Šķietami vienkāršs jautājums, uz kuru ne vienmēr spējam sev godīgi atbildēt. Taču tieši tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem mūsu attiecībās ar sevi un citiem.
Godinot Latvijas Ārstu biedrības prezidenti Ilzi Aizsilnieci (1966–2025), kura pagājušajā gadā devās mūžībā, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā atklāta multimediāla pētnieciska izstāde “Kā Tu šodien jūties? Emociju pratība”. Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji ar cieņu piedalījās izstādes atklāšanā, apliecinot, cik nozīmīgs ir Ilzes Aizsilnieces atstātais mantojums sabiedrības veselības un emocionālās pratības veicināšanā.
Izstāde turpina Ilzes Aizsilnieces aizsākto sarunu par emociju nozīmi cilvēka dzīvē, aicinot uz tām paraudzīties caur mākslas, medicīnas, zinātnes un personiskās pieredzes prizmu. Ekspozīcijā 28 Latvijas mākslinieku darbi pievēršas sešām pamatemocijām – bailēm, dusmām, priekam, skumjām, riebumam un pārsteigumam.
Izstādes kuratores ir Daiga Rudzāte un Una Meistere. Atklāšanas laikā notika arī sadarbībā ar Ārstes Ilzes Aizsilnieces fondu un izdevniecību “Zvaigzne ABC” tapušās grāmatu sērijas “Veselīga Latvija. Emociju pratība” četru izdevumu atvēršana.
Paldies visiem, kuri palīdzējuši šim nozīmīgajam projektam īstenoties, īpaši Armandam Garkānam, Taka Spa, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un Ola Foundation.
📍 Izstāde apskatāma no 2. jūlija līdz 13. septembrim Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā (Kungu iela 3, Rīga).
Aicinām ikvienu apmeklēt izstādi un uzdot sev šo svarīgo jautājumu: Kā Tu šodien jūties?
Nesagaidot savu simtgadi, mūžībā devusies izcilā ārste–ftiziatre, medicīnas zinātņu doktore, Limbažu Goda pilsone un Latvijas Ārstu biedrības godabiedre Vedina Viktorija Valeine.
Vairāk nekā 58 darba gadus viņa veltīja pacientu veselībai un cīņai ar tuberkulozi, kļūstot par vienu no savas jomas autoritātēm Latvijā. No 1961. līdz 1991. gadam viņa vadīja Limbažu tuberkulozes dispanseru, aktīvi iesaistījās jauno ārstu izglītošanā un pētniecībā, iegūstot medicīnas zinātņu doktora grādu. Par savu mūža ieguldījumu viņa saņēma daudzus augstus apbalvojumus, tostarp LPSR Nopelniem bagātās ārstes nosaukumu, kļuva par Limbažu Goda pilsoni un Latvijas Ārstu biedrības godabiedri.
Vedina Viktorija Valeine bija ne tikai izcila ārste, bet arī grāmatas “Sietā ūdeni nesanesīsi – mans dzīves stāsts” autore, radoša personība un cilvēks ar lielu sirdi, kura iedvesmoja gan kolēģus, gan vairākas mediķu paaudzes.
“Vienīgi mīlestība nezūd nekad. Tā ir mūžīga.” — Vedina Viktorija Valeine
Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību Vedinas Viktorijas Valeines ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem un visiem, kuriem bija gods viņu pazīt.
Ārsta aicinājums ir nest gaismu un cerību pat visgrūtākajos brīžos. Vasaras saulgriežos, kad nakts ir visīsākā un gaisma svin uzvaru, Latvijas Ārstu biedrība novēl katram no jums atrast laiku sev – ieklausīties dabas ritmos un smelties tās neizsīkstošo enerģiju. Lai Jāņu naktī plūktās deviņas zāles nes dabisku veselību un dzīvesprieku, rīta rasa dāvā rāmu mieru, bet svētku ugunskurs sadedzina visu nogurumu un rūpes! Būsim stipri, vienoti un veseli! Līgo!🌿
15. jūnijā Latvijas Ārstu biedrībā Skolas ielā 3 notika svinīgs sarīkojums, kurā tika pasniegtas Latvijas Medicīnas Fonda (LMF) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) stipendijas.
