Ar dziļām skumjām paziņojam, ka 2026. gada 3. februārī mūžībā devusies izcilā ārste, ilggadējā bērnu medicīnas speciāliste un sirsnīgs cilvēks — Dr. med. Lauma Cipele (21.01.1935–03.02.2026).
Viņa bija nopelniem bagāta ārste, ilggadēja Gaiļezera bērnu klīniskās slimnīcas galvenā ārste medicīnas jautājumos, kā arī Francijas Nacionālā ordeņa “Par nopelniem” kavaliere. Viņas dzīves darbs veltīts bērnu veselībai un medicīnas attīstībai, atstājot paliekošu ieguldījumu un dziļu cieņu kolēģu un pacientu vidū.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei, tuviniekiem un visiem, kuriem viņa bija svarīga.
Atvadīšanās otrdien, 2026. gada 10. februārī, plkst. 13.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē, Varoņu ielā 3.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) ikgadējais notikums “Gada Balva medicīnā 2005” ir viens no Latvijas veselības nozares nozīmīgākajiem pasākumiem, kurā tiek godināti izcilākie medicīnas jomas profesionāļi. LĀB balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad pasniegs diviem izciliem ārstiem- traumatologam, ortopēdam profesoram Haraldam Jansonam un arodveselības un arodslimības ārstei profesorei Maijai Eglītei. Pasākuma svinīgā ceremonija būs skatāma 28. martā ReTV, kad arī tiks paziņoti balvas saņēmēji visās nominācijās.
“Mūža ieguldījuma balvas saņēmēji ir cilvēki, kuru profesionālais darbs, cilvēcība un pašaizliedzība gadu desmitiem ir veidojusi mūsu veselības aprūpes kvalitāti un stiprinājusi sabiedrības uzticēšanos ārstiem. Šī balva ir mūsu cieņas un pateicības apliecinājums par viņu nenovērtējamo ieguldījumu. Mūža ieguldījuma balvas laureāti ir tie, kuru darbs pārsniedz amata pienākumus — tā ir misija, aicinājums un kalpošana cilvēkiem. Viņu piemērs apliecina, ka medicīnas centrā vienmēr ir cilvēks, un par to mēs esam patiesi pateicīgi. Šie profesionāļi ar savu mūža darbu ir būtiski ietekmējuši ne tikai pacientu dzīves, bet arī medicīnas attīstību Latvijā kopumā. Viņu pieredze, zināšanas un vērtības ir pamats, uz kura balstās nākamās ārstu paaudzes,” stāsta LĀB prezidenta p.i. Māris Pļaviņš.
Prof. Dr. hab. med. Haralds Jansons
Traumatologs, ortopēds, viens no medicīniskās un ortopēdiskās biomehānikas pamatlicējiem Latvijā. Dzimis Valmierā, 1959. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu, vēlāk kļūstot par profesoru un ilggadēju Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas Zinātniskās pētniecības institūta (LTOI), Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku un pasniedzēju. Viņa zinātniskie darbi aptver biomehāniku, rehabilitāciju un mākslīgo kaulu izstrādi, savukārt klīniskajā praksē viņš ilgus gadus strādājis arī kā konsultants Krimuldas bērnu sanatorijā. Jansons ir PSRS Valsts prēmijas laureāts un LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, LĀB Goda zīmes “Cilvēka laiks” saņēmējs par ieguldījumu traumatoloģijā un ortopēdijā. Haralds Jansons sevi visspilgtāk apliecinājis pētniecībā kā viens no medicīniskās un ortopēdiskās biomehānikas virziena izveidotājiem Latvijā. Nenovērtējams ir viņa ieguldījums Pirmajā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizēšanā un zinātniskās programmas izveidē 1989. gadā. Kongress kļuva par vērienīgāko visas Atmodas kustības virzītājspēku.
