Sabiedrības veselība

2015. gada 7. aprīlī

Vai Latvijā lietotā pārtika ir droša?

Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Veterinārārstu biedrība ar Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas atbalstu rīko Pasaules Veselības dienai veltītu konferenci „Droša pārtika”, kas notiks Rīgas Stradiņa universitātes aulā Rīgā, Dzirciema ielā 16, 10. aprīlī plkst. 13.00.

Lasīt tālāk…

Pasaules Veselības organizācija šogad izvēlējusies pārtikas drošumu par Pasaules Veselības dienas vadmotīvu. Pasaules Veselības diena tiek atzīmēta 7. aprīlī, bet daudzās pasaules valstīs šajā nedēļā kopā sanāk lauksaimnieki, pārtikas ražotāji, ārsti un veterinārārsti, lai spriestu, cik droša ir ikdienā lietojamā pārtika. Tā ir saruna, kurā tiek meklēts risinājums nākotnei.

Diskusijās Veselības ministrijas vai Zemkopības ministrijas kuluāros ārsti parasti norāda: „Pārlieku liels daudzums sāls un cukura apdraud veselību,” – bet ražotāji atbild: „Ražošanas procesā tieši tāds sāls vai cukura daudzums ir nepieciešams, lai produkts uzglabātos un būtu droši lietojams.” Ārsti iesaka produktus drošāk termiski apstrādāt, bet ražotāji iebilst, ka ārsti ar savām rekomendācijām iznīcina nacionālos pārtikas ražotājus.

Līdzīga diskusija ir arī par transtaukiem. Ārsti saka: „Transtauki izgulsnējas asinsvadu sieniņās, rada insultu un infarktu,” – kūku un cepumu ražotāji iebilst: „Cilvēki grib ēst garšīgas tortes.”

Lai meklētu kopīgus risinājumus drošas pārtikas ražošanā un izvēlē, 10. aprīlī Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Veterinārārstu biedrība ar Zemkopības ministrijas un Veselības ministriju atbalstu rīko konferenci, kur kopā sanāks ārsti, pārtikas tehnologi, veterinārārsti, piedalīsies arī Pārtikas un veterinārā dienesta un zinātniskā institūta „BIOR” zinātnieki. Lektori konferencē būs vadošie Latvijas profesori – gan ārsti Uga Dumpis, Mārcis Leja, gan biologs Indriķis Muižnieks, gan uzturzinātniece Inga Ciproviča, gan veterinārārste Anda Valdovska, gan agronome Ināra Turka. „Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Cīrulis ziņos par saimniekošanas modeli drošu vietējo pārtikas produktu ieguvei, kardioloģe Iveta Mintāle sniegs padomus veselīgas un drošas maltītes pagatavošanai ikdienā.

Konferencē uzzināsim mītus un patiesību par raundapa nekaitīgumu, par vīrusiem pārtikas produktos, par „resninātājiem” uzturbagātinātāju veidā ikdienā.

Konferencē aicināti piedalīties ārsti, uzturzinātnieki, medicīnas darbinieki, skolotāji un skolu valžu priekšnieki, zemkopji un pārtikas ražotāji. Piedalīties konferencē solījuši arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Starpnozaru konference „Droša pārtika” būs profesionāli daudzveidīgs izziņas avots katram žurnālistam, tāpēc mediju pārstāvji aicināti izmantot iespēju un apmeklēt šo pasākumu.

Konferences programmahttp://arstubiedriba.lv/images/Programma10_04.pdf

I. S. Priedīte, V. Lāriņš, M. Sauka, G. Selga, L. Kalniņa, J. Krievkalns, L. Artjuhova
Fiziskās aktivitātes receptes izrakstīšana ģimenes ārsta praksē

http://www.vsmc.gov.lv/wp-content/uploads/2015/03/Portaliem2015VSMC.pdf
http://www.vsmc.gov.lv/wp-content/uploads/2015/01/Recepte.pdf

Medicīnas fakultātes dekāne: Aptaukošanās bērnībā. Vai tā mūsdienās ir novēršama?