Atbalstu jaunajiem ārstiem un medicīnas studentiem abas organizācijas sniedz jau gadu desmitus.
LMF Zariņu medicīnas studiju stipendijas saņēmēji, LMF Andras Kalniņas stipendiāti un LĀZA Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiāti kopā ar Edīti Lazovsku, Daini Krieviņu, Mārtiņu Vesperi, Dainu Dreimani, Jāni Vētru un Kamenu Kaidaka LMF un LĀZA stipendiju pasniegšanas svinīgā sarīkojumā Latvijas Ārstu biedrībā, 2026. gada 15. jūnijā. Jāņa Brenča foto
Latvijas Medicīnas Fonda Zariņu medicīnas studiju stipendiju 2026. gadā saņēma seši izcili jaunajiem ārstiem: Nikola Gabriela Serģe, Tomass Ernests Ansons, Eva Elksne, Monta Urbāne, Karina Biserova un Kristaps Knohenfelds. Stipendijas sertifikātu kolēģiem pasniedza LMF viceprezidents Latvijā prof. Dainis Krieviņš. LMF Andras Kalniņas stipendiju saņēma piecas latviešu jaunietes, kas dzīvo ārpus Latvijas, lai iepazītu Latviju un medicīnas nozari: Marete Austriņa, Katrīna Pelds, Aina Sēja, Selga Jansone un Elza Svilāne.
Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas saņēma pieci vecāko kursu studenti: Aleksejs Meļkovs, Kārlis Stāks, Patricija Paula Mūrniece, Anita Stepena un Jelizaveta Kotova. Stipendijas pasniedza un arī siltus ceļavārdus teica LĀZA vicepriekšsēde prof. Daina Dreimane. Arī šoreiz Dr. Edīte Lazovska pasniedza savu īpašo balvu – prof. Ilmāra Lazovska grāmatu “Klīniskie simptomi un sindromi”. Šogad to saņēma LU 5 kursa studente Jelizaveta Kotova. Ikviens no stipendiātiem kā dāvanu saņēma arī prof. Bertrama Zariņa grāmatu par Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu 1989. gadā, kā arī LMF žurnālu Nr. 1 un LĀZA ApkārtrakstuNr. 174.
Prieks bija redzams un jūtams ne tikai stipendiātu, bet arī sveicēju acīs. Apsveikuma vārdus teica LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāna vietniece Stella Lapiņa, RSU prodekāns, asoc. profesors Ingus Skadiņš, medicīnas vēsturnieks Mārtiņš Vesperis un traumatologs un ortopēds, TOS valdes loceklis Modris Ciems. Viņu vēlējums stipendiātiem cieši sasaucas ar to, ko mēs katrs vēlētos – saglabāt sirds siltumu, gūt spēku no sava darba, cienīt un atcerēties savas nozares izcilos skolotājus un kolēģus un nezaudēt spēju redzēt dzīvi un pasauli visā tās dažādībā – spēt smelties iedvesmu mākslā un dabā.
Kā vēl viena tikšanās ar LĀZA biedriem bija īpašā filma, kas tika veidota LĀZA 70 gadu jubilejas laikā. Filmu katrs var noskatīties arī šodien LĀZA mājaslapā. Bet doma visiem sarīkojuma dalībniekiem viena – LĀZA 80 gadu jubilejai jāgatavojas laikus. 2027. gads būs LĀZA jubilejas zīmē, pieminot tos, kas daudz devuši Latvijas un arī pasaules medicīnas nozarei, un domājot arī par to, kā pašiem iemācīties vairāk dot, jo “gūt var dodot”.
Lai priecīgi Saulgrieži visiem maziem un lieliem latvju bērniem!
Kamena Kaidaka LĀZA un LMF biroja vadītāja +371 29121922
Ar dziļām skumjām paziņojam, ka mūžībā devies Dr. med. Andrejs Ancāns – Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts psihoterapeits, docents, pedagogs un kolēģis.
