Author: lab

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt pienācīgu veselības nozares finansējumu un mediķu atalgojumu. Tāpēc valsts budžeta finansējuma palielināšana veselības aprūpes nozarei un balsojums par valsts budžetu būs politisko partiju brieduma pārbaude, uzskata medicīnas nozares profesionālās organizācijas. Nozare ir atvērta sarunām, bet arī gatava rīkot līdz šim valstī vērienīgākās protesta akcijas, ja nekas nemainīsies.

“Gadu no gada politiķi mums cenšas iegalvot, ka naudas visiem nepietiek. Mēs sakām – pietiek! Pietiek gan skolotājiem, gan ārstiem, gan pensionāriem, ja vien ir skaidras prioritātes. To pierādījusi gan Slovākija, gan Lietuva un Igaunija, kas pie līdzīga budžeta veselības aprūpei spēj atvēlēt būtiski vairāk naudas,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece. 

Neraugoties uz to, ka Igaunijā nav Veselības ministrijas, Sociālo lietu ministrijas ietvaros veselības nozarei tiek atvēlēts vislielākais budžets – 1,54 miljardi eiro, bet Latvijā – 1,17 miljardi eiro. Attiecīgi Slovākijā tie ir 1,23 miljardi eiro no valsts budžeta un vēl aptuveni 2 miljardi eiro no pašvaldību budžeta. Salīdzinot ar Latviju, Igaunija uz vienu iedzīvotāju ir gatava tērēt gandrīz divas reizes vairāk naudas  – 1165 eiro gadā, bet Slovākija – 2179 eiro gadā. Attiecīgi Latvijā tie ir nieka 610 eiro. Jāatzīmē, ka veselības budžeta īpatsvars kopējā budžetā Latvijā un Igaunijā ir salīdzināms (attiecīgi – 12,8% un 13,9%). Savukārt, tā procentuālais īpatsvars IKP Latvijā  ir zemāks – 3,8%; bet Igaunijā augstāks – 5,8%.

Igaunijā ir visaugstākais bruto darba algas līmenis veselības nozarē  – 1 357 eiro, kas par 39% pārsniedz Latvijas, bet par 34% – Slovākijas rādītājus. Jāatzīmē, ka Igaunijā mediķu atalgojums ir par 4% augstāks nekā vidējais atalgojums valstī. Savukārt Latvijā veselības nozarē nodarbināto algu līmenis ir viszemākais – 976 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), turklāt, tas ir par 3% zemāks nekā vidēji ekonomikā.

“Civilizētās valstīs ārsti un veselības aprūpē strādājošie ir cienīti un novērtēti, jo tieši mediķi, nevis deputāti, ir Latvijas nācijas izdzīvošanas garants. Diemžēl pašlaik Latvijā rezidenti – jaunie ārsti mēnesī saņem 950 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet pie līdzīga budžeta Lietuvā – 1345,67 un Igaunijā  –  2083,20 eiro. Savukārt rezidenti Lielbritānijā, Nīderlandē un Portugālē, atšķirībā no līmeņa un specializācijas saņem no 2000 līdz pat 5000 eiro mēnesī,” atzīmē Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Lai nepieļautu speciālistu aizbraukšanu no Latvijas, mediķi ir gatavi protestēt un jau 7. novembrī pie Saeimas rīkot sapulci – piketu. Tā pirmajās rindās būs māsas un jaunie ārsti, kas jau savās darbavietās pieteikuši bezalgas atvaļinājumu. Atbalstu mediķiem arī paudušas Rīgas un reģionu lielākās slimnīcas, laikus šajā dienā plānojot ierobežotu pieeju speciālistu pakalpojumiem, bet garantējot neatliekamo medicīnisko palīdzību.

“Māsas ikdienu iznes daudz smaguma, tāpēc arī šoreiz mēs plecu pie pleca ar ārstiem cīnīsimies par savām tiesībām. Aicinām arī sabiedrību nebūt vienaldzīgiem un iestāties par cilvēkiem, kas katru dienu rūpējas par sabiedrības veselību, jo slimiem cilvēkiem nevar piederēt sava valsts,” atgādina Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina.

Ja nozares centieni nedos vēlamo rezultātu, no 8. līdz 14. novembrim visā Latvijā tiks īstenota akcija  – “Nolaid karogu, iededz sveci!”, kuras ietvaros Latvijas lielākās slimnīcas, ģimenes ārstu prakses un sabiedrībā zināmi cilvēki aizdegs reālas un digitālas sveces, kā arī pusmastā nolaidīs Latvijas karogu.

