Skip to content
Choose language:

Author: lab

Latvijas Ārstu biedrības valde lems par epidemioloģiskās drošības pasākumiem

Ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas paziņojumu un aktuālo globālo situāciju, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde 24. martā lems par epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kā arī aicinās ārstus būt atbildīgiem savā profesionālajā darbībā un publiskajā komunikācijā. Uz valdes sēdi sniegt paskaidrojumus aicināta arī Dr. Ilva Koškina.

“Aktuālā situācija pasaulē un Latvijā pieprasa, lai atbildību par sabiedrības un cilvēces veselību uzņemtos ikviens, katrs savas kompetences ietvaros. Pašlaik svarīgāka ir atbildīga un precīza rīcība, nevis sava viedokļa publiska paušana. Tāpēc LĀB aicina ikvienu sekot līdzi atbildīgo institūciju un organizāciju oficiālajai informācijai un ieteiktajai rīcībai, saglabāt mieru un rīkoties saprātīgi,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

LĀB valdes sēdē, kas notiks 24. martā plkst. 17.00, lems par to, kā efektīvāk informēt kolēģus par saskaņotu rīcību, lai nodrošinātu profesionālu veselības aprūpi esošajā situācijā, kā arī adekvāti reaģētu uz epidemioloģiskajiem pasākumiem un ieteikumiem veselības aprūpē strādājošiem, vienlaicīgi mazinot neziņu, neizpratni un satraukumu pacientu vidū.

 

Par LĀB

LĀB dibināta 1988. gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. Biedrība sadarbojas ar Lietuvas Ārstu biedrību, Igaunijas Ārstu biedrību, Baltijas un Vācijas Ārstu biedrību. LĀB ir WMA (Pasaules Medicīnas asociācijas), CPME (Eiropas pastāvīgās ārstu komisijas) un UEMS (Eiropas medicīnas speciālistu asociācijas) biedrs. LĀB pārstāvji piedalās Saeimas komisiju sēdēs likumprojektu izstrādē, diskutējot par likumprojektiem, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus. Biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministriju dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kuri cieši skar profesionālos jautājumus. LĀB biedri un valdes locekļi darbojas Veselības ministrijas Stratēģiskajā padomē un Galveno speciālistu institūcijā. Biedrība sadarbojas ar citām medicīnas profesionālajām organizācijām: Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju, Latvijas Farmaceitu biedrību, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību un pacientu organizācijām.

Mediķi: Veselības aprūpes finansējums ir valsts drošības un attīstības jautājums

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMa) un Latvijas Vecmāšu asociācija (LVA) šodien tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai pārrunātu veselības nozares aktuālos jautājumus. Tikšanās laikā mediķu profesionālās organizācijas uzsvēra, ka veselības aprūpes finansējums ir valsts drošības un attīstības jautājums.

“Aktuālā situācija pasaulē uzskatāmi apliecina, ka pienācīgas veselības aprūpes nodrošināšana ir ne tikai katras valsts, bet arī globāla atbildība. Mūsdienās mums jābūt spējīgiem atvairīt gan militārus uzbrukumus, gan slimības, tāpēc civilizētas valstis vienlīdz investē gan aizsardzībā, gan veselības aprūpē,” tikšanās laikā uzsvēra LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Tikšanās laikā mediķi norādīja, ka viens no valsts uzdevumiem ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un veselības stāvokļa. Ieguldījums sabiedrības veselības aprūpē ir valsts ieguldījums tautsaimniecības un cilvēces attīstībā.

