DZC-2014 logo

2 

      3   

  Aroda tiesas nolikums

LĀB ARODA TIESAS

NOLIKUMS

Apstiprināts LĀB pavasara konferencē 2011.gada 6.maijā

I. Vispārīgie jautājumi
1. Ārstniecības personām – ārstiem un zobārstiem (turpmāk tekstā – Ārstniecības personas), kuras pārkāpj sava aroda pienākumus, ir jāatbild Latvijas Ārstu biedrības (turpmāk (LĀB) aroda tiesā (turpmāk Aroda tiesa).
Aroda tiesa izskata to Ārstniecības personu aroda pārkāpumus, kuriem LĀB ir izdevusi sertifikātu specialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskās, diagnostiskās metodes lietošanā.
2. Aroda tiesa pieņem izskatīšanai lietas pēc pacientu un to piederīgo, ārstniecības personu, Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas, prokuratūras un tiesas ierosinājuma. Ārstniecības personai ir tiesības ierosināt Aroda tiesas lietu pašai pret sevi, lai aizstāvētu savu godu un cieņu. Prasību pret ārstniecības personu

var atsaukt līdz lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšanai.
3. Aroda pārkāpumi ir Ārstniecības personu pieļautie profesionālās darbības pārkāpumi, kuru dēļ cietuši pacienti vai citas personas veselības aprūpē.

4. Aroda tiesa neizskata Ārstniecības personu pārkāpumus, kas nav saistīti ar viņu profesionālo darbību.

5. Aroda pārkāpumu izskatīšanas noilguma termiņš ir 2 (divi) gadi.


II. Aroda tiesas sastāvs
6. Aroda tiesa sastāv no 8 (astoņiem) pastāvīgiem tiesnešiem (Aroda tiesas kolēģija) un ekspertiem, kuri tiek nozīmēti atbilstīgi Nolikumā noteiktai kārtībai.
7. Aroda tiesas locekļi ir neatkarīgi.
8. Aroda tiesas tiesnešus uz 4 (četriem) gadiem ievēl LĀB konference, saskaņā ar LĀB statūtiem.
9. Tiesnešu amata kandidātiem un tiesnešiem visā to pilnvaru termiņā jāatbilst šādiem kritērijiem:

9.1. Jābūt LĀB biedriem;
9.2. Jābūt resertificētiem savā specialitātē;

10. Par Aroda tiesas tiesnešiem nedrīkst ievēlēt:

10.1. Krimināli sodītas personas un tādas personas, kuras ir veikušas profesionālās darbības pārkāpumus, ko LĀB Ētikas komisija vai Aroda tiesa ir atzinusi par sodāmiem;
10.2. Personas, kuras ar tiesas nolēmumu ir atzītas par rīcības nespējīgām.

11. Aroda tiesas tiesnesis uz laiku ir atstādināms no amata pienākumu veikšanas, ja:

11.1. Viņam ir uzrādīta apsūdzība noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;
11.2. Pret viņu ir ierosināta lieta Aroda tiesā;
11.3. LĀB Ētikas komisijā pret viņu ir ierosināta disciplinārlieta par profesionālās darbības ētikas principu pārkāpšanu.

12. Aroda tiesas tiesneša pilnvaru termiņš beidzās:

12.1. Līdz ar ievēlēšanas termiņa beigām;
12.2. Ja amata pildīšanas laikā ir stājies spēkā kāds no nosacījumiem, kas liedz viņam pildīt Aroda tiesas tiesneša pienākumus;

13. Ja Aroda tiesas tiesneša pilnvaru termiņš beidzas vai Aroda tiesas tiesnesis atstāj amatu priekšlaikus cita iemesla dēļ, LĀB konference uz atlikušo amata laiku ievēl jaunu Aroda tiesas tiesnesi.

III. Aroda tiesas priekšsēdētājs
14. Aroda tiesas priekšsēdētājs:

14.1. Vada un kontrolē Aroda tiesas darbu;
14.2. Pieņem lēmumus par lietu ierosināšanu, izmeklēšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu;
14.3. Nosaka tiesas sēžu vietu un laiku;
14.4. Norīko tiesnešus un tiesnešus - referentus, kā arī sadala citus pienākumus starp tiesnešiem;
14.5. Organizē ekspertu piedalīšanos tiesas sēdēs;
14.6. Organizē Aroda tiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā;
14.7. Organizē darbu, kas saistīts ar Aroda tiesas lēmuma nodošanu izpildei;
14.8. Sastāda ikgadējo Aroda tiesas darbības pārskatu LĀB konferencei;
14.9. Personiski piedalās lietu izskatīšanā Aroda tiesas sēdēs.

15. Ja pēc lēmuma par lietas ierosināšanu Aroda tiesā lietas saturs ir pietiekami skaidrs, Aroda tiesas priekšsēdētājs var tūlīt noteikt Aroda tiesas sēdes vietu un laiku.
16. Ja Aroda tiesas priekšsēdētājs uzskata, ka ir nepieciešamas papildu izziņas, viņš uzdod tiesnesim -referentam tās sagādāt.


IV. Aroda tiesas kolēģija
17. Visu Aroda tiesas tiesnešu kopa to pilnvaru laikā veido Aroda tiesas kolēģiju.
18. Aroda tiesas kolēģijas uzdevums:

18.1. Lietu izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;
18.2. Tiesas sēžu analīze;
18.3. Ieteikumu izstrādāšana Aroda tiesas darba uzlabošanai;
18.4. Lēmumu pieņemšana par Pārbaudāmās ārstniecības personas soda termiņa samazināšanu;

19. Aroda tiesas kolēģijas darbu vada Aroda tiesas priekšsēdētājs, nosakot Aroda tiesas kolēģijas sēžu sasaukšanas nepieciešamību.
20. Aroda tiesas kolēģijas sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vismaz 4 (četri) tiesneši.

21. Aroda tiesas kolēģija pieņem lēmumus, atklāti balsojot. Lēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu.

22. Aroda tiesas kolēģijas ārkārtas sēde jāsasauc, ja to pieprasa Aroda tiesas priekšsēdētājs vai, viņa prombūtnes laikā — Aroda tiesas priekšsēdētāja vietnieks vai vismaz 3 (trīs) tiesneši.

23. Aroda tiesas kolēģijas ārkārtas sēde sasaucama vienas nedēļas laikā no Nolikuma 22. punktā paredzētajā kārtā iesniegtā pieprasījuma iesniegšanas.


