Skip to content
Choose language:

Author: lab

GADA BALVA MEDICĪNĀ tiks pasniegta septembrī!

   Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ar prieku paziņo, ka GADA BALVA MEDICĪNĀ 2019, kas tika atcelta COVID-19 pandēmijas dēļ, notiks šā gada 17. septembrī kinoteātrī SPLENDID PALACE. Pasākumā piedalīsies un viesus uzrunās Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti, kā arī veselības ministre Ilze Viņķele un citas prominences. Ceremonijas tiešraidi būs iespējams vērot portālā LSM.lv.

Šogad “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta 14 nominācijās, būs arī Veselības ministrijas specbalvas un vairākas pārsteiguma balvas.

“Gada balva medicīnā” tiks pasniegta sekojošās nominācijās: “Gada ģimenes ārsts 2019”, “Gada ārsts speciālists 2019”, “Gada zobārsts 2019”, “Gada ārsta palīgs 2019”, “Gada farmaceits 2019”, “Gada māsa 2019”, “Gada vecmāte 2019”, “Gada funkcionālais speciālists 2019” un “Gada slimnīca 2019”, “Gada jaunais ārsts 2019”, “Gada docētājs 2019”, “Gada cilvēks medicīnā 2019”, “Gada notikums medicīnā 2019” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”.

„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm” un AS „Grindeks”, to atbalsta “Veselības centrs 4”, MFD Veselības grupa, “Centrālā laboratorija”, “Latvijas Mobilais Telefons”,“Prike”, “Rāmkalni”, “Orkla Confectionery & Snacks Latvija”.

Pasākumā tiks ievēroti visi valstī spēkā esošie epidemioloģiskie drošības pasākumi. Aicinām būt atbildīgiem pret savu un līdzcilvēku veselību!

Konference ārstiem “Covid un mēs”

Norises datums: 2020. gada 26. septembris, no plkst. 830 – 1600
Norises vieta: Rīgas Stradiņa universitātes Aula un 1. auditorija,
Dzirciema iela 16, Rīga
Reģistrācija: https://www.rsu.lv/notikumi/konference-arstiem-covid-un-mes

 

Augsti godājamie kolēģi!

Aicinām Jūs uz Rīgas Stradiņa universitātes organizētu konferenci “Covid un  mēs” š.g. 26. septembrī, kas paredzēta ārstiem. Konferences mērķis informēt par pandēmijas laikā iegūto unikālo pieredzi diagnostikā, ārstēšanā, epidēmijai nozīmīga režīma nodrošināšanā, zinātniskās pētniecības sasniegumiem un jaunumiem, par vides nozīmi, individuāliem aizsarglīdzekļiem un citiem svarīgiem jautājumiem.

Lektoru vidū būs vadošie Latvijas Zinātņu akadēmijas pētnieki, praktiskie ārsti, kas ārstēja Covid-19 pacientus, pieredzējuši vides speciālisti, kā arī citi Covid-19 problēmās un risinājumos iesaistīti kolēģi.

Jūs interesējošos jautājumus un priekšlikumus varēsiet iepriekš iesūtīt, izmantojot adresi (iveta.daugule@rsu.lv). Speciālisti konferences laikā sniegs atbildes un piedalīsies Jūsu rosinātajā diskusijā.

Tā kā klātienes vietu skaits konferencē ir ierobežots un epidēmijas apstākļu diktēts, piedāvāsim iespēju piedalīties konferencē arī attālināti  (izmantojot Panopto rīku, saņemot ieejas paroles). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 943 ”Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” par dalību konferencē tiek piešķirti  tālākizglītības kredītpunkti. Sertifikāti tiks nosūtīti uz dalībnieka norādīto e pasta adresi 5 darba dienu laikā

Dalības maksa dalībai klātienē – 10 eur.
Piedaloties konferencē attālināti (izmantojot Panopto rīku) – 5 eur.

Informāciju par Jūsu dalības formu – klātienē vai attālināti – saņemsiet līdz 15.septembrim, ar norādītu dalības maksu un bankas rekvizītiem, dalības maksas pārskaitīšanai.

Dalība klātienē tiks noteikta reģistrācijas rindas kārtībā, proti, anketas iesūtīšanas secībā laika izpratnē.

Dalības maksa būs jāieskaita norādītajā kontā līdz 21.09.2020.

