša cīņā par patstāvību un pārvietošanās spējām un pilnvērtīgu dzīvi.

Latvijas Ārstu biedrības specbalva tika piešķirta Anitai Kamenščikovai ,”Veselības centru apvienība”(VCA) Rezidentūras programmas vadītājai. VCA jau 10 gadu īsteno jauno ārstu izglītības programmu. Ar jauno profesionāļu finansiālo un praktisko atbalstu tiek veicināta turpmāka pēctecīga medicīnas pakalpojumu pieejamība Latvijā. VCA ir vienīgais privātais medicīnas un veselības aprūpes uzņēmums valstī, kas tik lielā apjomā finansiāli atbalsta jauno ārstu izglītību Latvijas augstskolās – Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē. Programmas darbības laikā apmācības beiguši jau 20 ārsti un 34 ārsti vēl turpina izglītību VCA rezidentūrā.

“Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija būs skatāma 28. martā ReTV plkst. 22.00, bet atkārtojumā 29. martā 11.30 un 4. aprīlī 11.00.

“Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS “OLPHA” un AS “Grindeks”.

Fotogrāfs Ģirts Miksons.
BILDES NO PASĀKUMA:
https://failiem.lv/u/4f4rsx3m2v
https://failiem.lv/u/yaf4haa968

Par “Gada balvu medicīnā”

Pirmo reizi “Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008. gadā. Ar katru gada šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. “Gada balvas medicīnā” statuetes “Dzīvības asns” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.

Papildu informācija:
Dagnija Dižbite-Svarinska,
LĀB sabiedrisko attiecību konsultante

Jau pavisam drīz uzzināsim Gada balva medicīnā 2025 laureātus

🏆 Jau pavisam drīz uzzināsim Gada balva medicīnā 2025 laureātus!

Šis ir īpašs notikums, kurā godinām izcilākos medicīnas profesionāļus un nozares pārstāvjus. Kopumā balvas tiks pasniegtas 15 nominācijās, kā arī tiks piešķirtas vairākas nozīmīgas speciālbalvas:
✨ LĀB speciālbalva
✨ Grindeļa balva
✨ Olpha “Iedvesma” balva
✨Ārsts lv žurnāls speciālbalva
✨ Ievas Veselība speciālbalva
✨ Latvijas Medicīnas fonda balva

Skaties pasākuma ierakstu:
• 28.03.2026 plkst. 22:00
• Atkārtojums 29.03.2026 • Atkārtojums 04.04.2026 kanālā RETV

❤️ Īpašs paldies mūsu atbalstītājiem:Olpha Latvia un Grindeks , kā arī:Latvijas Medicīnas fonds, Medicīnas centrs ARS, Arbor Medical Korporācija SIA , Veselības centrs 4, medilink.lv , Latvijas Jūras medicīnas centrs E. Gulbja laboratorija, @Nefroklinika , VCA , Mēness aptieka, Centrālā Laboratorija un Orthomol Latvijā.

🙏 Paldies visiem, kas veido un stiprina Latvijas medicīnas nozari!

Eiropas Nopelnu ordeņa biedre

Apsveicam!

Vakar, Strasbūrā paziņoti pirmie jaunizveidotā Eiropas Nopelnu ordeņa biedri, kurus nosaukusi Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, godinot viņu izcilo ieguldījumu Eiropas integrācijā un Eiropas vērtību stiprināšanā.

Īpašs prieks un lepnums, ka starp pirmajiem ordeņa saņēmējiem ir arī profesore Sandra Lejniece no Latvijas.

Profesores darbs medicīnā, akadēmiskajā vidē un starptautiskajā sadarbībā ir nozīmīgs ieguldījums ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas veselības aprūpes attīstībā.

👩‍⚕️ Latvijas Ārstu biedrība sirsnīgi sveic profesori Sandru Lejnieci ar šo augsto novērtējumu un novēl arī turpmāk iedvesmot, stiprināt profesionālo kopienu un veicināt Eiropas vērtības medicīnā un sabiedrībā.

Lepojamies!

Sveicam Starptautiskajā sieviešu dienā!

8.martā ar sirsnīgiem sveicieniem godinām visas sievietes – par jūsu spēku, gudrību, rūpēm un ieguldījumu sabiedrībā. Īpašu pateicību izsakām visām ārstēm, medicīnas darbiniecēm un veselības aprūpes speciālistēm, kuras ik dienu ar profesionalitāti, līdzcietību un neatlaidību rūpējas par pacientu veselību.Jūsu darbs glābj dzīvības, sniedz cerību un stiprina mūsu sabiedrību. Paldies par jūsu sirdi, zināšanām un pašaizliedzību!

