Pēteris Apinis,
ārsts, žurnāla “Latvijas Ārsts”galvenais redaktors

Mums ilgāku laiku ir bijusi Farmācijas ministrija – no farmācijas jomas nākuši, visu savu darbīgo mūžu zāles tirgojuši Guntis Belēvičs un Anda Čakša veselību saprata tikai un vienīgi ar zāļu tirdzniecību un peļņu. Guntim Belēvičam izdevās likumdošanā iestrādāt paralēlo zāļu eksportu un importu, turklāt 90% mūsu lētākās zāles tiek eksportētas uz valstīm, kur zāļu cenas ir dārgākas, bet 10% notiek pretējs process – citu valstu lētākas zāles tiek vestas pie mums. No šī procesa kopumā zāļu cenas pieaug, bet peļņa ir tikai un vienīgi šiem eksportētājiem un importētājiem, bet līderpozīcijās šim biznesam izvirzījusies paša bijušā ministra ģimenes uzņēmums.

Anda Čakša uzsvaru lika uz valsts zāļu iepirkumiem, un pirka zāles tādā apjomā, ka medicīnas darbinieku algas un pacientu aprūpe, diagnostika un ārstēšana palika otrajā plānā.

Abu ZZS ministru gribēts vai negribēts darbības rezultāts ir zāļu cenu pieaugums, tiesa – ne visā farmācijas jomā, bet atsevišķos segmentos. Jāuzteic Andas Čakšas darbība kompensējamo medikamentu jomā – Latvijā pat likumā noteikts, ka zāļu cenas nevar būt augstākas kā Lietuvā vai Igaunijā, bet realitātē atrodas Eiropas valstu cenu lejasgalā.

Šobrīd, klausoties politiķos un lasot sociālajos tīklos, rodas iespaids, ka Latvijā būs nevis farmācijas ministrija, bet farmācijas valdība, jo plaši tiek apspriestas dažādas darbības ar zālēm – sākot ar likumdošanu, beidzot ar municipālo aptieku izveidi un zāļu tirdzniecību lielveikalos un benzīntankos. Argumenti – zāles kļūšot lētākas. Vairums sociālo tīklu “speciālistu” ir ar labi maskētiem segvārdiem, kas liek domāt, ka farmācijas industrija sakusi algot troļļus.

Šīs pārdomas man radās pēc tam, kad biju publicējis garāku informāciju par paracetamolu un nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, ko tauta pazīst kā bezrecepšu pretgripas, pretdrudža, pretsāpju līdzekļus. Esmu redzējis paracetamola pārdozēšanas izraisītas aknu mazspējas un komas, esmu redzējis nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu izraisītus sirds asinsvadu bojājumus, kuņģa un zarnu asiņošanu, nieru mazspējas. Neviena zāle nav nekaitīga, lielākās devās visas zāles ir indes. Diemžēl mūsu pacients ar Mātes Googles sniegtajām zināšanām ir neticami kārs uz zālēm.

Globālā farmācija sapņo, ka katrs zemeslodes iedzīvotājs katru dienu iepirks kaudzīti tablešu, gluži kā maizi un pienu. Viena ibuprofēna tablete vienam zemeslodes iedzīvotājam dienā dotu 700 miljonu dolāru peļņu. Un tādēļ parādās ieteikumi – pārdosim ibuprofēnu benzīntankos un lielveikalos, kur varēs tirgot lielajos iepakojumos ar 15% akcīzi, ja vien pērk 1000 tabletes uzreiz. Un šos ieteikumus visā nopietnībā savās programmās raksta mūsu politisko partiju aktīvisti un interneta padomdevēji. Un neapšaubāmi lielākais kuriozs – ieteikums vienlaikus pārdot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus komplektā ar omeprazolu, kurš varētu novērst kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas asiņošanu – proti, ibuprofēna vai citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu biežu komplikāciju.

Sagadīšanās pēc lietuvieši tiešām izvēlējušies šādu metodi, daļu bezrecepšu medikamentu var nopirkt veikalos, bet uzsvars ir uz ibuprofēnu, paracetamolu un omeprazolu. Tā kā publiskajā telpā tiek pausts, ka Lietuvā tieši šie medikamenti ir lētāki, ieskatījos mūsu Zāļu valsts aģentūras dokumentos – kādas ir zāļu cenas Latvijā (ražotājiem ir jāuzrāda augstākā zāļu cena aptiekās). Latvijas Zāļu reģistrā ir 59 ibuprofēni. Zāles tiešām ir ļoti atšķirīgās cenās – es izvēlējos salīdzināt visbiežāk lietoto 400 mg ibuprofēnu, rēķinot pa 10 tabletēm vai kapsulām. Nurofen šīs 10 vienības maksā 2,81 eiro, somu ražotajam Ibumax – 1,30. Iespējams, ka ir arī dārgāki un lētāki ibuprofēni. Varbūt tomēr būtu jāsāk ar to, ka jāizvēlas lētākais preparāts? Ļoti līdzīgi bija ar omeprazolu – Latvijā reģistrēts 41 omeprazols, es izvēlējos paskatīt visbiežāk lietotās 20 mg tabletes, rēķinot uz 10 tabletēm. Gasec 2,80 eiro, Grindex Omeprazols 1,57. Es šeit neko nereklamēju, iespējams, es neesmu kādu dārgāku vai lētāku pamanījis (nepārrēķinājis uz 10 tabletēm un 20 mg).