Reģistrācija konferencei tiks atvērta Rīgas Stradiņa universitātes mājas lapā no 2020.gada 4. augusta

 

Ar cieņu,
Konferences organizatore, profesore                                                       L.Vīksna

 

         Dienas kārtība                                                                          Projekts

NPK Nosaukums

Sēdes vadītājs/

lektori

1.

 Zināmais – nezināmajā,

Teorētiskais – praktiskajā

 RSU profesore

Ludmila Vīksna

30′

2.

 Latvijā cirkulējošo SARS-CoV2 vīrusu genomu īpatnības. Latvijas Biomedicīnas pētniecības un studiju centra direktors

Jānis Kloviņš

30′

3.

 Antivielu atbilde pret SARS-CoV2: dinamika, heterogenitāte un klīniskā nozīme Latvijas Biomedicīnas pētniecības un studiju centra direktora vietniece Aija Linē

20′

4.

 Video instruktāža par aizsarglīdzekļu lietošanu RSU docents Reinis Balmaks

25′

5.

 Par vidi/IAL – vēl nav noformulēts RSU asociēts profesors

Ivars Vanadziņš

30′

6.

 Covid -19: tipiskas norises klīniskais gadījums RSU asociētā profesore

Gunta Stūre

25′

7.

 Covid -19: atipiskas norises klīniskais gadījums LU asociētā profesore

Ieva Tolmane

20′

Pārtraukums

30′

8.

 Covid -19:  smagas norises klīniskais gadījums RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs  Oļegs Šuba

30′

9.

 Tipiskās radioloģiskās izmaiņas

Covid -19 pacientiem

 RSU asociētais profesors

Ardis Platkājis

35′

10.

 Laboratorās diagnostikas praktiskie aspekti un interpretācijas iespējas RSU docente

Jeļena  Storoženko

20′

11.

 Latvijas laboratoriju praktiskās iespējas  SARS CoV2 un Covid -19 specifiskajā diagnostikā RAKUS Laboratorijas galvenais speciālists Sergejs Ņikišins

30′

12.

 Jautājumi. Atbildes. Diskusija.

30′

 

No 13. maija paplašinās plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu

No trešdienas, 13. maija, tiek paplašināta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kas tāpat kā līdz šim tiks nodrošināta stingri ievērojot piesardzības pasākumus. To paredz veselības ministres izdots rīkojums. 