In Memoriam: Imants Stūrmanis

Ar dziļām skumjām paziņojam, ka mūžībā devies ārsts, kardiologs, Latvijas Ārstu biedrības godabiedrs Imants Stūrmanis (24.07.1929.–17.02.2026.).

Imants Stūrmanis dzimis 1929. gada 24. jūlijā Pāvilostā. Skolas gaitas sācis Pāvilostas pamatskolā, turpinājis Liepājas 1. vidusskolā (ģimnāzijā), bet 1957. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu, iegūstot ārsta diplomu.

Savas darba gaitas viņš uzsāka Ziru lauku iecirkņa slimnīcā (1957–1961), vēlāk strādāja Pāvilostā (1962–1968). No 1969. līdz 2000. gadam vadīja funkcionālās diagnostikas kabinetu Rīgas Tuberkulozes un plaušu slimību centrā, vienlaikus pildot arī kardiologa pienākumus.

Varētu būt ‎dienasgrāmata un ‎tekstā redzams ‎Imants Stürmanis dzimis 1929. gadá Grámată lasâmi autora dienasgrá rámatas fragmenti 1957. esäkoties piedzivoto un noslédzoties stästijums pávilostnieki plecdesmito gadu skolênu, studentu autora dzimtă clema dzivi. raksturojošas studentam soda nauda, ど~ cuned. wre, Tatmants Stürmanis Studenta piezimes RT المتاعاناجس fez نقام apguva agitatori,k dzivot Pávilostă pieteica parádijás elikti mediki lestudéja Koka un Studenta dzives apraksti natomikumu, zălêm, Baltijas studentu Pávilostă, Tris autora kaislibas medicina opera lielisko lespéju lepazit müsu esturi mús klavierspéle- caurvij 9789984-687520> DEli He‎‎‎ ilustrācija

2018. gadā apgādā “Priedaines” izdeva grāmatu “Studenta piezīmes” – dienasgrāmatu par studiju laiku Rīgas Medicīnas institūtā (1951–1957). Tā ir vērtīga liecība par topoša ārsta izaugsmi un laikmeta noskaņu.

2023. gada 10. augustā Imantam Stūrmanim tika pasniegts Latvijas Ārstu biedrības godabiedra diploms. Pāvilostas muzejā LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš kolēģu un pāvilostnieku klātbūtnē godināja sirmo ārstu par viņa mūža ieguldījumu medicīnā.

Imants Stūrmanis reiz teica, ka aiz sevis atstāšot trīs lietas – jaunības gados stādīto ozolu vectēva celtās mājas pagalmā, grāmatu “Studenta piezīmes” un mātei veltīto pieminekli Pāvilostas kapsētā. Šīs vērtības paliks kā viņa mūža darba un mīlestības apliecinājums.

Atvadīšanās no Imanta Stūrmaņa notiks 25. februārī plkst. 13.00 Pāvilostas kapsētā.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, kolēģiem un visiem, kuriem viņš bija nozīmīgs cilvēks.

LMF izsludina pieteikšanos LMF Zariņu stipendijai 2026

Latvijas jaunajiem ārstiem un rezidentiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju stipendijai ārstiem. Stipendija ir plānota profesionālai pilnveidei ES, ASV u.c. 1- 6 mēnešu. Pieteikums jāiesniedz līdz 1. maijam.

Atbalsta stipendija paredzēta līdz 6000 USD.Konferences netiek atbalstītas. Atkārtoti LMF stipendiju nepiešķir. Pieteikumā ļoti nozīmīgs ir mācību brauciena pamatojums un rekomendācijas, ko sniedz mācību vai darba vieta. Stipendijas saņēmējs sniedz rakstisku atskaiti par gūto pieredzi, kā arī finanšu atskaiti un fotogrāfijas no prakses laika.

Viss par LMF stipendijām un pieteikšanās kārtību http://latvianmedicalfoundation.org/ sadaļā Education, kur ir arī pieteikuma anketa.

