Latvijas Ārstu biedrība ir nosūtījusi vēstuli Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijai, Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Veselības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kurā vērš uzmanību uz pēdējiem pētījumiem saistībā ar pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā un to ietekmi uz cilvēku veselību.
Latvijas Ārstu biedrība iestājas par pesticīdu lietošanas aizliegumu vismaz 25 metru attālumā no cilvēku mītnēm. Lauksaimniekiem, kuri plāno izmantot pesticīdus, herbicīdus, insekticīdus un fungicīdus, šādā lauksaimniecības zemju tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji rakstiski, kā arī izmantojot attiecīgās pašvaldības oficiālās informācijas vietnes jāinformē vismaz vienu nedēļu pirms plānotā līdzekļa lietošanas. Paziņojamajai informācijai jāietver ziņas par dienu, laiku un kādu augu aizsardzības līdzekli plānots izmantot. Pesticīdu lietošana apdzīvotās teritorijās, piemēram, pilsētās un ciemos, nav pieļaujama.
Viennozīmīgi nedrīkstētu pieļaut situāciju, kurā lauksaimniecībā iesaistītie uzņēmēji var izmantot pesticīdu iegādei subsīdijas. Pēc būtības Latvijas iedzīvotāju nodokļu nauda tiek izmantota viņu veselības pasliktināšanai. Ne mazāk svarīgi ir informēt un izglītot Latvijas iedzīvotājus par pesticīdu ietekmi uz vidi un viņu veselību.
Pesticīdu lietošanas ierobežošana ir būtisks priekšnoteikums ikviena Latvijas iedzīvotāja veselības saglabāšanā un nākamo paaudžu veselības nodrošināšanā.
Informācijas ciklā “Veselības stāvoklis ES” valstu veselības profili sniedz kodolīgu un politikas veidošanai svarīgu pārskatu par veselību un veselības aprūpes sistēmām ES / Eiropas Ekonomikas zonā. Tajos ir uzsvērtas katras valsts īpatnības un problēmas, pamatojoties uz valstu savstarpējo salīdzinājumu. Mērķis ir atbalstīt politikas veidotājus un tās ietekmētājus, piedāvājot savstarpējas mācīšanās un brīvprātīgas informācijas apmaiņas iespējas. Pirmo reizi kopš sērijas uzsākšanas 2023.gada izdevumā “Valstu veselības profili” ir iekļauta īpaša sadaļa par psihisko veselību.
Valstu veselības profilos iekļauto datu un informācijas pamatā galvenokārt ir valstu oficiālā statistika, kas tikusi iesniegta Eurostat un ESAO un apstiprināta, lai nodrošinātu visaugstākos datu salīdzināmības standartus. Avoti un metodes, kas ir šo datu pamatā, ir pieejami Eurostat datubāzē un ESAO veselības datu bāzē. Daļa no papildu datiem iegūti arī no Institute for Health Metrics and Evaluation (IHME), European Centre for Disease Prevention and Control (ECDC), apsekojumiem Health Behaviour in School-Aged Children (HBSC), Pasaules Veselības organizācijas (PVO), kā arī citiem valstu avotiem.
Ar sagatavoto dokumentu variet iepazīties zemāk esošajā failā.
OECD/European Observatory on Health Systems and Policies (2023), Latvija: Valsts veselības profils 2023 , State of Health in the EU, OECD Publishing, Paris/European Observatory on Health Systems and Policies, Brussels. ISBN 9789264715295 (PDF) Series: State of Health in the EU SSN 25227041 (tiešsaistē)
Latvijas Nacionālā opera un balets vēlas iepriecināt ārstniecības iestāžu darbiniekus, piedāvājot apmeklēt Frančesko Čilea operu “Adriāna Lekuvrēra” 2. maijā plkst. 19.00 par īpašu cenu.
Biļetes pieejamas LNO kasēs un internetā www.opera.lv. Ar īpašo kodu MED25 saņemsiet biļetes cenas atlaidi 25% apmērā.
