Lai attīstītos tālāk un sasniegtu iecerēto

Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente

Lai virzītos uz priekšu jebkurā tautsaimniecības sektorā, ir nepieciešams redzējums un plāns turpmākajai darbībai. Latvijas veselības aprūpē tas pašreiz ir īpaši svarīgi, jo pēc ilgiem gadiem ir pavīdējusi zināma cerība, ka politiķi sāks novērtēt mūsu darbu un izprast, ka izdevumi veselības aprūpei nav naudas tērēšana. Ārsti kopā ar visu citu specialitāšu kolēģiem dara visu, lai cilvēki izveseļotos un atgūtu spējas strādāt, un atkal būtu aktīvi ekonomiskās dzīves dalībnieki.

Kāda būs tālākā virzība, ir atkarīgs no nākamās valdības un tās stabilitātes, kā arī politiķu vēlmes strādāt, nevis samudžināt mūsu ikdienu neizprotamu vēlmju vai interešu dēļ.

Arī šajā ziņā ir cerība, ka janvāra pēdējās nedēļās garie politiskie starppartiju dialogi beidzot vainagosies ar valdības izveidošanu.

Lai nu kā, vienmēr ir labi, ja veidojas laba sadarbība, bet vairāk vai mazāk ir jāpaļaujas uz savām idejām un varēšanu tās īstenot.

Latvijas ārstiem un visiem mediķiem 2019. gadā bija paredzēts kļūt par sava veida nodokļu inspektoriem: ja sociālais nodoklis samaksāts – ārstējam, ja nav samaksāts – palīdzam pēc minimālās programmas. Pacienta lomā nonākušā nodokļu maksātāja statuss bija jāatpazīst, izmantojot e-veselības informatīvo sistēmu sākot no 2019. gada 1. janvāra. To gan neizdevās iedarbināt, lai arī bija solījumi un centieni no Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta (NVD) un programmatūras izstrādātāju puses. Šī iemesla dēļ Latvijas Ārstu biedrība 2. janvārī vērsās Saeimā ar lūgumu uz sešiem mēnešiem atcelt divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu ieviešanu, lai ārsti un citi mediķi nekļūtu par ķīlniekiem e-veselības ķibelēm, kā arī lai neciestu pacienti.

Vienas iespējamas situācijas piemērs, kā tas varētu izpausties. Sistēma parāda, ka pacients ir visus nodokļus samaksājis, tiek sākta ārstēšana, bet pēc pāris dienām izrādās, ka visi veselības aprūpes pakalpojumi šim pacientam nepienākas, jo datu sistēmā ir bijusi kļūda. Ko darīt? Pārtraukt ārstēšanu pusceļā? NVD par to nemaksās, pacientam pašam nav tādas naudas, lai visus izdevumus segtu. Pieaicināt parādu piedzinējus, kas cenšas iekasēt naudu no apārstēta pacienta? Otra iespējamā situācijā – sistēmā ir kļūda, parādās, ka pacients ir sociālā nodokļa nemaksātājs, tāpēc nevar laikus sākt diagnostiku un ārstēšanu, slimība attīstās, tomēr, vēlreiz noskaidrojot, izrādās, ka nodokļus cilvēks ir samaksājis, bet veselības stāvoklis jau krasi pasliktinājies. Kurš atbildēs par šo situāciju? Ārsti vai informācijas tehnoloģiju speciālisti?

Ārstiem ir jāārstē. Ar nodokļiem un to nomaksu ir jātiek galā Finanšu ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, katram pašam ir jāapzinās savs nodokļu maksātāja statuss. Un tam jānotiek, pirms sākušās veselības problēmas un nepieciešama mediķu palīdzība.

Esošais Veselības aprūpes finansēšanas likums ir jāpārskata, tas nedrīkst radīt papildu birokrātisko slogu mediķiem, kā arī radīt situācijas, kas ir pretrunā ar mūsu darba ētikas principiem.