V. Aroda tiesas tiesneši
24. Aroda tiesas tiesneši ir Aroda tiesas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 6 (seši) tiesneši.
25. Aroda tiesas tiesnešus no LĀB vidus uz 4 (četriem) gadiem ievēl LĀB konference.

26. Aroda tiesas tiesneši no sava vidus ievēl Aroda tiesas priekšsēdētāju un tā vietnieku.

27. Aroda tiesas priekšsēdētājs lietas izskatīšanai norīko tiesnesi – referentu un 2 (divus) tiesnešus.

28. Aroda tiesas lietas izskata koleģiāli – Aroda tiesas priekšsēdētāja, 3 (trīs) tiesnešu un 3 (trīs) ekspertu sastāvā.

29. Aroda tiesas priekšsēdētājs uz lietas izskatīšanu uzaicina 3 (trīs) ekspertus no profesionālajām asociācijām. Ekspertu kandidatūras apstiprina Aroda tiesas kolēģija.

30. Aroda tiesas priekšsēdētājs lietas izskatīšanai iespēju robežās nozīmē tos tiesnešus, kas nepārstāv to pašu profesionālo asociāciju/biedrību, kuru pārstāv pārbaudāmā ārstniecības persona. Profesionālo asociāciju/biedrību un attiecīgo sertifikācijas komisiju visos gadījumos pārstāv Aroda tiesas eksperti, kas Aroda tiesas sēdē uzaicināti Nolikumā noteiktā kārtībā.


VI. Tiesnesis – referents
31. Aroda tiesas priekšsēdētājs uz katras konkrētas lietas izskatīšanu izvirza tiesnesi - referentu, kuru balsojot (ar balsu vairākumu) apstiprina Aroda tiesas kolēģija.
32. Tiesnesis – referents uzsāk izmeklēšanu pēc iesnieguma saņemšanas Aroda tiesā un Aroda tiesas priekšsēdētāja lēmuma par izmeklēšanas uzsākšanu.

33. Tiesas izmeklēšana ilgst līdz 4 (četriem) mēnešiem. Pēc šī termiņa tiesnesim - referentam ir jāpieņem lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai Aroda tiesas sēdē.

34. Nododot lietu izskatīšanai Aroda tiesas sēdē, tiesnesis - referents sastāda Atzinumu - padziļinātu lietas izklāstu, motivētu priekšlikumu Aroda tiesas lēmuma pieņemšanā.

35. Tiesnesis – referents kopā ar pārējiem Aroda tiesas priekšsēdētāja nozīmētiem tiesnešiem piedalās Aroda tiesas sēdē, referē par lietas apstākļiem.


VII. Aroda tiesas eksperti
36. Aroda tiesas sēdē piedalās 3 (trīs) Aroda tiesas eksperti.
37. Ekspertu pieaicināšanu uz Aroda tiesas sēdi organizē Aroda tiesas priekšsēdētājs.

38. Eksperti tiek ievēlēti pēc šāda principa:

38.1. Viens attiecīgās profesionālās asociācijas sertifikācijas komisijas pārstāvis;
38.2. Viens attiecīgās profesionālās asociācijas valdes loceklis vai cits deleģēts pārstāvis, kas nedarbojas sertifikācijas komisijā;
38.3. Viens LĀB Sertifikācijas padomes pārstāvis;
38.4. Ekspertus nozīmē attiecīgo LĀB struktūrvienību vadītāji pēc Aroda tiesas priekšsēdētāja rakstiska lūguma.


IX. Izmeklēšana
39. Izmeklēšanu veic tiesnesis – referents kopā ar Aroda tiesas priekšsēdētāja nozīmētiem tiesnešiem. Tiesnesim – referentam un Aroda tiesas priekšsēdētāja nozīmētajiem Aroda tiesas tiesnešiem ir tiesības veikt pārbaudāmās Ārstniecības personas, liecinieku un cietušo uzklausīšanu tikai tā Aroda pārkāpuma apstākļu
noskaidrošanai, kāds ir norādīts Aroda tiesas priekšsēdētāja lēmumā par lietas ierosināšanu.
40. Pārbaudāmās ārstniecības personas aizstāvim ir tiesības piedalīties Aroda tiesas sēdē.

41. Ja izmeklēšanas gaitā konstatēti sūdzībā/iesniegumā nenorādīti pārbaudāmās ārstniecības personas aroda pārkāpumi, tiesnesis - referents informē par to Aroda tiesas priekšsēdētāju.

42. Jaunatklātu pārkāpumu izmeklēšanas uzsākšanai ir nepieciešams jauns Aroda tiesas priekšsēdētāja lēmums.

 Nolikums par LĀB Ētikas komisiju

 Latvijas Ārstu Ētikas kodekss

 

Nolikums

par Latvijas Ārstu biedrības

Ētikas komisiju

Labojumi pieņemti LĀB 2012. gada 17. maija konferencē

 1. Ārsti var Latvijas Ārstu biedrības (turpmāk – LĀB) ētikas komisijā (turpmāk – Ētikas komisija) iesniegt lūgumu izskatīt jebkuru starp viņiem radušos profesionālu vai deontoloģisku strīdu, ja domstarpību iemesls ir nekorekta rīcība, kuras dēļ otram ārstam celta neslava vai nepamatoti cietis medicīniskās iestādes vai arī valsts mediķu profesionālais prestižs.

2. Ētikas komisija var pieņemt izskatīšanai strīdu starp ārstiem, ārstu un administrāciju, ārstu un kontrolārstu, kā arī pacientu sūdzības par ārstu ētikas pārkāpumiem.

3. Ētikas komisija var izskatīt publikācijas vai paziņojumus un pieņemt lēmumus par deontoloģijas principu ievērošanu šajās publikācijās.

4. Ētikas komisija ir patstāvīga LĀB sastāvdaļa. Tās lēmumi ir galīgi un nav pārsūdzami. Ētikas komisija sniedz savas darbības pārskatu LĀB konferencei.

5. Ētikas komisiju 15 cilvēku sastāvā ievēl LĀB konference.

6. Ētikas komisijā ietilpst augsti kvalificēti un pieredzējuši ārsti. Ētikas komisija no sava vidus, atklāti balsojot, ievēl priekšsēdētāju un vietnieku. Strīdu izskatīšana komisijā notiek, piedaloties ne mazāk kā 2/3 tās locekļu. Lēmumu par strīdu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis dalās, noteicošā ir Ētikas komisijas priekšsēdētāja balss. Sekretāru Ētikas komisijai nozīmē LĀB.