Andrejs Ancāns ārsta diplomu ieguva 1974. gadā Rīgas Medicīnas institūtā, vēlāk specializējoties psihoterapijā. Kopš 1992. gada viņš bija docents RSU Patoloģiskās fizioloģijas katedrā un Medicīnas fakultātē, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu topošo ārstu izglītošanā un psihoterapijas attīstībā Latvijā. Viņš bija arī Latvijas Ārstu biedrības apmācīttiesīgs ārsts.
Kolēģu, studentu un pacientu atmiņās Andrejs Ancāns paliks kā zinošs, atsaucīgs un profesionāls ārsts, kurš savu dzīvi veltīja medicīnai, izglītībai un cilvēku labbūtībai.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Andreja Ancāna ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem un visiem, kuriem bijis gods viņu pazīt.
Atvadīšanās notiks sestdien, 2026. gada 20. jūnijā, plkst. 12.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.
Ikviens, kurš vēlas atvadīties, ir laipni aicināts un gaidīts.
Lai gaiša piemiņa. Latvijas Ārstu biedrība
Es tagad aizeju, bet ne jau prom, es aizeju tepat – ar citām puķēm, citu sauli, ar citu zemi parunāt. / M.Zviedre/ Dziļa līdzjūtība prof. G. Ancānei, Dr. Artūram Ancānam un ģimenei atvadoties no sirsnīga, zinoša un atsaucīga kolēģa, docenta, vīra un tēva Andreja Ancāna. Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija
Latvijas Ārstu biedrības profesionālā institūcija – Izglītības komisija, pamatojoties uz spēkā esošajos normatīvajos aktos LĀB dotajām pilnvarām, izvērtē saņemtos ārstu un zobārstu iesniegumus un izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības.
Izglītības komisijas darbība minētā uzdevuma izpildē ir iespējama tikai sadarbojoties ar profesionālajām asociācijām, īpaši ar katras specialitātes (apakšspecialitātes un papildspecialitātes, kā arī metodes) sertifikācijas komisiju.
Izglītības komisija augsti novērtē līdzšinējo sadarbību, izsaka pateicību par Jūsu iesaisti kvalifikācijas atzīšanas procesā.
Izvērtējot līdzšinējo kvalifikācijas atzīšanas procesu, jāatzīst, ka tas ir sarežģīts un savā ziņā komplekss process, kurā tiek ņemta vērā gan pretendentu izglītība, gan arī profesionālā pieredze. Tajā tiek ieguldīts ne tikai Izglītības komisijas, bet arī Sertifikāciju komisiju darbs un laiks. Kā jebkurš process, arī kvalifikācijas atzīšanas process noteikti ir pilnveidojams, iekļaujot tajā vislabāko pieredzi, kas gūta sadarbībā ar sertifikācijas komisijām.
Kvalifikācijas atzīšanas procesa pilnveidošanas nolūkā, aicinām Jūs piedalīties informatīvajā seminārā par reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomas aktuālajiem jautājumiem, kas notiks Latvijas Ārstu biedrībā, Skolas ielā 3, Rīgā 2026. gada 19. jūnijā plkst. 16.00. Seminārā būs iespēja piedalīties arī attālināti.
Darba kārtībā:
– kam ir jāpievērš uzmanība vērtējot dokumentus;
– kādas ir biežākās problēmas;
– kā atšķiras speciālā profesionālā kvalifikācijas atzīšana no vispārīgās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas;
– īslaicīgā praktizēšanas atļauja ES pilsoņiem un ukraiņu speciālistiem.
Lūgums informēt par savu dalības veidu seminārā (klātienē vai attālināti) rakstot uz e-pastu migration@arstubiedriba.lvlīdz 2026. gada 18. jūnijam!
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) un Latvijas Medicīnas fonds (LMF) turpina atbalstīt medicīnas nozari, ik gadu piešķirot stipendijas. Šogad stipendijas pasniegs svinīgā sarīkojumā 15. jūnijā Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) namā, Skolas ielā 3, kad tiksies gan stipendiju saņēmēji, gan LĀZA un LMF vadītāji un LĀB valdes locekļi, kā arī atlases komisijas pārstāvji.
