Ilze Aizsilniece,
LĀB prezidente

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) jau pirms vairāk kā gada ir rosinājusi veikt izmaiņas likumdošanā, lai Aroda tiesa un Ētikas komisija varētu no medicīnas iestādēm pieprasīt un iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju, ja ir saņemtas pacientu sūdzības par ārstu darbu.

Veselības ministrija un LĀB jau ir diskutējusi un sagatavojusi priekšlikumus likumdošanas un regulējošo dokumentu izmaiņām. Tā kā šīs izmaiņas skar dokumentus, kas saistīti ar personas datu aizsardzību, nepieciešamās izmaiņas virzās ļoti lēni.

Gribas arī piebilst, ka ir ļoti sarežģīti strādāt vidē, kur juristi pauž dažādus viedokļus. Ir jāsakārto ne tikai jautājums par pacientu medicīnisko datu pieejamību, bet arī jautājumi, kas saistīti ar medicīnisko kļūdu.

Pacientu medicīnisko dokumentu pieejamības jautājumu varētu sakārtot e-veselībā. Pacients savā profilā varētu norādīt, kuram ir pieejama medicīniskā dokumentācija un kurš ir pilnvarots to nodot citiem. Par to varētu būt informēts ģimenes ārsts arī rakstiskā formā.

Latvijā pagaidām pie visa tiek vainots ārsts, ja notiek medicīniskas kļūdas, tāpēc jautājums par medicīnisko kļūdu ir jārisina, sakārtojot likumdošanu.

Ir svarīgi saprast, ka medicīniskajai kļūdai var būt vairāki iemesli.

Latentā medicīniskā kļūda – tā nav saistīta ar praktizētāju/ārstniecības personu un viņas pieņemtajiem lēmumiem, bet to ietekmē organizācijas politika, procedūras, resursu piešķiršana veselības aprūpē.

Aktīva medicīniskā kļūda – rodas ārstniecības personas tiešā kontaktā ar pacientu.

Organizatoriskās sistēmas radīta medicīniskā kļūda – netiešas kļūdas, kas saistītas ar vadību, organizācijas kultūru, protokoliem/procesiem, zināšanu nodošanu un ārējiem faktoriem medicīnas iestādē.

Tehniska medicīniskā kļūda – netieša iekārtu vai ārēju resursu kļūme.

Tas, kas tiešām pietrūkst mūsu sabiedrībā, ir vēlme sakārtot lietas un rīkoties konstruktīvi.

Ir sajūta, ka kādam ir izdevīgas neauglīgas raganu medības, speciālistu pazemošana un veselības aprūpes nozākāšana.