7. Strīdu izskatīšana Ētikas komisijā notiek tikai slēgtā sēdē. Pēc Ētikas komisijas locekļu ieskatiem uz sēdi var pieaicināt iesniedzēju, izskatāmo ārstniecības personu, ekspertus un lieciniekus.

8. Ētikas komisijas lēmumi tiek nosūtīti attiecīgajai ārstniecības personu profesionālai asociācijai.

9. Ētikas komisijas lēmumus paraksta tās priekšsēdētājs un sekretārs.

10. Par Ētikas komisijas pieņemto lēmumu iesniedzējs tiek informēts rakstveidā mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

11. Ētikas komisijas lēmumi un pārējā dokumentācija tiek glabāti 5 (piecus) gadus. Par dokumentu glabāšanu atbild komisijas sekretārs.

12. Sekretārs organizē Ētikas komisijas sēdes – sasauc uz sēdi Ētikas komisiju, kārto dokumentāciju, protokolē sēdes.

13. Ētikas komisiju vada priekšsēdētājs, viņa prombūtnes laikā – priekšsēdētāja vietnieks. Priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir 4 (četri) gadi.

14. Ētikas komisija tiek pārvēlēta katrus 4 (četrus) gadus.

15. 2/3 Ētikas komisijas sastāva var izvirzīt priekšlikumu LĀB konferencei par komisijas pirmstermiņa pārvēlēšanu. Ja kāds Ētikas komisijas loceklis atsakās vai no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ nevar piedalīties Ētikas komisijas darbā, LĀB konferencē tiek ievēlēts jauns Ētikas komisijas loceklis.

 


 Latvijas Ārstu biedrības statūti

LATVIJAS ĀRSTU BIEDRĪBAS

STATŪTI

Pieņemti LĀB konferencē 1993. gada 12. martā.
Grozījumi pieņemti 28.06.1995., 15.11.1997., 15.05.1999.,
26.10.2001., 06.06.2003., 26.11.2004., 26.11.2010. un 03.01.2013. LĀB biedru sapulcēs.

  1. 1.Vispārīgie noteikumi

1.1.            Biedrības nosaukums ir “Latvijas Ārstu biedrība” (turpmāk tekstā – Biedrība, saīsināti LĀB). Tulkojumā angļu valodā – “Latvian Medical Association”, vācu valodā – “Lettischer Ärzteverein”.

1.2.            Biedrības atrašanās vieta un juridiskā adrese ir Latvijas Republika, Rīga, Skolas iela 3.

1.3.            Biedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.

1.4.            Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas izveidota un darbojas uz Biedrības pašiniciatīvas, ārstu pašpārvaldes un normatīvo aktu pamata.

1.5.            Biedrība darbojas atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un šiem statūtiem.

1.6.            Biedrība juridiskās tiesības ir ieguvusi un reģistrēta likumā noteiktā kārtībā 1993. gada 13. maijā. Biedrībai ir pastāvīgs zīmogs, simbolika un sarakstes veidlapa.

1.7.            Biedrībai ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas tiesības un uzņemties pienākumus, tā var būt prasītājs un atbildētājs tiesā, veikt darījumus Latvijas Republikā un ārvalstīs saskaņā ar saviem darbības mērķiem un uzdevumiem. Biedrībai var piederēt naudas līdzekļi, kurus var glabāt Latvijas Republikas un ārvalstu bankās.

1.8.            Biedrība atbild par savām saistībām ar visu savu mantu. Valsts neatbild par Biedrības saistībām, Biedrība neatbild par valsts saistībām. Biedri atbild par Biedrības saistībām savu iemaksu apmēros. Biedrība neatbild par savu biedru saistībām.

1.9.            Biedrība ir tiesīga veidot savas filiāles un teritoriālās struktūrvienības. Par teritoriālās struktūrvienības darbību atbild Biedrība, ja normatīvie akti neparedz citādi.

1.10.        Biedrības darbības teritorija ir Latvijas Republika, kā arī ārvalstis.

  1. 2.Biedrības darbības mērķi un uzdevumi

2.1.            Biedrības darbības mērķi ir Latvijas ārstu profesionālo, ekonomisko un tiesisko interešu aizstāvība, Latvijas sabiedrības veselības veicināšana, kā arī Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pastāvīga pilnveidošana.

2.2.            Biedrības uzdevumi:

2.2.1.            Latvijas ārstu profesionālo, ekonomisko un tiesisko interešu aizstāvība;

2.2.2.            veicināt ārsta profesijas kā brīvās profesijas prestižu un cieņu sabiedrībā;

2.2.3.            veicināt un kontrolēt ārstu ētikas principu popularizēšanu un ievērošanu;

2.2.4.            veicināt medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošanu;

2.2.5.            noteikt ārstu specializācijas un profesionālās darbības kvalitātes kritērijus, veicināt ārstu kvalifikācijas celšanu un profesionālo zināšanu pilnveidošanu;

2.2.6.            veikt ārstu sertifikāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2.2.7.            pārraudzīt ārsta profesijas pienākumu izpildi, ciktāl tas neietilpst viņa tiešās vadības kompetencē;

2.2.8.            uz tiesas vai citu kompetentu iestāžu pieprasījumu dot novērtējumu visos ar ārsta profesiju vai medicīnas jomu saistītos jautājumos vai nozīmēt šī novērtējuma izdarīšanai kompetentu komisiju;

2.2.9.            sadarboties ar valsts un nevalstiskām organizācijām, tai skaitā ārvalstu nevalstiskām organizācijām savu mērķu sasniegšanai;

2.2.10.        veikt ārzemju ārstu un zobārstu profesionālās kvalifikācijas atbilstības novērtēšanu un pieņemt gala lēmumu par kvalifikācijas atbilstības pieņemšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2.2.11.        veikt un atbalstīt sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus;

2.2.12.        veikt un atbalstīt sabiedrības izglītošanu veselības un medicīnas jautājumos;

2.2.13.        organizēt periodisko profesionālo izdevumu izdošanu;

2.2.14.        veicināt veselības aprūpes organizācijas uzlabošanu;

2.2.15.        Latvijas ārstu un citu ar medicīnu saistītu reģistru uzturēšana saskaņā ar līgumu par valsts pārvaldes funkciju deleģēšanu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2.3.            Biedrība atbalsta organizācijas, sabiedriskas kustības, plašsaziņas līdzekļus, citas juridiskas personas un fiziskas personas, kuras sekmē Biedrības mērķu īstenošanu.

