Skip to content

Author: inesez

Seminārs par reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomas aktuālajiem jautājumiem

SEMINĀRS NOTIKS TIKAI ATTĀLINĀTI!

Darba kārtībā:

–             kam ir jāpievērš uzmanība vērtējot dokumentus;

–             kādas ir biežākās problēmas;

–             kā atšķiras speciālā profesionālā kvalifikācijas atzīšana no vispārīgās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas;

–             īslaicīgā praktizēšanas atļauja ES pilsoņiem un ukraiņu speciālistiem.

Jūrmalas slimnīca aicina darbā galveno ārstu

SIA “Jūrmalas slimnīca”
Ārstniecības iestādes kods – 130020302
Vienības pr.19/21, Jūrmala, LV-2010

SIA “Jūrmalas slimnīca” izsludina konkursu uz galvenā ārsta amatu.

Galvenie amata pienākumi:

  • organizēt un vadīt ārstniecības procesu slimnīcā;
  • nodrošināt ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības prasību ievērošanu;
  • koordinēt ārstniecības personāla darbu un profesionālo attīstību;
  • piedalīties slimnīcas attīstības plānošanā un īstenošanā;
  • nodrošināt normatīvo aktu ievērošanu ārstniecības jomā;
  • sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī sadarbības partneriem.

Prasības pretendentiem:

  • augstākā medicīniskā izglītība;
  • vismaz 3 gadu darba vai vadības pieredze ārstniecības iestādē;
  • zināšanas veselības aprūpes organizācijas un normatīvā regulējuma jomā;
  • augsta atbildības sajūta, līdera prasmes un stratēģiska domāšana;
  • teicamas latviešu valodas zināšanas, vēlamas svešvalodas zināšanas.

Piedāvājam:

  • atbildīgu un dinamisku darbu profesionālā komandā;
  • iespēju piedalīties slimnīcas attīstības procesos;
  • iespēja savienot amatu ar darbu savā specialitātē;
  • konkurētspējīgu atalgojumu – sākot no EUR 3500.00 pārbaudes laikā;
  • sociālās garantijas un profesionālās pilnveides iespējas.

Pieteikšanās kārtība:

Pretendentus aicinām iesniegt:

  • motivācijas vēstuli;
  • dzīvesgājuma aprakstu (Curriculum Vitae);
  • izglītību un kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas;
  • redzējumu par slimnīcas ārstniecības jomas attīstību (līdz 2 lapām);
  • vismaz 2 rekomendācijas vēstules.

Dokumenti iesniedzami elektroniski ar drošu elektronisko parakstu uz e-pasta adresi – mara.lidumniece@jurmalasslimnica.lv līdz 2026.gada 26.jūnijam.

Sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks izvirzīti otrai konkursa kārtai.
Papildu informāciju par personas datu apstrādi jūs variet iegūt interneta mājas lapā www.jurmalasslimnica.lv

Pamatojoties uz Eiropas parlamenta un Padomes regulas Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46EK 13.pantu, informējam, ka:

1) pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi;

2) personas datu apstrādes pārzinis ir SIA Jūrmalas slimnīca, kontaktinformācija: Vienības pr.19/21, Jūrmala, LV-2010, tālr.nr. 67754076, elektroniskā pasta adrese: info@jurmalasslimnica.lv

Pasniegtas LĀZA un LMF stipendijas 2026

15. jūnijā Latvijas Ārstu biedrībā Skolas ielā 3 notika svinīgs sarīkojums, kurā tika pasniegtas Latvijas Medicīnas Fonda (LMF) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) stipendijas.

Atbalstu jaunajiem ārstiem un medicīnas studentiem abas organizācijas sniedz jau gadu desmitus.