No 13. maija ārstniecības iestādes, papildus esošajiem ārstniecības pakalpojumiem, tiks sniegti arī šādi plānveida veselības aprūpes pakalpojumi:
  • sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:
    • speciālistu sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi;
    • izmeklējumi – endoskopija, scintigrāfija, neirogrāfija, mamogrāfija, miogrāfija, osteodensitometrija;
    • ambulatorā rehabilitācija, izņemot dienas stacionāra pakalpojumus;
  • dienas stacionārā:
    • koronarogrāfiju, kororonārā angioplastija, invazīvās radioloģijas pakalpojumi;
    • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu;
    • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
    • sejas žokļu ķirurģija;
  • sekundārajā stacionārajā veselības aprūpē:
    • izgulējumu, tai skaitā komplicētu ar osteomielītu un ilgstoši nedzīstošu, hronisku ādas, mīksto audu čūlu mikroķirurģiska ārstēšana;
    • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu, ja nepieciešama stacionāra ārstēšana;
    • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
    • kohleārā implantācija;
    • orgānu transplantācija;
    • locītavu endoprotezēšana;
  • visa veida zobārstniecības pakalpojumi.
Savukārt no 20. maija tiks atjaunoti arī dienas stacionāra pakalpojumi, kuros neizmanto  vispārējo anestēziju (endotraheālo anestēziju vai laringeālo masku).
Tāpat kā līdz šim ārstniecības iestādēm jāturpina ievērot piesardzības pasākumi. Tām būs jānodrošina atsevišķa pacientu plūsma, jāierobežo pacientu skaitu, kas vienlaicīgi uzturas ārstniecības iestādes telpās, un jānosaka precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai. Tāpat ārstniecības iestādēs būs gan mediķiem, gan pacientiem jānodrošina individuālie aizsardzības līdzekļi, savukārt pēc katras pacienta vizītes jāveic dezinfekcijas pasākumi.
Attiecībā uz plānveida operācijām vai invazīvajām manipulācijām pacientam ne vēlāk kā 48 stundas pirms pakalpojuma saņemšanas jābūt veiktam COVID-19 testam, kuram jābūt negatīvam. Uz valsts apmaksātām COVID-19 analīzēm nosūtīs ārstējošais ārsts.
Ārstniecības iestādēm būs uzdots arī iespēju robežās sākotnēji nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tiem, kuriem iepriekš pieraksts tika atcelts ārkārtējās situācijas dēļ.
Veselības ministrija regulāri kopā ar citām atbildīgajām iestādēm vērtē noteiktos veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumus, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.
Veselības ministrija aicina pacientus kopā ar ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu izvērtēt, kurus veselības aprūpes pakalpojumus šobrīd var neveikt. Īpaši būtiski tas ir personām, kuras ir vecākas par 60 gadiem un personām ar novājinātu imunitāti, jo, saslimstot ar COVID-19, sekas var būt smagas.
Arī gadījumos, ja veselības stāvoklis saasinās, nepieciešams sazināties ar savu ģimenes vai ārstējošo ārstu, lai lemtu par turpmāko rīcību.
Konsultēties par savu veselības stāvokli un nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja nav pieejams savs ģimenes ārsts, var zvanot arī uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kurš darbojas visu diennakti.
Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, aicinām sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa telefonu 80001234 vai informāciju meklēt interneta vietnē www.rindapiearsta.lv
Savukārt gadījumos, ja ārstniecības personas, vai ārstniecības iestādes nesniedz minētos  pakalpojumus, jāvēršas ar sūdzību Veselības inspekcijā. Sūdzības var iesniegt elektroniski sūtot e-pasta vēstuli vi@vi.gov.lv vai sazinoties pa tālruņa numuru: 67507993.
Papildu informācija:
Atbilstoši veselības ministres rīkojumam šobrīd TIEK sniegti šādi veselības aprūpes  pakalpojumi:
  • ģimenes ārsta konsultācijas un palīdzība;
  • neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība (arī izmeklējumi un konsultācijas)
  • vakcinācija;
  • veselības aprūpes pakalpojumi:
    • grūtniecēm;
    • “Zaļā koridora” pacientiem;
    • onkoloģiskajiem pacientiem;
    • HIV/AIDS pacientiem;
    • tuberkulozes pacientiem;
    • psihiatriska profila pacientiem;
    • traumu seku pacientiem;
  • veselības aprūpes pakalpojumi mājās;
  • pakalpojumi, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapija, bioloģiskie medikamenti, orgānu aizstājējterapija, staru terapija, dienas stacionāra pakalpojumi hematoloģijā, metadona aizvietojošā terapija, kā arī palīdzība pacientiem, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionāri neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;
  • speciālistu konsultācijas pacientiem ar hroniskām saslimšanām (iespēju robežās attālināti);
  • onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;
  • zobārstniecības pakalpojumi akūtos un neatliekamos gadījumos;
  • ambulatorie konsiliji (bez pacienta līdzdalības);
  • konsultācijas lipīgo ādas slimību un seksuāli transmisīvo slimību pacientiem;
  • akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku un/vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
No 20. aprīļa tiek sniegti arī šādi plānveida veselības aprūpes pakalpojumi:
  • valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumus (mamogrāfiju);
  • ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas (tai skaitā Holtera monitorēšanas), veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumu veikšanu;
  • pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas;
  • diabētiskās pēdas aprūpi;
  • zobārstniecībā uzsākto zobu slimību ārstēšanas procesa un iesākto protezēšanas darbu pabeigšanu un ortodontisko ārstēšanu.
No 13. maija tiks sniegti arī šādi plānveida veselības aprūpes pakalpojumi:
  • sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:
    • speciālistu sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi;
    • izmeklējumi – endoskopija, scintigrāfija, neirogrāfija, mamogrāfija, miogrāfija, osteodensitometrija;
    • ambulatorā rehabilitācija, izņemot dienas stacionāra pakalpojumus;
  • dienas stacionārā:
    • koronarogrāfiju, kororonārā angioplastija, invazīvās radioloģijas pakalpojumi;
    • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu;
    • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
    • sejas žokļu ķirurģija;
  • sekundārajā stacionārajā veselības aprūpē:
    • izgulējumu, tai skaitā komplicētu ar osteomielītu un ilgstoši nedzīstošu, hronisku ādas, mīksto audu čūlu mikroķirurģiska ārstēšana;
    • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu, ja nepieciešama stacionāra ārstēšana;
    • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
    • kohleārā implantācija;
    • orgānu transplantācija;
    • locītavu endoprotezēšana;
  • visa veida zobārstniecības pakalpojumi.
No 20. maija tiks sniegti arī šādi plānveida veselības aprūpes pakalpojumi:
  • dienas stacionāra pakalpojumi, kuros nevajag izmantot vispārējo anestēziju (endotraheālo anestēziju vai laringeālo masku).