99. dzīves gadā mūžībā aizsaukts viens no visvecākajiem Latvijss ārstiem Izidors Sjakste (1925.18.01. Nirzā-2024.27. 03. Rīgā). 1954. gadā beidzis RMI. Dr. med. (1963). RMI aspirants, docētājs (1954-94), docents (1965), mācību prorektors (1963-1976). LĀB godabiedrs (2014). Viņa ķirurga praktiskais darbs saistīts ar Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcas ķirurģijas klīniku. Prasmīgs ķirurgs, mīlēts un nosvērts pasniedzējs, atbildīgs un cienīts prodekāns – tāds kolēģu, viņa studentu un darba biedru atmiņā palicis Izidors Sjakste.
Izsakām līdzjūtību tuviniekiem un draugiem. Sit tibi terra levis!
„Kā paskrējis laiks” – tik bieži sakām, kad ir kāds pieturas punkts, kas liek apstāties un pamest skatu atpakaļ. “Kā paskrējis laiks”, var teikt šobrīd, kad pieturas punkts ir 2024. gada 12. februāris Rīgā – diena, kad mūžības ceļos devies ārsts, viens no aktīvākajiem LĀZA biedriem, ASV sabiedrisks darbinieks, īstens Latvijas patriots – Ansis Muižnieks. Ja piestāj un velta laiku tam, lai ieraudzītu Anša Muižnieka dzīves gājumu, tad redzams, ka viņa ceļš vijies cieši blakus Latvijas liktenim. Nekad, pat trimdā esot, saikne ar Latviju nav pārtrūkusi. Un nu Ansis Muižnieks ir atkal atgriezies Latvijā, zemē, no kuras viņa dzīves ceļš sācies.
Ansis Muižnieks dzimis 1928. gada 7. oktobrī Raunā. Muižnieku ģimenē Ansis bija trešais bērns – viņu sagaidīja brālis Jānis un māsa Rita. Pēc pieciem gadiem – jaunākais brālis Vilis. Otrais pasaules karš aizdzina Muižnieku ģimeni bēgļu gaitās uz Vācijā, kur Ansis 15 gadu vecumā strādāja smagu darbu kādā tanku fabrikā pie Štutgartes. Vācijā Ansis Muižnieks pabeidza vidusskolu, bet Eiropā nepalika. Tālāk trimdas ceļš veda pāri okeānam, un 1949. gadā Ansis Muižnieks ieradās ASV. Pēc dienesta ASV armijā Korejas kara laikā, 1955. gadā viņš beidza Kolumbijas universitāti Ņujorkā, iegūstot bakalaura grādu bioloģijā, bet 1959. gadā Kolumbijas medicīnas koledžā (College of Physicians and Surgeons) ieguva medicīnas doktora (doctor of medicine) grādu. Sekoja internatūra un rezidentūra iekšķīgajās slimībās Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā. Pēc sertifikātu un licenču iegūšanas Dr. A. Muižnieks 1964. gadā uzsāka privātpraksi iekšķīgajās slimībās Klērmontā (Losandželosas priekšpilsētā), ko līdz 1975. gadam apvienoja ar klīniskā docētāja (assistant professor) darbu universitātes slimnīcā.
Savu aktīvo praksi Klērmontā Dr. A. Muižnieks beidza 1996. gadā, taču vēl joprojām palika vairāku profesionālo organizāciju (L.A. County, California and American Medical Society, LĀZA, LMF un LMRF) loceklis. Viņa aktīvā darbība Latviešu ārstu un zobārstu apvienībā (LĀZA) ļāva Ansim Muižniekam būt klātesošam sadarbībā ar Latviju. Saraksti ar radiem Latvijā Dr. A. Muižnieks aizsāka 70. gados, turklāt viņš ļoti interesējās par medicīnas stāvokli dzimtenē. Kolēģu stāsti par Latvijā redzēto un “LĀZA Apkārtrakstā” lasītais deva stimulu vairāk piedalīties palīdzības darbā gan individuāli, gan kā LĀZA valdes loceklim. Muižnieku ģimene sāka atbalstīt un uzņemt savās mājās daudzus Latvijas mediķus, sabiedriskos darbiniekus un māksliniekus, organizēt viņiem uzstāšanās Losandželosā, palīdzēja viesiem iepazīt un ceļot pa toreiz vēl svešo ASV. 1991. gadā Dr. Ansis Muižnieks par godu savam bērnības ārstam Rūdolfam Skaidrajam Raunā iedibināja balvu “Muižnieku ģimenes gadskārtējā prēmija labākajam Latvijas lauku ārstam” 500 ASV dolāru apmērā. Muižnieku prēmijas pirmais laureāts bija Dr. Māris Rēvalds Zaubē. Fonds gan savu darbību dažādu apstākļu dēļ uz laiku pārtrauca.