LMF Zariņu medicīnas studiju stipendijas saņēmēji,  LMF Andras Kalniņas stipendiāti un LĀZA Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiāti kopā ar Edīti Lazovsku, Daini Krieviņu, Mārtiņu Vesperi, Dainu Dreimani, Jāni Vētru un Kamenu Kaidaka LMF un LĀZA stipendiju pasniegšanas svinīgā sarīkojumā Latvijas Ārstu biedrībā, 2026. gada 15. jūnijā. Jāņa Brenča foto

Latvijas Medicīnas Fonda Zariņu medicīnas studiju stipendiju 2026. gadā saņēma seši izcili jaunajiem ārstiem: Nikola Gabriela Serģe, Tomass Ernests Ansons, Eva Elksne, Monta Urbāne, Karina Biserova un Kristaps Knohenfelds. Stipendijas sertifikātu kolēģiem pasniedza LMF viceprezidents Latvijā prof. Dainis Krieviņš. LMF Andras Kalniņas stipendiju saņēma piecas latviešu jaunietes, kas dzīvo ārpus Latvijas, lai iepazītu Latviju un medicīnas nozari: Marete Austriņa, Katrīna Pelds, Aina Sēja, Selga Jansone un Elza Svilāne.

Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas saņēma pieci vecāko kursu studenti: Aleksejs Meļkovs, Kārlis Stāks, Patricija Paula Mūrniece, Anita Stepena un Jelizaveta Kotova. Stipendijas pasniedza un arī siltus ceļavārdus teica LĀZA vicepriekšsēde prof. Daina Dreimane. Arī šoreiz Dr. Edīte Lazovska pasniedza savu īpašo balvu – prof. Ilmāra Lazovska grāmatu “Klīniskie simptomi un sindromi”. Šogad to saņēma LU 5 kursa studente Jelizaveta Kotova. Ikviens no stipendiātiem kā dāvanu saņēma arī prof. Bertrama Zariņa grāmatu par Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu 1989. gadā, kā arī LMF žurnālu Nr. 1 un LĀZA Apkārtrakstu Nr. 174.

Prieks bija redzams un jūtams ne tikai stipendiātu, bet arī sveicēju acīs. Apsveikuma vārdus teica LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāna vietniece Stella Lapiņa, RSU prodekāns, asoc. profesors Ingus Skadiņš, medicīnas vēsturnieks Mārtiņš Vesperis un traumatologs un ortopēds, TOS valdes loceklis Modris Ciems. Viņu vēlējums stipendiātiem cieši sasaucas ar to, ko mēs katrs vēlētos – saglabāt sirds siltumu, gūt spēku no sava darba, cienīt un atcerēties savas nozares izcilos skolotājus un kolēģus un nezaudēt spēju redzēt dzīvi un pasauli visā tās dažādībā – spēt smelties iedvesmu mākslā un dabā.

Kā vēl viena tikšanās ar LĀZA biedriem bija īpašā filma, kas tika veidota LĀZA 70 gadu jubilejas laikā. Filmu katrs var noskatīties arī šodien LĀZA mājaslapā. Bet doma visiem sarīkojuma dalībniekiem viena – LĀZA 80 gadu jubilejai jāgatavojas laikus. 2027. gads būs LĀZA jubilejas zīmē, pieminot tos, kas daudz devuši Latvijas un arī pasaules medicīnas nozarei, un domājot arī par to, kā pašiem iemācīties vairāk dot, jo “gūt var dodot”.


Lai priecīgi Saulgrieži visiem maziem un lieliem latvju bērniem!

Kamena Kaidaka
LĀZA un LMF biroja vadītāja
+371 29121922

IN MEMORIAM – Dr. med. Andrejs Ancāns

Ar dziļām skumjām paziņojam, ka mūžībā devies Dr. med. Andrejs Ancāns – Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts psihoterapeits, docents, pedagogs un kolēģis.

Andrejs Ancāns ārsta diplomu ieguva 1974. gadā Rīgas Medicīnas institūtā, vēlāk specializējoties psihoterapijā. Kopš 1992. gada viņš bija docents RSU Patoloģiskās fizioloģijas katedrā un Medicīnas fakultātē, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu topošo ārstu izglītošanā un psihoterapijas attīstībā Latvijā. Viņš bija arī Latvijas Ārstu biedrības apmācīttiesīgs ārsts.