Veselības aprūpe pēdējos desmit gadus nav saņēmusi finansējumu, lai segtu visu izdevumus, kas saistīti ar ārstniecības procesa nodrošināšanu, un samaksātu pienācīgas algas mediķiem. 2018. gads iezīmējās ar pozitīvu virzienu – tika piešķirts papildu finansējums mūsu nozarei. Tika arī paredzēts, ka četru gadu laikā ārstu, ārstu palīgu, māsu, vecmāšu un atbalstošā medicīnas personāla algas pietuvosies Igaunijā strādājošo kolēģu algām. Diemžēl pagājušā gada decembrī šī cerība gandrīz izgaisa. Jāpateicas jaunajiem politiķiem, kas sākuši strādāt Saeimā, īpaši Sociālo un darba lietu komisijā – īpaši vadītājam dr. Andrim Skridem, deputātiem Evitai Zālītei-Grosai, Vitālijam Orlovam –, kuri atbalstīja un virzīja Latvijas Ārstu biedrības lūgumu neatteikties no plānotā 20% algu palielinājuma arī 2019. gadā un turpmāk, kā bija ieplānots pagājušajā gadā. Jāsaka, ka arī bijušajai veselības ministrei bija spraiga gada nogale, lai pierādītu politiķiem nepieciešamību turpināt veselības aprūpes finansējuma palielināšanu.

Bieži no politiķiem un citās tautsaimniecības nozarēs strādājošajiem nākas dzirdēt, ka nauda veselības aprūpē iekrītot kā caurā mucā. Lai šīs tukšās runas izbeigtu, mums jāparāda, kādas ir reālās izmaksas mūsu nozarē, jo esošie tarifi, pēc kuriem tiek veikta apmaksa, sen vairs neatbilst mūsdienu situācijai. Nacionālais veselības dienests jau sācis risināt šo samilzušo problēmu, tomēr bez klīnicistu un profesionālo asociāciju atbalsta un iesaistīšanās veselības aprūpes atbildīgajiem organizatoriem jauno tarifu izstrādāšana nebūs iespējama. Ja 2019. gadā mums visiem kopīgiem spēkiem izdotos pierādīt, cik tad patiesībā ārstēšana un veselības aprūpe izmaksā, būtu vieglāk veidot turpmāko dialogu ar politiķiem, ierēdņiem un sabiedrību par mūsu nozares attīstību.

Reizēm nākas arī dzirdēt kritiku par ārstu darba kvalitāti un pacientu neapmierinātību. Starptautiski pētījumi parāda, ka pacienti ir apmierināti tad, ja ārsti ir apmierināti ar saviem darba apstākļiem un atalgojumu. Strādājot 200 un vairāk stundu mēnesī, lai nopelnītu, jebkurš cilvēks izdeg, īpaši ārsts, kura profesionālā atbildība ir izšķiroša cilvēka veselībai, dzīvei un dzīvībai. Pārslodzes apstākļos ikvienā profesijā cilvēks var pieļaut kļūdu. Pasaulē jau daudzus gadus tiek veidotas sistēmas, kā mazināt ārstu un citu mediķu ikdienas darbā medicīniskās kļūdas esamību. Labi darbojas sistēmas, kurās ārsts pats piefiksē un ziņo par savu kļūdu, lai arī citi varētu mācīties un varētu no tām izvairīties. Lai ārsti droši un bez neparedzamām sekām varētu ziņot par savām medicīniskajām kļūdām Latvijā, mums ar steigu ir jāsakārto likumdošana un jāveic medicīniskās kļūdas dekriminalizācija. Tas ir vēl viens no būtiskajiem darba jautājumiem mūsu biedrībai 2019. gadā.

Latvijas Ārstu biedrībai ir bijusi liela nozīme veselības nozarē un Latvijas sabiedriskajā dzīvē kopš tās dibināšanas 1988. gadā. Trīsdesmit gadu laikā ir izdarīts daudz. Par to jāpateicas kolēģiem, kas dibināja mūsu biedrību un turpināja darboties pat visbezcerīgākajos brīžos, īpaši LĀB ilggadējam prezidentam dr. Pēterim Apinim.

Lai būtu pozitīvas pārmaiņas veselības aprūpē mūsu valstī, Latvijas Ārstu biedrībai jāturpina būt pietiekami stiprai. Savukārt sabiedriska organizācija tāda spēj būt tikai tad, ja visi biedri līdzdarbojas. Tāpēc aicinu visus iesaistīties, gan izsakot savu viedokli, gan piedaloties Latvijas Ārstu biedrības plānotajos darbos – mūsu profesionālo zināšanu pilnveidošanā, pacientu izglītošanā, veselības aprūpes tarifu pārskatīšanā un finansēšanas sistēmas sakārtošanā, kā arī ārstnieciskajai darbībai drošas vides un tam atbilstošas reglamentējošās likumdošanas izveidē.

Lai Latvijas Ārstu biedrība top vēl stiprāka nākamajos gadu desmitos!