Skip to content

ārsts.lv numuru saturs

Ideja neguva valsts atbalstu, bet Silīcija ielejā uzņemta perspektīvāko vidū

www.la.lv

Jurijs un Solvita Kostjukovi: “Iekštelpu gaisu piesārņo arī krāsas un apdares materiāli, kas žūstot izdala neveselīgas vielas. Tādēļ videi un cilvēkam draudzīgu produktu un tehnoloģiju ieviešana būvniecībā ir viena no šī brīža Eiropas prioritātēm.”

Latvijas uzņēmēji kļuvuši par pirmajiem, kas piedāvā videi draudzīgas un cilvēkiem nekaitīgas piedevas krāsai un citiem celtniecības materiāliem. Šīs piedevas tapušas no māla.

Tirgus mērāms miljonos

Izrādās, apstrādājot mālu ar ķīmiskiem reaģentiem, iegūst organomālu, ko var izmantot kā piedevu būvniecības materiālos.

Celtniecības materiālus bieži bojā mikroorganismi, baktērijas, sēnītes, aļģes un ķērpji. Lai to novērstu, materiāliem pievieno antimikrobiālās piedevas, toksiskus biocīdus, smagos metālus vai dārgo sudraba nanopulveri. Kad 2012. gadā Eiropas Savienībā tika stingrāk ierobežoti biocīdi, zinātnieki sāka apsvērt tādas antimikrobiālās piedevas izveidošanu, kas nesaturēs smagos metālus. Latvijas zinātniekam Jurim Kostjukovam izdevās radīt šādu antimikrobiālu piedevu būvniecības apdares materiāliem, un to nosauca – “Alina”.

Izmantojot šo piedevu, iespējams ražot zema līmeņa vai vispār toksiskos gaistošos organiskos savienojumus (GOS) nesaturošas krāsas, tā samazinot un izslēdzot biocīdu un smago metālu lietojumu būvniecības materiālos. Tas ir perspektīvs izstrādājums, jo katru gadu pasaulē šo piedevu pieprasījums aug un tirgus apjoms šobrīd ir sasniedzis septiņus miljardus ASV dolāru. Baltijas antimikrobiālo piedevu tirgus tiek aplēsts triju miljonu vērtībā.

Parastais māls ar neparastām īpašībām

Par piedevas izejvielu kalpoja parastais māls. Izrādās, vietējā māla iespējas vēl ne tuvu nav izmantotas. Apstrādājot mālu ar ķīmiskiem (organiskiem) reaģentiem, iegūst organomālu, ko var izmantot kā antibakteriālas un antifungālas piedevas būvniecības materiālos. Organomāli iekapsulē aktīvo vielu, un vēlāk tā pakāpeniski var izdalīties, būtiski paildzinot materiāla ilgmūžību.

Piedevu var pievienot krāsai āra un iekšdarbiem, apmetumam un gruntij. Tā Latvijas uzņēmēji kļuvuši par pirmajiem, kas tirgū piedāvā videi draudzīgas un cilvēkiem nekaitīgas antimikrobiālās piedevas būvniecības apdares materiāliem, kas ir vienlīdz efektīvas, pieejamas, netoksiskas un nealerģiskas. Antimikrobiālo piedevu iziešanai tirgū ir ļoti pateicīgi priekšnosacījumi, jo šobrīd notiek pārorientācija gala lietotājam uz modīgo eko dzīvesstilu, kā arī notiek likumdošanas izmaiņas par labu zaļajam būvniecības tirgum.

Palīdz zaļais inkubators

“Idejas realizācija neguva valsts atbalstu, un es pārliecināju savu tēvu Juri Kostjukovu komercializēt izgudrojumu pašu spēkiem un izgudrojuma idejas komercializāciju nodot SIA “Alina” pārvaldībā. Tās īpašnieki kopā ar mani ir Dāvids Štēbelis un Ģirts Ozols, kas ir pieredzējuši profesionāļi produktu attīstībā un ražošanas industrijā. Zaļo tehnoloģiju inkubatorā tika sākti antimikrobiālo piedevu kvalitātes testi, pārbaudes reālajā vidē, sadarbība ar pirmajiem klientiem un atrasts biznesa modelis. Pašu spēkiem tika investēti 60 tūkstoši eiro,” stāsta Solvita Kostjukova, SIA “Alina” vadītāja.

