Author: lab
Dalai Lama, pašmāju politiķu draudzība ar Ķīnu un globālā sasilšana
Dalai Lama, pašmāju politiķu draudzība ar Ķīnu un globālā sasilšana
Rīgā šobrīd viesojas un lekcijas lasa Viņa Svētība Tenzin Gjatco, ko visa pasaule pazīst kā Tibetas garīgo līderi četrpadsmito Dalai Lamu. Kā allaž, kad Dalai Lama viesojas kādā no Eiropas valstīm, oficiālās Ķīnas amatpersonas publiski izrāda savu nepatiku, bet čaklākie politiķi draudzīgā korītī piebalso oficiālajam negatīvajam Ķīnas viedoklim. Lielākoties tie ir politiķi, kas jau aizvesti vai cer tikt aizvesti ekskursijā uz Ķīnu. Šīs politiķu ekskursijas par politiskām vizītēm nevar uzskatīt– vienkārši Ķīna nesaprot tādus lielumus kā Latvijas iedzīvotāju skaits.
Distancējoties no politikas Himalaju liktenis mums ir ļoti nozīmīgs. Globālā sasilšana nozīmē sniega un ledus pārmēra kušanu ne tikai Ziemeļpolā un Antarktīdā, bet arī Himalajos, ko varētu uzskatīt par trešo pasaules ledus cepuri.
Lielā mērā ekoloģisko katastrofu Himalajos nosaka Ķīnas attieksme pret Tibetu, kas lielā mērā atgādina iebrucēju attieksmi pret okupēto teritoriju. Ķīna pilnībā Tibetu anektēja 1959. gadā, kad pēc Ķīnas komunistu veiktās tibetiešu sacelšanās apspiešanas Dalai Lama bēga pāri Himalajiem uz Indiju, kur šobrīd Indijas pilsētā Daresalmā strādā Tibetas trimdas valdība.
Ekoloģisko katastrofu lielā mērā noteica koku izciršana ielejās un Himalaju piekalnēs, ko rūpnieciskos nolūkos Ķīna veica jau pagājušajā gadsimtā. Savukārt pēdējos gadu desmitos Himalajos notiek liela rūpnieciska Ķīnas invāzija, tiek iegūti minerāli, izrakteņi, celtas ražotnes. No Ķīnas Tibetā ieplūst iedzīvotāji, kas nerunā tibetiešu valodās, nezin tibetiešu kultūru un nekādā gadījumā nerūpējas par Tibetas ekoloģiju. Tā Tibetas galvaspilsēta Lhasa strauji pieaugusi no 100000 iedzīvotājiem līdz 300000, bet etnisko tibetiešu skaits pilsētā pat ir samazinājies. Jaunu augstkalnu dzelzceļa līniju un autobāņu celtniecība industrializē un vienlaikus noplicina Tibetu.
Neierasti straujā ledus kušana, kas Himalajos tiek novērota pēdējos 50 gadus ir izveidojusi septiņus jaunus augstkalnu ezerus. Vēsturiski Himalajos bijuši 8 ezeri, bet šobrīd jau augstumā no 4069 līdz 5252 metriem virs jūras līmeņa atrodas 15 lielas ūdenskrātuves un nedaudz zemāk– 2400 šļūdoņu ezeri.
Protams, varam jau mēs izlikties nedzirdam to, ko saka Dalai Lama– Himalaju ledus cepures kūst ātrāk nekā citi zemeslodes ledāji. Varam jau neievērot ziņas, ko zinātnieki prezentēja pērn Parīzes klimata konferencē– ledāji Himalajos izkusīs 50 gadu laikā, ja globālā sasilšana turpināsies iepriekšējā tempā. Varam jau nepamanīt to, ka no šiem ledājiem ūdeni ņem 1.3 miljardi cilvēku– Himalaju kalni stiepjas 2400 kilometru garumā cauri Pakistānai, Indijai, Ķīnai, Nepālai un Butānai. Bet Himalaju ledājos sākas deviņas Āzijas lielākās upes, kuras ir galvenais Āzijas saldūdens avots.