Ingrīda Rumba – Rozenfelde, LU Medicīnas fakultātes dekāne, profesore, LZA korespond.loc.
www.delfi.lv 13. janvāris 2015

2014. gada 22. novembrī

Ārsti sit trauksmes zvanus: alkohols atstāj graujošas sekas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), piedaloties Eiropas Savienības (ES) aktivitātē Awareness Week on Alcohol Related Harm (AWARH), 25. novembrī rīko konferenci „Par alkohola radītā kaitējuma mazināšanu Latvijā”. Lai aktualizētu alkohola lietošanas negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un sabiedrību kopumā un analizētu nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kas regulē alkohola apriti, konferencē piedalīsies ārsti, veselības politikas veidotāji un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Lasīt tālāk…

LĀB par galvenajām problēmām alkohola aprites jomā Latvijā uzskata bērnu un jauniešu alkoholismu un nelegālā alkohola lietošanu. Statistikas dati liecina, ka 84% skolēnu ir lietojuši alkoholu, turklāt pusaudžiem nesagādā grūtības to iegādāties, aptuveni trešdaļa skolēnu ir lietojuši alkoholu vairāk nekā 40 reizes, kas jau var liecināt par alkoholismu. Savukārt nelegālā alkohola tirgus Latvijā patlaban aizņem trešdaļu no visa alkohola patēriņa un ir līdzvērtīgs pieciem miljoniem litru gadā jeb 2200 kastēm 0,5 litru pudeļu 40% degvīna ik dienu. Aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu. LĀB prezidents Pēteris Apinis: „Puse Latvijas iedzīvotāju zina, kur to var iegādāties. Latvijā uz 500 cilvēkiem ir viena „točka”. Katrā ciemā atrodama „točka”, par kuras esamību tikai ciema policists vienīgais neko nav dzirdējis.”
Vienlaikus alkoholisms nav tikai Latvijas problēma, kur absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju virs 15 gadiem ir 12,3 litri. Eiropas dati liecina, ka Eiropā vidēji cilvēks izdzer 10,9 litrus. Apzinoties alkoholisma graujošās sekas, ārsti aicina pievērst uzmanību sabiedrības izglītības līmenim, profilaksei un alkoholisma ārstēšanai. Tāpēc ES valstīs no 24. līdz 28. novembrim notiek AWARH konferences, diskusijas, speciālistu un ekspertu tikšanās, kuru mērķis ir risināt alkoholisma problēmu, iesaistot tajā gan ārstniecības personas, gan izglītības darbiniekus, gan valsts politikas veidotājus. Tas nozīmē, ka nepietiek ar pretalkohola izglītojošām kampaņām, vienlaikus jāmeklē politiski risinājumi, kas palīdzētu samazināt alkohola radīto kaitējumu, – jāpilneido alkohola pārdošanas un reklamēšanas likumi un normas, kā arī uz jāuzlabo pierādījumos balstīta alkoholisma ārstēšana. Šāgada AWARH moto: „ES alkohola stratēģijas: jārīkojas tagad!”  
Konference „Par alkohola radītā kaitējuma mazināšanu Latvijā” notiks 25. novembrī plkst. 15.00 Latvijas Ārstu biedrībā Rīgā, Skolas ielā 3, 1. stāvā.

Mediju pārstāvji aicināti uz šim pasākumam veltītu preses konferenci 25. novembrī plkst. 13.30 Latvijas Ārstu biedrībā Rīgā, Skolas ielā 3, 1. stāvā.