Kolēģu, studentu un pacientu atmiņās Andrejs Ancāns paliks kā zinošs, atsaucīgs un profesionāls ārsts, kurš savu dzīvi veltīja medicīnai, izglītībai un cilvēku labbūtībai.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Andreja Ancāna ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem un visiem, kuriem bijis gods viņu pazīt.

⛪️ Atvadīšanās notiks sestdien, 2026. gada 20. jūnijā, plkst. 12.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.

Ikviens, kurš vēlas atvadīties, ir laipni aicināts un gaidīts.

Lai gaiša piemiņa.
Latvijas Ārstu biedrība

Es tagad aizeju, bet ne jau prom, es aizeju tepat – ar citām puķēm, citu sauli, ar citu zemi parunāt.
/ M.Zviedre/
Dziļa līdzjūtība prof. G. Ancānei, Dr. Artūram Ancānam un ģimenei atvadoties no sirsnīga, zinoša un atsaucīga kolēģa, docenta, vīra un tēva Andreja Ancāna.
Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija



Sociālās integrācijas valsts aģentūra aicina darbā ĀRSTU

Sociālās integrācijas valsts aģentūra
(reģistrācijas Nr.90001790030, ārstniecības iestādes kods 1300-14001)

aicina darbā

ĀRSTU
Rehabilitācijas pakalpojumu nodaļā

Galvenie pienākumi:

  • klientu veselības stāvokļa, funkcionēšanas un līdzdalības potenciāla novērtēšana;
  • individuālā rehabilitācijas plāna izveide;
  • klienta veselības stāvokļa uzraudzība rehabilitācijas kursa laikā.

Prasības:

  • ārsta grāds;
  • reģistrācija ārstniecības personu reģistrā, vēlams sertifikāts specialitātē;
  • latviešu valodas zināšanas Valsts valodas likumā noteiktajā līmenī (C1 līmenis);
  • prasme strādāt ar datoru lietotāja līmenī (MS Office, WEB);
  • prasme strādāt komandā un veidot pozitīvu sadarbību ar pārējiem komandas speciālistiem.

Piedāvājam:

  • darbu vienā no lielākajiem valsts rehabilitācijas centriem ar darba vietu Jūrmalā, sakārtotā un uz attīstību vērstā darba vidē;
  • darbu uz nenoteiktu laiku, nepilnu darba slodzi, elastīgu darba laika grafiku summētā darba laika ietvaros;
  • motivējošu atalgojumu līdz 1935.00 euro (stundas tarifa likme 11.6447 euro) pirms nodokļu nomaksas (par pilnu darba slodzi), sociālās garantijas (t.sk. veselības apdrošināšanas polise pēc pārbaudes laika), papildatvaļinājumus un papildu brīvdienas, saskaņā ar likumdošanu; piemaksu par darba stāžu ārstniecības jomā, tālākizglītības kursu izmaksu segšanu atbilstoši Aģentūras iespējām;
  • atbildīgu un interesantu darbu multiprofesionālā rehabilitācijas komandā un vērtīgu darba pieredzi.

Darba vieta – Dubultu prospekts 71, Jūrmalā.

Pieteikuma vēstuli, CV un izglītības dokumentu kopijas sūtīt elektroniski uz e-pastu personals@siva.gov.lv.

Tālrunis informācijai: 26491997 (vecākā ārste Inese Ratniece-Miltiņa)

Pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, informējam, ka pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu tikai šīs vakances atlases procesu. Datu pārzinis ir Sociālās integrācijas valsts aģentūra, adrese: Dubultu prospekts 71, Jūrmala, LV-2015.

Gads vardarbības prevences tālrunim: arvien vairāk cilvēku meklē palīdzību, pirms vardarbība notikusi

Ir pagājis gads kopš Latvijā darbojas vardarbības prevences tālrunis 22045225, ko izveidojusi Labklājības ministrija sadarbībā ar krīžu un konsultāciju centru “Skalbes”. Tā ir anonīma atbalsta līnija cilvēkiem, kuri pamana sevī agresīvas domas, grūtības kontrolēt dusmas vai baidās, ka konflikts var pāraugt vardarbīgā rīcībā.