“Pirmo reizi visa veselības nozare ir vienota! Ārsti, ārstu palīgi, māsas, sanitāri, vecmātes, farmaceiti ir gatavi stāvēt un krist viens par otru, jo mēs esam viens vesels, un ikdienu savā darbā sastopamies ar postošajām sekām, ko rada ilgstošais finansējuma trūkums veselības aprūpes nozarē,” uzsver Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute.

Ja nozares konstruktīvie centieni negūs panākumus, veselības aprūpes nozarē strādājošie nepiekāpsies. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir gatava rosināt Saeimas pirmstermiņa atlaišanu.

“Veselības nozare un sabiedrība ir gatava politiķiem atgādināt, kuri ir īstie Latvijas valsts saimnieki un veidotāji. Izlasiet Satversmi un atceraties savu Saeimas deputāta doto zvērestu! Mēs esam vairāk kā gatavi rosināt Saeimas atlaišanu un cīnīties tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,” brīdina Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.  

29. oktobrī ilggadējais P. Stradiņa slimnīcas ķirurgs, bijušais 3. nodaļas vadītājs Arvīds Pakalns atzīmē 100. dzimšanas dienu. 50 mūža gadus viņš ziedojis medicīnai, par kuru interesi nav zaudējis arī šodien.

Arvīds Pakalns dzimis 1919. gada 29. oktobrī Lietuvā – viņa vecāki 1918. gadā no Bauskas apriņķa pārcēlās uz Lietuvu, kur kādus sešus kilometrus no Skaistkalnes Mēmeles krastā ieguva nelielu zemes gabalu. Sākumskolu A. Pakalns beidza Lietuvā, bet pamatskolu – Skaistkalnē. Ģimnāziju viņš pabeidza ar izcilību. 1941. gada 21. jūnijā nokārtoja eksāmenu vācu valodu, taču 22. jūnijā sākās karš… A. Pakalns tika iesaukts Lietuvā vācu armijā par zirgu pajūgu vadītāju un nonāca aiz Staraja Rusas, netālu no Volhovas frontes. Tā kā viņš zināja vācu valodu, strādāja par tulku. Taču viņam izdevās izcīnīt atļauju turpināt zinību apguvi – kā pats bija formulējis iesniegumā armijas vadībai – lai būtu “noderīgāks Jaunajai Eiropai” – un iestāties Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, kur studēja vienā kursā ar vēlāk pazīstamo rakstnieku Miervaldi Birzi.

1949. gadā pēc augstskolas beigšanas Veselības aizsardzības ministrija A. Pakalnu nozīmēja darbā Ventspils apriņķa Dundagas pagasta ambulancē un slimnīcā, kur nācās apmeklēt slimniekus mājas vizītēs, pieņemt dzemdības, ārstēt visdažādākās kaites. Bija nepieciešamas arī ķirurga prasmes, un ministrija jauno ārstu nosūtīja uz sešu mēnešu ķirurģijas kursiem profesora Paula Stradiņa vadītajā klīnikā Rīgā, kur saņēma profesora piedāvājumu pārnākt darbā uz Rīgu.

1950. gada beigās A. Pakalns tika iesaukts karadienestā un astoņus gadus pavadīja dienestā Rīgā, tad Pļaviņās, vēlāk – Irkutskas apgabalā. Pēc 22 iesniegumiem ar lūgumu atbrīvot no dienesta beidzot 1958. gadā tika saņemta pavēle par atbrīvošanu, un ķirurgs varēja atgriezties Rīgā, kur strādāja Paula Stradiņa Republikas klīniskās slimnīcas ķirurģiskajā klīnikā par ķirurgu (1958–1972), 2. ķirurģiskās nodaļas vadītāju (1965–1972).

