Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem šovasar veica aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības paradumus un attieksmi pret uztura bagātinātājiem.

Rezultāti iezīmē satraucošu tendenci – lielākā daļa par uztura bagātinātāju lietošanu izlēmuši paši, neapspriežoties ar speciālistu, turklāt vairāk nekā 40% aptaujas dalībnieku lieto vienlaikus trīs līdz piecus uztura bagātinātājus.

Galvenie iemesli uztura bagātinātāju lietošanai ir vēlme stiprināt imunitāti, novērst uzturvielu trūkumu un rūpēties par kaulu un locītavu veselību. Bieži minēti arī citi mērķi – pašsajūtas uzlabošana, stresa mazināšana un matu, nagu un ādas veselības uzturēšana.

“Baltijas valstu iedzīvotāji uztura bagātinātājus arvien biežāk uztver kā neatņemamu veselīga dzīvesveida sastāvdaļu,” skaidro BIOR pētnieki. “Tomēr tas rada bažas, jo nereti uztura bagātinātāji aizstāj vai aizēno pašu uztura kvalitāti. Pirms tos lietot, ir svarīgi saprast, vai tie tiešām ir nepieciešami un to lietošana – droša.”

Pozitīvi, ka lielākā daļa aptaujāto norādījuši – viņi rūpīgi izlasa lietošanas instrukcijas un interesējas par sastāvu. Tomēr pētnieki norāda arī uz pieaugošu risku – pārmērīgu lietošanu un iespējamu mijiedarbību starp dažādiem preparātiem.

Aptaujas dati rāda, ka 82% patērētāju uztura bagātinātājus iegādājas aptiekās – gan klātienē, gan tiešsaistē. Taču gandrīz trešdaļa tos pērk tieši no ražotājiem vai specializētos interneta veikalos, savukārt 15% – tādās platformās kā iHerb vai Amazon. Tas apliecina e-komercijas strauji pieaugošo ietekmi uz uztura preču tirgu.

Interesanti, ka gados vecāki cilvēki biežāk uzticas sociālo mediju ieteikumiem un reklāmām nekā jaunāki respondenti, savukārt cilvēki ar augstāko izglītību ir kritiskāki pret šādu informāciju.

Lai gan gandrīz puse jeb 45% aptaujāto uztura bagātinātājus sākuši lietot pēc ārsta ieteikuma, tomēr vēl vairāk dalībnieku jeb 48,5% lēmumu pieņēmuši patstāvīgi. 17% ietekmējuši draugi vai ģimenes locekļi, bet katru desmito – reklāmas. Tikai 5% atzinuši, ka sekojuši sociālo tīklu influenceru ieteikumiem.

BIOR pētnieki uzsver – sabiedrība rūpēs par veselību dažkārt pārspīlē. Nepamatota uztura bagātinātāju lietošana, īpaši kombinācijā ar medikamentiem, var radīt riskus. Ja tiek lietotas arī zāles, par visiem lietotajiem uztura bagātinātājiem noteikti jāinformē ārstu, lai novērstu iespējamu mijiedarbību un lieku slodzi organismam.

Eksperti atgādina, ka uztura bagātinātāji var palīdzēt uzturvielu trūkuma gadījumā, taču tie nekad neaizstāj sabalansētu uzturu. Veselīgs uzturs, pietiekams miegs un fiziskās aktivitātes joprojām ir labas veselības pamats.

“Veselības pamatā ir līdzsvars – arī attiecībā uz uztura bagātinātājiem,” uzsver BIOR pētnieki. “Patērētājiem jābūt informētiem un kritiskiem – jāzina, ko viņi lieto un kāpēc. Zināšanas ir labākais papildinājums veselībai.”

EFSA un BIOR sadarbība sabiedrības informēšanā

Aptauju par uztura bagātinātāju lietošanas paradumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veica BIOR sadarbībā ar Baltijas partneriem un ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atbalstu.

Institūts BIOR Latvijā pilda EFSA nacionālā kontaktpunkta funkcijas – nodrošina informācijas apmaiņu ar EFSA un citu valstu kolēģiem, kā arī veicina sabiedrības izpratni par pārtikas drošību, uzturu un veselību.

Jau piekto gadu pēc kārtas BIOR sadarbībā ar EFSA īsteno kampaņu #Safe2EatEU, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai uzticamu, zinātnē balstītu informāciju par pārtikas drošību Eiropā.

Šī aptauja ir daļa no plašākas Baltijas valstu sadarbības, kas palīdz labāk izprast patērētāju uzvedību un uzticēšanos uztura informācijai. Šādi pētījumi turpmāk ļaus efektīvāk plānot komunikāciju, pielāgojot to sabiedrības zināšanu līmenim un vajadzībām.

Dzidra Maija Zlemete (1939. gada 2. jūlijs — 2025. gada 5. oktobris)

Ar smagu sirdi paziņojam, ka 2025. gada 5. oktobrī mūžībā aizgājusi cienījamā pediatre Dzidra Maija Zlemete.

Dz. Zlemete absolvējusi Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti 1966. gadā. Savā profesionālajā karjerā viņa strādājusi par pediatri Sabilē un Talsos, bet kopš 20. gadsimta 70. gadu sākuma — Rīgā. Visilgāk viņa kalpojusi Rīgas pilsētas 7. bērnu poliklīnikā, darbojoties gan kā iecirkņa ārste, gan nodaļas vadītāja. 80./90. gadu mijā Dz. Zlemete strādājusi bērnu ftiziatrijā Rīgas prettuberkulozes dispanserā Martas ielā.

Pateicamies par viņas ieguldījumu pediatrijā, profesionālismu un rūpēm par bērnu veselību. Mūsu līdzjūtība tuviniekiem un kolēģiem.