Pirmajā darbības gadā sniegtas 280 konsultācijas. Vienas sarunas vidējais ilgums ir gandrīz 25 minūtes – laiks, kurā cilvēks var kopā ar speciālistu izprast notiekošo, apzināt vardarbīgas uzvedības riskus un saņemt atbalstu turpmāko risinājumu meklēšanā.

Kas zvana?

Lielākā daļa zvanītāju ir vīrieši (210 gadījumi), tomēr palīdzību meklējušas arī sievietes (70 gadījumi). Konsultāciju saturs liecina, ka daudzi cilvēki paši sāk apzināties savas uzvedības riskus un vēlas tos novērst. Vienlaikus saņemti arī zvani no cilvēkiem, kuri paši ir cietuši no vardarbības.

Bieži vardarbības risks nav saistīts ar vienu konkrētu konfliktu. Gandrīz puse gadījumu raksturoti kā ilgstošas, hroniskas grūtības attiecībās, kas liecina par nepieciešamību pēc ilgtermiņa atbalsta un uzvedības maiņas.

Visbiežāk vardarbības risks skar tuvās attiecības un ģimenes vidi. Tas atbilst arī plašāk novērotajām tendencēm – vardarbība visbiežāk notiek starp cilvēkiem, kuri dzīvo kopā vai ir ciešās attiecībās.

Emocionālā vardarbība – visbiežāk atpazītā forma

Sarunas visbiežāk sākas ar emocionālās vardarbības pazīmju atpazīšanu. Cilvēki stāsta par kliegšanu, pazemošanu, draudiem, kontrolējošu uzvedību un partnera noniecināšanu. Lai gan šādas izpausmes nereti tiek uztvertas kā “parasti strīdi”, tās var nopietni ietekmēt otra cilvēka drošības sajūtu, pašvērtējumu un psiholoģisko labklājību.

Iespēja laikus runāt par šīm situācijām palīdz labāk saprast robežu starp konfliktu un vardarbību, kā arī novērst tās tālāku attīstību.

Palīdzība pieejama arī vardarbību veikušām personām

Latvijā jau kopš 2015. gada ir pieejams valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām, kuras ir veikušas vardarbību vai baidās, ka varētu to darīt. Pakalpojuma mērķis ir palīdzēt apzināt savas rīcības sekas, mazināt vardarbīgas uzvedības izpausmes un novērst to atkārtošanos.

Palīdzību iespējams saņemt individuālās psihologa konsultācijās vai grupu nodarbībās. Pakalpojums nav paredzēts tikai tiem cilvēkiem, kuru situācijās jau iesaistīta policija vai tiesa – pēc palīdzības var vērsties arī ikviens, kurš pats apzinās problēmu un vēlas to risināt.

Tomēr “Skalbes” dati liecina, ka daudzi cilvēki par šādu iespēju joprojām nezina vai nav gatavi to izmantot. Tāpēc vardarbības prevences tālrunis kalpo kā nozīmīgs pirmais solis ceļā uz profesionālu palīdzību.

Kāpēc svarīga agrīna palīdzība?

Gada laikā vairākumā gadījumu policija nebija iesaistīta. Tas norāda, ka daļa cilvēku meklē atbalstu vēl pirms situācija kļuvusi kritiska. Agrīna palīdzība dod iespēju strādāt ar vardarbīgas uzvedības cēloņiem, mazināt riskus un novērst nopietnas sekas gan pašam cilvēkam, gan viņa tuviniekiem.

Savlaicīga saruna var kļūt par būtisku pagrieziena punktu – iespēju pārtraukt destruktīvus uzvedības modeļus un veidot veselīgākas attiecības.

Kur meklēt palīdzību?

Vardarbības prevences tālrunis 22045225 ir pieejams cilvēkiem, kuri saskaras ar agresīvām domām, grūtībām kontrolēt dusmas vai vēlas mainīt savu uzvedību attiecībās. Konsultācijas ir anonīmas.

Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” tīmekļvietnē pieejams arī attiecību tests, kas palīdz izvērtēt savas rīcības riskus un nepieciešamību meklēt palīdzību. Attiecību izvērtēšanas tests:
https://www.skalbes.lv/attiecibu-tests/

Seminārs par reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomas aktuālajiem jautājumiem

Cienījamās Sertifikāciju komisijas!

Latvijas Ārstu biedrības profesionālā institūcija – Izglītības komisija, pamatojoties uz spēkā esošajos normatīvajos aktos LĀB dotajām pilnvarām, izvērtē saņemtos ārstu un zobārstu iesniegumus un izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības.

Izglītības komisijas darbība minētā uzdevuma izpildē ir iespējama tikai sadarbojoties ar profesionālajām asociācijām, īpaši ar katras specialitātes (apakšspecialitātes un papildspecialitātes, kā arī metodes) sertifikācijas komisiju.

Izglītības komisija augsti novērtē līdzšinējo sadarbību, izsaka pateicību par Jūsu iesaisti kvalifikācijas atzīšanas procesā.

Izvērtējot līdzšinējo kvalifikācijas atzīšanas procesu, jāatzīst, ka tas ir sarežģīts un savā ziņā komplekss process, kurā tiek ņemta vērā gan pretendentu izglītība, gan arī profesionālā pieredze. Tajā tiek ieguldīts ne tikai Izglītības komisijas, bet arī Sertifikāciju komisiju darbs un laiks. Kā jebkurš process, arī kvalifikācijas atzīšanas process noteikti ir pilnveidojams, iekļaujot tajā vislabāko pieredzi, kas gūta sadarbībā ar sertifikācijas komisijām.

Kvalifikācijas atzīšanas procesa pilnveidošanas nolūkā, aicinām Jūs piedalīties informatīvajā seminārā par reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomas aktuālajiem jautājumiem, kas notiks Latvijas Ārstu biedrībā, Skolas ielā 3, Rīgā 2026. gada 19. jūnijā plkst. 16.00. Seminārā būs iespēja piedalīties arī attālināti.

Darba kārtībā:

–             kam ir jāpievērš uzmanība vērtējot dokumentus;

–             kādas ir biežākās problēmas;

–             kā atšķiras speciālā profesionālā kvalifikācijas atzīšana no vispārīgās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas;

–             īslaicīgā praktizēšanas atļauja ES pilsoņiem un ukraiņu speciālistiem.

Lūgums informēt par savu dalības veidu seminārā (klātienē vai attālināti) rakstot uz e-pastu migration@arstubiedriba.lv līdz 2026. gada 18. jūnijam!

Aicinām iesūtīt sev interesējošos jautājumus uz e-pastu migration@arstubiedriba.lv.

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības un Latvijas Medicīnas fonda stipendiju pasniegšana

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) un Latvijas Medicīnas fonds (LMF) turpina atbalstīt medicīnas nozari, ik gadu piešķirot stipendijas. Šogad stipendijas pasniegs svinīgā sarīkojumā 15. jūnijā Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) namā, Skolas ielā 3, kad tiksies gan stipendiju saņēmēji, gan LĀZA un LMF vadītāji un LĀB valdes locekļi, kā arī atlases komisijas pārstāvji.

Profesora Ilmāra Lazovska medicīnas fonda stipendiju 1000 eiro apjomā ieguva pieci Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti:

  • Aleksejs Meļkovs (LU/5 kurss), rekomendāciju sniedza Dr. Margarita Puķīte;
  • Kārlis Stāks (RSU/5 kurss), rekomendāciju sniedza asoc. prof. Ieva Ziediņa;
  • Patricija Paula Mūrniece (RSU/6. kurss), rekomendāciju sniedza asoc. prof. Pēteris Studers;
  • Anita Stepena (RSU/4. kurss), rekomendāciju sniedza asoc. prof. Sandra Kušķe;
  • Jelizaveta Kotova (LU/5 kurss), rekomendāciju sniedza prof. Baiba Jansone.