2.4.            Paredzēto mērķu sasniegšanai Biedrībai ir tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Šajā nolūkā Biedrība ir tiesīga:

2.4.1.            brīvi izplatīt informāciju par Biedrību;

2.4.2.            izveidot savus preses izdevumus un citus plašsaziņas līdzekļus;

2.4.3.            organizēt mītiņus, demonstrācijas, ielu gājienus un sapulces publiskā vietā;

2.4.4.            uzturēt sakarus ar citu valstu sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām un struktūrvienībām;

2.4.5.            veikt citu publisku darbību.

2.5.            Minēto mērķu sasniegšanai, pildot savus uzdevumus, Biedrība ir tiesīga:

2.5.1.            iegūt kustamo un nekustamo īpašumu;

2.5.2.            veikt saimniecisko darbību, dibināt uzņēmējsabiedrības;

2.5.3.            iegādāties daļas vai akcijas uzņēmējsabiedrībās likumā noteiktajā kārtībā.

2.6.            Biedrības un tās izveidoto uzņēmējsabiedrību sasvstarpējās tiesiskās un finansiālās attiecības nosaka Latvijas Republikas likumi, šie statūti, kā arī uzņēmējsabiedrību statūti.

  1. 3.Vadības institūcijas, profesionālās institūcijas un saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija

3.1.            Biedrības vadības institūcijas ir biedru sapulce, dome un valde.

3.2.            Biedrības izpildinstitūcija ir valde.

3.3.            Biedrības profesionālās institūcijas ir Sertifikācijas padome, Ētikas komisija, Ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu apmācības tiesību komisija un Aroda tiesa, kuras uz 4 (četriem) gadiem ievēl biedru sapulce šādā skaitliskā sastāvā:

- Sertifikācijas padome (17 locekļi);

- Ētikas komisija (15 locekļi);

- Ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu apmācības tiesību komisija (14 locekļi);

- Aroda tiesa (8 locekļi).

Biedrības profesionālo institūciju sastāvā nedrīkst būt Biedrības prezidents un Biedrības viceprezidenti. Biedrības profesionālās institūcijas pēc visu locekļu ievēlēšanas katra no sava vidus ievēl priekšsēdētāju un tā vietnieku un par to paziņo Biedrības valdei.

3.4.            Sertifikācijas padomē var ievēlēt ne vairāk kā 1 (vienu) locekli no katras ārsta vai zobārsta specialitātes. Papildus 17 Sertifikācijas padomes locekļiem, biedru sapulcē tiek ievēlēti arī 5 (pieci) Sertifikācijas padomes kandidāti, kuri iegūto balsu secībā kļūst par Sertifikācijas padomes locekļiem, ja kāds no biedru sapulcē tieši ievēlētajiem Sertifikācijas padomes locekļiem pārtrauc darbību Sertifikācijas padomē;

3.5.            Biedrības saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija ir Revīzijas komisija.

  1. 4.Biedru sapulce

4.1.            Biedrības augstākā vadības (pārvaldes) institūcija ir biedru sapulce (pilnsapulce vai konference).

4.2.            Biedru sapulces ekskluzīvā kompetencē ietilpst:

4.2.1.            apstiprināt Biedrības statūtus un izdarīt tajos grozījumus;

4.2.2.            apstiprināt Biedrības darbības programmu, virzienus un to finansēšanas kārtību;

4.2.3.            ievēlēt Biedrības valdi, prezidentu, divus viceprezidentus un Revīzijas komisiju;

4.2.4.            ievēlēt Sertifikācijas padomi, Ētikas komisiju, Ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu apmācības tiesību komisiju un Aroda tiesu;

4.2.5.            apstiprināt un grozīt vadības institūcijām, profesionālajām institūcijām un saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijai paredzētās instrukcijas un nolikumus;

4.2.6.            noteikt iestāšanās naudas un biedra naudas apmērus;

4.2.7.            lemt par pārsūdzētajiem valdes lēmumiem saistībā ar jaunu biedru uzņemšanu un saistībā ar biedru izslēgšanu;

4.2.8.            apstiprināt Biedrības iepriekšējā gada pārskatu;

4.2.9.            lemt par Biedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju.

4.3.            Biedru sapulce var izskatīt arī jebkuru citu jautājumu, kas saistīts ar Biedrības darbību.

4.4.            Biedru sapulci sasauc valde ne retāk kā reizi gadā, par tās laiku, vietu, sasaukšanas formu un darbības kārtību paziņojot biedriem ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi iepriekš. Biedru sapulci valdei jāsasauc, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa Biedrības biedru.

4.5.            Biedru sapulce var tikt sasaukta pilnsapulces formā vai konferences (pārstāvju sapulces) formā. Par biedru sapulces sasaukšanas formu ikreiz lemj valde.

4.6.            Pilnsapulcē ir tiesīgi piedalīties visi Biedrības biedri. Pilnsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no Biedrības biedriem. Katram biedram pilnsapulcē ir viena balss, un lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo biedru vienkāršu balsu vairākumu.

4.7.            Konference ir Biedrības pārstāvju sapulce, kas sasaukšanas gadījumā pilda visus biedru sapulces pienākumus. Pārstāvības normas, kā arī pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību nosaka valde. Visiem Biedrības biedriem ir tiesības piedalīties pārstāvju vēlēšanās.

4.8.            Konference ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse izvirzīto pārstāvju. Katram pārstāvim ir viena balss. Lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo pārstāvju vienkāršu balsu vairākumu.

  1. 5.Dome

5.1.            Dome sastāv no Biedrības profesionālo un teritoriālo struktūrvienību un biedru – juridisko personu – izvirzītiem pārstāvjiem, kas tiek izvēlēti atbilstoši to statūtiem vai nolikumiem, kā arī no Biedrības valdes locekļiem.

5.2.            Katra Biedrības profesionālā un teritoriālā struktūrvienība, kā arī katrs biedrs – juridiskā persona – domes sastāvam izvirza vienu pārstāvi, par ko rakstiskā veidā informē Biedrības valdi. Domes skaitliskais sastāvs var būt mainīgs.

5.3.            Dome pilda šādus uzdevumus:

5.3.1.            darbojas starp biedru sapulcēm;

5.3.2.            izskata visus jautājumus, kas nav biedru sapulces ekskluzīvajā kompetencē.

5.4.            Dome ir lemttiesīga, ja tās darbā piedalās ne mazāk kā puse no izvirzītajiem domes locekļiem. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir Biedrības prezidenta balss.