Eiropā tas nozīmē vienkāršu atziņu– nākošās bēgļu straumes mums nāks no Pakistānas, Indijas, Afganistānas.
Dalai Lamas vizīte Latvijā ir īstais brīdis apdomāt ne tikai okupētu tautu likteņus, bet arī visas Zemeslodes klimata krīzi, un ne tikai apdomāt, bet sākt rīkoties, kā mums paģēr Parīzes klimata konferences nolīgumi.
Pēteris Apinis
Ārstu biedrības diskusijā atbalsta Valsts patoloģijas centra atjaunošanu Latvijā
Latvijas Ārstu biedrība trešdien, 5. oktobrī, organizēja diskusiju par Veselības ministrijas ieceri Latvijā atjaunot Valsts patoloģijas centru, kas nodrošinās slimību, tai skaitā onkoloģisko, personificētu diagnostiku.
Diskusijā piedalījās gan topošā centra atjaunošanas projekta īstenotāji no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, gan potenciālie sadarbības partneri un pakalpojumu saņēmēji – nacionālo, reģionālo un privāto laboratoriju pārstāvji, kā arī slimnīcu, universitāšu un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra pārstāvji.
Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš, atklājot diskusiju, atzina, ka patoloģijas jomas nozīmīgums aizvien palielinās, jo, balstoties uz patologa slēdzienu, tiek izvēlēta vispiemērotākā ārstēšanas metode. Veselības aprūpē aizvien lielāka loma ir personificētai diagnostikai, kam ir izšķiroša nozīme ārstniecības izmaksu samazināšanā, jo samaksa notiek tikai par efektīvu terapiju.
Valsts patoloģijas centra projekta vadītājs, profesors Sergejs Isajevs iepazīstināja ar centra atjaunošanas vīziju, kuras pamatā ir finansiāli neatkarīgas institūcijas izveidošana patoloģijas jomas modernizācijai un reģionālās konkurētspējas palielināšanai, kas balstītos uz izmeklēšanas procedūru standartizāciju, automatizāciju, digitālās patoloģijas ieviešanu un jaunu izmeklējuma metožu ieviešanu. Atjaunotais centrs darbotos kā atvērta tipa organizācija, radot iespējas citām Latvijas ārstniecības, izglītības, zinātnes institūcijām un biznesa struktūrām. Prof. S.Isajevs atzina, ka tiek apsvērta iespēja centrā ieviest jaunākās paaudzes gēnu sekvencēšanas tehnoloģijas, kļūstot par Baltijā pirmo centru ar šādu pakalpojumu piedāvājumu.
Centra projekta vadītājs uzsvēra, ka centra darbība iecerēta klīniskajā, izglītības un zinātniskajā virzienā, kā arī plānots izveidot vienotu patoloģijas datu bāzi un kļūt par starptautisku references laboratoriju. Atjaunojamā centra daudzpusība ļautu veiksmīgi attīstīt eksporta pakalpojumus, it sevišķi uz Skandināvijas valstīm. Tā dotu iespējas Latvijas un ārvalstu studentu, rezidentu un doktorantu modernā patoloģijas izglītošanā, kā arī pavērtu ceļu gan uz vietējiem, gan starptautiskiem zinātnes un inovāciju projektiem.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Viesturs Boka norādīja, ka šāda centra atjaunošana ļautu valstij visus nepieciešamos modernos izmeklējumus veikt Latvijā. Šobrīd valsts ik gadu tērē aptuveni 1,2 miljonus eiro dažādu izmeklējumu apmaksai ārvalstu laboratorijās. Šos līdzekļus būtu iespējams novirzīt Latvijas patoloģijas ekspertu darba apmaksai.