“Tiesības uz veselības aprūpi ir cilvēka tiesības, kas noteiktas Satversmē. OECD, Pasaules Banka un Pasaules Veselības organizācija stingri iesaka valstīm nodrošināt veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem, tos nešķirojot pēc nomaksāto nodokļu apjoma. Vienlīdzība veselības aprūpes saņemšanā ir ieguldījums ne tikai sabiedrības veselības, bet arī valsts demokrātijas stiprināšanā,” norādīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Asociāciju pārstāvji arī uzsvēra, ka Latvijas veselības aprūpes kritiskais stāvoklis katru dienu atstāj sekas uz valsts ekonomiku un izaugsmes iespējām nākotnē. Saskaņā ar jaunākajiem datiem Latvijā katru gadu nepamatoti dzīvību zaudē aptuveni 7000 cilvēku, no tiem 123 cilvēki ir jaunāki par 18 gadiem. Tie ir 18 cilvēku katru dienu!

Saskaņā ar 2018. gada datiem veselības aprūpes pakalpojumu vidējais gaidīšanas laiks Latvijā ir dramatisks. Ambulatorie izmeklējumi un terapija ir jāgaida 36 dienas, bet  speciālista konsultācija – 71 diena. Lai saņemtu dienas stacionāru pakalpojumus, pacientam ir jāgaida 147 dienas, bet ambulatorā rehabilitācija – 345 dienas. To lielā mērā izskaidro nepietiekamais mediķu skaits, piemēram, Latvijā uz 1000 cilvēkiem ir tikai 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Vienlaikus Igaunijā tie ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā – 4,5 ārstu un 7,8 māsu. Latvijā pašlaik trūkst vismaz 200 ārstu un 3500 māsu.

“Neviens Latvijā nezina patieso profesijā māsa strādājošo skaitu, jo esošie ārstniecības personu reģistra dati nav ticami. Māsas Latvijā vismaz desmit gadus ir strādājušas vairāk nekā divas slodzes, saņemot normālā darba laika atalgojumu, kas ir zemākais OECD valstu grupā. Tāpēc daudzas māsas ir bez savas ģimenes. Māsām nav laika privātajai dzīvei, jo viņām tikpat kā nav brīvdienu. Jaunā paaudze nav “ataudzēta”, jo ik gadu pensionējas aptuveni 10 līdz 12% strādājošo māsu, bet klāt pienāk tikai aptuveni 3%,” tikšanās laikā norādīja LMa prezidente Dita Raiska.

Latvijā publiskais finansējums ir nepietiekams, tāpēc iedzīvotājiem ir ļoti liels tiešmaksājumu apjoms (out-of-pocket payments), tas ir trīs reizes lielāks nekā vidēji Eiropā. Viena iedzīvotāja veselības aprūpei Latvijas valsts šogad ir atvēlējusi 636.80 eiro. Vidēji OECD valstīs tie ir vidēji 2900 eiro, bet Igaunijā 1450 eiro un Vācijā 5200 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā.

Latvijas Universitātē svinīgi atklāts profesora Arņa Vīksnas bareljefs

Šodien, 25. februārī, Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā par godu profesora Arņa Vīksnas 78. dzimšanas dienai svinīgi tika atklāts bareljefs. Tā tapšanā piedalījusies profesora ģimene, skolnieki un kolēģi, lai godinātu latviešu izcilā medicīnas darbinieka piemiņu un mūža devumu. 

Arnis Vīksna (25.02.1942.–25.04.2018.) absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti 1966. gadā. Dr.med. (1971). LMA Dr.med.h.c . (1994), LZA korespondētājloceklis (1995), LZA īstenais loceklis (2001), LU Medicīnas fakultātes medicīnas vēstures profesors (1998-2015).

Arnis Vīksna bija ilggadējs Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja līdzstrādnieks, pētnieks, nodaļas vadītājs (1969–1998), Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagadējās RSU) Medicīnas vēstures institūta vadošais pētnieks un Medicīnas fakultātes docētājs (1992–1997), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors no 1998. gada. A. Vīksna 2004. gadā tika iecelts LU Medicīnas fakultātes domes priekšsēdētāja amatā, bet 2011. gadā kļuva par Medicīnas pedagoģijas, ētikas un vēstures katedras vadītāju, turpinot docēt medicīnas un farmācijas vēsturi, kā arī medicīnas ētiku ārstniecības, farmācijas un māszinību studentiem līdz 2015.gadam.