Profesora Ilmāra Lazovska medicīnas fonda stipendiju 1000 eiro apjomā ieguva pieci Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti:
Aleksejs Meļkovs (LU/5 kurss), rekomendāciju sniedza Dr. Margarita Puķīte;
Kārlis Stāks (RSU/5 kurss), rekomendāciju sniedza asoc. prof. Ieva Ziediņa;
Patricija Paula Mūrniece (RSU/6. kurss), rekomendāciju sniedza asoc. prof. Pēteris Studers;
Anita Stepena (RSU/4. kurss), rekomendāciju sniedza asoc. prof. Sandra Kušķe;
Jelizaveta Kotova (LU/5 kurss), rekomendāciju sniedza prof. Baiba Jansone.
LMF Zariņu medicīnas studiju stipendiju 2026. gadā saņem seši Latvijas jaunie ārsti:
Nikola Gabriela Serģe, 3. gada rezidente sirds ķirurģijā P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, lai apgūtu jaunas zināšanas Karolinskas Universitātes slimnīcas Kardioķirurģijas centrā, (stipendija 5000 USD). Rekomendācijas sniedza prof. Pēteris Stradiņš;
Tomass Ernests Ansons, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas 4. gada rezidents asinsvadu ķirurģijā, stažēsies Charite klīnikā Berlīnē, Vācijā (stipendija 5000 USD). Rekomendāciju sniedza Dr. med. Patrīcija Ivanova;
Eva Elksne, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas oftalmoloģe-glaukomas speciāliste, stažēsies Samuel & Ethel Balkan International Pediatric Glaucoma Center, ASV (stipendija 4000 USD). Rekomendācijas sniedza Dr. med. Sandra Valeiņa un Dr.med. Juris Vanags;
Monta Urbāne, 5. gada rezidente gastroenteroloģijā P. Stradiņa KUS, stažēsies Amsterdamas Universitātes medicīnas centrā, Nīderlandē (stipendija 3000 USD). Rekomendāciju sniedza prof. Aldis Puķītis;
Karina Biserova, P. Stradiņa KUS Patoloģijas institūta ārsts-patologs papildinās zināšanas neiropatoloģijā Nacionālā neiroloģijas un neiroķirurģijas slimnīcā Londona, Apvienotajā Karalistē (stipendija 3000 USD). Rekomendāciju sniedza Dr. Jurijs Nazarovs, P.Stradiņa KUS Patoloģijas institūta vadītājs;
Kristaps Knohenfelds, traumatologs ortopēds, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas 1. nodaļas vadītājs, stažēsies Hospital for special surgery, Ņujorkā, ASV, īpaši – par bērnu ceļu locītavas ķirurģisko ārstēšanu, (stipendija 3000 USD). Rekomendācijas sniedza Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Latvijas Traumatologu un Ortopēdijas asociācija un Ceļa locītavas ķirurģijas, artroskopijas un sporta ortopēdijas asociācija.
Latvijas Medicīnas fonda (LMF) Andras Kalniņas stipendiju (3000 USD) saņem piecas latviešu jaunietes, kas dzīvo ārpus Latvijas, lai iepazītu Latviju un medicīnas nozari:
Marete Austriņa – praksei bērnu endokrinoloģijā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS);
Elza Svilāne – patoloģijas praksei Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Patoloģijas centrā;
Katrīna Pelds – neiroloģijas praksei Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā;
Aina Sēja – bērnu psiholoģijas praksei Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā;
Selga Jansone – asinsvadu ķirurģijas praksei Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
2026. gada 21. maijā Latvijas Ārstu biedrības namā notika LĀB Domes sēde. Tika pārrunāti Latvijas Ārstu biedrības turpmākie attīstības virzieni un nākotnes prioritātes. Latvijas Ārstu biedrība ir viens no veselības nozares attīstības virzītājspēkiem Latvijā. Organizācijas darbība cieši saistīta ar profesionālo asociāciju un biedrību, kā arī LĀB komisiju aktīvu līdzdalību ārstu pašpārvaldē un sadarbību kopīgu mērķu sasniegšanā.