Dr. Ansis Muižnieks ir piedalījies daudzās palīdzības akcijās, ko LĀZA rīkoja Latvijas medicīnas labā. Visās šajās akcijās viņš uzņēmies aktīvu lomu gan kā iniciators, gan arī finansiāls atbalstītājs, ziedojot savus personiskos līdzekļus. Piemēram, Raunas ambulancei sagādāja EKG, hemoglobinometrus, ambulances materiālus, finansiāli atbalstīja rentgenaparāta iegādi. Kad Ansis Muižnieks no ASV, kas bija un palika viņa pastāvīgā dzīves vieta, varēja atkal vismaz uz laiku ierasties Dzimtenē, tad viņa acis redzēja daudzas lietas un vietas, kur vajadzīga palīdzība. Raunas skolai savākti datori, sniegta palīdzība Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, Bērnu slimnīcai “Gaiļezers”, Bērnu kardioloģijas centram, klīniskajai slimnīcai “Gaiļezers” (oftalmoloģijas instrumentu ziedojumi), atbalstīta sonogrāfa iegāde Lielvārdei, sniegts atbalsts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, Pestīšanas Armijas Bērnu veselības aprūpes centram, Latvijas Ģimenes centram, Nacionālajam rehabilitācijas centram „Vaivari”. Ar aktīvu Anša Muižnieka līdzdalību tika uzsākta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas elektroniskā medicīnas centra izveide un slimnīcas iekšējā datorizācijas programma jau 1999. gadā. A. Muižnieks kā Latvijas Medicīnas fonda (LMF) valdes loceklis palīdzējis savākt ziedojumus, lai varētu iegādāties angiogrāfu P. Stradiņa klīniskajai slimnīcai. Visa Muižnieku ģimene iesaistījās ziedojumu vākšanā Latvijas slimniekiem (īpaši bērniem), kuriem bija nepieciešama palīdzība, kādu tolaik Latvijā nevarēja sniegt. Pateicoties Muižnieku ģimenes ierosmei, Latvijā ieviesta moderna Rietumu oftalmoloģikā aprūpe, ko A. Muižnieka kolēģis Dr. Džons Makdermots uzsāka klīniskajā slimnīcā “Gaiļezers”, vēlāk nodibinot Latvijas-Amerikas Acu centru Rīgā.
Kopš Pasaules latviešu ārstu 2. kongresa 1993. gadā Dr. Ansis Muižnieks bijis vairākkārt kongresa rīcības komitejā kā LĀZA pārstāvis, piedalījās kongresos, kad vien iespējams bija klāt arī Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju pasniegšanā Latvijas medicīnas studentiem. Dr. Ansis Muižnieks bija aktīvs LĀZA valdes loceklis, tai skaitā sekretārs un kasieris, Ziemeļamerikas biroja vadītājs. Viņš ir arī vairākus gadus vadījis LĀZA Dienvidkalifornijas kopu. Dr. Muižnieks organizēja 1999. gadā LĀZA konferenci Kalifornijā (turienes dziesmu svētku laikā), piedalījās LĀZA konferences “Par mātes un bērna veselību Latvijā” rīkošanā Rīgā 2000. gadā, kā arī LĀZA konferences organizēšanā 2002. gada 20. jūlijā Čikāgā (ASV latviešu dziesmu svētku laikā). No 2001. līdz 2004. gadam Ansis Muižnieks kopā ar Maiju Pozemkovsku uzņēmās arī “LĀZA Apkārtraksta” redaktora pienākumus.