Latvijas Ārstu biedrība piekrīt, ka, izveidojot valstī vienotu patoloģijas dienestu, tas nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādas kvalitātes pakalpojumu neatkarīgi no dzīvesvietas atrašanās. Lai maksimāli efektīvi varētu strādāt un sadarboties ar ārstniecības, izglītības, zinātnes institūcijām un biznesa struktūrām, Valsts patoloģijas centram vajadzētu būt finansiāli neatkarīgai institūcijai. Sākotnējie aptuvenie aprēķini liecina, ka nepieciešami aptuveni 2 miljoni eiro pataloģijas centra darbības sekmīgai uzsākšanai 2017. gadā.
Diskusijas dalībnieki aicina Veselības ministriju 2017. gada budžetā no onkoloģijas slimību diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanai ieplānotajiem līdzekļiem rezervēt nepieciešamo summu centra darbības nodrošināšanai.
Godināti Veselības gada balvas 2016 laureāti
Godināti Veselības gada balvas 2016 laureāti
6. oktobrī Latvijas Ārstu biedrība pasniedza ikgadējo Veselības gada balvu. Svinīgā apbalvošanas ceremonijā, kas notika koka ēku renovācijas centrā „Koka Rīga”, tika godināti desmit laureāti – pārtikas ražotāji, sabiedriskās organizācijas, pašvaldības un cilvēki, kas ar savu darbību veido un veicina izpratni par sabiedrības veselību.
Pirms četriem gadiem Latvijas Ārstu biedrība iedibināja „Veselības gada balvu”, kas ir atzinība par paveikto darbu Latvijas sabiedrības veselībā. Šo balvu piešķir desmit nominācijās par nozīmīgu ieguldījumu tautas sporta attīstībā, par ieguldījumu Latvijas ekoloģijā un vides veselībā, par veselīga uztura ražošanu, par profilakses darbu sabiedrības veselības veicināšanā u.tml.
Pasniedzot šo balvu, Latvijas Ārstu biedrība aktualizē veselīgas vides nozīmi sabiedrības veselībā un valsts nākotnes attīstībā kopumā. Tas nozīmē ne tikai rūpes par cilvēka fizisko, bet arī psihoemocionālo veselību, par tīrām upēm, ezeriem un jūrām, par veselīgu pārtiku un fiziskajām aktivitātēm. Latvijas Ārstu biedrībai ir svarīgi, lai nākamās paaudzes dzīvotu tīrā un veselīgā vidē, ēstu veselīgu pārtiku, elpotu nepiesārņotu gaisu un dzertu tīru ūdeni, lai mūsu laukus neapsmidzinātu ar pesticīdiem un herbicīdiem, lai mēs nepapildinātu pasaules plastmasas maisiņu kalnus, lai sportotu un būtu laimīgi.
Balvu par mūža ieguldījumu veselības veicināšanā šogad saņēma Latvijas Sporta veterānu un senioru savienības vadītājs Daumants Znatnajs. Pateicoties viņa iniciatīvai un ieguldītajam darbam, jau 20 gadus tūkstošiem cilvēku labākajos gados ar sportiskām aktivitātēm pierāda savas spējas un varēšanu. Daumants Znatnajs katru gadu rīko vairāk nekā 50 sacensību visdažādākajos sporta veidos.
Nominācijā par tautas sporta organizēšanu balva tika piešķirta taku skrējienu seriālam „Stirnu buks”, kas apvieno sportiski aktīvu ģimenisku atpūtu ar Latvijas skaistāko vietu apskati. Skrējieni notiek izcili ainaviskās vietās. Mistēriju pilnie pilskalni un ainaviski bagātie meža ceļi un taciņas, garām skrienot, ļauj izbaudīt arī kultūrvēsturiskus objektus, senču senās svētvietas, pamestas slēpošanas trases un pat meža cūku vannas.