Veselības ministrija aicina cilvēkus ar hroniskām saslimšanām veikt COVID-19 testus; simptomiem nav jābūt

Veselības ministrija īpaši aicina cilvēkus ar hroniskā saslimšanām veikt bezmaksas COVID-19 testu arī gadījumos, ja nav saslimšanas simptomu. Šādiem pacientiem jāvēršas pie sava ģimenes ārsta un jālūdz nosūtījums. Hronisko pacientu testēšanu arī bez simptomiem valsts piedāvā jau kopš aprīļa otrās puses, taču cilvēki to reti izmanto. Hronisko slimību pacientiem ir īpaši svarīgi COVID-19 saslimšanu pamanīt laikus, jo tas apdraud viņu veselību un dzīvību.

 

Ja cilvēkam ir hroniska saslimšana, piemēram, cukura diabēts, hroniska elpceļu slimība, sirds asinsvadu slimība, onkoloģiska slimība u.c., bezmaksas COVID-19 testu var veikt arī tad, ja personai nav bieži minēto saslimšanas simptomu, piemēram, klepus, paaugstināta temperatūra vai tml.

Tāpat aicinām ģimenes ārstus uzrunāt savus pacientus, lai viņi šo iespēju izmantotu. Atgādinām, ka uz pārbaudēm bez slimības pazīmēm var nosūtīt arī pacientus, kuri saņem orgānu aizstājējterapiju, tos, kuriem ir imūndeficīts un personas, kam paredzēta operatīva ārstēšana, piemēram, pirms operācijas. Tā kā šīm personām nav augšējo elpceļu slimības simptomu, uz analīžu nodošanas punktiem cilvēks var doties arī ar sabiedrisko transportu, ja izmanto sejas masku, vai, piemēram, dodoties ar kājām vai velosipēdu.

Tāpat ikvienu personu, kurai ir saslimšanas simptomi (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, kakla sāpes, apgrūtināta elpošana), lūdzam sazināties ar savu ģimenes ārstu, kurš nosūtīs uz bezmaksas COVID-19 analīzēm. Pēc nosūtījuma uz izmeklējumu saņemšanas 12 darba stundu laikā laboratorija piezvanīs pacientam un vienosies par laiku un vietu, kur analīzes nodot. Ja ģimenes ārsts izvērtēs, ka pacients pats nevar doties uz analīžu nodošanas punktu, analīzes veiks pie pacienta mājas.

Mīļās Latvijas Māsas, paldies par sirds darbu!

 

Mīlestība samazina pasaules izmērus /Juris Rubenis/

Mīļas Latvijas Māsas, paldies par sirds darbu!
Lai katra diena sniedz prieku un gandarījumu par paveikto!

Dziļā pateicībā,
Latvijas Ārstu biedrība

Mediķu un pedagogu atklātā vēstule politiķiem

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja
izpildvietniekam Valdim Dombrovskim
LR veselības ministrei Ilzei Viņķelei
LR izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai
LR finanšu ministram Jānim Reiram
LR Saeimas Sociālo un darbu lietas komisijas
priekšsēdētājam Andrim Skridem
LR Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
vadītāja p.i. Andrim Kužniekam

 

Rīgā, 2020. gada 29. aprīlī

ATKLĀTĀ VĒSTULE

     Šogad 4. maijā apritēs 30 gadi kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas, kurai reiz būtu jākļūst ne tikai par valsts augstāko amatpersonu, bet visas tautas svētku dienu… Dienai, kurā katra Latvijas ģimene, katrs bērns un seniors, katrs uzņēmējs, mediķis un pedagogs varētu būt lepns, ka dzīvo valstī, kurai patiesi rūp cilvēki un tautas labklājība. Diemžēl tāpat kā pirms desmit un 20 gadiem, arī šogad daudziem šajā datumā svētku sajūtu aizēnos rūgtums par gadiem nenovērtētu darbu, lojalitāti Latvijas valstij.