Prof. Dr. habil. med. Maija Eglīte
Vadoša arodveselības un arodslimību speciāliste ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi. Absolvējusi Rīgas medicīnas institūtu un mērķa aspirantūru Maskavā, vēlāk kļuvusi par profesori un ilggadēju Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāju. Eglīte ir autore vairāk nekā 360 zinātniskiem rakstiem un 13 grāmatām par darba medicīnu, tostarp plaši izmantoto monogrāfiju “Darba medicīna”. Par savu darbu viņa saņēmusi LĀB Goda biedres statusu un Goda zīmi “Tempus Hominis”. Profesore gandrīz pusgadsimtu ar lielu enerģiju un pašatdevi vadījusi veselu Latvijas medicīnas nozari – arodmedicīnu, bijusi vadošā pētniece, katedras vadītāja un mācībspēks, kā arī galvenā klīniskā speciāliste šajā medicīnas disciplīnā.
“Gada balva medicīnā 2025” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu desmit nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2025”, “Gada ārsts speciālists 2025”, “Gada zobārsts 2025”, “Gada ārsta palīgs 2025”, “Gada farmaceits 2025”, “Gada māsa 2025”, “Gada māsas palīgs 2025”, “Gada vecmāte 2025”, “Gada funkcionālais speciālists 2025” un “Gada slimnīca 2025”. Balsot var līdz 8. februārim www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina
Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2025”, “Gada cilvēks medicīnā 2025”, “Gada notikums medicīnā 2025” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2025” par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.
„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS „Olpha” un AS „Grindeks”.
Informāciju sagatavoja: Dagnija Dižbite -Svarinska LĀB sabiedrisko attiecību konsultante dagnijadizbite@gmail.com
Atnākusi skumja ziņa. Pēc īsas un pēkšņas slimības 91 mūža gadā 18. janvārī miris LĀB godabiedrs Olafs Ūdris.
Viņš dzimis Rīgā 1935. gada 16. martā. Ar sudraba medaļu beidzis tolaik Leona Paegles vārdā nosaukto Rīgas 1. vidusskolu 1952. un Rīgas Medicīnas institūtu 1958. gadā. Ārsta gaitas uzsācis Jēkabpilī. Kopš 1960. gada ārsts Rīgā – Veselības aizsardzības ministrijas inspektors, atbildīgs par medicīnas izglītību, kā arī paralēli strādājot Paula Stradiņa Republikas klīniskās slimnīcas hematoloģijas nodaļā un vēlāk arī slimnīcas citoloģijas laboratorijā. Blakus tādām citoloģijas pirmssākumu speciālistēm kā Ilgai Kundziņai (1926-1997), Dainai Plēģerei (1930-2017) un Romaldai Grigalinovičai (1936-2023) Paula Stradiņa slimnīcā un Mirdzai Rošonokai (1928-2014) Republikas onkoloģiskajā dispanserā, O. Ūdris uzskatāms par vienu no citoloģijas celmlaužiem mūsu valstī. 1967. gadā aizstāvējis tolaik medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par aminoskābju pētījumiem pie hroniskām leikozēm. Par savu skolotāju un zinātnisko vadītāju ārsts uzskata profesoru Kristapu Rudzīti (1899-1978). Viņa darba kabinetā goda vietā atradās profesora foto. 1967. gadā jaunais zinātnieks Ūdris kļuva par RMI Centrālās zinātniski pētnieciskās laboratorijas jaundibinātās Leikozoloģijas nodaļas vadītāju. Tur viņa vadībā veikti plaši pētījumi leikožu epidemioloģijā, diagnostikā un ārstēšanā. Daudz pūļu ieguldījis leikožu izraisīto aknu funkcionālo pārmaiņu pētījumos. Par šo tēmu dažādu iemeslu dēļ nav izdevies aizstāvēt medicīnas zinātņu doktora disertāciju, kas mūsdienās atbilstu habilitēta doktora grādam. Zinātnieka darbs 1981. gadā ir novērtēts ar ordeni “Goda Zīme”, bet 1985. gadā grupa Leikozoloģijas nodaļas darbinieku par hemoblastožu epidemioloģijas un un patoģenēzes izpēti un to diagnostikas, ārstēšanas un profilakses metožu ieviešanu klīniskajā praksē saņēmuši LPSR Valsts prēmiju. 1993. gadā RMI CZPL Leikozoloģijas nodaļu slēdza un Olafs Ūdris līdz pat šodienai bija privāti praktizējošs ārsts Rīgā uzņēmumos “Baltmedros” un “Solmed”. LĀB godabiedrs (2022).
Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāte tiek veikts pētījums par darba vides psihosociālajiem faktoriem un darbinieku subjektīvo labbūtību.
Pētījuma mērķis ir labāk izprast, kā dažādi darba vides aspekti ietekmē darbinieku pašsajūtu, labbūtību un ikdienas darba pieredzi.
Jūsu viedoklis ir ļoti svarīgs, jo tas palīdzēs:
identificēt darba vides stiprās puses,
pamanīt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi,
veidot atbalstošāku un ilgtspējīgāku darba vidi gan darbiniekiem, gan organizācijai kopumā.
Svarīga informācija par pētījumu
Dalība pētījumā ir brīvprātīga un anonīma
Aptaujas aizpildīšana aizņem aptuveni 10–15 minūtes
Neliels, bet ļoti svarīgs lūgums
Aptauja var šķist nedaudz apjomīgāka, tomēr katrs jautājums tajā ir nozīmīgs, lai pētījuma rezultāti būtu precīzi un patiesi atspoguļotu darbinieku pieredzi. Tāpēc aicinām, ja uzsākat aptaujas aizpildīšanu, iespēju robežās to pabeigt līdz galam – tieši pilnībā aizpildītas anketas ļauj izdarīt uzticamus secinājumus un balstīt uz tiem reālus uzlabojumus darba vidē.
Jūsu ieguldītais laiks ir ļoti vērtīgs un tiek patiesi novērtēts.
11. decembrī Kara muzeja zālē pulcējāmies, lai atskatītos uz izcilas personības dzīvi un devumu – ģenerāli, profesoru, ārstu un zinātnieku Pēteri Sniķeru, atzīmējot 150 gadus kopš viņa dzimšanas. Nepārspīlējot var teikt, ka bez Pētera Sniķera Latvijas militārā vēsture būtu citāda. Tas pats attiecas arī uz medicīnas vēsturi un medicīnas zinātnes attīstību. Viņš bija cilvēks, kurā organiski savienojās ārsta precizitāte, karavīra disciplīna un zinātnieka domāšana. Ne velti par viņu mēdza teikt – universitātes auditorijā viņš ienāk kā kazarmā, bet kazarmā – kā auditorijā. Pasākumā tika izgaismots Sniķera dzīves ceļš – no dzimšanas 1875. gada 7. decembrī Skultes pagasta Kazbuļos, cauri izcilai izglītībai un studijām Kara medicīnas akadēmijā Pēterburgā, līdz viņa nozīmīgajam ieguldījumam gan militārajā medicīnā, gan akadēmiskajā vidē.Paldies visiem klātesošajiem par interesi, klātbūtni un cieņpilno attieksmi pret Latvijas vēsturi.
7. decembrī apritēja 150 gadu kopš izcilā Latvijas ārsta, karavīra, mācībspēka un zinātnieka Pētera Sniķera dzimšanas. Pēteris Sniķers dzimis 1875. gada 7. decembrī Skultes pagasta Kazbuļos. Zemnieku dēlam izdevās iegūt labu izglītību-pabeigt Nikolaja I ģimnāziju Rīgā, iestāties Kara medicīnas akadēmijā Pēterburgā un to sekmīgi beigt 1901. gadā, 1904. gadā iegūstot arī medicīnas doktora grādu.
Pēterim Sniķeram ir vislielākie nopelni kā Latvijas armijas sanitārās pārvaldes priekšniekam, no nulles radot armijas medicīnisko dienestu. 1923. gadā ciņu paaugstināja par ģenerāli. P. Sniķeram ir lieli nopelni Latvijas Universitātes dibināšanā 1919. gadā un medicīnas fakultātes izveidošanā. 1923. gadā viņš kļūst par profesoru un nodibina ādas un venerisko slimību katedru. Laikā no 1932. līdz 1938 gadam P. Sniķers bija Latviešu ārstu biedrības priekšnieks.