Kopā ar sievu Ingrīdu Dr. Ansis Muižnieks izaudzinājis trīs latviskus bērnus – Pēteri, Nilu un Daci. Mazu ieskatu ģimenes bagātajā vēsturē sniedz Ingrīdas un meitas Daces kopdarbs – grāmata “Sievietes džungļos” (1996)
2002. gada 12. aprīlī Ansim Muižniekam par nopelniem Latvijas labā tika piešķirts 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, 2008. gadā – Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukums, 2017. gadā – LĀZA Pateicības raksts “Par ieguldīto darbu, laiku un mīlestību Latvijas ārstu, māsu un citu veselības jomas speciālistu izglītošanā, par atbalstu viņu profesionālajai izaugsmei”.
Atvadoties sakām Ansim Muižniekam, paldies, par viņa stipro garu un labajiem darbiem sabiedrības labā! Gūt var dodot… Un šo vārdu patiesuma apliecinājums ir Dr. Anša Muižnieka mūžs.
Dziļā līdzjūtībā ģimenei un visiem, kam bijusi iespēja būt kopā ar Dr. Ansi Muižnieku,
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība
Sagatavoja Dr. Kamena Kaidaka LĀZA administratore Latvijā 14.02.2024, Rīga
2024. gada 6. un 7. jūnijā Rīgā norisināsies 34. starptautiskais Ziemeļvalstu psihiatru asociācijas kongress, kura tēma ir “Zināšanas un cilvēcība psihiatrijā”. Kongresā starptautiski atzīti psihiatrijas speciālisti runās par psihiatrijas aktualitātēm, apskatot sociālo psihiatriju un izpratni par psihiatra lomu, kā arī psihiatrijas pagātni un nākotni, pieminot arī tādas svarīgas tēmas kā pašnāvība, trauksme un depresija no bioloģiskā un klīniskā viedokļa, kā arī jaunākās metodes, piemēram, neiromodulāciju.
Ziemeļvalstu Psihiatru asociācijas kongress katru trešo gadu tiek organizēts kādā no Ziemeļeiropas vai Baltijas valstīm un šogad ir pirmais gads, kad Latvijas Psihiatru asociācija Ziemeļvalstu psihiatrijas kongresu rīko Rīgā.
Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, profesors Māris Taube: “Ir liels gods un izaicinājums Latvijā organizēt šādu nozīmīgu konferenci, iet vienā solī ar Ziemeļvalstu un Baltijas kolēģiem, tiekties pēc līdzīga ārstēšanas un humānas attieksmes līmeņa psihiatrijā, būt kopā un risināt aktuālas problēmas. Lai mums izdodas vēl labāk palīdzēt cilvēkiem ar psihiskās veselības problēmām!”.
Kongresa laikā starptautiski atzīti psihiatrijas eksperti runās par tādām tēmām kā:
Medicīnas un psihiatrijas nākotne;
Norvēģijas simpozijs: kas jādara psihiatriem? kā mēs veidojam savu lomu ārstniecības komandā? Pieredze no Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas;
Lietuvas simpozijs: Kas slēpjas aiz “es esmu tik noguris”? Noguruma noteikšana un mērīšana;
Somijas simpozijs: neiromodulācijas terapijas;
Islandes simpozijs: ADHD medikamentu izrakstīšanas pieaugums Islandē: psihotisku epizožu, ļaunprātīgas izmantošanas un antipsihotisko līdzekļu izrakstīšanas risks;
Igaunijas simpozijs: Dažādas pieejas šizofrēnijas ārstēšanai;
Latvijas simpozijs: Žoga nojaukšana psihiatrijā – kas tālāk?;
Zviedrijas simpozijs: pašnāvību pētījumi;
Dānijas simpozijs: Psihiatrijas nākotne Dānijā – desmit gadu perspektīva;
Jaunākais par trauksmes traucējumiem — epidemioloģija, taksonomija, etioloģija un ārstēšana;
Kas nepieciešams, lai kļūtu par psihiatru? Psihiatru medicīniskās izglītības turpināšana – pieredze no Norvēģijas, Latvijas un Lietuvas;
Duālie traucējumi un to ietekme uz atveseļošanos pacientiem ar šizofrēniju;
Aktuālākās ziņas no Nordic Journal of Psychiatry;
Psihiskā veselība perimenopauzes periodā;
Galvenais izaicinājums depresijas ārstēšanā: kā atgriezt dzīvesprieku;
un citi.