Publicētas vairāk nekā 30 profesora A. Vīksnas grāmatas, vairāk nekā 3000 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu par Latvijas medicīnas vēsturi, Latvijas augstskolu vēsturi un ievērojamiem medicīnas darbiniekiem. Viņš pirmais pievērsies medicīnas novadpētniecībai un atpazīstamību guvis ar grāmatu par Latvijas medicīnas vēsturi „Dodot gaismu, sadegu” (1983). A. Vīksna sarakstījis arī grāmatas „Latvijas medicīnas pieminekļi” (1986), „Pa ārstu takām” (1990), „Medicīnas sākumi Latvijas novados” (1993), „Vecās aptiekas” (1993), „Slimo kases Latvijā” (1994), „Latgales ārsti un ārstniecība.1772–1918” (2004), “Latvijas ķirurģijas profesori” (2010), „LU Medicīnas fakultāte. 1919–1950” (2011), “Latvijas Ārstu biedrība: atskats un apskats”” (2013), “Ārstu zvaigznājs” (2015), “Ārsti. Latvija. Laiks” (2016), “Hercoga kurpes sudraba sprādze: šis un tas no medicīnas pagātnes Latvijā” (2017) u.c.

A. Vīksna bija ilggadējs žurnāla “Latvijas Ārsts” redaktors (1989–1999), “Acta Medico-Historica Rigensia” redkolēģijas loceklis (1986–1998), darbojies žurnāla “Veselība” redkolēģijā, Latvijas Universitātes rakstu krājumu “Zinātņu vēsture un muzejniecība” sastādītājs un atbildīgais redaktors (2006–2017), bijis Latvijas Zinātnes padomes kultūras vēstures eksperts un darbojies vēl vairākās sabiedriskās organizācijās.

Arnis Vīksna bija Latvijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas prezidents (1993–1997), Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents (1996) un godabiedrs (2006), Baltijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas viceprezidents (2001), Igaunijas Zinātņu vēstures asociācijas godabiedrs (2001), Starptautiskās Medicīnas vēsturnieku asociācijas īstenais loceklis (1994) un godabiedrs (2009), Latvijas Farmaceitu biedrības godabiedrs (1989), Latvijas Ārstu biedrības godabiedrs.

Profesors Arnis Vīksna ir Paula Stradiņa balvas (1987), Dāvida Hieronīma Grindeļa medaļas (1995) laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2007), apbalvots ar Ministru kabineta Atzinības rakstu (2008), Latvijas Sarkanā Krusta Goda zīmi (2008), LĀB II pakāpes goda zīmi Tempus Hominis (2009).

Vēl divas nedēļas var balsot par “Gada balvu medicīnā 2019”

“Gada balva medicīnā” šogad tiks pasniegta jau desmito reizi un tās svinīgā ceremonija notiks 26. martā kinoteātrī “Splendid Palace”. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību aktīvi piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem. Balsot var vēl divas nedēļas – līdz 1. martam portālā www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina.    

“Gada balva medicīnā jau tradicionāli ir nozares gada nozīmīgākais pasākums. Dalība balsojumā, ir iespēja teikt paldies un paust savu atbalstu mediķiem, kas ikdienā rūpējas par cilvēku un sabiedrības veselību. Mediķiem ir svarīgi saņemt ne tikai kolēģu, bet arī pacientu atzinību par godprātīgi paveiktu darbu,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Šogad “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta 14 nominācijās, būs arī Veselības ministrijas specbalva un vairākas pārsteiguma balvas. Ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu deviņās nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2019”, “Gada ārsts speciālists 2019”, “Gada zobārsts 2019”, “Gada ārsta palīgs 2019”, “Gada farmaceits 2019”, “Gada māsa 2019”, “Gada vecmāte 2019”, “Gada funkcionālais speciālists 2019” un “Gada slimnīca 2019”.