5.5.            Domi sasauc Biedrības valde un to vada Biedrības prezidents vai kāds no valdes locekļiem.

  1. 6.Valde

6.1.            Biedrības valde sastāv no 15 (piecpadsmit) valdes locekļiem. Valdes priekšsēdētāja funkcijas pilda Biedrības prezidents. Valdes sastāvs veidojas no tieši ievēlētiem valdes locekļiem un no statūtos noteiktajā kārtībā nominētiem valdes locekļiem, kas tiek ievēlēti vai nominēti uz 4 (četru) gadu termiņu.

6.2.            Biedru sapulce valdē šādā secībā secīgi ievēl:

6.2.1.            prezidentu;

6.2.2.            2 (divus) viceprezidentus;

6.2.3.            7 (septiņus) valdes locekļus.

6.3.            5 (pieci) valdes locekļi amatam tiek nominēti, un tie ir Latvijas Jauno ārstu asociācijas nominēts pārstāvis un Biedrības biedru sapulcē ievēlēto komisiju priekšsēdētāji:

  • •Sertifikācijas padomes priekšsēdētājs,
  • •Ētikas komisijas priekšsēdētājs,
  • •Aroda tiesas priekšsēdētājs,
  • •Ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu apmācības tiesību komisijas priekšsēdētājs.

6.4.            Valdei tiek noteiktas šādas pārstāvības tiesības:

6.4.1.            prezidents (valdes priekšsēdētājs) un viceprezidenti katrs pārstāv Biedrību atsevišķi;

6.4.2.            pārējie valdes locekļi katrs pārstāv Biedrību kopā ar vismaz 5 (pieciem) valdes locekļiem.

6.5.            Biedru sapulce ievēl 9 (deviņus) valdes kandidātus, kuri iegūto balsu secībā kļūst par valdes locekļiem, ja kāds no biedru sapulcē tieši ievēlētajiem valdes locekļiem pārtrauc darbību LĀB valdē.

6.6.            Par LĀB valdes locekļiem nevar ievēlēt personas, kas nav Biedrības biedri vai kas atbilstoši LĀB Aroda tiesas atzinumam ir veikušas profesionālās darbības pārkāpumus.

6.7.            Valdes loceklis ir tiesīgs atstāt savu amatu pirms pilnvaru termiņa beigām, rakstiski informējot par to LĀB prezidentu. Šādā gadījumā valde amatā apstiprina valdes locekli no ievēlētajiem valdes kandidātiem vai no nominētajiem valdes locekļiem.

6.8.            Ja valdes loceklis viena gada laikā piedalījies mazāk nekā pusē no visām valdes sēdēm, tad tuvākā biedru sapulce pēc valdes locekļa paskaidrojuma uzklausīšanas lemj par šī valdes locekļa izslēgšanu no LĀB valdes. Ja valdes loceklis no valdes tiek izslēgts, tad tuvākajā valdes sēdē valde apstiprina amatā valdes locekli no ievēlētajiem valdes kandidātiem. Ja no valdes tiek izslēgts profesionālās institūcijas priekšsēdētājs, attiecīgajai profesionālajai institūcijai ir pienākums 1 (viena) mēneša laikā ievēlēt jaunu priekšsēdētāju un par to paziņot LĀB valdei.

6.9.            Ja kāda no valdes locekļiem amatā pārvēlot vai nominējot stājas cita persona, tā ir ievēlēta vai nominēta līdz esošā sasaukuma valdes darbības laika beigām un tās pilnvaras izbeidzas vienlaikus ar sākotnēji ievēlēto valdes locekļu pilnvarām.

6.10.        Valdes uzdevumi:

6.10.1.        sagatavot biedru sapulcē apstiprināmu dokumentu projektus;

6.10.2.        izstrādāt un iesniegt biedru sapulcei izskatīšanai un apstiprināšanai Biedrības darbības virzienu, programmu un to finansēšanas kārtības projektus;

6.10.3.        izstrādāt statūtu grozījumu projektu;

6.10.4.        noteikt Biedrības ģenerālsekretāra amata pienākumus;

6.10.5.        iecelt amatā un atsaukt no amata Biedrības ģenerālsekretāru, izdot atbilstošu pilnvarojumu un kontrolēt ģenerālsekretāra darbību;

6.10.6.        apstiprināt ģenerālsekretāra sagatavoto Biedrības katra nākamā gada budžetu;

6.10.7.        organizēt Biedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

6.10.8.        veidot Biedrības struktūrvienības;

6.10.9.        apstiprināt profesionālo un teritoriālo struktūrvienību nolikumus;

6.10.10.    izstrādāt nolikumus un instrukcijas, kas reglamentē Biedrības vadības institūciju, profesionālo institūciju (Sertifikācijas padome, Ētikas komisija, Ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu apmācības tiesību komisija un Aroda tiesa) un Revīzijas komisijas darbību (nolikumi un instrukcijas, kas paredzēti valdes, profesionālo institūciju un Revīzijas komisijas darbībai, iesniedzami biedru sapulcei apstiprināšanai);

6.10.11.    apstiprināt nolikumus un instrukcijas, kas reglamentē Biedrības profesionālo struktūrvienību, teritoriālo struktūrvienību un ģenerālsekretāra darbību;

6.10.12.    apstiprināt apmācīttiesīgo ārstniecības personu un iestāžu sarakstus;

6.10.13.    lemt par Biedrības uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju, kā arī par Biedrības līdzdalību uzņēmējsabiedrībās, par līdzdalības palielināšanu un samazināšanu un kontrolēt Biedrības uzņēmējsabiedrību darbību;

6.10.14.    rīkoties ar Biedrības kustamo un nekustamo īpašumu;

6.10.15.    apstiprināt to LĀB valdes locekļu pilnvaras, kuri saskaņā ar statūtiem tiek nominēti valdes locekļa amatam;

6.10.16.    apturēt LĀB valdes locekļu vai citu LĀB struktūrvienību vai profesionālo institūciju amatpersonu pilnvaras:

  • ja LĀB valdes locekļa darbības laiks ir beidzies sakarā ar pārvēlēšanām noteiktā LĀB struktūrvienībā vai profesionālajā institūcijā vai;
  • ja LĀB valdes loceklis vai citas LĀB struktūrvienības amatpersona ir ieņēmusi kādu amatu, sākusi tādu nodarbošanos vai arī izdarījusi tādu pārkāpumu, atbilstoši kuram stājas spēkā šajos statūtos vai struktūrvienību darbības nolikumos paredzētie LĀB amatpersonu darbības ierobežojumi, vai;
  • ja vēlāk top zināms, ka kāds LĀB valdes loceklis vai citas LĀB struktūrvienības amatpersona atbilstoši šiem statūtiem vai struktūrvienību nolikumiem nedrīkstēja tikt ievēlēts amatā;

6.10.17.    noteikt Biedrības darbinieku atalgojumu, kā arī nepieciešamības gadījumā izlemt citus jautājumus, kas ir saistīti ar Biedrības darbiniekiem;

6.10.18.    uzņemt Biedrības biedrus vai deleģēt šīs funkcijas teritoriālām organizācijām vai struktūrvienībām;

6.10.19.    lemt par biedra izslēgšanu no Biedrības, kā arī apstiprināt teritoriālās organizācijas vai struktūrvienības lēmumu par biedra izslēgšanu no LĀB;

6.10.20.    apstiprināt amatā Biedrības periodisko izdevumu galvenos redaktorus.