Svētdien, 7. decembrī LĀB prezidenta p.i. Māris Pļaviņš un LU profesors Dr. hab. med. Andris Rubīns, un asoc. profesors Silvestrs Rubīns, kā arī Jūrmalas muzeja vadošais pētnieks Mārtiņš Vespers nolika ziedus un aizdedzināja sveces P. Sniķera atdusas vietā Rīgas meža kapos.
Skultes baznīcā, kur viņš kristīts, notika aizlūgums profesora piemiņai. Piemiņas sarīkojums P. Sniķera piemiņai jau 4. decembrī notika Jūrmalas muzejā, bet 11. decembrī plkst. 16:00 profesora atceres pasākums “Pēterim Sniķeram 150!” notiks Kara muzejā (Smilšu iela 20).
2025. gada 4. decembrī notika Latvijas Ārstu biedrības Domes sēde. Domes sēdē piedalās ārstu profesionālo asociāciju pārstāvji. 2025. gada ārstu centrālais notikums bija 10. Latvijas ārstu kongress, kas Rīgā ATA centrā no 11. jūnija līdz 14. jūnijam pulcēja gandrīz 4000 dalībnieku. Kongresa prezidents profesors Mārcis Leja sniedza pārskatu par kongresu un rezumēja rezultātus. Tikšanās galvenā tēma bija ziņojumi par ārstu kļūdu un ārstu disciplināratbildību un sadarbību ar Veselības ministriju un Veselības inspekciju. Latvijas Ārstu biedrība sagatavojusi priekšlikumus, lai Izveidotu Ārstniecisko personu disciplinārlietu padomi, kas izskatītu ārstu un citu medicīnas profesiju pārstāvju kļūdas, ētikas un profesionālās darbības pārkāpumus. Piedāvājam tiešsaistē noklausīties Domes sēdes norisi un profesora Viestura Bokas un advokātes Ilzes Vilkas uzstāšanos par šo tēmu.
Šā gada 1. decembrī mūžībā devies Austrumu slimnīcas ilggadējs Ķirurģijas klīnikas vadītājs, Latvijas Ķirurgu asociācijas un Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs, RSU docents Gunārs Purmalis.
Purmalis Gunārs (1935.08.12. Arakstē — 2025.01.12.) ķirurgs. Beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1959. gadā. Ārsts Pāvilostā (1959-62), Aizputes slimnīcas nodaļas vadītājs (1962-70), Jūras medicīnas centra nodaļas vadītājs (1970-98), RAKUS Ķirurģijas klīnikas vadītājas (1998-2011). Rīgas Stradiņu universitātes docētājs (1998-2011). Biedrības “Latvijas Ķirurgu asociācija” prezidents (1994-2001). LAPPOS priekšsēdētājs (1997) Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs (kopš 2010).
Savas karjeras laikā docents Gunārs Purmalis aktīvi piedalījās Baltijas ķirurgu konferencēs, regulāri pilnveidoja zināšanas Eiropas kongresos un kursos, kā arī devis nozīmīgu ieguldījumu zinātnē, publicējot 41 darbu ķirurģijas apakšnozarē.
Ārpus profesionālās dzīves viņš bija daudzpusīga un radoša personība – aizrautīgs ceļotājs, akordeona spēlētājs un daiļdārzniecības cienītājs, kā arī kaislīgs fotogrāfs ar bagātīgu personīgo foto arhīvu.
Atvadīšanās notiks 2025. gada 6. decembrī plkst. 14:00 Saulkrastos, Ainažu ielā 4, Saulkrastu baznīcā.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību atbalstīt un godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem. Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2025” 2026. gada pavasarī notiks jau 16. reizi. Ikviens Latvijas iedzīvotājs var paust savu atbalstu un balsot no šodienas, 2. decembra līdz 2026. gada 8. februārim portālā https://www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina .
“Gada balva medicīnā 2025” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu 10 nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2025”, “Gada ārsts speciālists 2025”, “Gada zobārsts 2025”, “Gada ārsta palīgs 2025”, “Gada farmaceits 2025”, “Gada māsa 2025”, “Gada māsas palīgs 2025”, “Gada vecmāte 2025” un “Gada funkcionālais speciālists 2025”, kā arī “Gada slimnīca 2025”. s
“Cilvēcība medicīnā ir nākamā gada pasākuma vadmotīvs. Tas ir svarīgs aspekts, kas uzsver cilvēka cienīgu un empātisku pieeju pacientu aprūpē, kā arī attieksmē pret mediķiem. Cilvēcība medicīnā palīdz uzlabot ne tikai pacientu veselības stāvokli, bet arī viņu apmierinātību ar aprūpi un uzticēšanos medicīnas sistēmai kopumā. Tā veicina pozitīvu un atbalstošu veselības aprūpes vidi gan pacientiem, gan veselības aprūpes darbiniekiem,” skaidro Māris Pļaviņš, Latvijas Ārstu biedrības prezidenta p.i.
Tradicionāli “ Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “ Gada jaunais ārsts 2025″, “Gada cilvēks medicīnā 2025″, “Gada notikums medicīnā 2025″ un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums.
Savukārt nominācijā “ Gada docētājs 2025″ par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.
“Gada balva medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite – Svarinska Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante Tālr.: 29295837
Piektdien, 28.novembrī, veselības ministrs Hosams Abu Meri tikās ar Latvijas Ārstu biedrības vadību, Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas speciālistiem, lai apspriestu jautājumus par ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas procesu, īpaši gadījumos, kad profesionālajā darbībā konstatēti pārkāpumi.
Jau ziņots, ka šonedēļ Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos Nr. 391 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”. Tie paredz, ka sertifikācijas komisija, izvērtējot informāciju par resertificējamās personas pieļautajiem profesionālās darbības un ētikas pārkāpumiem, ņem vērā pārkāpuma būtiskumu, skaitu, radušās sekas, darba pieredzi, paskaidrojumus, tālākizglītības punktu apjomu un tēmu daudzveidību. LĀB norādīja, ka šie ir jau iepriekš LĀB sagatavotie priekšlikumi grozījumiem normatīvajā regulējumā, kas ļauj pie resertifikācijas sertifikācijas komisijai izvērtēt saņemto informāciju un nepieciešamības gadījumā noteikt personai atkārtotu sertifikācijas eksāmenu.
Tikšanās laikā tika aktualizēta nepieciešamība ārstniecības personu sertifikācijas noteikumos paredzēt ārstniecības personu pašdeklarāciju par profesionālo darbību ārvalstīs un apliecinājumu, ka tiesības nodarboties ar ārstniecību nav liegtas. Ja IMI sistēmā* konstatēti brīdinājumi vai sods, LĀB varētu lemt par nepieciešamību personai kārtot sertifikācijas eksāmenu.
LĀB informēja, ka plāno uzlabot informācijas apmaiņu ar sertifikācijas komisijām par ārstiem, kuri lūguši izziņu par tiesībām veikt profesionālo darbību ārvalstīs, lai resertifikācijas gadījumā jau mērķtiecīgi pārbaudītu brīdinājumu neesamību IMI datu bāzē.
Veselības ministrijas skatījumā grozījumi ir būtiski pacientu drošības stiprināšanai un vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanai sertifikācijas procesā. Darbs pie regulējuma pilnveides turpināsies, lai novērstu riskus, kas saistīti ar informācijas nepilnībām un ārvalstu prakses pārbaudēm.
Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par ārstniecības personu tiesībām izrakstīt e-receptes medikamentu personīgai lietošanai gadījumos, kad personai nav atjaunots sertifikāts. Puses vienojās izvērtēt gan juridiskos aspektus, gan iespējamos tehniskos risinājumus e-veselības sistēmā.
*IMI ir Eiropas Kopienu Komisijas pārvaldīta informācijas apmaiņas sistēma, ar kuras starpniecību tiek īstenota Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu atbildīgo iestāžu savstarpējā administratīvā sadarbība Eiropas Savienības iekšējo tirgu reglamentējošo Eiropas Kopienas tiesību aktu īstenošanā vai piemērošanā. Tajā Latvijas Republikas atbildīgās iestādes sadarbojas un konsultējas ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm pakalpojumu sniedzēju un to sniegto pakalpojumu kontroles un uzraudzības jautājumos.
Veselības ministrija Komunikācijas nodaļa tālrunis: 67876008, 67876106
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
