Author: lab

Norises datums: 2020. gada 26. septembris, no plkst. 8³⁰ – 16⁰⁰
Norises vieta: Rīgas Stradiņa universitātes Aula un 1. auditorija,
Dzirciema iela 16, Rīga
Reģistrācija: https://www.rsu.lv/notikumi/konference-arstiem-covid-un-mes

Augsti godājamie kolēģi!

Aicinām Jūs uz Rīgas Stradiņa universitātes organizētu konferenci “Covid un  mēs” š.g. 26. septembrī, kas paredzēta ārstiem. Konferences mērķis informēt par pandēmijas laikā iegūto unikālo pieredzi diagnostikā, ārstēšanā, epidēmijai nozīmīga režīma nodrošināšanā, zinātniskās pētniecības sasniegumiem un jaunumiem, par vides nozīmi, individuāliem aizsarglīdzekļiem un citiem svarīgiem jautājumiem.

Lektoru vidū būs vadošie Latvijas Zinātņu akadēmijas pētnieki, praktiskie ārsti, kas ārstēja Covid-19 pacientus, pieredzējuši vides speciālisti, kā arī citi Covid-19 problēmās un risinājumos iesaistīti kolēģi.

Jūs interesējošos jautājumus un priekšlikumus varēsiet iepriekš iesūtīt, izmantojot adresi (iveta.daugule@rsu.lv). Speciālisti konferences laikā sniegs atbildes un piedalīsies Jūsu rosinātajā diskusijā.

Tā kā klātienes vietu skaits konferencē ir ierobežots un epidēmijas apstākļu diktēts, piedāvāsim iespēju piedalīties konferencē arī attālināti  (izmantojot Panopto rīku, saņemot ieejas paroles). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 943 ”Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” par dalību konferencē tiek piešķirti  tālākizglītības kredītpunkti. Sertifikāti tiks nosūtīti uz dalībnieka norādīto e pasta adresi 5 darba dienu laikā

Dalības maksa dalībai klātienē – 10 eur.
Piedaloties konferencē attālināti (izmantojot Panopto rīku) – 5 eur.

Informāciju par Jūsu dalības formu – klātienē vai attālināti – saņemsiet līdz 15.septembrim, ar norādītu dalības maksu un bankas rekvizītiem, dalības maksas pārskaitīšanai.

Dalība klātienē tiks noteikta reģistrācijas rindas kārtībā, proti, anketas iesūtīšanas secībā laika izpratnē.

Dalības maksa būs jāieskaita norādītajā kontā līdz 21.09.2020.

Reģistrācija konferencei tiks atvērta Rīgas Stradiņa universitātes mājas lapā no 2020.gada 4. augusta

Ar cieņu,
Konferences organizatore, profesore                                                       L.Vīksna

         Dienas kārtība                                                                          Projekts

No trešdienas, 13. maija, tiek paplašināta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kas tāpat kā līdz šim tiks nodrošināta stingri ievērojot piesardzības pasākumus. To paredz veselības ministres izdots rīkojums. 

• sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:
  • speciālistu sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi;
  • izmeklējumi – endoskopija, scintigrāfija, neirogrāfija, mamogrāfija, miogrāfija, osteodensitometrija;
  • ambulatorā rehabilitācija, izņemot dienas stacionāra pakalpojumus;
• dienas stacionārā:
  • koronarogrāfiju, kororonārā angioplastija, invazīvās radioloģijas pakalpojumi;
  • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu;
  • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
  • sejas žokļu ķirurģija;
• sekundārajā stacionārajā veselības aprūpē:
  • izgulējumu, tai skaitā komplicētu ar osteomielītu un ilgstoši nedzīstošu, hronisku ādas, mīksto audu čūlu mikroķirurģiska ārstēšana;
  • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu, ja nepieciešama stacionāra ārstēšana;
  • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
  • kohleārā implantācija;
  • orgānu transplantācija;
  • locītavu endoprotezēšana;
• visa veida zobārstniecības pakalpojumi.