Domes sēdē tika akcentēta gatavošanās būtiskam posmam organizācijas darbībā – Latvijas Ārstu biedrības prezidenta, divu viceprezidentu un septiņu valdes un četru komisiju locekļu vēlēšanām, kas notiks 2026. gada novembrī. Latvijas Ārstu biedrības pilnsapulci paredzēts rīkot 1. oktobrī, bet atkārtotu sapulci, ja pirmā nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, 5. novembrī.
Latvijas Ārstu biedrība ar dziļām skumjām saņēmusi vēsti par profesores, Dr. habil. med. Maijas Eglītes aiziešanu mūžībā. Latvijas medicīna ir zaudējusi izcilu zinātnieci, ārsti, pedagogu un personību, kura vairāk nekā piecdesmit gadu garumā veidoja un attīstīja arodveselības un arodslimību nozari Latvijā.
Profesore Maija Eglīte savu profesionālo dzīvi veltīja darba medicīnai, kļūstot par neapstrīdamu autoritāti šajā jomā. Pēc Rīgas Medicīnas institūta absolvēšanas un mērķa aspirantūras studijām viņa uzsāka akadēmisko un zinātnisko darbu, kas vēlāk pārauga mūža ieguldījumā Latvijas medicīnas attīstībā. Kopš 1967. gada viņas profesionālais ceļš bija cieši saistīts ar Rīgas Stradiņa universitāti, kur viņa strādāja par zinātnisko līdzstrādnieci, nodaļas vadītāju, profesori un ilggadēju Aroda un vides medicīnas katedras vadītāju. 2023. gadā universitāte, novērtējot viņas izcilo ieguldījumu, piešķīra profesores emeritus statusu.
Maijas Eglītes zinātniskā darbība bija plaša un daudzpusīga. Viņa aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par atmosfēras ozona higiēnisko novērtējumu un habilitētā medicīnas doktora disertāciju par putnkopju profesionālajām alerģiskajām slimībām. Profesore bija vairāk nekā 370 zinātnisko publikāciju autore, līdzautore vai redaktore, sarakstījusi divpadsmit grāmatas un sagatavojusi daudzus metodiskos un mācību materiālus. Īpašu vietu medicīnas profesionāļu ikdienā ieņēmusi viņas monogrāfija “Darba medicīna”, kas kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem mācību un praktiskā darba avotiem nozarē. Līdz pat pēdējiem dzīves gadiem profesore turpināja aktīvu zinātnisko darbu, gatavojot grāmatas “Darba medicīna” trešo izdevumu.
Ne mazāk nozīmīgs bija profesores ieguldījums profesionālo organizāciju darbā un nozares attīstības veidošanā. Viņa bija Latvijas Arodslimību ārstu biedrības dibinātāja un ilggadēja prezidente, Latvijas Zinātņu padomes medicīnas nozares ekspertu komisijas locekle, Eiropas Komisijas eksperte vides un darba veselības jautājumos, kā arī vairāku starptautisku pētniecības projektu vadītāja. Viņas darbs veicināja Latvijas arodveselības sistēmas attīstību un starptautisku atpazīstamību.
Par izcilajiem nopelniem profesore Maija Eglīte saņēmusi daudzus augstus apbalvojumus. 2010. gadā viņa tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni par ilggadēju ieguldījumu arodveselības un darba medicīnas attīstībā Latvijā. Latvijas Ārstu biedrība viņai piešķīrusi Goda biedres nosaukumu un Goda zīmi “Tempus Hominis”.
Tomēr vislielākā profesores bagātība bija cilvēki – studenti, kolēģi, ārsti un pacienti, kuru profesionālo un personisko dzīvi viņa bagātināja ar savām zināšanām, prasmi iedvesmot un patiesu cilvēcību. Viņa bija prasīga pret sevi un citiem, vienlaikus vienmēr atsaucīga, izpalīdzīga un sirsnīga. Daudzu paaudžu ārsti viņu atcerēsies kā izcilu skolotāju un mentori, kuras piemērs apliecināja profesionalitātes, darba tikuma un atbildības nozīmi.
Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību profesores Maijas Eglītes ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem, audzēkņiem un visai arodmedicīnas saimei.
Profesores Maijas Eglītes mūža darbs paliks Latvijas medicīnas vēsturē un dzīvos viņas skolēnu, kolēģu un sekotāju paveiktajā darbā.