Viņa saka, ka firmas klienti ir būvniecības materiālu ražotāji, kas jau ražo vai domā par videi draudzīgu būvmateriālu un to apdares materiālu ražošanu. Pirmie sadarbības partneri ir apdares materiālu izgatavotāji, kuri ražo vēsturiskos renovācijas un restaurācijas materiālus, kā arī ekobūvniecības standartiem atbilstošus materiālus. Šobrīd “Alina” sadarbojas ar reģionālajiem līderiem Latvijā – “Sakret” un “Linum Color”, Vācijā – “BASF” un “DAW”, Dānijā – “KALK”. Nākamajā posmā sāksies antimikrobiālo piedevu ražošana Eiropas tirgum, kur jau identificēti 50 potenciālie klienti. Investīcijas plānots piesaistīt pakāpeniski.

Pamanīta arī Silīcija ielejā

“Mēs pārstāvējām Latviju Eiropas Savienības zaļo biznesa ideju konkursā, iegūstot atpazīstamību pasaules līmenī. Starptautiskajā inovāciju konkursā “Sustainable Build” mūsu tehnoloģija tika novērtēta kā viena no veiksmīgākajām inovācijām ilgtspējīgas būvniecības nozarē. Nesen Amerikā Silīcija ielejas akseleratori pamazām sākuši vērt vaļā jaunas programmas, kas orientētas uz jaunajiem materiāliem, un “Alina” tika uzņemta desmit perspektīvāko kompāniju vidū. Papildus izvērtējam antimikrobiālo piedevu izstrādi koksnes kompozītmateriāliem un iepakojumam, kas ir dominējošais antimikrobiālo piedevu tirgus,” stāsta S. Kostjukova.

Iznācis jūlija numurs “ārsts.lv”

 

www.arsts.lv

Fizioterapeite Liene Cipule – No riteņkrēsla līdz slaloma trasei

Rezidents traumatoloģijas, ortopēdijas specialitātē Zangus Pīlaps – Universiālais kareivis teips

Profesors  Bertrams Zariņš un Valdis Andersons – Biežākie iemesli sāpēm pleca locītavā

Farmācijas speciāliste Inta Saprovska – Oriģinālās un ģenēriskās zāles

Farmaceite Agnese Ritene – Katram sava mājas aptieciņa

Bērnu ķirurģe Astra Zviedre – Nabas trūce bērnam

Ārste Renāta Klagiša – Ko darīt, ja mandeles iekaist atkārtoti

Otolaringologs Askolds Akers – Ārējās auss ejas iekaisumi bērniem

Neiroķirurgs Edmunds Kārkliņš – Muguras sāpes jostas daļā

Asinsvadu ķirurgs Ints Ūdris – Vēnas var ārstēt mūsdienīgi

Traumatoloģe, ortopēde Marija Ose – Mugurkaula ķirurģija var būt mazinvazīva

Gastroenteroloģe Ilona Vilkoite – Kā pasargat sevi no čūlas

Ginekoloģe Baiba Paije – Par ginekoloģiju sievietei labākajos gados

Urologi Māris Jakubovskis un Arvis Freimanis un Radioloģe, diagnoste Marika Kalniņa – Priekšdziedzera vēzis laika griežos – jaunas diagnostiskas iespējas ar PET/CT

Ārste Gunita Žukovska – Izaicinājums ārstam un pacientam – psoriāze

Neatliekamās medicīnas ārsts Jevgeņijs Kravčuks – Izglābt dzīvību ir vienkāršāk, nekā Tu domā! Pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās un netiešā masāža

Uztura speciāliste Guna Rijkure – Kāpēc ēst ogas un augļus

Laboratorijas speciāliste Stella Lapiņa un Mg.sc.biol. Uģis Bērs – Kas notiek asinīs

Mg.psych. Zane Kronberga – Kas ir autisms

Interniste Ilze Zundāne – Izkaisīta laikā un telpā

Neiroloģe Iveta Zēberga – Atmiņas traucējumi un risinājumi bez medikamentiem

Fizioterapeits Kārlis Podskočijs – Nūjošana

Medicīnas vēsturnieks Profesors Arnis Vīksna – Mēra akmeņi pie Mazirbes baznīcas

Vai Latvijā lietotā pārtika ir droša?

Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Veterinārārstu biedrība ar Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas atbalstu rīko Pasaules Veselības dienai veltītu konferenci „Droša pārtika”, kas notiks Rīgas Stradiņa universitātes aulā Rīgā, Dzirciema ielā 16, 10. aprīlī plkst. 13.00.

Pasaules Veselības organizācija šogad izvēlējusies pārtikas drošumu par Pasaules Veselības dienas vadmotīvu. Pasaules Veselības diena tiek atzīmēta 7. aprīlī, bet daudzās pasaules valstīs šajā nedēļā kopā sanāk lauksaimnieki, pārtikas ražotāji, ārsti un veterinārārsti, lai spriestu, cik droša ir ikdienā lietojamā pārtika. Tā ir saruna, kurā tiek meklēts risinājums nākotnei.

Diskusijās Veselības ministrijas vai Zemkopības ministrijas kuluāros ārsti parasti norāda: „Pārlieku liels daudzums sāls un cukura apdraud veselību,” – bet ražotāji atbild: „Ražošanas procesā tieši tāds sāls vai cukura daudzums ir nepieciešams, lai produkts uzglabātos un būtu droši lietojams.” Ārsti iesaka produktus drošāk termiski apstrādāt, bet ražotāji iebilst, ka ārsti ar savām rekomendācijām iznīcina nacionālos pārtikas ražotājus.

Līdzīga diskusija ir arī par transtaukiem. Ārsti saka: „Transtauki izgulsnējas asinsvadu sieniņās, rada insultu un infarktu,” – kūku un cepumu ražotāji iebilst: „Cilvēki grib ēst garšīgas tortes.”

Lai meklētu kopīgus risinājumus drošas pārtikas ražošanā un izvēlē, 10. aprīlī Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Veterinārārstu biedrība ar Zemkopības ministrijas un Veselības ministriju atbalstu rīko konferenci, kur kopā sanāks ārsti, pārtikas tehnologi, veterinārārsti, piedalīsies arī Pārtikas un veterinārā dienesta un zinātniskā institūta „BIOR” zinātnieki. Lektori konferencē būs vadošie Latvijas profesori – gan ārsti Uga Dumpis, Mārcis Leja, gan biologs Indriķis Muižnieks, gan uzturzinātniece Inga Ciproviča, gan veterinārārste Anda Valdovska, gan agronome Ināra Turka. „Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Cīrulis ziņos par saimniekošanas modeli drošu vietējo pārtikas produktu ieguvei, kardioloģe Iveta Mintāle sniegs padomus veselīgas un drošas maltītes pagatavošanai ikdienā.

Konferencē uzzināsim mītus un patiesību par raundapa nekaitīgumu, par vīrusiem pārtikas produktos, par „resninātājiem” uzturbagātinātāju veidā ikdienā.

Konferencē aicināti piedalīties ārsti, uzturzinātnieki, medicīnas darbinieki, skolotāji un skolu valžu priekšnieki, zemkopji un pārtikas ražotāji. Piedalīties konferencē solījuši arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Starpnozaru konference „Droša pārtika” būs profesionāli daudzveidīgs izziņas avots katram žurnālistam, tāpēc mediju pārstāvji aicināti izmantot iespēju un apmeklēt šo pasākumu.

Konferences programma https://www.arstubiedriba.lv/images/Programma10_04.pdf

Ārsti sit trauksmes zvanus: alkohols atstāj graujošas sekas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), piedaloties Eiropas Savienības (ES) aktivitātē Awareness Week on Alcohol Related Harm (AWARH), 25. novembrī rīko konferenci „Par alkohola radītā kaitējuma mazināšanu Latvijā”. Lai aktualizētu alkohola lietošanas negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un sabiedrību kopumā un analizētu nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kas regulē alkohola apriti, konferencē piedalīsies ārsti, veselības politikas veidotāji un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

(vairāk…)