Par veselīga uztura ražošanu balvu saņēma zemnieku saimniecība „Salenieki”, kas atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā Lielā Kalupes ezera pussalā. Ruta Norkārkle tur saimnieko kopā ar dēlu Gustavu. Saimniecībā aug dažādu šķirņu ķirbji, siltumnīcās gatavojas dažādu krāsu paprika, tomāti, tiek audzētas arī dažādas ogas un graudaugi. Turpat blakus lekno zāli izbauda gaļas lopi. „Salenieku” veiksmes stāsts slēpjas tās vienkāršumā – nekādas ķīmijas! Produkcija tiek piegādāta labākajiem restorāniem Rīgā, kā arī vismaz 50 ģimenēm, kuras ar nepacietību gaida gardos, sulīgos un veselīgos labumus no „Saleniekiem”.
Par risinājumiem Baltijas jūras, upju un ezeru ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai balvu saņēma kampaņas „Mana jūra” organizatori. „Mana jūra” ir Vides izglītības fonda iniciatīva, kas pirms pieciem gadiem sākās ar mērķi veikt jūru piesārņojošo atkritumu monitoringu un pēc tam pārtapa par publisku aktivitāti, kurā var piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, dodoties gar piekrasti un vācot tur atkritumus.
Šogad nominācijā par sasniegumiem Latvijas vides veselības uzlabošanā balva tika piešķirta SIA „Getliņi EKO”. Pagājušā gadsimta 70. gados, kad Rīgas pilsētas izpildkomiteja pieņēma lēmumu Getliņu purvā uzglabāt galvaspilsētas iedzīvotāju radītos atkritumus, neviens pat neaizdomājās, cik milzīgu kaitējumu tas radīs apkārtējai videi. Tagad, 21. gadsimtā, pateicoties inovatīvām metodēm, vairāki simti tūkstoši tonnu atkritumu vairs nerada bīstamību un piesārņojumu videi. Nepārstrādājamie atkritumi tiek noglabāti videi drošās noslēgtās biodegradācijas šūnās, kurās neiekļūst ne gaiss, ne lietus ūdens. Poligona gāze, kas veidojas šūnās, tiek aizvadīta uz Getliņu energobloku, sadedzināta un pārvērsta enerģijā, bet visi notekūdeņi tiek savākti un attīrīti.
Par nozīmīgu starptautisku ieguldījumu pasaules klimata kontrolē balvu saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departaments un tā direktore Ilze Prūse. Klimata pārmaiņu departaments ieguldījis lielu darbu, lai godam pārstāvētu Latviju Parīzes klimata pārmaiņu konference, kas notika pagājušajā gadā. Tas ir līdz šim nozīmīgākais notikums pasaulē vides aizsardzības klimata jomā, jo pirmo reizi visas pasaules valstis vienojās par kopīgu rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanai un pirmo reizi šos pienākumus piekrita uzņemties arī nabadzīgākās pasaules valstis.
Veselības gada balvu par izciliem sasniegumiem paralimpiskajā sportā un sabiedrības iedvesmošanu godam pelnījis paralimpietis Aigars Apinis, kas paralimpiskajā sportā ir jau 16 gadus. Startējot vieglatlētikā, diska mešanā un lodes grūšanā kļuvis par četrkārtēju paralimpisko čempionu, uzvarējis neskaitāmās pasaules un Eiropas līmeņa sacensībās. A. Apinis lepojas ne tikai ar sasniegtajiem rekordiem, medaļām un atzinību. Viņš no visas sirds cenšas palīdzēt cilvēkiem, kuri pēc gūtajām smagajām traumām zaudējuši dzīvotgribu.
Par veselīgāko pašvaldību šogad atzīta Madona. Pasniedzot Madonai balvu par nopelniem sabiedrības veselības veicināšanā, Latvijas Ārstu biedrība novērtējusi pašvaldības paveikto ziemas sporta veidu attīstīšanā un popularizēšanā. Madonas novadā notiek gan vietējā mēroga, gan starptautiskās sacensības, ar sportu var nodarboties katrs, kam patīk aktīvs dzīvesveids.