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2019”, “Gada cilvēks medicīnā 2019”, “Gada notikums medicīnā 2019” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus nosaka Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2019” par saviem pedagogiem balso Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm” un AS „Grindeks”, to atbalsta “Veselības centrs 4”, MFD Veselības grupa, “Centrālā laboratorija”, “Prike”, “Rāmkalni”, “Orkla Confectionery & Snacks Latvija”.

 

Par “Gada balvu medicīnā”

Pirmo reizi “Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008. gadā. Ar katru gada šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. 2010. gadā krīzes dēļ balva netika pasniegta, bet tradīcija tika atjaunota 2012. gadā. „Gada balvas medicīnā” balsojumā 2019. gadā piedalījās gandrīz 13 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un balva tika pasniegta 15 nominācijās. “Gada balvas medicīnā” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.

Mediķi: Nacionālā attīstības plānā jāparedz investīcijas cilvēkos

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) vērš uzmanību, ka topošais Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2021. – 2027. neatbilst Latvijas valsts un sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Plānotais finansējums, kā arī investīcijas infrastruktūrā un iekārtās neveicinās mūsdienīgas veselības aprūpes sistēmas izveidi. Situāciju ir iespējams mainīt nākamajā periodā paredzot OECD standartiem atbilstošu valsts finansējumu veselības aprūpes pieejamības un valsts apmaksātas ārstēšanas nodrošināšanai visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Viens no valsts uzdevumiem ir nodrošināt pieejamību veselības aprūpei visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu ienākumiem un veselības stāvokļa. Ieguldījums sabiedrības veselības aprūpē ir valsts ieguldījums tautsaimniecības attīstībā. Latvijas veselības aprūpes kritiskais stāvoklis katru dienu atstāj sekas uz valsts ekonomiku un izaugsmes iespējām nākotnē. Mūsu valstī katru gadu nepamatoti dzīvību zaudē aptuveni 7000 cilvēku, no tiem 123 cilvēki ir jaunāki par 18 gadiem. Tie ir 18 cilvēku katru dienu!

“Slims cilvēks ir slima valsts! Latvija ir iestigusi apburtajā aplī, kurā katru dienu tiek maksāts ar cilvēku dzīvību. Ilgstoša slimība un neatbilstoša ārstēšana noved pie darba nespējas un invaliditātes uz mūžu, kas nozīmē slogu valsts budžetam, reizē arī sociālo atstumtību un nabadzību. Ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām var paļauties tikai uz sabiedrības atbalstu un ziedojumiem, tikmēr vecāki izdeg un zaudē savas profesionālās karjeras. Bet seniori mūsu valstī vienkārši ir nolemti nāvei vientulībā un bezcerībā,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Saskaņā ar 2018. gada datiem veselības aprūpes pakalpojumu vidējais gaidīšanas laiks Latvijā ir dramatisks. Ambulatorie izmeklējumi un terapija ir jāgaida 36 dienas, bet speciālista konsultācija – 71 diena. Lai saņemtu dienas stacionāru pakalpojumus, pacientam ir jāgaida 147 dienas, bet ambulatorā rehabilitācija – 345 dienas. To lielā mērā izskaidro nepietiekamais mediķu skaits, piemēram, Latvijā uz 1000 cilvēkiem ir tikai 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Vienlaikus Igaunijā tie ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā – 4,5 ārstu un 7,8 māsu. Grūti salīdzināt ar Eiropas attīstītajām valstīm, piemēram, Austrijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 5,2 ārsti, bet Norvēģijā 17,2 māsas.