6.11.        Biedrības valdes darbu organizē un vada Biedrības prezidents.

6.12.        Valdes sēdes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi mēnesī. Valde ir tiesīga lemt, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse ievēlēto valdes locekļu. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir Biedrības prezidenta balss.

6.13.        Valde ir tiesīga pieņemt lēmumus bez sēdes sasaukšanas, ja visi valdes locekļi rakstveidā nobalso par lēmuma pieņemšanu.

6.14.        Valdes sēdes sasauc Biedrības prezidents, izziņojot par tām ne vēlāk kā 3 (trīs) dienas pirms sēdes datuma. Pēc prezidenta, valdes locekļa, Revīzijas komisijas vai vismaz 1/10 (vienas desmitās daļas) Biedrības biedru ierosinājuma var tikt sasauktas ārkārtas sēdes ar iniciatoru piedāvāto darba kārtību.

6.15.        Gada beigās valde sniedz rakstveida ziņojumu par savu darbību.

6.16.        Ja valdes loceklis rīkojas nelikumīgi, nolaidīgi, pārkāpjot savu pilnvaru robežas, likumu, šos statūtus, biedru sapulces vai valdes lēmumus un instrukcijas, viņš ir atbildīgs par zaudējumiem, kas tā dēļ radušies Biedrībai, tās biedriem un trešajām personām.

  1. 7.Prezidents, viceprezidenti un ģenerālsekretārs

7.1.            Biedru sapulce uz 4 (četriem) gadiem ievēl Biedrības prezidentu ar tiesībām tikt ievēlētam ne vairāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas un 2 (divus) viceprezidentus.

7.2.            Par prezidentu var ievēlēt sertificētu ārstu, kas vecāks par 40 (četrdesmit) gadiem.

7.3.            Biedrības prezidents un viceprezidenti vienlaikus ir arī valdes locekļi.

7.4.            Prezidents:

7.4.1.            pārstāv Biedrību atbilstoši statūtos noteiktajām pārstāvības tiesībām;

7.4.2.            nodrošina biedru sapulces un valdes sēžu lēmumu izpildi;

7.4.3.            sagatavo Biedrības valdes sēžu dienaskārtību un lēmumu projektus;

7.4.4.            iepriekš informējot valdi, pārstāv Biedrību tiesā;

7.4.5.            izdod rīkojumus un instrukcijas Biedrības darbiniekiem, kuri tiem ir obligāti;

7.4.6.            savā pilnvaru laikā atturas no dalības politisko partiju vadošos amatos;

7.4.7.            veic citas valdes un biedru sapulces uzticētās funkcijas.

7.5.            Viceprezidenti:

7.5.1.            pārstāv Biedrību atbilstoši statūtos noteiktajām pārstāvības tiesībām;

7.5.2.            prezidenta prombūtnes laikā izpilda prezidentam noteiktos pienākumus.

7.6.            Ģenerālsekretāra kandidātu izvirza Biedrības prezidents, un Ģenerālsekretāru amatā apstiprina Biedrības valde, vienlaikus lemjot par atbilstoša pilnvarojuma izdošanu.

7.7.            Ģenerālsekretārs darbojas un pārstāv Biedrību atbilstoši valdes noteiktajiem amata pienākumiem, pilnvarojumam un instrukcijām, tai skaitā, bet ne tikai izpilda Biedrības ikdienas vadības pienākumus, nodrošinot plānošanas, darba organizācijas, regulēšanas un kontroles funkcijas, plāno un sagatavo Biedrības ikgadējo budžetu, realizē Biedrības finanšu vadību, budžeta izpildes un naudas plūsmas kontroli, sagatavo atskaites par Biedrības un tās struktūrvienību darbību un Biedrības gada pārskatus, kā arī veic citus valdes noteiktos uzdevumus. Ģenerālsekretārs katra kalendārā gada beigās iesniedz valdei rakstveida atskaiti par savu darbību.

7.8.            Ja prezidents, viceprezidents vai ģenerālsekretārs rīkojas nelikumīgi, nolaidīgi, pārkāpjot savu pilnvaru robežas, likumu, šos statūtus, biedru sapulces lēmumus un instrukcijas, katrs no viņiem samērā ar savu nodarījumu ir atbildīgs par zaudējumiem, kas tā dēļ radušies Biedrībai, tās biedriem un trešajām personām.

  1. 8.Revīzijas komisija

8.1.            Biedrības darbību kontrolē Revīzijas komisija, ko uz 4 (četriem) gadiem ievēl biedru sapulce.

8.2.            Par Revīzijas komisijas locekli nevar ievēlēt valdes locekli. Bijušais valdes loceklis triju gadu laikā pēc atbrīvošanas no amata nevar kļūt par Revīzijas komisijas locekli.

8.3.            Revīzijas komisija sastāv no 3 (trīs) cilvēkiem, kuri no sava vidus ievēl Revīzijas komisijas priekšsēdētāju.

8.4.            Revīzijas komisijai ir tiesības:

8.4.1.            apskatīt un revidēt visu Biedrības mantu un pārbaudīt Biedrības darbību;

8.4.2.            jebkurā laikā īstenot neatliekamos kontroles un pārbaudes pasākumus.

8.5.            Revīzijas komisija ir lemttiesīga, ja tās darbībā piedalās vismaz puse no Revīzijas komisijas locekļiem. Revīzijas komisijas sēdes tiek protokolētas, un lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

8.6.            Revīzijas komisijai par atklātām nepilnībām jāziņo biedru sapulcei un valdei, nepieciešamības gadījumā pieprasot ārkārtas biedru sapulces vai valdes sēdes sasaukšanu.

8.7.            Revīzijas komisija finanšu gada beigās sastāda ziņojumu, kurā dod atzinumu par gada pārskata sastādīšanas pareizību un par LĀB finansiālās darbības atbilstību biedru sapulces lēmumiem un valdes apstiprinātajam Biedrības gada budžetam.

