Par Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas priekšlikumiem grozījumiem uz 2. lasījumu likumprojektā “Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr:1030/Lp12)

Latvijas Studentu apvienība (turpmāk – LSA) kopā ar Latvijas Jauno ārstu asociācijas (turpmāk – LJĀA) ir iepazinusies ar likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr: 1030/Lp12) (turpmāk – Likumprojekts) un šajā vēstulē pauž abu organizāciju kopīgos iebildumus un priekšlikumus izmaiņām likumprojektā.
Vēlamies uzsvērt, ka pozitīvi novērtējam paredzēto veselības nozares budžeta pieaugumu medicīnas izglītībai, kā arī valsts budžeta finansējums 2018.gadam, kas novirzāms ārstniecības personu, tostarp rezidentūrā studējošajiem, algu palielinājumam.
Mūsu priekšlikumi un iebildumi:
[1] Šobrīd Likumprojekta 11. pantā par tiesībām uz veselības aprūpes pakalpojumiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros minēts, ka par apdrošinātām personām, kurām ir tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, ir uzskatāmas arī personas, kuras ir pilna laika studējošie. Tāpat norādām uz to, ka studējošais, iegūstot izglītību, zaudē savu studējošā statusu, bet, lai varētu turpināt studijas, piemēram, maģistrantūrā ir starplaiks, kad notiek pieteikšanās studijām, kura laikā persona uz īsu brīdi zaudē studējošā statusu. Šī iemesla dēļ aicinām 11. panta otrās daļas 3. punktu izteikt šādā redakcijā: “personas, kuras pēdējo deviņu mēnešu laikā ir mācījušās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs vai pēdējo deviņu mēnešu laikā bijuši studējošie”, tādējādi nodrošinot, ka šī norma attiecās uz visiem studējošajiem – ne tikai tiem, kas studē pilna laika studijās. Aicinām Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju atbalstīt LSA un LJĀA priekšlikumus, kas skar studējošos!
[2] Atbalstām Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vēstulē Nr. 2/4-183 paustos priekšlikumus par nepieciešamību Likumprojektā atrunāt nepieciešamību pēc veselības nozares budžeta pieaugumu turpmākajiem gadiem. Papildus tam lūdzam atrunāt arī veselības nozares budžeta pieaugumu medicīnas izglītībai!
[3] Atbilstoši Konceptuālajam ziņojumam “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 7. augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr.394, sākot ar 2018.gada 1. janvāri noteikts valsts finansējuma pieaugums veselības aprūpes nozarē strādājošo darba samaksas paaugstināšanai. Šo izmaiņu rezultātā ārstiem – rezidentiem darba samaksas pieaugums plānots par 48% no pašreizējā darba samaksas apmēra, papildus norādot Ministru kabineta noteikumos paredzēto ārsta – rezidenta pamata amata algu.
Veselības ministrijas ziņojumā Saeimas komisijas sēdē par Veselības nozares budžetu un ārstniecības personu atalgojuma palielināšanu (20.10.2017.) tika norādīts, ka rezidenta zemākā mēnešalgas likme atbilstoši ārstniecības personu amata kvalifikācijas kategorijai pieaugs līdz 792 eiro (šobrīd 471 – 569 eiro). Attiecīgi atspoguļots rezidenta vidējās darba samaksas pieaugums 2018. gadā – no 743 eiro uz 973 eiro, kur ietvertas reģionālo rezidentu piemaksas, dežūru stundas un obligātās piemaksas.
Rezidentūrai paredzēto finanšu līdzekļu izlietojumu nosaka gan procentuālais sadalījums starp augstskolām un ārstniecības iestādēm, gan šo līdzekļu procentuālā sadale ārstniecības iestādē. Ņemot vērā to, ka pie vienādas rezidentu finansēšanas kārtības esam konstatējuši rezidentu atalgojuma svārstības starp slimnīcām līdz 30%, un sakarā ar minētajām veselības aprūpes nozares finansējuma izmaiņām, lūdzam precizēt normatīvajos aktos rezidentu apmācībai plānoto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu augstskolās un ārstniecības iestādēs!
Lai panāktu vienlīdzīgu un tiešu rezidentu atalgojuma pieaugumu, rosinām pievienot paredzēto algas pieauguma summu (223 – 321 eiro) ārsta – rezidenta pamata amatalgai, kā arī veikt grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.685 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi”, kur finansējuma sadalījumu norādīt nevis procentuāli, bet absolūtos skaitļos. Pašlaik uz Ārstniecības likuma izdotie Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.685 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” nosaka rezidentūras finansēšanas kārtību, kas nosaka, ka saņemto finansējumu iestādes izlieto ar rezidenta apmācību saistīto izdevumu segšanai (tai skaitā augstskolu pedagogu darba samaksai), rezidenta zinātniskajai darbībai rezidentūras ietvaros rezidenta atlīdzībai un ar rezidenta teorētisko un praktisko apmācību saistīto izdevumu segšanai. Lai nodrošinātu efektīvāku un pārskatāmāku  rezidentu apmācībai plānoto budžeta līdzekļu izlietojumu augstskolās un ārstniecības iestādēs, lūdzam Veselības ministriju precizēt normatīvo regulējumu attiecībā uz rezidentūras finansēšanu, kā arī īpaši attiecībā uz rezidentu atalgojuma noteikšanu! Aicinām Veselības ministriju organizēt sanāksmi par šiem jautājumiem, tajā iekļaujot arī pārstāvjus no LSA un LJĀA.
LSA un LJĀA būs pateicīga par grozījumu priekšlikumu izskatīšanu un to tālāku virzību, kā arī aicinājumu piedalīties Saeimas attiecīgo komisiju un apakškomisiju organizētajās sanāksmēs un darba grupās, kurās tiks diskutēts par likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas likums”.

LJĀA priekšsēdētājs K.Rācenis
LSA prezidente M.Belova