Ķirurgs Mārtiņš Liepiņš par kopīgajiem darba gadiem atceras: “Ķirurgs Arvīds Pakalns strādāja 2. vīriešu ķirurģijas nodaļā. Stalts, taktisks, arvien atsaucīgs un zinošs. Vienmēr centās iemācīt studentiem un jaunajiem ķirurgiem praktiskās iemaņas gan ikdienas darbā, gan dežūrās. Apbrīnoju Arvīda Pakalna darbaspējas un aktivitāti 60. gadu sākumā, vadot apvienoto 2. vīriešu un 3. sieviešu ķirurģijas nodaļas. Tām katrai bija sava specifika – vīriešu nodaļā kuņģa un zarnu trakta, proktoloģiskās operācijas, 3. nodaļā – žultsceļu, aizkuņģa dziedzera, liesas un vairogdziedzera operācijas. Arvīds Pakalns plaši konsultēja proktoloģiskos slimniekus. Darbā vienmēr bija precīzs, pacietīgs, prasīgs, bet saprotošs attiecībās ar kolēģiem un studentiem. Viņa padomi proktoloģijā un operatīvajā ārstēšanā bija zelta vērti, un rezultāti, ņemot vērā tā laika tehnoloģiskās iespējas, ļoti labi. Studentu izglītošanai docents pievērsa lielu uzmanību un vadīja arī ārzemju studentu vasaras prakses Rīgas Medicīnas institūtā. Arī pēc tam, kad vairs aktīvi nestrādā, viņš turpināja interesēties un pārdzīvot par ķirurģijas klīnikas ikdienu.” Interesi par medicīnu viņš saglabājis joprojām un, lai arī redzes dēļ pats vairs nevar lasīt, regulāri lūdz, lai meita lasa priekšā jaunāko medicīnas presi.

1966.gadā Arvīds Pakalns aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju. No 1973. gada Arvīds Pakalns bija mācībspēks Rīgas Medicīnas institūtā un, būdams docents fakultātes ķirurģiskajā klīnikā, ir skolojis daudzus vēlāk izcilus Latvijas ķirurgus. Bijis pilsētas galvenais ķirurgs (1983–1986) Rīgas pilsētas Veselības aizsardzības nodaļā. Kopš 1986. gada Arvīds Pakalns ir pensijā, taču vēl līdz 1999. gadam turpināja konsultēt proktoloģiskos slimniekus P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā.

Arvīds Pakalns 2009. gada 30. decembrī tika ievēlēts par Latvijas Ārstu biedrības Godabiedru.

Latvijas Ārstu biedrība sveic docentu Arvīdu Pakalnu lielajā jubilejā un vēl godātajam jubilāram daudz spēka un veselības!

Atsauce

1. Kamena Kaidaka, Linda Sosāre. Mans dzīves gājums: vēstījums par Arvīdu Pakalnu. Latvijas Ārsts, 2010, 2: 62–66.

Iveta Kudaba, asoc.profesore,

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste onkoloģijā, virsārste onkoloģijā, Ķīmijterapijas dienas stacionāra vadītāja

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pauž dziļu neizpratni par Latvijas Televīzijas nule aizsāktā multimediālā projekta Diagnoze – vēzis pirmajiem raidījumiem un publikācijām. Gaidījām argumentos, ekspertu, pacientu un ārstu viedokļos balstītu onkoloģijas nozares problēmu analīzi, taču redzam  subjektīvu, virspusēju, emocionālu skatījumu uz  pacientu un ārstu attiecībām.

Tas nodara sliktāko, kas var būt, – mazina pacientu un ārstu savstarpējo uzticēšanos, vājinot jau tā visa veida resursu trūkuma mocīto onkoloģijas nozari. Tā vietā, lai veltītu visus spēkus pacientu ārstēšanai, vairāki onkologi šajās dienās apsver domu par atlūguma iesniegšanu. Onkoloģijas nozare var zaudēt vairākus labus augstas raudzes profesionāļus, onkologus ķīmijterapeitus, kas ir ļoti slikta ziņa daudziem simtiem vēža pacientu visā Latvijā. Laikā, kad onkoloģijas jomā jau šodien strādā par trešdaļu mazāk speciālistu, nekā būtu vajadzīgs, lai nodrošinātu pacientu pilnvērtīgu aprūpi, atļaušos apgalvot, ka pat pāris mediķu aiziešana no nozares ir absolūti katastrofāla situācija.

Esmu ārste, onkoloģe ķīmijterapeite ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi. Katru dienu es un mani kolēģi redzam savu pacientu fiziskas un psihoemocionālas ciešanas, ko izraisa diagnoze vēzis. Tā joprojām ir slimība ar augstu mirstību. Tāpēc sāpīgas emocijas – rūgtums, dusmas, aizvainojums u.c. – ir neizbēgama ārstniecības procesa daļa.

Kā jebkurā profesijā, arī onkoloģijā diemžēl nevaram izslēgt atsevišķus gadījumus, kad starp ārstu un pacientu raisās nesaprašanās, pat konflikts. Tas noteikti nebūtu pieļaujams nekādos apstākļos, jo apgrūtina ārstēšanu, pasliktina rezultātus, rada negācijas, tērē ārstu, pacienta, viņu tuvinieku emocionālos resursus. Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pilnībā atbalsta viedokli, ka ikviens šāds gadījums būtu jāskata individuāli, uzklausot visu iesaistīto pušu viedokļus, analizējot nesaskaņu cēloņus.