“Saskaņā ar mūsu aplēsēm Latvija trūkst vismaz 200 ārstu un 3500 māsu. Pašlaik ir nozares, kurās nav kas strādā, piemēram, Latvijā ir pieejams tikai viens valsts apmaksāts embriologs, trūkst patologu, laboratorijas ārstu, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu un citu speciālistu. Un nav nekāda pamata cerēt, ka tuvākajā laikā varēsim šo situāciju būtiski mainīt. Maldīgs ir priekštats, ka piespiežot jaunos speciālistus doties uz reģioniem problēma tiks atrisināta. Tas jau šobrīd rada situāciju, ka daudzi jaunie ārsti izvēlās savu karjeru veidot citur. Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kur eksistē piespiedu rezidentūras atstrāde. Tā vietā ir jādomā par stimulējošiem darba apstākļiem, atalgojumu un jauno ārstu karjeras izaugsmi,” norāda LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Latvijā publiskais finansējums ir nepietiekams, tāpēc iedzīvotājiem ir ļoti liels tiešmaksājumu apjoms (out-of-pocket payments), tas ir trīs reizes lielāks nekā vidēji Eiropā. Viena iedzīvotāja veselības aprūpei Latvijas valsts šogad ir atvēlējusi 636.80 eiro. Vidēji OECD valstīs tie ir vidēji 2900 eiro, bet Igaunijā 1450 un Vācijā 5200 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Veselības aprūpe visur maksā līdzīgi – zāles, reaģenti analīzēm, iekārtas utt. Tas nozīmē, ka ar esošajiem līdzekļiem varam mazāk piedāvāt mūsu iedzīvotājiem, kas nokļuvuši pacienta lomā.

LMa viceprezidente Ilze Ortveina:”Tiesības uz veselību ir cilvēka pamattiesības! Ikviena valsts, arī Latvija, ir apņēmusies tās garantēt visiem saviem iedzīvotājiem. Investīcijas veselības aprūpē ir investīcijas valsts ekonomikas attīstībā, jo vairāk veselu un darbspējīgu cilvēku, jo straujāka valsts ekonomiskā izaugsme.”

Atklāts sabiedrības balsojums par “Gada balvu medicīnā 2019”

 “Gada balva medicīnā” šogad tiks pasniegta jau desmito reizi un tās svinīgā ceremonija notiks 26. martā kinoteātrī “Splendid Palace”. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem. Balsot var no 2020. gada 16. janvāra līdz 1. martam portālā www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina.

 

“Gada balva medicīnā jau tradicionāli ir gada nozīmīgākais un sirsnīgākais pasākums. Tomēr šogad pasākumam ir simboliska nozīme. Neraugoties uz sarežģīto situāciju nozarē, balvas desmitā ceremonija notiks laikā, kad mediķi ir nepārprotami apliecinājuši savu vienotību. Arī sabiedrībā ir augusi gan pilsoniskā apziņa, gan vēlme līdzdarboties veselas un sociāli atbildīgas valsts veidošanā. Dalība balsojumā, ir vēl viena iespēja teikt paldies un paust savu atbalstu mediķiem,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Šogad “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta 14 nominācijās. Ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu deviņās nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2019”, “Gada ārsts speciālists 2019”, “Gada zobārsts 2019”, “Gada ārsta palīgs 2019”, “Gada farmaceits 2019”, “Gada māsa 2019”, “Gada vecmāte 2019”, “Gada funkcionālais speciālists 2019” un “Gada slimnīca 2019”.

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada cilvēks medicīnā 2019”, “Gada notikums medicīnā 2019” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus nosaka Latvijas Ārstu biedrības ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2019” par saviem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība, to atbalsta AS „Olainfarm” un AS „Grindeks”.

 

Par “Gada balvu medicīnā”

Pirmo reizi “Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008. gadā. Ar katru gada šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. 2010. gadā krīzes dēļ balva netika pasniegta, bet tradīcija tika atjaunota 2012. gadā. „Gada balvas medicīnā” balsojumā 2019. gadā piedalījās gandrīz 13 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un balva tika pasniegta 15 nominācijās. “Gada balvas medicīnā” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.