Preses konferencē piedalīsies: 
Pēteris Apinis, LĀB prezidents,
Māris Taube, Nacionālā veselības dienesta direktors,
Valters Kaže, RTU Rīgas biznesa skolas docents,
Astrīda Stirna, Latvijas Narkologu asociācijas vadītāja,
Aija Pelne, SPKC Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja

Sendija Burka-Šaicanova,
LĀB mediju projektu vadītāja

Klāt aukstais laiks – bērniem skolā jāsmok nost! 

Latvijā pieņemts, ka problēmas drīkst būt tikai vienas ministrijas pārraudzībā. Vilcienam nokritis ritenis– tātad atbild satiksmes ministrs, policists piedzēries– iekšlietu ministrs. Divu ministriju ierēdņu kopāsēdēšana nozīmē atbildības grūstīšana no vienas galda puses uz otru. Pirms sastādīta jaunā valdība vēlos vērst uzmanību uz problēmu, kas ir būtiska izglītības, ekonomikas un veselības jomai. Pēc skolu ēku siltināšanas šajā gadsimtā, veco skolas ēku telpas ziemas mēnešos ir neveselīgākā zināmā vide tieši aiz Getliņu izgāztuves.
Lasīt tālāk…

Mūsu rīcībā ir pierādījumi, ka siltinātas skolas klasē, kurā mācas 20 skolēni, stundas sākumā ogļskābās gāzes (CO2) blīvums ir nedaudz virs normas, bet stundas beigās 4 – 5 reizes pārsniedz normu.
Gaisa sastāvs tiešā veidā iespaido cilvēka fiziskās un garīgās spējas, ietekmē smadzeņu darbību, apgrūtinot gan mācību procesu, gan darba ražīgumu. Skolu ēkās, kurās nav domāts par ventilācijas sistēmām, bērni ātri kļūst miegaini un viņiem ir grūti koncentrēties, bet pie četrkāršas CO2 koncentrācijas aizmieg un nedzird ne skolotāju, ne saprot matemātikas uzdevumu.
Gandrīz visās skolās, kur veikta siltināšana, tā veikta pēc „lētākā piedāvājuma” principa. Būvniecības vai renovācijas darbu pasūtītājs, ekonomējot un plānojot izmaksas un nedomājot par ilgtspējīgu būvniecību, parasti atsakās no ventilācijas sistēmas ierīkošanas. Agrāk skolā pa logu šķirbām svaigs gaiss ieplūda klasē, tur sasila, cēlās augšup, aizplūda pa ventilāciju vai bēniņiem. Tagad caur plastmasas logiem svaigs gaiss klasē neienāk nemaz un vecā ventilācija nedarbojas, bet jauna nav izveidota, vecās ventilācijas lūkas un šahtas aizmūrētas. Kaut Latvijā ir saistošas gan Latvijas valsts standartu (LVS) būvniecības prasības, gan Eiropas normatīvu (EN) un ISSO standarti, tomēr to ievērošana paliek uz projektētāju, būvnieku un pasūtītāju sirdsapziņas.
Tomēr CO2 ir tikai viena bēda. Ziemas laikā klase būtu vēdināma, ja vien bērni laicīgi klasi atstātu. Savukārt klases vēdināšana ar atvērtiem logiem nosaka to, ka nekādas energoefektivitātes nav, skolas kurināšana patiesībā kļūst par zemeslodes atmosfērnas sildīšanu. Proti, lai klasē atgrieztu skābekli pietiekamā daudzumā un izventilētu ogļskābo gāzi, gaisa temperatūra nokrītas līdz 8–12 grādiem. Ieplūst aukstais gaiss ar zemu absolūto mitrumu. Stundas laikā gaiss uzsilst, gaisa relatīvais mitrums kļūst tik mazs, ka nopietni ietekmē elpošanas sistēmu, izžūst gļotādas, elpošanas ceļu katars garantēts.
Trešā skolas gaisa problēma ir neticami augstais vispārējais gaisa piesārņojums skolas klases gaisā, ko veido formaldehīds, fenoli, piesārņojuma mikrodaļiņas un dažādi aromātiski gaistošie savienojumiem no mēbelēm, krāsām, lakām, tīrīšanas līdzekļiem u.c. Brīvdienās Jānīša tētis ar lētāko krāsu pārkrāso klases sienas un solus, atgriežas bērni skolā un to visu izlaiž caur savām plaušām.