Tas nav īsts mežs, ja tajā nemājo dzīvā radība. Tāpēc ir svarīgi saglabāt mūsu Latvijas zaļo rotu, kas ir putnu un zvēru mājas un iztikas avots. Kā samērot un vai samērot mežsaimniecība un dabas aizsardzību – par to arvien skaļāk runā ornitologi. Par nozīmīgu ieguldījumu dabas aizsardzībā balva piešķirta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājam ornitologam Viesturam Ķerum.
Godpilnā balva nominācijā Gada cilvēks sabiedrības veselībā tika pasniegta žurnālistei Anijai Pelūdei, kas ir žurnāla „Ievas Veselība” galvenā redaktore. Lielāko daļu savas radošās karjeras A. Pelūde veltījusi tieši medicīnai, rakstot par slimībām, to ārstēšanu un profilaksi, tiekoties ar augstas raudzes ārstiem un sniedzot lasītājiem pamatotu un saprotamu informāciju.
Īpašā balva par nozīmīgu darbu bērnu un jauniešu izglītības un veselības veicināšanā tika piešķirta kustībai „Jaunsardze”, kas ir lielākā bērnu un jauniešu kustība Latvijā. Tajā tūkstošiem jauniešu apguvuši savu dzīves skolu, uzturot sevi sportiskā formā un apgūstot militārās iemaņas. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā septiņi tūkstoši jaunsargu vecumā no 10 līdz 21 gadam 252 mācību vietās visās Latvijas pašvaldībās.
Veselības gada balvas 2016 pasniegšanas svinīgo ceremoniju vadīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, cienījamie profesori Jānis Vētra, Ivars Kalviņš, Ilmārs Dūrītis un Arvīds Barševskis, bet par dzīvespriecīgu noskaņojumu gādāja bērnu vokālais ansamblis „Dzeguzīte”.
Veselības gada balvas ceremoniju atbalsta a/s „Olainfarm”, aptieku uzņēmums „Mēness aptieka”, SIA „Veselības centrs 4”, „Arbor Medical korporācija”, „Veselības grupa MFD”, SIA „Roche”, SIA „E. Gulbja laboratorija”.
Veselības gada balvas 2016 pasniegšanas svinīgā ceremonija atkārtojumā būs skatāma „Rīga TV24” 9. oktobrī plkst. 13.00.
Pasniegs Veselības gada balvu 2016
Rīt, 6. oktobrī Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pasniegs ikgadējo Veselības gada balvu. Svinīgā apbalvošanas ceremonijā, kas notiks koka ēku renovācijas entrā „Koka Rīga” tiks godināti desmit laureāti – pārtikas ražotāji, sabiedriskās organizācijas, pašvaldības un cilvēki, kas ar savu darbību veido izpratni par sabiedrības veselību. Balvu par mūža ieguldījumu veselības veicināšanā šogad saņems Latvijas sporta veterānu un senioru savienības vadītājs Daumants Znatnajs.
Plašāka informācija – Rīt pasniegs Veselības gada balvu 2016
Mediju pārstāvjiem, kas vēlas apmeklēt pasākumu, lūgums pieteikt dalību e pastā: sendija@arstubiedriba.lv
Paldies tiem, kas to jau darījuši.
Latvijas medicīnas nozare Pasaules Bankas veikto pētījumu par veselības aprūpes sistēmu atzīst par nekvalitatīvu
Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība ir iepazinusies ar Pasaules Bankas ekspertu veikto apjomīgo pētījumu un ieteikumiem veselības aprūpes sistēmas stratēģijai prioritāro slimību jomā Latvijā un atzīst to par nekvalitatīvu. Pētījuma vērojama datu neatbilstība reālajai situācijai un dažos no aspektiem nav analizēta privātā sektora līdzdalība medicīnas pakalpojumu sniegšanā. Tāpēc atklātā vēstulē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim,Veselības ministrei Andai Čakšai rosināts neapmaksāt šo Pasaules Bankas ekspertu pētījumu un atzīt to par nekvalitatīvu.