LMF stipendiāte Dr. Anna Leščinska pirms DAVINCI robotasistētas kolorektālas operācijas Guys and St Thomas’ Hospital, 2025

Dr. Anna Marija Leščinska, LU rezidente ķirurģijā, RAKUS “Gaiļezers”, Zariņu medicīnas studiju stipendiāte 2025

Man bija unikāla iespēja strādāt Londonā, vienā no vadošajām universitātes slimnīcām Lielbritānijā – Guys and St Thomas’ Hospital, kur strādāju kolorektālās ķirurģijas nodaļā. Regulāri notika multidisciplināri konsīliji ar gastroenterologiem, onkologiem, radiologiem un fizioterapeitiem, kas deva priekšstatu par integrētu ārstēšanas modeli. Šis brauciens man sniedza ne tikai profesionālas prasmes, bet arī uzlaboju angļu valodas zināšanas medicīnas terminoloģijā, iemācījos komunicēt starptautiskā komandā, kā arī guvu pārliecību par savām spējām nākotnē.

Dr. Madara Ratniece, LU rezidente radioloģijā, P. Stradiņa KUS, Zariņu medicīnas studiju stipendiāte 2025

LMF stipendiāte Dr. Madara Ratniece un prakses vadītāja Dr. Benadetta Gui, Fondazione Policlinico Universitario Agostino Gemelli IRCCS Itālijā, 2025

Pateicoties LMF atbalstam, es Fondazione Policlinico Universitario Agostino Gemelli IRCCS apguvu padziļinātu multimodālu attēldiagnostikas metožu pielietošanu onkoloģijas kontekstā, tai skaitā Itālijā ultrasonogrāfiju, CT, MRI, PET/CT. Jāatzīmē, ka, kamēr Latvijā atsevišķas terapijas metodes ginekoloģisko audzēju ārstēšanā tikai sāk pielietot vai vēl neizmanto, šeit jau ir izstrādāti algoritmi, kurus man bija iespēja apgūt. Plānoju turpināt sadarbību ar šiem speciālistiem, ņemot vērā intereses un plānoto specializāciju abdominālajā onko radioloģijā, kā arī uzsākt pētniecību šajā nozarē ar mērķi celt mūsu veselības aprūpes kvalitāti. Šī tiešām bijusi neaizmirstama pieredze.

Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) ir dibināts 1990. gadā ASV kā privāta bezpeļņas organizācija ar mērķi atbalstīt veselības aprūpi, zinātni un izglītību. Fondu veidoja latviešu ārsti prof. Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV).

Saziņai:

Dr. Kamena Kaidaka, LMF administratore Latvijā
lmf.latvia@gmail.com
+371 29121922

Medicīnas studentus aicina pieteikties Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai 2026

Latvijas medicīnas studentiem ir iespēja apliecināt savu domu spēku, savu mērķu skaidrību un pieteikties atbalstam, ko sniedz diasporas ārstu dibinātais Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds, jau kopš 2005. gada atbalstot nākamos ārstus.

Līdz 15.aprīlim Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studentus – nākamos ārstus un zobārstus, aicinām pieteikties Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) ikgadējai Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.

Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiātes Klinta Luīze Sprūdža un Karīna Čudare kopā ar fonda vadītāju Dr. Eriku Niedrīti (ASV) 10. Latvijas ārstu kongresā, 2025. gada 11. jūnijā. Foto: Jānis Brencis

Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medicīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā. Nozīmīga ir arī studenta finansiālā situācija, skaidrība par līdzekļu izlietojumu, aktīva dzīves pozīcija, piedaloties sabiedriskajā dzīvē.

Otrā atlases kārta – intervija notiks klātienē maijā, kad lēmumu pieņems “Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda” stipendiju komisija. Stipendijas apjoms ir no 400 līdz 1000 EUR.

Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas.

Stipendiju svinīga pasniegšana notiks Rīgā, jūnijā, kad atkal varēsim tikties ar LĀZA biedriem!

Informācija par pieteikšanās kārtību LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.

Līdz 15. septembrim jaunie ārsti un citas ārstniecības personas ar augstāko izglītību var pieteikties Ojāra Veides Fonda stipendijai.

Fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem un Ojāra Veides fonda atbalstam. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Eriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.

LĀZA aicina ziedot fonda sekmīgai darbībai, ko var ērti veikt lazariga.lv sadaļā Maksājumi.

Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā
www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv
tālr. +371 29121922

Latvijas Medicīnas fonds izsludina pieteikšanos LMF Andras Kalniņas stipendijai 2026

Latvijas Medicīnas fonds (LMF) ar prieku paziņo par pieteikšanos LMF Andras Kalniņas stipendijai 2026. gadam, kas piedāvā unikālu iespēju ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešu jauniešiem gūt praktisku pieredzi Latvijā.