• ģimenes ārsta konsultācijas un palīdzība;
• neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība (arī izmeklējumi un konsultācijas)
• vakcinācija;
• veselības aprūpes pakalpojumi:
  • grūtniecēm;
  • “Zaļā koridora” pacientiem;
  • onkoloģiskajiem pacientiem;
  • HIV/AIDS pacientiem;
  • tuberkulozes pacientiem;
  • psihiatriska profila pacientiem;
  • traumu seku pacientiem;
• veselības aprūpes pakalpojumi mājās;
• pakalpojumi, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapija, bioloģiskie medikamenti, orgānu aizstājējterapija, staru terapija, dienas stacionāra pakalpojumi hematoloģijā, metadona aizvietojošā terapija, kā arī palīdzība pacientiem, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionāri neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;
• speciālistu konsultācijas pacientiem ar hroniskām saslimšanām (iespēju robežās attālināti);
• onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;
• zobārstniecības pakalpojumi akūtos un neatliekamos gadījumos;
• ambulatorie konsiliji (bez pacienta līdzdalības);
• konsultācijas lipīgo ādas slimību un seksuāli transmisīvo slimību pacientiem;
• akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku un/vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.

• valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumus (mamogrāfiju);
• ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas (tai skaitā Holtera monitorēšanas), veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumu veikšanu;
• pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas;
• diabētiskās pēdas aprūpi;
• zobārstniecībā uzsākto zobu slimību ārstēšanas procesa un iesākto protezēšanas darbu pabeigšanu un ortodontisko ārstēšanu.

• sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:
  • speciālistu sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi;
  • izmeklējumi – endoskopija, scintigrāfija, neirogrāfija, mamogrāfija, miogrāfija, osteodensitometrija;
  • ambulatorā rehabilitācija, izņemot dienas stacionāra pakalpojumus;
• dienas stacionārā:
  • koronarogrāfiju, kororonārā angioplastija, invazīvās radioloģijas pakalpojumi;
  • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu;
  • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
  • sejas žokļu ķirurģija;
• sekundārajā stacionārajā veselības aprūpē:
  • izgulējumu, tai skaitā komplicētu ar osteomielītu un ilgstoši nedzīstošu, hronisku ādas, mīksto audu čūlu mikroķirurģiska ārstēšana;
  • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu, ja nepieciešama stacionāra ārstēšana;
  • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
  • kohleārā implantācija;
  • orgānu transplantācija;
  • locītavu endoprotezēšana;
• visa veida zobārstniecības pakalpojumi.

• dienas stacionāra pakalpojumi, kuros nevajag izmantot vispārējo anestēziju (endotraheālo anestēziju vai laringeālo masku).

Veselības ministrija īpaši aicina cilvēkus ar hroniskā saslimšanām veikt bezmaksas COVID-19 testu arī gadījumos, ja nav saslimšanas simptomu. Šādiem pacientiem jāvēršas pie sava ģimenes ārsta un jālūdz nosūtījums. Hronisko pacientu testēšanu arī bez simptomiem valsts piedāvā jau kopš aprīļa otrās puses, taču cilvēki to reti izmanto. Hronisko slimību pacientiem ir īpaši svarīgi COVID-19 saslimšanu pamanīt laikus, jo tas apdraud viņu veselību un dzīvību.

Ja cilvēkam ir hroniska saslimšana, piemēram, cukura diabēts, hroniska elpceļu slimība, sirds asinsvadu slimība, onkoloģiska slimība u.c., bezmaksas COVID-19 testu var veikt arī tad, ja personai nav bieži minēto saslimšanas simptomu, piemēram, klepus, paaugstināta temperatūra vai tml.

Tāpat aicinām ģimenes ārstus uzrunāt savus pacientus, lai viņi šo iespēju izmantotu. Atgādinām, ka uz pārbaudēm bez slimības pazīmēm var nosūtīt arī pacientus, kuri saņem orgānu aizstājējterapiju, tos, kuriem ir imūndeficīts un personas, kam paredzēta operatīva ārstēšana, piemēram, pirms operācijas. Tā kā šīm personām nav augšējo elpceļu slimības simptomu, uz analīžu nodošanas punktiem cilvēks var doties arī ar sabiedrisko transportu, ja izmanto sejas masku, vai, piemēram, dodoties ar kājām vai velosipēdu.