LMF Zariņu medicīnas studiju stipendiju 2026. gadā saņem seši Latvijas jaunie ārsti:

  • Nikola Gabriela Serģe, 3. gada rezidente sirds ķirurģijā P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, lai apgūtu jaunas zināšanas Karolinskas Universitātes slimnīcas Kardioķirurģijas centrā, (stipendija 5000 USD). Rekomendācijas sniedza prof. Pēteris Stradiņš;
  • Tomass Ernests Ansons, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas 4. gada rezidents asinsvadu ķirurģijā, stažēsies Charite klīnikā Berlīnē, Vācijā (stipendija 5000 USD). Rekomendāciju sniedza Dr. med. Patrīcija Ivanova;
  • Eva Elksne, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas oftalmoloģe-glaukomas speciāliste, stažēsies Samuel & Ethel Balkan International Pediatric Glaucoma Center, ASV (stipendija 4000 USD). Rekomendācijas sniedza Dr. med. Sandra Valeiņa un Dr.med. Juris Vanags;
  • Monta Urbāne, 5. gada rezidente gastroenteroloģijā P. Stradiņa KUS, stažēsies Amsterdamas Universitātes medicīnas centrā, Nīderlandē (stipendija 3000 USD). Rekomendāciju sniedza prof. Aldis Puķītis;
  • Karina Biserova, P. Stradiņa KUS Patoloģijas institūta ārsts-patologs papildinās zināšanas neiropatoloģijā Nacionālā neiroloģijas un neiroķirurģijas slimnīcā Londona, Apvienotajā Karalistē (stipendija 3000 USD). Rekomendāciju sniedza Dr. Jurijs Nazarovs, P.Stradiņa KUS Patoloģijas institūta vadītājs;
  • Kristaps Knohenfelds, traumatologs ortopēds, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas 1. nodaļas vadītājs, stažēsies Hospital for special surgery, Ņujorkā, ASV, īpaši – par bērnu ceļu locītavas ķirurģisko ārstēšanu, (stipendija 3000 USD). Rekomendācijas sniedza Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Latvijas Traumatologu un Ortopēdijas asociācija un Ceļa locītavas ķirurģijas, artroskopijas un sporta ortopēdijas asociācija.

Latvijas Medicīnas fonda (LMF) Andras Kalniņas stipendiju (3000 USD) saņem piecas latviešu jaunietes, kas dzīvo ārpus Latvijas, lai iepazītu Latviju un medicīnas nozari:

  • Marete Austriņa – praksei bērnu endokrinoloģijā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS);
  • Elza Svilāne – patoloģijas praksei Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Patoloģijas centrā;
  • Katrīna Pelds – neiroloģijas praksei Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā;
  • Aina Sēja – bērnu psiholoģijas praksei Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā;
  • Selga Jansone – asinsvadu ķirurģijas praksei Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

LĀB pilnsapulce

2026. gada 21. maijā Latvijas Ārstu biedrības namā notika LĀB Domes sēde. Tika pārrunāti Latvijas Ārstu biedrības turpmākie attīstības virzieni un nākotnes prioritātes. Latvijas Ārstu biedrība ir viens no veselības nozares attīstības virzītājspēkiem Latvijā. Organizācijas darbība cieši saistīta ar profesionālo asociāciju un biedrību, kā arī LĀB komisiju aktīvu līdzdalību ārstu pašpārvaldē un sadarbību kopīgu mērķu sasniegšanā.

Domes sēdē tika akcentēta gatavošanās būtiskam posmam organizācijas darbībā – Latvijas Ārstu biedrības prezidenta, divu viceprezidentu un septiņu valdes un četru komisiju locekļu vēlēšanām, kas notiks 2026. gada novembrī. Latvijas Ārstu biedrības pilnsapulci paredzēts rīkot 1. oktobrī, bet atkārtotu sapulci, ja pirmā nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, 5. novembrī.