 

 

Par LĀB

LĀB dibināta 1988. gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. Biedrība sadarbojas ar Lietuvas Ārstu biedrību, Igaunijas Ārstu biedrību, Baltijas un Vācijas Ārstu biedrību. LĀB ir WMA (Pasaules Medicīnas asociācijas), CPME (Eiropas pastāvīgās ārstu komisijas) un UEMS (Eiropas medicīnas speciālistu asociācijas) biedrs. LĀB pārstāvji piedalās Saeimas komisiju sēdēs likumprojektu izstrādē, diskutējot par likumprojektiem, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus. Biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministriju dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kuri cieši skar profesionālos jautājumus. LĀB biedri un valdes locekļi darbojas Veselības ministrijas Stratēģiskajā padomē un Galveno speciālistu institūcijā. Tāpat biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm – Veselības inspekciju, Veselības ekonomikas centru u.c. Latvijas Ārstu biedrība sadarbojas ar citām medicīnas profesionālajām organizācijām: Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Farmaceitu biedrību.

Latvijas Ārstu biedrība: nav pieļaujams alkohola lobijs uz iedzīvotāju veselības rēķina

2019. gada vasarā tika pieņemts pēkšņs lēmums par būtisku stiprā alkohola akcīzes nodokļa likmju samazināšanu. Argumentācija, ka jāaizstāv Latvijas pierobežas uzņēmēji, jau toreiz tika pakļauta plašai sabiedrības kritikai. Savukārt tagad jau parādās viedokļi, ka uz laiku samazinātā likme ir jāatstāj neskarta, vai, kā uzskata Finanšu ministrija (FM), tās kāpumam jābūt pakāpeniskam. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) ieskatā šāda nostāja ir pretrunā ar sabiedrības veselības ilgtermiņa interesēm un liedz valstij gūt papildu ieņēmumus, kas katastrofāli nepieciešami veselības aprūpes budžeta palielināšanai.

Ir skaidri zināms, ka alkohols ir viens no galvenajiem mirstības un invaliditātes cēloņiem. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un OECD datiem Latvijā vidēji vīrietis patērē lielāko alkohola daudzumu uz vienu cilvēku nekā vidēji ES. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka starp 30 Eiropas valstīm, statistiski Latvija ir topa pašā augšgalā ar augstāko iedzīvotāju nāves gadījumu skaitu alkohola lietošanas rezultātā, rēķinot vienu patērētā absolūtā alkohola litru uz 100 000 iedzīvotājiem[1]. Tie ir teju 450 nāves gadījumi gadā!

Finanšu ministrs Jānis Reirs publiski paudis, ka atgriešanās pie 2019. gada sākuma likmes papildinājumā ar stiprā alkohola akcīzes nodokļu likmes kāpumu no 2020. gada 1. marta, kā to paredzēja ilgtermiņa akcīzes nodokļu politika Latvijā, radīšot “ šoku”[2].

“Situācijā, kad veselības un izglītības nozarē jau vairāk nekā 30 gadus hroniski trūkst līdzekļu, bet mediķi un skolotāji par pazemojošu atalgojumu ir spiesti strādāt divas un trīs slodzes, vairāk nekā šokējoša šķiet paša ministra nostāja,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Kā zināms, neviens cits kā šis pats Saeimas sasaukums lēma arī par mediķu algu pieaugumu par 20%, sākot ar 2020. gadu. Lēma, lai gan nebija skaidrības, kur līdzekļi tiks rasti. Pēc tam, kad mediķi bija pamatoti lēmuši par protesta akcijām un tas sāka apdraudēt Saeimas un koalīcijas stabilitāti, tika vēlīgi atrasta puse no nepieciešamās naudas, lai palielinātu algas par 10%.

“Neuzlūkojam akcīzes nodokli kā slaucamu govi un esam par likumdošanu, kas stimulē alkohola patēriņa samazināšu un sekmē sabiedrības veselību. Bet neesam arī naivi un saprotam, ka akcīzes nodoklis var tik novirzīts valstij un sabiedrībai svarīgu mērķu sasniegšanai, tostarp, sabiedrības veselības veicināšanai un, jā, arī mediķu algām. Rodas pamatots jautājums – kāpēc politiķi neraugās šajā virzienā?” norāda Ilze Aizsilniece.