Lai arī pētījuma metodika ir loģiska un varētu tikt izmantota iepriekš minētajā nolūkā, pētījuma realizēšanā, proti, pētījuma dizaina veidošanā, literatūras apskatā, intervijās ar viedokļa turētājiem un Delfu grupu locekļiem, datu vākšanā, piemērošanā, kompilēšanā, analīzē, salīdzināšanā, interpretēšanā, prognozēšanā, secināšanā un attiecīgajos aprakstos ir ieguldīts liels darbs, sasniegtajam rezultāts nav uzskatāms par pietiekamu praktisku strukturālo reformu tālākai virzīšanai Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Vēl vairāk – reformu tālākā virzīšana, uzskatot pētījuma rezultātus par pierādījumiem, padziļinās krīzi veselības aprūpes sistēmā un varētu sagraut iedzīvotāju tiesisko paļāvību. Izstrādātais dokuments ne tuvu nav viendabīgs, jo tajā racionāli ieteikumi mijas ar aplamiem, atstājot iespaidu, ka autoru grupa to radījusi lielā steigā un ka tam īsti nav bijis ne viena saimnieka. Liela daļa no pētījuma secinājumiem ir balstīti aplami izvēlētos, nekvalitatīvos, kļūdainos vai nezināmas izcelsmes datos, kas liedz balstīt reformu pamatojumu šajā pētījumā. Ja šis pētījums Latvijas valstij izmaksā 1,3 miljonus eiro, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski pieprasa nemaksāt par to tā sliktās kvalitātes dēļ.
Pasaules Bankas pētījuma sliktā kvalitāte galvenokārt izskaidrojama ar to, ka tas balstīts pieņēmumos un nepilnīgos vai pat aplamos datos. Pētījumā, piemēram, gandrīz nemaz nav ņemts vērā privātais sektors, kas Latvijā veic lielāko daļu ambulatorisko pakalpojumu. Balstot secinājumus Rīgas statistiskā reģiona datos, autori ir pazaudējuši izpratni par Rīgas plānošanas reģiona funkcionalitāti, jo galvaspilsēta ir funkcionāli cieši saistīta ar atšķirīga lieluma piepilsētām, ko vispārīgi var raksturot ar iedzīvotāju svārstmigrāciju diennakts periodā. Tas novedis, piemēram, pie aplamas atziņas, ka Tukuma slimnieki būtu vedami uz Ogri. Nav ņemts vērā arī valsts ģeopolitiskais stāvoklis, valsts drošības apsvērumi, militārās medicīnas vajadzības, iedzīvotāju iespējas saņemt savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Tāpat pētījumā ir ignorētas tās operācijas un manipulācijas, kuras valsts neapmaksā. Lielākās neskaidrības tomēr radījusi autoru pašu atpazītā problēma, ka viņi nav izpratuši saskaņā ar pilna darba laika ekvivalentu izveidotās amata vietas ārstniecības personām, viņu faktisko skaitu un noslodzi. Tā neizskaidrojamu iemeslu dēļ eksperti ir saskaitījuši 220 ārstus, kas veic intravazālu lielo asinsvadu katetrizāciju, lai gan to veic tikai aptuveni 28 sertificēti kardiologi Stradiņa KUS, Austrumu KUS, Liepājā un Daugavpilī. Nav pamanīti arī ārstu palīgi, kuri veic lielāko daļu NMPD izsaukumu.
Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība gatavo informāciju Pasaules Bankai un Eiropas organizācijām par šādu bezatbildīgu pētījumu un ieteikumiem Latvijas medicīnas nozarei.
Pasaules Sirds dienā kardiologi aicina noteikt sirds vecumu un atgādina par sirds veselības skaitļiem
Atzīmējot Pasaules Sirds dienu 29.septembrī, pacientu biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžu aicina iedzīvotājus uz sirds veselībassvētkiemno plkst. 13.00 līdz 18.00tirdzniecības centrā “Galerija Centrs”, Rīdzenes ielā,Vecrīgā.