Tāpat ikvienu personu, kurai ir saslimšanas simptomi (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, kakla sāpes, apgrūtināta elpošana), lūdzam sazināties ar savu ģimenes ārstu, kurš nosūtīs uz bezmaksas COVID-19 analīzēm. Pēc nosūtījuma uz izmeklējumu saņemšanas 12 darba stundu laikā laboratorija piezvanīs pacientam un vienosies par laiku un vietu, kur analīzes nodot. Ja ģimenes ārsts izvērtēs, ka pacients pats nevar doties uz analīžu nodošanas punktu, analīzes veiks pie pacienta mājas.

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja
izpildvietniekam Valdim Dombrovskim
LR veselības ministrei Ilzei Viņķelei
LR izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai
LR finanšu ministram Jānim Reiram
LR Saeimas Sociālo un darbu lietas komisijas
priekšsēdētājam Andrim Skridem
LR Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
vadītāja p.i. Andrim Kužniekam

Rīgā, 2020. gada 29. aprīlī

ATKLĀTĀ VĒSTULE

     Šogad 4. maijā apritēs 30 gadi kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas, kurai reiz būtu jākļūst ne tikai par valsts augstāko amatpersonu, bet visas tautas svētku dienu… Dienai, kurā katra Latvijas ģimene, katrs bērns un seniors, katrs uzņēmējs, mediķis un pedagogs varētu būt lepns, ka dzīvo valstī, kurai patiesi rūp cilvēki un tautas labklājība. Diemžēl tāpat kā pirms desmit un 20 gadiem, arī šogad daudziem šajā datumā svētku sajūtu aizēnos rūgtums par gadiem nenovērtētu darbu, lojalitāti Latvijas valstij.

Vairāk nekā 90 tūkstošiem pedagogu un veselības aprūpes speciālistu šī būs vien ilgi gaidīta brīvdiena, ko pavadīt kopā ar saviem tuviniekiem, bet daudziem – kārtējā darbadiena un virsstundas. Jo tāpat kā visas iepriekšējās krīzes, arī šī tiek iznesta uz viņu pleciem, tiesa šoreiz ne tikai finansiālā, bet arī burtiskā nozīmē…

Realitāte ir skaudra un ciniska. Aiz Latvijas ārēji spožā veiksmes stāsta cīņā ar COVID-19 un iedzīvotāju pateicības aplausiem slēpjas ne tik skaista un skaudra patiesība! Patiesība par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, politiķi aicina sabiedrību ziedot naudu veselības aprūpē strādājošiem, bet pedagogiem ir jāizmanto privātie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai, nevis tas tiek nodrošināts no valsts budžeta. Mēs izsakām pateicību ikvienam iedzīvotājam par atbalstu, bet uzskatām, ka iedzīvotājiem nav jādara politiķu darbs un no saviem privātajiem līdzekļiem jālabo viņu pieļautās kļūdas!

Medicīnas darbinieki vēljoprojām atceras 2019.gada novembra protestus un tur solīto, bet vērtējot jau šobrīd valsts pārvaldē notiekošo, kur ar īslaicīgām piemaksām tiek maldināta veselības aprūpes profesionāļu saime, saglabājas bažas par lēmumpieņēmēju izpratnes trūkumu.

Vienlaikus citā, politiķu radītā realitātē, notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai nozarei, te atsevišķiem “stratēģiski svarīgiem” uzņēmumiem, bez kautrēšanās ierādot vietu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Sabiedrībai, tāpat kā mediķiem un pedagogiem, šajās “dzīrēs” ierasti mēģinot iedalīt vien vērotāja lomu. Diemžēl, bet ne šoreiz!

Šoreiz mēs prasām citādāku attieksmi un atbilstošu finansējumu, kā to iesaka Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), lai varētu nodrošināt mūsdienīgāku un iekļaujošāku izglītību,  kā arī visiem pieejamu un uz pacientu orientētu veselības aprūpi. Bieži tiekam salīdzināti ar Igauniju, kura jau iepriekšējās krīzes laikā spēja veiksmīgi panākt vienošanos ar veselības un izglītības nozarēm, nodrošināt pakāpenisku un prognozētu finansējuma pieaugumu, ieguldot to tieši cilvēkresursos.