No onkologiem vēža pacientu ārstēšanā tiek gaidīta visaugstākā profesionalitāte. Nedrīkstam kļūdīties, jo cena ir pacienta dzīvība. Bet vai žurnālistam ir tiesības būt neprofesionālam, vienu viedokli un atsevišķas epizodes vispārinot un attiecinot uz visiem nozarē strādājošajiem?

Vai nepārbaudītu faktu, patiesi slimu onkoloģisku pacientu, sāpinātu tuvinieku emocijas ir pamatojums, lai ārstus publiski pazemotu un pacientiem liegtu iespēju uzticēties un paļauties? Mūsu, pacientu un ārstu, attiecības šādi indējot, tās var kļūt ļaundabīgākas par vēzi.

Katru dienu redzu, kā ārsti, medicīnas māsas un aprūpes personāls dara savu darbu uz izsīkšanas robežas. No darba onkoloģijā masveidā aizplūst jaunie ārsti, medmāsas. Daudzo darbu vidū diendienā pēc iespējas cenšamies palīdzēt pacientiem, kas garo valsts noteikto rindu dēļ nevar gaidīt uz ārstēšanu ne dienu – tāpēc bieži mēģinām pieņemt vairāk pacientu vienā darba dienā nekā paredzēts. Tās ir cilvēcīgas rūpes, atbalsts, papildu darba stundas, ko neskaitām, jo citādi strādāt daudzi no mums nespēj. Diemžēl šādos spriedzes, stresa apstākļos daudzi mediķi darbā izdeg. Šajā situācijā pārmest atsevišķus gadījumus, kad, pēc pacientu domām, nav bijusi pietiekami veiksmīga komunikācija ar ārstu, ir nevēlēšanās pēc būtības analizēt notiekošo.

Onkoloģijas jomas finansējums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā. Tāpēc mūsu valstī pacientiem vēža ārstēšanas iespējas ir daudz ierobežotākas nekā vairumā Eiropas valstu – sākot no savlaicīgas diagnostikas, ārstēšanas ar mūsdienīgiem medikamentiem, palīdzības atkārtota vēža gadījumā, rehabilitācijas, psiholoģiskā atbalsta, kā arī cieņpilnas paliatīvās aprūpes slimības beigu posmā. Visi minētie aprūpes posmi Latvijā ir nepilnīgi un nespēj nodrošināt sistēmisku, visaptverošu palīdzību. Tāpēc onkologiem ķīmijterapeitiem, kas onkoloģijas pacientu ārstēšanā iznes lielāko smagumu, bieži nākas būt par sistēmas glābējiem: sniegt psiholoģisko atbalstu uz nāvi slimajiem, meklēt iespējas efektīvāku zāļu pieejai klīnisko pētījumu ietvaros, ja valsts zāles neapmaksā, rast iespējas apiet rindas pacienta virzīšanai sistēmā u.c.

Dižgars Rainis ir viedi teicis: “Ar netīriem līdzekļiem nevar panākt tīru mērķi: mērķis pats top netīrs. Kad netīru ūdeni tīrā traukā lej, tad ir trauks top netīrs.” Ar to vēlos aicināt žurnālistus nokaitētajā situācijā savā darbā izvēlēties metodes, kas nerada kaitējumu onkoloģijas jomai, pacientiem, ārstiem, visai sabiedrībai.

Daudz vairāk par smagi slimu vēža pacientu nesaskaņu izgaismošanu ar ārstiem onkoloģijas nozarei šodien palīdzētu jomas problēmu analīze. Kopīgiem spēkiem ir jāmeklē risinājumus onkoloģijas nozares sistemātiskai sakārtošanai no pašiem pamatiem visos līmeņos. Latvija ir valsts, kura attīstās. Progress visās jomās, arī medicīnā un onkoloģijā, ir nenovēršams. Taču ir nepieciešams drosmīgs politisks lēmums, lai medicīna ieņemtu savu īsto vietu sabiedrībā un valsts ekonomikā, apliecinot patiesas rūpes par savas valsts iedzīvotājiem.

Uz Latvijas Ārstu biedrības starpdisciplināro konferenci “VITAMĪNI PAR UN PRET” reģistrācija pārtraukta, jo dalībnieku pieļaujamais vietu skaits ir piepildīts.