Akcijas ietvaros ikvienam interesentam būs iespēja aizpildīt Pasaules Sirds veselībasfederācijas (World Heart Federation) testu par sirds vecumu un izmērīt asinsspiedienu, pulsu, cukura līmeni un noteikt plaušu funkcionālo stāvokli. Mērījumus veiks Latvijas UniversitātesRīgas Medicīnas koledžas studenti. Pasākuma ietvaros ikviens interesents varēs saņemt informatīvus materiālus par sirds un asinssvadu slimību profilaksi un ieteikumus veselīgam dzīvesveidam.
Prof.Andrejs Ērglis, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents: “Sirds pati par sevi nenoveco, mēs viņu novecinam ar neveselīgu dzīvesveidu un negatīvām emocijām. Ne tikai smēķēšana, paaugstināts holesterīns, mazkustīgums un paaugstināts asinsspiediens ir sirds ienaidnieki, bet vēl skaudība, naids, dusmas, nepamatota greizsirdība. Jo cilvēks tīrāk dzīvo, ieskaitot dvēseli, jo ir mazāk iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu, onkoloģiskajām vai citām slimībām.”
Inese Mauriņa, pacientu biedrīnas “ParSirdi.lv” vadītāja: “Lielāko daļu insultu un infarktu varam novērst, ja savlaicīgi pamanām simptomus un rīkojamies, tāpēc aicinām ikvienu izmantot iespēju veikt bezmaksas sirds veselības risku mērījumus, kā arī noskaidrot savas sirds vecumu, atbildot uz dažādiem jautājumiem par savas sirds veselību. Pasākuma ietvaros varēs saņemt arī ieteikumus veselīgam dzīvesveidam, padomus, kā sekot mājas apstākļos sirds veselības rādītājiem un saņemt sirdij draudzīgas receptes. Svinēsim sirds svētkus kopā!”
Kardiologi atgādina sirds veselības skaitļus, kas jāzin ikvienam:
Asinsspiediens ir 120/80 mmHg
Par paaugstinātu tiek uzskatīts asinsspiediens virs 140/90 mmHg.
Pulss miera stāvoklī ir līdz 70 sitieniem minūtē
Par paātrinātu sirdsdarbības frekvenci miera stāvoklī tiek uzskatīts pulss virs 75 sitieniem minūtē.
Holesterīns ir zem 5,0 mmol/l
- triglicerīdu līmenis (tautas valodā – parastie tauki) ir zem 1,7 mmol/l
- ZBLH līmenis ir zem 3 mmol/l
Cilvēkam pēc miokarda infarkta kopējam holesterīna līmenim ir jābūt zem 4,5 mmol/l un ZBLH zem 1,8 mmol/l
Cilvēkam ar kādu no sirds un asinsvadu slimībām ZBLH līmenim ir jābūt zem 1,8 mmol/l.
Ķermeņa masas indekss ir 18,5 – 24,9
Formula: ĶMI = svars (kg) : augums (m)²
Jums ir lieka ķermeņa masa, ja: ĶMI = 25 – 29,9
Jums ir aptaukošanās, ja: ĶMI > 30
Cukura līmenis asinīs (tukšā dūšā) ir 3,3 – 6 mmol/l
Cilvēkam ar diagnosticētu cukura diabētu, saņemot terapiju, normāls cukura līmenis ir 6,1 – 6,9 mmol/l.
Plašākai informācijai:
Inese Mauriņa
Pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja
Tel.29197957
Informācija par Latvijas Valsts patoloģijas centra atjaunošanu
2016.gada 13.jūlijā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, piedaloties veselības ministrei Andai Čakšai, nolēma izveidot Valsts patoloģiju centru (turpmāk – Centrs), kas nodrošinās slimību, tai skaitā onkoloģisko, personificētu diagnostiku. Centra izveidi un vienotas sistēmas ieviešanu valstī atbalsta Ministru prezidenta birojs, Veselības ministrija un Latvijas Zinātņu akadēmija.