Šī stipendija, kas nosaukta izcilās veselības aprūpes profesionāles Andras Kalniņas piemiņai, ir paredzēta jauniešiem ar interesi par medicīnu, kuri mācās ārvalstu universitātēs, koledžās vai medicīnas skolās un brīvi pārvalda latviešu valodu. Stipendija 4000 USD apmērā ļaus veikt vismaz 8 nedēļu praksi Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā vai citā ārstniecības iestādē vasaras periodā, piedaloties klīniskajā darbā, pētniecībā un publikāciju sagatavošanā. No stipendijas summas 3000 USD tiks izmaksāti prakses sākumā, bet atlikušie 1000 USD – pēc atskaites un apraksta un fotogrāfiju no prakses laika iesniegšanas LMF.

Pieteikumā jāiesniedz 1 lappuses garš apraksts par kvalifikāciju un interesi, CV, 2 rekomendācijas vēstules latviešu vai angļu valodā, fotogrāfija, kā arī jāaizpilda anketa https://ej.uz/andraskalninasstipendija

Dokumentus sūtīt uz alekskalnins@gmail.com LMF prezidentam Aleksandram Kalniņam, MD/MBA.

Plašāka informācija un pieteikšanās:

• Pieteikšanās termiņš: līdz 15. martam 2026 (iespējama ārpus termiņa pieteikšanās, ja tās pamatota).
• LMF mājaslapa: latvianmedicalfoundation.org sadaļā Education.
• Kontakts: alekskalnins@gmail.com

LMF prezidents Aleksandrs Kalniņš un stipendiāte Magnolija Garbarino, Rīgā, 10. Latvijas ārstu kongresā, 2025. 11. jūnijā stipendiju pasniegšanā. Foto: Jānis Brencis

LMF Andras Kalniņas stipendiātu 2025 atziņas

Viktors Kalniņš, Kolorādo Universitātes Boulderā (ASV) students:

”2025. gada vasarā astoņas nedēļas pavadīju praksē Latvijas Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari” Jūrmalā. Šī pieredze būtiski paplašināja manas zināšanas fizioterapijā un iedvesmoja turpināt attīstīties šajā profesijā. Prakses programma bija ļoti labi izstrādāta un ļāva iepazīt darbu vairākās nodaļās. Es pārliecinājos, ka šī ir profesija, kurā vēlos veidot savu nākotni. Esmu pārliecināts, ka šo piedzīvojumu Latvijā – īpaši prakses darbu pieredzi – atcerēšos visu mūžu!”

Magnolija Garbarino, Tulsas Universitātes (ASV) bioloģijas studente:

”Studējot bioloģiju Tulsas Universitātē, man bieži pietrūkst iespēju iesaistīties praktiskajā darbā, turklāt Oklahomas štatā man pietrūkst arī latviešu sabiedrības, ar kuru uzaugu Ņujorkā. LMF stipendija deva iespēju iegūt abus – gan praktisku pieredzi, gan latvisku vidi. Latviju es atstāju ar pilnu sirdi un ar jaunām prasmēm, kas man ilgstoši dzīvē noderēs.”

Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) ir dibināts 1990. gadā ASV kā privāta bezpeļņas organizācija ar mērķi atbalstīt veselības aprūpi, zinātni un izglītību. Fondu veidoja latviešu ārsti prof. Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV).

Dr. Kamena Kaidaka, LMF administratore Latvijā
lmf.latvia@gmail.com
+371 29121922

In Memoriam: Lauma Cipele

Ar dziļām skumjām paziņojam, ka 2026. gada 3. februārī mūžībā devusies izcilā ārste, ilggadējā bērnu medicīnas speciāliste un sirsnīgs cilvēks — Dr. med. Lauma Cipele (21.01.1935–03.02.2026).

Viņa bija nopelniem bagāta ārste, ilggadēja Gaiļezera bērnu klīniskās slimnīcas galvenā ārste medicīnas jautājumos, kā arī Francijas Nacionālā ordeņa “Par nopelniem” kavaliere. Viņas dzīves darbs veltīts bērnu veselībai un medicīnas attīstībai, atstājot paliekošu ieguldījumu un dziļu cieņu kolēģu un pacientu vidū.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei, tuviniekiem un visiem, kuriem viņa bija svarīga.

Atvadīšanās otrdien, 2026. gada 10. februārī, plkst. 13.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē, Varoņu ielā 3.

Gaiša piemiņa.