Veselības inspekcija pērn vairākās skolās, galvenokārt pagrabtelpās, atrada pietiekami augstu aspergillu līmeni. Šī sēnīte ir galvenais astmas iemesls bērniem tūlīt aiz vecāku smēķēšanas. Arī šī sēnīte iemājo galvenokārt tajās ēkās, kur neveiksmīgi risināta ventilācija.
Vai iespējams noteikt– cik veselīgās telpās mācās Jūsu bērni? CO2 koncentrācijas, siltuma un mitruma monitorings ir lēts, to pērn veica vairāku skolu skolēni savos zinātniski pētnieciskajos darbos, tiesa, pēc tam šos vidusskolēnus pārstāja mīlēt kā skolu direktori, tā pašvaldību vadītāji, jo bērnu pētījumi skaidri pateica– skolā mācīties ir neiespējami.
Kādēļ es rakstu par šo jautājumu tagad? Pavasarī, vasarā un rudenī runāt par šo jautājumu ir bezjēdzīgi– skolotāja vienkārši atver klases logu un kaut kāda ventilācija ir, ja vien skola neatrodas Rīgas vai Daugavpils centrā. Otrkārt, es nezinu nevienu projektētāju, pasūtītāju vai būvnieku, kurš atzītu savu noziedzīgo veikumu, kamēr viņam neiebaksta sejā monitoringa datus. Tad, kad Veselības inspekcija vai čakls vidusskolēns ir izmērījis ogļskābās gāzes, mitruma un temperatūras svārstības, tad dažkārt amatpersona sakustas.
Šoreiz nerakstīšu par apsiltinātajām sporta zālēm, kur bez ogļskābās gāzes, formaldehīdu un fenolu tvaikiem ir neticami augsts putekļu un cieto daļiņu blīvums. Šoreiz nerunāšu par bērnudārziem, kur nav ne tikai ventilācijas, bet pat formālas gaisa kontroles.
Tas nav stāsts par vienu skolu. Tas ir stāsts par 600 renovētām skolām Latvijā, kur bērnus pakļauj veselības bendēšanai. Es aicinu vecākus: atrodiet iespēju iegādāties temperatūras, mitruma un ogļskābās gāzes koncenrācijas sensoru, bet pēc tam piespiediet pašvaldību skolā iekārtot ventilāciju.
Latvijas Ārstu biedrība tieši par šo problēmu kā pirmo vienlaikus uzrunās jaunos izglītības, veselības un ekonomikas ministrus, tiklīdz tiks sastādīta valdība. Mūs mazāk interesē, kādas prioritātes tiek rakstītas valdības deklarācijā, mūs vienkārši interesē, lai bērni augtu gudri un veseli.
 

Pēteris Apinis
LĀB prezidents

Septiņi mīti par pasīvo smēķēšanu

Ikdienā mēs sastopamies ar visdažādākajiem mītiem un stereotipiem, kas radušies gan informācijas trūkuma dēļ, gan tādēļ, ka draugi un paziņas pastāstījuši par savu pieredzi, ko bieži vien mēdzam pieņemt kā neapstrīdamu patiesību. Arī diskusijas par pasīvo smēķēšanu nav izņēmums. Vai esi kādreiz dzirdējis kādu no šiem apgalvojumiem un vai zini, kā ir patiesībā?
Lasīt tālāk…

“Neredzu dūmus, tātad to nav”
Tev noteikti ir gadījies just cigarešu dūmu smaku, neredzot pašu smēķētāju, piemēram, esot uz ielas, atrodoties savā dzīvoklī vai mājas pagalmā. Kā izrādās, aizdedzinot cigareti, pats smēķētājs ieelpo tikai 15% dūmu, pārējie 85% kļūst par vides tabakas dūmiem. Tāpat kā gaisa piesārņojums, arī tabakas dūmi ne vienmēr ir redzami, taču telpās tie saglabājas stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā tie, kurus redzam.