Tā radīs iespēju valstij maksāt tikai par efektīvu terapiju, ietaupot valsts līdzekļus. Valsts patoloģijas centrā varētu tikt izskatīta iespēja ieviest arī nākamās paaudzes gēnu sekvencēšanas tehnoloģijas. Tas nodrošinātu pacientu ārstēšanu atbilstoši vēža gēna mutācijai.
Centrā paredzēts strādāt vairākos virzienos:
- Klīniskais virziens.
Paredzēts izveidot vienotu digitālu patoloģijas diagnostikas tīklu, kas nodrošinās augstas kvalitātes diagnostiku pacientiem jebkurā Latvijas vietā, samazinot cilvēciskās kļūdas iespēju diagnozes noteikšanā.
Ar tā palīdzību tiks ieviests „zaļais koridors” audu diagnostikā (samazināts diagnozes noteikšanas laiks un ātrāka pacientu ārstēšanas uzsākšana).
Pēc Latvijas patologu domām, radīsies jaunas eksporta pakalpojumu iespējas, kas jau šobrīd pie ierobežotām infrastruktūras iespējām notiek (galvenokārt uz Skandināvijas valstīm). Šobrīd vairāk novērojama pretēja tendence, kad aizvien vairāk audu materiālu tiek sūtīti izmeklēšanai ārpus valsts.
Neviena no esošajām patoloģijas laboratorijām nezaudēs pakalpojumu un darba apjomu, jo tās darbinieki strādās Centrā vai tā nodaļās.
Konkursa kārtībā investoriem tiks prasīts nodrošināt mācību programmas, lai Latvijas patologu kvalifikācija tuvinātos Eiropas līmenim.
Vienlaicīgi ar mācībām notiks vienotas valsts kvalitātes sistēmas ieviešana, kas ietver vienotus standartus un sertifikāciju atbilstoši starptautiskām prasībām.
- Zinātniskais virziens.
Moderna aparatūra ļaus Centram iekļauties starptautiskos inovāciju projektos. Latvijas profesionāļi varēs piedalīties kvalitatīvos klīniskos pētījumos. Centram iecerēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus doktorantūras darbu izstrādei.
Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Centra izveide varētu radīt sadarbības iespējas
ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un līdzīgām zinātniskām institūcijām.
- Izglītības virziens.
Centrs aicinās iesaistīties Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti gan pirms diploma, gan pēcdiploma izglītības programmās un speciālistu kvalifikācijas celšanā. Sevišķa uzmanība tiks pievērsta NVS valstu studentu un doktorantu piesaistei.
- Vienotas datu bāzes izveide.
Tiks izveidots vienots onkoloģijas datu reģistrs, kas ļaus sekot epidemioloģijas tendencēm Latvijā, pielāgot nacionālās vēža skrīninga programmas un nodrošinās precīzus datus ārstējošam ārstam. Šie dati būs e-veselības sistēmas sastāvdaļa. IT tehnoloģiskais nodrošinājums tiks prasīts no investoriem.
- Starptautiska references laboratorija.
Centrs varētu kļūt par referenci kaimiņvalstu patoloģijas laboratorijām. Tas ļaus uzturēt ES prasībām atbilstošu kvalitāti.
Centra izveides galvenie ieguvumi:
1) Precīza un savlaicīga diagnoze pacientam neatkarīgi no materiālā stāvokļa un dzīvesvietas; Manuālu darbu aizstās automatizētas sistēmas;
2) Iespēja eksportēt Centra pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību;
3) Augstas klases laboratoriju iekārtu iegūšana ar Valstij izdevīgiem investīciju līgumiem un nosacījumiem;
4) Centra sniegto pakalpojumu tarifu sakārtošana atbilstoši tirgus situācijai.