Kolēģiem, kuriem vairs nevaram piedāvāt piedalīties konferencē klātienē, piedāvāsim noskatīties šo konferenci videoformātā ar cenas atlaidi pēc aptuveni 2 nedēļām. Lai saņemtu šo iespēju, sūtiet pieteikumu uz konference@arstubiedriba.lv, norādot vārdu, uzvārdu un e-pasta adresi, e-pasta ailītē “subject” norādot “pieteikums konferencei videoformātā”. Sazināsimies ar Jums, tiklīdz ieraksts būs gatavs publicēšanai.

Evisit ir liels prieks būt ikdienas palīgam jaunu zināšanu iegūšanā. Mēs arī turpmāk vēlamies veicināt medicīnas speciālistu mācīšanos elektroniskajā vidē, tādējādi palielinot kompetences un ietaupot laiku, kuru izmantot pacientu ārstēšanai. Tāpēc turpinot 2018. gada nogalē aizsākto iniciatīvu, arī 2019. gada beigās notiks Evisit stipendiju izmaksa aktīvākajiem lekciju un kursu skatītājiem. Šogad tiks izmaksātas piecas stipendijas 500 EUR apmērā, kopējais stipendiju fonds — 2500 EUR.

Pretendētu uz stipendiju var Evisit reģistrēti ārsti, ārsti-rezidenti, māsas, ārsta palīgi, farmaceiti un citu ārstniecības specialitāšu pārstāvji.

Pilnu Evisit Izglītības fonda 2019 nolikumu lasiet šeit>>

(https://www.evisit.eu/files/medinfo/file/1062/Nolikums.pdf)

Pieteikumu līdz 30. novembrim, sūtot e-pastu uz fonds@evisit.lv, norādot vārdu, uzvārdu un Evisit reģistrēto tālruņa numuru.

Ar cieņu,
Evisit komanda

Veselības ministrija ir uzsākusi vērienīgas pārmaiņas zāļu pieejamības uzlabošanā, kas palīdzēs mazināt mūsu valstī pastāvošo augsto ienākumu un veselības aprūpes pieejamības nevienlīdzību.

Lai mazinātu pacientu līdzmaksājumus par medikamentiem, 20. jūlijā valdība pieņēmusi Latvijas iedzīvotājiem un veselības aprūpes pieejamībai īpaši nozīmīgu lēmumu (Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”). Šis ir pirmais solis vairāku iniciatīvu virknē, lai sekmētu zāļu pieejamību pacientiem un veicinātu godīgāku konkurenci medikamentu tirgū, no kā ieguvējs būs gan pacients, gan ārsts. 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus, pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro. Latvijā puse cilvēku atzīst, ka finansiālu apsvērumu dēļ nevar atļauties lietot ārstu nozīmētās zāles. To pierāda nesen publicētais pētījums, kur 45,8% respondentu norāda, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājumu summa par tām bijusi pārāk augsta. Trešā daļa mūsu pacientu pēdējos gados izjutuši finansiālas grūtības, lai iegādātos ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus[1].

Izsaku pateicību visiem, kas izmaiņas ir atbalstījuši, kā arī par saņemto konstruktīvo kritiku, kas palīdzējusi regulējuma izstrādē. Mēs labi apzināmies, ka ikviena jauna kārtība ievieš pārmaiņas jūsu ierastajā darbā un tas var sagādāt īslaicīgas neērtības. Vienlaikus tā ir mūsu kā profesionāļu – gan politikas veidotāju, gan ārstu un farmaceitu kopīgā atbildība un vēsturiska iespēja būvēt taisnīgāku veselības aprūpi.

[1] Starptautiskais inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas pētījums, 2019.

Esam sagatavojuši informatīvu vēstuli, kas palīdzēs izprast Ministru kabineta noteikumu grozījumu nodomu un skaidrotu galvenās lietas, lai palīdzētu jūsu ikdienas darbā. Tāpat ministrija ar nākamā gada janvāri veidos skaidrojošu kampaņu ārstiem, farmaceitiem un Latvijas iedzīvotājiem, lai palīdzētu, iedrošinātu un atbalstītu visas iesaistītās puses, pielāgojoties jaunajiem noteikumiem. Vienlaikus aicinām arī jūs jau tagad skaidrot ieguvumus no jaunās kārtības saviem pacientiem un lauzt nepamatotus mītus, kas vēsturiski iesakņojušies cilvēku uztverē.