Viena no Latvijas simpozija prezentētājām būs Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Izglītības un pētniecības daļas vadītāja, psihiatre Liene Sīle, kura runās par izmaiņām Latvijas psihiskās veselības aprūpes sistēmā: “Katru dienu strādājot veselības aprūpes nozarē ne tikai klīnisku, bet arī administratīvu darbu ir radusies izpratne, ka pakalpojuma kvalitātei, pieejamībai un arī atbilstībai zinātnes sasniegumiem ārsta loma ir tikai viena no daudziem iesaistītajiem mehānismiem. Veselības aprūpi veido gan politiski procesi, gan arī sabiedrības socālie-ekonomiskais stāvoklis un kopējā veselībpratība. Šis ir gadsimts, kad beidzot psihiatrija ir kļuvusi par prioritāti un ne tikai mūsu valstī, bet arī citās attīstītās valstīs- mums ir daudz kopīga nozares attīstības ceļā, varam viens no otra mācīties un sadarboties. Pēdējos trīs gadus Ziemeļvalstu Psihiatru asociācija man ir viena no intensīvākajām “brīvā laika nodarbēm” un esmu tik pateicīga par iespēju būt kopā ar izciliem profesionāļiem psihiatrijā no Skandināvijas un Baltijas valstīm- mums ir daudz vairāk kopīga kā varam iedomāties. ”
Kongresu organizē Latvijas psihiatru asociācija. Atbalsta uzņēmumi “Gedeon Richter”, “RECORDATI”, “Jannsen, Pharmaceutical Companies of Johnson & Johnson”, “Lundbeck”, “Grindex”, “Olainfarm”, “Boehringer Ingelheim”, “Medochemie”, “Biocodex”, “Teva”, “Biocodex”.
34. Ziemeļvalstu psihiatrijas kongresa “Zināšanas un cilvēcība psihiatrijā” informatīvie atbalstītāji ir Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, kurš šogad atzīmē savu 200 dibināšanas gadadienu, kā Latvijas Ārstu biedrība.
Kongress notiks Radisson Blu Latvija Conference & Spa viesnīcā Elizabetes ielā 55.
Dalībnieki saņems Latvijas un starptautisko CME kredītpunktus.
Dalības maksa par divu dienu konferenci tikai 100 euro līdz 2024. gada 3. martam.
Plašāka informācija par Kongresa programmu un runātājiem, kā arī pieteikšanās: https://www.ncp2024.lv/
Latvijas Ārstu biedŗiba ir saņēmusi Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas vēstuli un atbalsta tās nostāju. Nekāda veida vardarbība pret medicīnas personālu nav pieļaujama.
Latvijas Republikas Veselības ministrijai Latvijas Republikas Tiesībsargam Latvijas Ārstu biedrībai LV portālam
Vēstule
2023. gada 27. novembris
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija izsaka atbalstu savai kolēģei – anestezioloģei, reanimatoloģei, kura, laikā, kad pildīja savus darba pienākumus, cieta no fiziskas un emocionālas vardarbības no pacienta tuvinieku puses.
Asociācija uzsver, ka verbāla vai fiziska vardarbība, iebiedēšana vai draudi veselības aprūpes darbiniekiem darba vietā, kā arī ārpus tās, ir absolūti nepieņemami un tiem var būt paliekošas un ilgstošas sekas ne vien uz cietušās personas veselību, bet arī uz Latvijas veselības aprūpes kvalitāti kopumā.