“Dūmi kaitē otram cilvēkam tikai tad, ja tiek ievilkti vai iepūsti tieši elpceļos”
Arī dūmi, kas ir sajaukušies ar gaisu, ir kaitīgi. Pat vislabākā ventilācija un filtri nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā tiek smēķēts. Tādēļ, ja izvēlies smēķēt dzīvoklī vai mājā, piemēram, pie tvaika nosūcēja, atceries, ka no šiem dūmiem nav iespējams pilnībā izvairīties un tos tāpat nāksies ieelpot gan pašam smēķētājam, gan pārējiem ģimenes locekļiem.

“Viskaitīgākie ir smēķētāja izelpotie cigarešu dūmi”
Ir trīs veidu tabakas dūmi – tie, ko ieelpo pats smēķētājs; dūmi, ko smēķētājs izelpo un dūmi, kas izdalās no degošas cigaretes vai kāda cita tabakas izstrādājuma. Pretēji pieņēmumam, ka smēķētāja izelpotie dūmi ir kaitīgāki, pētījumi ir pierādījuši, ka viskaitīgākie ir tieši degošas cigaretes izdalītie dūmi. Šie dūmi satur daudz vairāk toksisko un kancerogēno vielu.

“Pasīvā smēķēšana ir kaitīga vienīgi tiem cilvēkiem, kuri cieš no astmas un citām elpceļu slimībām”
Lai arī astma pamatā ir iedzimta, tā var attīstīties arī apkārtējās vides faktoru ietekmē. Tabakas dūmi var izraisīt astmu un citas slimības arī veseliem cilvēkiem. Savukārt ikviens astmas slimnieks ir jutīgs pret sadzīves kairinātājiem, arī cigarešu dūmiem, kas var pastiprināt astmas simptomus, izraisot saasinājumus un pat lēkmes.

“Bērniem netiek nodarīts kaitējums, ja vecāki mājās uzsmēķē reizi pa reizei”
Pētījumi rāda, ka viena gada laikā mājās smēķējošu vecāku bērni uzņem tik lielu nikotīna devu, kas būtu pielīdzināma 60-150 izsmēķētām cigaretēm. Ikvienas vecāku izsmēķētās cigaretes dūmu daļiņas kaitē bērna veselībai, izraisot dažādas saslimšanas – bronhītu, astmas pastiprināšanos.

“Smēķētājs, atgriežoties no smēķēšanas, nevar kaitēt nesmēķētājam”
Bieži vien šķiet – iziešu ārā uzpīpēt, ienākot atpakaļ telpās nomazgāšu rokas, pakošļāšu košļājamo gumiju un viss ir kārtībā – rokas tīras un elpa svaiga! Taču tā tas nebūt nav. Pēc smēķēšanas vēl 3-8 minūtes smēķētājs izelpo kaitīgās vielas, kas var kaitēt nesmēķētājam, kuri atrodas ar smēķētāju vienās telpās.

“Smēķēšana iekštelpās nekaitē, ja netiek smēķēts otra cilvēka tiešā klātbūtnē”
Ilgu laiku nebija zināms, ka cigarešu sastāvā ir ļoti agresīvas, sīkas putekļu daļiņas, kas atrodas ne tikai gaisā, bet arī lielā daudzumā mājas putekļu, uz virsmām un mēbelēs. Pie katras kustības mēs šos putekļus atkal saceļam gaisā un ieelpojam. Tādēļ nākamreiz, kad gribēsi uzsmēķēt iekštelpās vai redzēsi kādu radinieku vai draugu to darām, lūdz viņu to darīt ārā.