Aptiekās ir iespējama zāļu cenu salīdzināšana. Nu pienācis laiks cieti pateikt, ka nav nekādas atšķirības šajās medikamentu grupās starp Eiropas Savienībā ražotiem medikamentiem – izvēlēsimies lētākos medikamentus!

Un tomēr – politiķi un interneta troļļi vēlas nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus ielikt Rimi un Maxima pie kasieres. Man ir dažas iebildes:

  • Latvijas iedzīvotāji lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus daudz par daudz pat tad, ja tos tirgo aptiekā un aptiekāre pasaka, pa cik tabletēm, cik reižu dienā un cik ilgi lietot;
  • nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir bīstami un izraisa kuņģa un zarnu asiņošanu, nieru un aknu slimības, infarktu un insultu, bieži arī nāvi;
  • tiem, kas lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus pret drudzi ilgāk par 3 dienām, bet pret sāpēm – ilgāk par 10 dienām, noteikti jārunā ar savu ģimenes ārstu;
  • nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi atrodas gandrīz visu salikto, no padomju laikiem pierasto kombinēto medikamentu sastāvā, kas tiek kontrabandas ceļā vesti no Krievijas, pārdoti “no rokas” Centrāltirgū, turklāt šie medikamenti nereti ir viltojumi ar nezināmām zāļu devām;
  • vīriešiem nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi lielākā devā nozīmē impotenci (nestāvēs), sievietēm – grūtniecības problēmas;
  • zāļu nepamatota lietošana rada lielus izdevumus veselības budžetam un 5% akūtu hospitalizāciju, kā arī daudz nāves gadījumu. Tātad – katrs 20. gadījums, kad neatliekamā palīdzība vedusi pacientu uz slimnīcu, ir saistīts ar nepareizu vai nepamatotu lietošanu. Un vēl vairāk – arī viena no 20–25 nāvēm ir saistīta ar nepareizu un nepamatotu zāļu lietošanu.

Pasaules pieredze liecina, ka zāļu lietošana pieaug, pārvēršot recepšu medikamentus bezrecepšu medikamentos, bet bezrecepšu medikamentu tirdzniecību pārceļot no aptiekas uz lielveikalu. Ar nepārtrauktu reklāmu cilvēki tiek pārliecināti, ka lietot zāles ir nekaitīgi, vērtīgi, pareizi un pat veselīgi. Tiek uzpirkti politiķi un birokrāti, kas veiksmīgi pakļaujas globālā biznesa uzstādījumiem. Kādēļ es apgalvoju, ka politiķu vingrinājumi nesteroīdo zāļu netiešas reklamēšanas jomā un centieni to tirdzniecību pārnest no aptiekas uz lielveikalu ir noziedzīgi un koruptīvi? Ja nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi tiks pārnesti uz lielveikalu vai benzīntanku, aptieku apgrozījums samazināsies provizoriski par 10–15%, pārējās zāles kļūs dārgākas. Dārgākas kļūs tās zāles, kas tiešām glābj dzīvību, uztur dzīvību, ārstē smagas slimības, jo aptiekas turpinās uzturēt sterilitāti, telpas, zāļu labas glabāšanas nosacījumus, datu bāzes, ilgstoši glabāt tos medikamentus, ko ārsti nozīmē un pacienti pērk ļoti reti (retākas slimības). Otrkārt, pieaugtu medicīnas ierīču, pārsienamā materiāla, instrumentu cenas.

Jādomā, ka vingrinājumu ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, paracetamola un omeprazola tirdzniecību lielveikalos finansē vai sponsorē globālā farmācija, kam ir izdevies ievērojami palielināt savu peļņu visur, kur šāds vingrinājums veikts. Zviedri bija spiesti pārtraukt paracetamola tirdzniecību ārpus aptiekām, jo pārāk daudz bija pārdozēšanas gadījumu ar smagām aknu kaitēm (parasti pacients sev un bērnam nozīmē gan tabletes, gan sīrupu ar paracetamolu, gan karsto dzērienu ar paracetamolu, gan kombinētu tableti, kas arī satur paracetamolu).

Ja šis eksperiments izdosies, Latvijā tiks aizvērtas mazās lauku aptiekas, lauciniekiem pēc patiesi vajadzīgām zālēm būs jābrauc uz lielākām pilsētām. Manuprāt, visvairāk cietīs tās aptiekas, kas pieder aptiekāram, proti, nav aptieku tīklos.