Anesteziologi, reanimatologi, nozarē strādājošas medicīnas māsas un māsu palīgi savā darba vietā ikdienā saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Diemžēl tieši vardarbība ir traumējošākā gan emocionālā, gan fiziskā izpratnē: psiholoģiski tās sekas izpaužas kā pēctraumatisks stress, bailes, izdegšana, depresija, trauksme, bet pēc fiziskā uzbrukuma – arī kā fiziski radītas traumas. Šādi paaugstināta stresa un iespējama fiziskā apdraudējuma apstākļi kalpo kā papildus stimuls lēmumam pamest darba vietu, padziļina medicīnas personāla trūkumu valsts slimnīcās, kā arī saasina komunikācijas problēmas starp pacientiem, viņu tuviniekiem un mediķiem.
Aptaujā, kuras rezultāti tika prezentēti 2023.gada ISICEM (Eiropas Intensīvās Terapijas Asociācija) kongresā, 73% no 598 ārstiem no 69 valstīm pauda, ka viņi, pildot savus darba pienākumus, pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši vardarbību. Visizplatītākā vardarbības forma norādīta verbāla, bet tai seko emocionāla un fiziska vardarbība. Rezultāti atklāja, ka vardarbīgās personas galvenokārt bija pacienti vai viņu ģimenes locekļi.
Latvijas veselības aprūpes speciālisti, iestādes un organizācijas ir vāji sagatavotas, lai novērstu pret personālu vērstu vardarbību vai kā reaģētu uz to. Lai arī atsevišķas medicīnas iestādes atklāti iestājas pret jebkāda veida vardarbības toleranci, nereti darbinieki nepietiekami jūt medicīnas iestāžu un sabiedrības atbalstu piedzīvotas vardarbības gadījumā. Masu mediju un sociālo tīklu komentāros atrodami izteicieni, kurus varētu raksturot kā pret mediķiem un viņu darbu vērstu naida runu. Ikdienas sadzīviskais un slimības radītais stress, politiskās un ekonomiskās variabilitātes valstī nedrīkst būt kā atruna sabiedrības agresivitātei pret mediķiem.
Droša darba vide ir nozīmīgs priekšnosacījums ne vien veselības aprūpes speciālistu emocionālajai un fiziskajai veselībai, bet arī augstas kvalitātes ārstniecības un aprūpes nodrošināšanai pacientiem. Nekāda veida vardarbība pret medicīnas personālu nav pieļaujama un pret to jāattiecas ar nulles toleranci kā medicīnas iestādēm un organizācijām, tā arī sabiedrībai.
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas Valdes vārdā priekšsēdētāja Dr. med. Iveta Golubovska
Šoruden, 29.oktobrī pēkšņi mūžibā aizsaukts Andris Kramēns.
Sporta ārsts, Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, manuālais terapeits. Tartu Universitātes absolvents. Basketbolists. Liepājnieks. Kolēģis un draugs.
Andris Kramēns pēc Tartu Universitātes studijām (1981-1987) sāka strādāt savā dzimtajā pilsētā Liepājā Ārstnieciskās Fizkultūras dispanserā par galveno ārstu, vēlāk kļuva par Liepājas sanatorijas direktoru un paralēli tam veidoja savu privātpraksi rehabilitācijā, kurā nenogurstoši strādāja līdz šim un, kur palīdzēja atgūt veselību ļoti daudziem pacientiem no visas Latvijas. Andris Kramēns strādāja arī Saldus Medicīnas centrā, kur konsultēja pacientus kā Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.
Andris bija daudzšķautnains. Šarmants, erudīts, bieži filozofiski noskaņots, apveltīts ar izcilu humoru, ļoti mīlēja basketbolu un mūziku. Andrim piestāvēja pieklusināti toņi, viņš nemācēja dižoties, no viņa staroja miers un labestība. Andrim Kramēnam bija svarīga Grobiņas Luterāņu baznīca un viņš bija viens no tiem, kas iedvesmoja Grobiņas Luterāņu baznīcas atdzimšanu jaunā veidolā.
Andris aizgāja tik pāragri un negaidīti.
Latvijas ārstu rehabilitologu asociācija un Tartu Universitātes studiju biedri izsaka visdziļāko līdzjūtību Andra Kramēna vistuvākajiem, kā arī kolēģiem, draugiem un pacientiem.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