Aicinām lēmumpieņēmējus apzināties, ka Latvijas veselības aprūpe un vispārējā izglītība pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 50 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme.

Ikdienā un ārkārtējās situācijas laikā pedagogi un mediķi profesionāli un godprātīgi veic savus pienākumus, un aicinām politiķus tikpat atbildīgi veikt arī savus, izpildot Latvijā spēkā esošus likums. Tāpēc Latvijas veselības aprūpes darbinieku un pedagogu profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties valdībā un Saeimā atsākt sarunas par iepriekš pielemtā finansējuma piešķiršanu pedagogu un mediķu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados. Pretējā gadījumā gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums. Šī gada notikumi parāda, ka lielākais Latvijas neatkarības drauds var izrādīties iekšpolitisks – nepietiekami finansētās veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomas!

Nepieciešama steidzama visu iesaistīto pušu apspriede un kopīga darbības plāna izstrāde, kā nodrošināt ilgtspēju veselības aprūpes un izglītības darbinieku atalgojumu, kā arī minēto nozaru attīstību atbilstoši laikmeta prasībām. Tāpēc jau tuvākajā laikā sagaidām uzaicinājumu tikties un strādāt kopā.

Cerot uz reālu rīcību,

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece
Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Kārlis Rācenis
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga
Latvijas izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns

Lejupielādēt: Kopīgā_atklātā_vēstule_29042020_final.edoc

Lai sniegtu profesionālo un arī cilvēcisko atbalstu ārstiem, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir izveidojusi bezmaksas konsultatīvo tālruni, kas pieejams katru darbadienu no plkst. 9.00 līdz 17.00. Mobilais tālruņa numurs ir 29335984. Konsultācijas pa tālruni sniegs LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece un Latvijas jaunie ārsti.

“Latvijas mediķi ir pelnījuši mūsu apbrīnu un visa veida atbalstu, jo pašlaik cīnās par Latvijas sabiedrības veselību un valsts ilgtspēju , tāpēc mūsu pienākums ir sniegt viņiem nepārtrauktu atbalstu un jaunāko informāciju, lai viņi spētu pasargāt sevi un palīdzēt pacientiem,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Visu pasauli pāršalkusi vīrusa Covid-19 straujā izplatība, kas mainījusi lielas cilvēku daļas ierasto dzīves ritmu. Arī Latvijā līdz 12. maijam spēkā esošais ārkārtas stāvoklis nozīmē to, ka darbs un mācības joprojām noritēs no mājām. Turpināsies arī infektologu un citu speciālistu nozīmētie piesardzības pasākumi, kurus visiem vajadzētu ievērot. Taču, rūpējoties par sevi, mēs nedrīkstam aizmirst par apkārtējo vidi. Diemžēl pēdējā mēneša laikā, īpaši pie lielveikaliem, stāvlaukumos, vērojama nepatīkama aina – izmantotās maskas un plastmasas vai gumijas cimdi tiek nomesti zemē. Tos jau var redzēt arī pie ūdenstilpnēm, izskalotus krastā. Aizsardzības līdzekļi ir nepieciešami, tomēr arī pandēmija neatbrīvo no pienākuma izturēties saudzīgi pret apkārtējo vidi.

Izlietoto aizsardzības līdzekļu neizmešana atkritumu tvertnēs ne vien nelabvēlīgi ietekmē vidi, bet arī pakļauj mūs un apkārtējos cilvēkus inficēšanās riskam.

Jāatzīmē, ka cimdi, kas pieejami tirdzniecības centros, lai cilvēki varētu sevi pasargāt, dabā pārstrādājas tikpat ilgi, cik plastmasas maisiņi – 20 gadus. Vēl ilgāks laiks nepieciešams nitrila, vinila un lateksa cimdiem. Kopumā ir aptuveni 14 dažādi materiāli, no kuriem tiek ražoti šie cimdi, un to sadalīšanās dabā var ilgt no pāris desmitgadēm līdz pat simtgadēm. Turklāt sadalīšanās periodā dabā nonāk virkne toksīnu, kas atstāj sekas vēl ilgākā laika periodā.