8.8.            Revīzijas komisija savu darbību veic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tā atbild Biedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, kas radušies tās kļūdu vai prettiesiskas darbības dēļ.

  1. 9.Teritoriālās un profesionālās struktūrvienības

9.1.            LĀB sastāvā darbojas teritoriālās un profesionālās struktūrvienības. Jauna struktūrvienība tiek izveidota, ja tajā apvienojas vismaz 10 (desmit) Biedrības biedru.

9.2.            Teritoriālās struktūrvienības statuss šādai biedru grupai tiek piešķirts pēc tās iesnieguma Biedrības valdei ar valdes lēmumu. Teritoriālās struktūrvienības vadītāju tās biedri izvēl no sava vidus. Teritoriālās struktūrvienības biedri ir LĀB biedri. Teritoriālās struktūrvienības darbojas uz LĀB valdes apstiprināta nolikuma un atbilstoša pilnvarojuma pamata.

9.3.            Profesionālās struktūrvienības statuss biedru grupai tiek piešķirts pēc tās iesnieguma Biedrības valdei ar valdes lēmumu. Profesionālās struktūrvienības vadītāju tās biedri izvēl no sava vidus. Profesionālās struktūrvienības biedri ir LĀB biedri. Profesionālās struktūrvienības darbojas uz LĀB valdes apstiprināta nolikuma un atbilstoša pilnvarojuma pamata.

9.4.            Ārstu profesionālās apvienības, kuras ir reģistrējušās Biedrību un nodibinājumu reģistrā kā biedrības, nevar tikt reģistrētas kā LĀB profesionālās struktūrvienības. Tās var tikt uzņemtas par LĀB biedriem statūtos noteiktajā kārtībā.

9.5.            Biedru sapulču, valdes un prezidenta lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti kompetences ietvaros, ir saistoši teritoriālajām un profesionālajām struktūrvienībām.

9.6.            Teritoriālo un profesionālo struktūrvienību nolikumi un darbības mērķi nedrīkst būt pretrunā ar LĀB statūtiem un mērķiem. Teritoriālo un profesionālo struktūrvienību biedri ir ārsti. Apvienotās ārstu, ārstniecības personu, kas nav ārsti, ārstniecības atbalsta personu un pacientu biedrības nedrīkst tikt reģistrētas kā LĀB struktūrvienības.

9.7.            Jaunas profesionālās struktūrvienības LĀB tiek veidotas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam specialitāšu klasifikatoram. Atsevišķu ārstniecisko vai diagnostisko metožu speciālisti veido nodaļas esošajās profesionālajās struktūrvienībās vai tiek apvienoti jaunā profesionālā struktūrvienībā.

9.8.            Ja LĀB sastāvā nav izveidota kādas specialitātes profesionālā asociācija, tad savu mērķu un uzdevumu veikšanai Biedrība izveido profesionālo struktūrvienību, kurā apvienojas individuāli reģistrētie attiecīgās specialitātes LĀB biedri.

9.9.            LĀB var veidot nodaļas, kurās LĀB individuālie biedri apvienojas arī pēc citiem principiem. Nodaļas darbojas uz nolikumu pamatiem.

9.10.        Latvijas Jauno ārstu asociācija apvieno jaunos ārstus un pārstāv tos LĀB.

  1. 10.Biedrības līdzekļi, to veidošanas un izlietošanas kārtība

10.1.        Biedrības līdzekļi veidojas no:

10.1.1.        biedru iestāšanās naudas;

10.1.2.        ikgadējiem biedru naudas maksājumiem;

10.1.3.        maksas par valsts deleģēto funkciju izpildīšanu;

10.1.4.        dividendēm par iegādātajiem vērtspapīriem un ieguldījumiem uzņēmējdarbībā;

10.1.5.        fizisko un juridisko personu ziedojumiem, dāvinājumiem, atskaitījumiem un novēlējumiem Biedrībai pamatlīdzekļu, materiālo un kultūras vērtību un nekustamā īpašuma veidā;

10.1.6.        ienākumiem no depozītu noguldījumiem un kredītiem;

10.1.7.        citiem maksājumiem, kas nav aizliegti ar likumu.

10.2.        Biedrības līdzekļi tiek izmantoti:

10.2.1.        Biedrības mērķu un uzdevumu realizācijai;

10.2.2.        Biedrības funkcionēšanai un pasākumu organizēšanai;

10.2.3.        amatpersonu un darbinieku atalgošanai;

10.2.4.        grāmatu, brošūru, žurnālu, speciālo preses izdevumu un biļetenu, uzskates līdzekļu informatīvo materiālu, mācību metodisko un zinātnisko darbu izdošanai, iegādei un izmantošanai;

10.2.5.        stipendijām, prēmijām un pabalstiem;

10.2.6.        mācību un zinātnisko komandējumu apmaksai.

10.3.        Ziedojumiem, dāvinājumiem, atskaitījumiem un novēlējumiem ar norādītu to izlietošanas mērķi tas obligāti jāievēro Biedrības pārvaldes un izpildes institūcijām. Izlietot šos līdzekļus citiem mērķiem drīkst tikai ar ziedojumu, dāvinājumu, atskaitījumu izdarītāja vai novēlējuma mantinieku rakstisku piekrišanu. Uz laiku brīvos līdzekļus Biedrība var izmantot vērtspapīru iegādei, noguldījumiem vai pasākumu kreditēšanai.

10.4.        Biedrība ir tiesīga veikt ar saviem līdzekļiem un mantu visus normatīvajos aktos paredzētos civiltiesiskos darījumus.

  1. 11.Biedrības biedri, to uzņemšanas un izslēgšanas kārtība

11.1.        Par Biedrības biedru var būt:

11.1.1.        jebkura fiziska persona ar ārsta vai zobārsta diplomu (individuālais biedrs);

11.1.2.        ārstu vai zobārstu profesionālās apvienības un biedrības (biedrs – juridiska persona), kurām ir juridiskas personas statuss un kuru visi īstenie biedri ir tikai fiziskas personas ar ārsta vai zobārsta diplomu.