Vairāk nekā 90 tūkstošiem pedagogu un veselības aprūpes speciālistu šī būs vien ilgi gaidīta brīvdiena, ko pavadīt kopā ar saviem tuviniekiem, bet daudziem – kārtējā darbadiena un virsstundas. Jo tāpat kā visas iepriekšējās krīzes, arī šī tiek iznesta uz viņu pleciem, tiesa šoreiz ne tikai finansiālā, bet arī burtiskā nozīmē…

Realitāte ir skaudra un ciniska. Aiz Latvijas ārēji spožā veiksmes stāsta cīņā ar COVID-19 un iedzīvotāju pateicības aplausiem slēpjas ne tik skaista un skaudra patiesība! Patiesība par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, politiķi aicina sabiedrību ziedot naudu veselības aprūpē strādājošiem, bet pedagogiem ir jāizmanto privātie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai, nevis tas tiek nodrošināts no valsts budžeta. Mēs izsakām pateicību ikvienam iedzīvotājam par atbalstu, bet uzskatām, ka iedzīvotājiem nav jādara politiķu darbs un no saviem privātajiem līdzekļiem jālabo viņu pieļautās kļūdas!

Medicīnas darbinieki vēljoprojām atceras 2019.gada novembra protestus un tur solīto, bet vērtējot jau šobrīd valsts pārvaldē notiekošo, kur ar īslaicīgām piemaksām tiek maldināta veselības aprūpes profesionāļu saime, saglabājas bažas par lēmumpieņēmēju izpratnes trūkumu.

Vienlaikus citā, politiķu radītā realitātē, notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai nozarei, te atsevišķiem “stratēģiski svarīgiem” uzņēmumiem, bez kautrēšanās ierādot vietu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Sabiedrībai, tāpat kā mediķiem un pedagogiem, šajās “dzīrēs” ierasti mēģinot iedalīt vien vērotāja lomu. Diemžēl, bet ne šoreiz!

Šoreiz mēs prasām citādāku attieksmi un atbilstošu finansējumu, kā to iesaka Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), lai varētu nodrošināt mūsdienīgāku un iekļaujošāku izglītību,  kā arī visiem pieejamu un uz pacientu orientētu veselības aprūpi. Bieži tiekam salīdzināti ar Igauniju, kura jau iepriekšējās krīzes laikā spēja veiksmīgi panākt vienošanos ar veselības un izglītības nozarēm, nodrošināt pakāpenisku un prognozētu finansējuma pieaugumu, ieguldot to tieši cilvēkresursos.

Aicinām lēmumpieņēmējus apzināties, ka Latvijas veselības aprūpe un vispārējā izglītība pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 50 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme.

Ikdienā un ārkārtējās situācijas laikā pedagogi un mediķi profesionāli un godprātīgi veic savus pienākumus, un aicinām politiķus tikpat atbildīgi veikt arī savus, izpildot Latvijā spēkā esošus likums. Tāpēc Latvijas veselības aprūpes darbinieku un pedagogu profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties valdībā un Saeimā atsākt sarunas par iepriekš pielemtā finansējuma piešķiršanu pedagogu un mediķu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados. Pretējā gadījumā gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums. Šī gada notikumi parāda, ka lielākais Latvijas neatkarības drauds var izrādīties iekšpolitisks – nepietiekami finansētās veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomas!

Nepieciešama steidzama visu iesaistīto pušu apspriede un kopīga darbības plāna izstrāde, kā nodrošināt ilgtspēju veselības aprūpes un izglītības darbinieku atalgojumu, kā arī minēto nozaru attīstību atbilstoši laikmeta prasībām. Tāpēc jau tuvākajā laikā sagaidām uzaicinājumu tikties un strādāt kopā.

Cerot uz reālu rīcību,

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece
Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Kārlis Rācenis
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga
Latvijas izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns

 

Lejupielādēt: Kopīgā_atklātā_vēstule_29042020_final.edoc

Latvijas Ārstu biedrības konsultatīvais un atbalsta tālrunis ārstiem

Lai sniegtu profesionālo un arī cilvēcisko atbalstu ārstiem, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir izveidojusi bezmaksas konsultatīvo tālruni, kas pieejams katru darbadienu no plkst. 9.00 līdz 17.00. Mobilais tālruņa numurs ir 29335984. Konsultācijas pa tālruni sniegs LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece un Latvijas jaunie ārsti.

“Latvijas mediķi ir pelnījuši mūsu apbrīnu un visa veida atbalstu, jo pašlaik cīnās par Latvijas sabiedrības veselību un valsts ilgtspēju , tāpēc mūsu pienākums ir sniegt viņiem nepārtrauktu atbalstu un jaunāko informāciju, lai viņi spētu pasargāt sevi un palīdzēt pacientiem,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.