Saskaņā ar VID datiem par 2019. gadu, budžeta ieņēmumi no alkohola akcīzes nodokļa atpaliek no nospraustā mērķa – netika iegūti teju 30 milj. eiro no plānotajiem ieņēmumiem[3]. LĀB uzskata, ka neiegūtie akcīzes ieņēmumi būtu varējuši tikt novirzīti akūtāko nozares problēmu risināšanai.

“Esam pret iedzīvotāju nodzirdīšanu dažu pierobežas tirgoņu interešu apmierināšanas nolūkā. Latvijas Ārstu biedrības ieskatā, alkohola akcīzes likmes nedrīkst iesaldēt vai tikai kosmētiski palielināt! Jārīkojas saskaņā likumā nolemto – likmes ir jāturpina secīgi paaugstināt! Ja tas netiks izdarīts, šī rīcība būs skaidrs signāls, kā interesēs darbojās šis Saeimas sasaukums. Tas būs arī vēl viens pierādījums tam, ka alkohola tirgotāji ir nozīmīgāki nekā mediķu un Latvijas cilvēki,” papildina I. Aizsilniece.

[1] World Health Organization reports 2019 gadā; dati par LV būšanu TOP 1 mirstības ziņā no 2016. Info atrodams 31.lpp.: http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0019/411418/Alcohol-consumption-harm-policy-responses-30-European-countries-2019.pdf?ua=1

[2] Finanšu ministra Reira izteikums par šoku (no 17:04): https://ej.uz/Reirs_par_akcizi

[3] VID dati – akcīzes nodokļu ienākumi, ņemti vērā neieņemtie ienākumi no stiprā alkohola un alus (dokuments lejuplādējams lapas apakšā; excel failā 18. un 19. ailīte): https://www.vid.gov.lv/lv/kopsavilkums-par-budzeta-ienemumu-dalas-izpildi-2019gada-12-menesos

LĀB pilnsapulce atzinīgi novērtē pērn paveikto

2020. gada 14.janvārī notika Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) pilnsapulce. Atskaiti par padarīto sniedza LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece, Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Dr. Valdis Ģīlis, Revīzijas komisijas vadītājs Dr. Andis Užāns un Ētikas komisijas vadītājs Dr. Pēteris Apinis. Savukārt par Arodtiesas darbu atskaitījās Dr. Jāzeps Baško un advokāte Ilze Vilka, par paveikto arī iepazīstināja LĀB Izglītības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Uģis Beķeris. Sapulcē tika apstiprinātas arī izmaiņas LĀB izglītības komisijas nolikumā.

LĀB prezidente klātesošos iepazīstināja ar 2019. gadā paveikto Latvijas ārstu profesionālo, ekonomisko un tiesisko interešu aizstāvībā, kā arī sabiedrības veselības veicināšanā. Tāpat tika runāts par Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošanu. Dr. Aizsilniece savā prezentācijā uzsvēra kopīgi sasniegto – mediķu vienotību un kopīgās protesta akcijas, kuras pērn pulcēja vairāk nekā 6000 cilvēku. Tāpat LĀB prezidente atzīmēja, ka pērn būtiski pieaudzis organizācijas biedru skaits, kā arī kopējais sabiedrības un mediju atbalsts nozarei.

“Vēlos atgādināt Henrija Forda slaveno teicienu, ka sanākt kopā – tas ir sākums, turēties kopā – tas ir progress, strādāt kopā – tie ir panākumi,” sacīja LĀB prezidente. Viņa arī atgādināja, ka kopīgiem spēkiem izdevies panākt papildu 60 miljonu eiro piešķiršanu nozarē strādājošo atalgojuma palielināšanai 2020. gadā, vienlaikus apsolot turpināt uzstāt uz trūkstošo līdzekļu piešķiršanu vēl šogad, kā arī solītā 20% atalgojuma pieauguma nodrošināšanu arī 2021. un 2022. gadā.

LĀB_prezidentes prezentācija šeit