Divi būtiskākie jaunās kārtības ieguvumi:

1. Pieejamākas zāles. Mazinoties pacienta līdzmaksājumam un zāļu cenai, iedzīvotājiem un valstij palielinās iespēja vairāk līdzekļu novirzīt jaunu zāļu kompensācijai, tostarp jaunu, inovatīvu medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā;
2. Racionāla zāļu lietošana un pacienta līdzestības pieaugums. Pacienti var atļauties ārsta nozīmētos medikamentus un sekot nozīmētajai terapijai, nevis spiesti izvēlēties starp nepieciešamajiem medikamentiem, jo visus nevar atļauties iegādāties.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka jaunās kārtības sekmēšanās nav tikai ārstu un farmaceitu atbildība. Mūsu kā politikas veidotāju atbildība ir sakārtot visu sistēmu un tiesību aktus, lai jūsu darbam būtu drošs atbalsta tīkls. Piemēram, nodrošinot pietiekamu un pārskatāmu zāļu krājumu valstī, ierobežot zāļu eksportu, ja zāļu krājumi nav pietiekami, ar dažādiem kontroles mehānismiem, tai skaitā kontrolpirkumiem pārliecināties, vai aptiekās cilvēkiem patiešām izsniedz ārsta izrakstīto lētāko references medikamentu, lai visi ārsti strādātu pēc jauno grozījumu principa un tas negultos primāri uz ģimenes ārstu pleciem utt. Veselības ministrija darīs visu, lai šis atbalsta tīkls darbotos un priecāšos saņemt konstruktīvus ieteikumus, kā mūsu kopīgo mērķi sasniegt vēl labāk.

Cieņā
veselības ministre Ilze Viņķele

Veselības ministrijas 2019. gada 17. septembra informatīva vēstule Nr. 01-17.1/3902 “Par jauno kārtību kompensējamo zaļu kompensējamo zāļu izrakstīšana”

Ilze Aizsilniece,
LĀB prezidente

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) jau pirms vairāk kā gada ir rosinājusi veikt izmaiņas likumdošanā, lai Aroda tiesa un Ētikas komisija varētu no medicīnas iestādēm pieprasīt un iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju, ja ir saņemtas pacientu sūdzības par ārstu darbu.

Veselības ministrija un LĀB jau ir diskutējusi un sagatavojusi priekšlikumus likumdošanas un regulējošo dokumentu izmaiņām. Tā kā šīs izmaiņas skar dokumentus, kas saistīti ar personas datu aizsardzību, nepieciešamās izmaiņas virzās ļoti lēni.

Gribas arī piebilst, ka ir ļoti sarežģīti strādāt vidē, kur juristi pauž dažādus viedokļus. Ir jāsakārto ne tikai jautājums par pacientu medicīnisko datu pieejamību, bet arī jautājumi, kas saistīti ar medicīnisko kļūdu.

Pacientu medicīnisko dokumentu pieejamības jautājumu varētu sakārtot e-veselībā. Pacients savā profilā varētu norādīt, kuram ir pieejama medicīniskā dokumentācija un kurš ir pilnvarots to nodot citiem. Par to varētu būt informēts ģimenes ārsts arī rakstiskā formā.

Latvijā pagaidām pie visa tiek vainots ārsts, ja notiek medicīniskas kļūdas, tāpēc jautājums par medicīnisko kļūdu ir jārisina, sakārtojot likumdošanu.

Ir svarīgi saprast, ka medicīniskajai kļūdai var būt vairāki iemesli.

Latentā medicīniskā kļūda – tā nav saistīta ar praktizētāju/ārstniecības personu un viņas pieņemtajiem lēmumiem, bet to ietekmē organizācijas politika, procedūras, resursu piešķiršana veselības aprūpē.

Aktīva medicīniskā kļūda – rodas ārstniecības personas tiešā kontaktā ar pacientu.

Organizatoriskās sistēmas radīta medicīniskā kļūda – netiešas kļūdas, kas saistītas ar vadību, organizācijas kultūru, protokoliem/procesiem, zināšanu nodošanu un ārējiem faktoriem medicīnas iestādē.

Tehniska medicīniskā kļūda – netieša iekārtu vai ārēju resursu kļūme.

Tas, kas tiešām pietrūkst mūsu sabiedrībā, ir vēlme sakārtot lietas un rīkoties konstruktīvi.

Ir sajūta, ka kādam ir izdevīgas neauglīgas raganu medības, speciālistu pazemošana un veselības aprūpes nozākāšana.