Savukārt, ja runājam par sevis pasargāšanu, ir jāņem vērā, ka papildu inficēšanās risku rada arī nepareiza cimdu novilkšana, tāpēc, tos nēsājot, svarīgi regulāri mazgāt un dezinficēt rokas.

Vienkārši cimdu nēsāšana rada nepamatotu drošības sajūtu, jo pie tiem infekciozais materiāls var “pielipt” vēl pamatīgāk. Ja aizskarsim seju ar rokām, kuras ietērptas cimdos, iespēja inficēties ir pat lielāka.

Plastmasas ietekmi uz organismu lielākā vai mazākā intensitātē mūsdienās izjūt ikviens. Plastmasa satur ksenoestrogēnu jeb mākslīgu sievišķo hormonu, kas izjauc daudzas hormonālās norises cilvēka organismā. Pētījumi liecina, ka negatīvākas sekas tas atstāj uz vīriešu veselību, samazinot iespēju radīt pēcnācējus. Pierādīts, ka plastmasa ir kancerogēna jeb vēzi veicinoša viela.

Protams, ka pilnībā izskaust plastmasu kā materiālu šobrīd nav iespējams, tomēr ir virkne veidu, kā samazināt tās klātbūtni dabā. Tā, piemēram, nenest pastaigā pa iemīļoto dabas taku un mežu līdzi plastmasas iepakojumus, bet gan izvēlēties alternatīvus, vairākkārt lietojamus materiālus. Jūsu organisms būs pateicīgs, ja ūdeni dzersiet no stikla un metāla vai arī speciāla, kaitīgu ķimikāliju nesaturošas plastikas pudelēm. Nedzersim plastmasas zupu, lietosim dzeramo ūdeni! Jāatceras, ka mums ir jāsargā sava veselība un jāstiprina imunitāte, jo tā ir mūsu organisma galvenā aizsardzība pret dažādām slimībām un vīrusiem.

Tāpēc ir ļoti pozitīvi, ka katru gadu, arī šogad 16.maijā, notiks Lielā talka, kuras laikā mēs sakopsim vidi un atbrīvosimies no atkritumiem. To daudzums dabā 12 gadu laikā, kamēr notiek Lielā talka, ir ievērojami samazinājies – vairāk nekā par pusi, tomēr mums ik dienas jāizvērtē savas individuālās aktivitātes un jāierobežo vides piesārņošana. Jo tīrākā vidē dzīvosim, jo veselīgāki būsim.

Liela daļa no piesārņojuma problēmas mazināsies, ja piedomāsim, kā neradīt nevajadzīgus atkritumus. Pirmkārt, ir svarīgi iepērkoties samazināt iepakojumu daudzumu. Ne tikai specializētajos veikalos, bet arī lielveikalos dārzeņiem un augļiem var izmantot vairākkārt lietojamos tīkliņus un papīra maisiņus. Otrkārt, atkritumi jāšķiro – jau pašlaik pieejamā infrastruktūra šo iespēju nodrošina visā Latvijā. Tā palīdz arī ieekonomēt līdzekļus, ko maksājam par atkritumu apsaimniekošanu, un tas var kalpot kā papildu stimuls, ja šķiet, ka šķirošanas konteineri ir pārāk tālu no mājām, kas lielākajos gadījumos nemaz tā nav. Pati šķiroju jau 12 gadus, un tas nemaz nav sarežģīti, vienkārši to jāpierod darīt. Pēdējos gados esmu sākusi arī kompostēšanu – kartupeļu, burkānu un citu dārzeņu mizas, lapas, puķes daudz lietderīgākas būs, nevis tās izmetot atkritumu tvertnē, bet gan izmantojot mēslojuma radīšanai.

Ilze Aizsilniece,
Latvijas Ārstu biedrības prezidente

23. aprīlis , www.ir.lv