11.2.        Pretendents, kas vēlas kļūt par Biedrības biedru, LĀB prezidentam vai valdei, vai teritoriālās struktūrvienības vadībai iesniedz iesniegumu, kurā apliecina, ka ir iepazinies ar Biedrības statūtiem un apņemas tos pildīt, kā arī sekmēt Biedrības mērķu un uzdevumu īstenošanu. Pretendentam jāsamaksā iestāšanās biedru nauda biedru sapulces noteiktā apmērā. Mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas LĀB prezidentam vai valdei, vai teritoriālās struktūrvienības vadībai jāizskata iesniegums un jāizlemj par pretendenta uzņemšanu par biedru vai iesnieguma noraidīšanu. Šo statūtu 11.1.2. punktā minētie biedri – juridiskās personas – papildus iesniedz organizācijas statūtu kopiju, dibināšanas protokolu, biedru sarakstu un reģistrācijas apliecības kopiju.

11.3.        LĀB prezidenta vai teritoriālās struktūrvienības vadības lēmumu par atteikumu pretendentu uzņemt par biedru mēneša laikā var pārsūdzēt valdei.

11.4.        Valdes lēmumu par atteikumu pretendentu uzņemt par biedru mēneša laikā var pārsūdzēt biedru sapulcei.

11.5.        Valdes un biedru sapulces noraidošiem lēmumiem jābūt motivētiem.

11.6.        Biedru, kas nepienācīgi pilda savus pienākumus vai neatbilst šo statūtu 11.1. punktā noteiktajām prasībām, vai neievēro statūtus, vai citādi ar savu darbību diskreditē Biedrību, tās darbību un mērķus, ar motivētu lēmumu LĀB valde vai teritoriālās struktūrvienības vadība var izslēgt no Biedrības. Teritoriālās struktūrvienības lēmums par biedra izslēgšanu apstiprināms LĀB valdes sēdē.

11.7.        Ar nepienācīgu pienākumu pildīšanu saprot regulāras (sistemātiskas) biedra darbības, kas rada noteiktas tiesiskas sekas, kavē lēmuma pieņemšanu vai nodara zaudējumus Biedrībai, vai biedru naudas nemaksāšanu vairāk nekā 2 (divus) gadus.

11.8.        Valdes lēmumus ieinteresētās personas var pārsūdzēt biedru sapulcei, kuras lēmums ir galīgs.

11.9.        Biedru – juridisko personu – statūti un darbības mērķi nedrīkst būt pretrunā ar LĀB statūtiem un mērķiem. Biedru – juridisko personu – biedri ir ārsti vai zobārsti. Apvienotās ārstu, ārstniecības personu, kas nav ārsti, ārstniecības atbalsta personu un pacientu biedrības nedrīkst tikt uzņemtas LĀB.

11.10.    Biedrības biedriem ir tiesības:

11.10.1.    vēlēt un tikt ievēlētiem Biedrības pārvaldes, izpildes un revīzijas institūcijās;

11.10.2.    piedalīties biedru sapulcēs (vai deleģēt pārstāvjus) un citos Biedrības organizētajos pasākumos;

11.10.3.    apspriest Biedrības pārvaldes un izpildinstitūciju darbu, izteikt priekšlikumus par to darbības uzlabošanu;

11.10.4.    izmantot Biedrības materiāltehnisko bāzi, kā arī zinātnes, informācijas un speciālo pakalpojumu potenciālu;

11.10.5.    statūtos paredzētajā kārtībā pieprasīt Biedrības biedru sapulces vai valdes ārkārtas sēdes sasaukšanu ar savu izvirzīto darba kārtību.

11.11.    Biedrības biedriem ir pienākumi:

11.11.1.    ievērot Biedrības statūtus, piedalīties Biedrības mērķu un programmu realizācijā;

11.11.2.    regulāri maksāt biedra naudu;

11.11.3.    reģistrēties LĀB biedru reģistrā;

11.11.4.    piedalīties Biedrības darbības un programmas popularizēšanā.

11.12.    Biedriem – juridiskajām personām – savos statūtos paredzētajā kārtībā jāpilnvaro pārstāvji piedalīties Biedrības darbā un ievēlēšanas gadījumā – vadības, profesionālo institūciju un finansiālās darbības revīzijas institūcijās.

11.13.    Valdības locekļi, Saeimas deputāti, valsts ierēdņi un ierēdņu kandidāti savu pilnvaru pildīšanas laikā valsts amatos nedrīkst ieņemt vadošus posteņus LĀB vadības, profesionālajās un saimnieciskās un finansiālās revīzijas institūcijās.

11.14.    Biedrības darbībā var piedalīties arī Goda biedri, kurus par tādiem ievēl Biedrības valde. Biedrības Goda biedriem ir visas Biedrības biedru tiesības un pienākumi, izņemot pienākumu maksāt biedra naudu.

  1. 12.Lietvedība

12.1.        LĀB vadības, profesionālo institūciju, saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas, funkcionālo nodaļu un struktūrvienību sēdes tiek protokolētas.

12.2.        LĀB struktūrvienību sēžu protokolu oriģināli vai to kopijas tiek nodotas uzglabāšanai LĀB arhīvā un tiem jābūt pieejamiem ikvienam biedrības biedram pēc pirmā pieprasījuma, ievērojot ārējos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

12.3.        LĀB struktūrvienības un biedri – juridiskās personas – iesniedz LĀB arhīvam to sēžu protokolu kopijas, kurās ir lemti jautājumi par to vadības pārvēlēšanām vai citām organizatoriskām izmaiņām vai arī pieņemti būtiski profesionāli lēmumi.

12.4.        LĀB sekretariāts nodrošina arhīvam nodoto dokumentu uzglabāšanu, kā arī LĀB biedru informēšanu par Biedrības, tās struktūrvienību un biedru – juridisko personu – darbību.

  1. 13.Biedrības darbības izbeigšana un reorganizācija

13.1.        Biedrības darbība izbeidzas:

13.1.1.        ar biedru sapulces lēmumu par darbības izbeigšanu;

13.1.2.        ar tiesas spriedumu.

13.2.        Lēmums par Biedrības reorganizāciju pieņemams gadījumos, kad tā pievienojas citai organizācijai, apvienojas ar citu organizāciju vai sadalās, dibinot jaunas biedrības.

13.3.        Biedrības likvidācija un reorganizācija veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13.4.        Ja Biedrība tiek likvidēta, tās manta tiek sadalīta saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā valde, paredzot mantas sadales kārtību šādā gadījumā (piemēram, ziedot konkrētas programmas realizācijai, labdarības mērķiem, novēlēt profesionālajām asociācijām). Pēc biedru sapulces akcepta mantas sadales nolikumam Biedrības manta sadalāma nolikumā paredzētajā kārtībā.

13.5.        Biedrības likvidēšanas gadījumā tās mantu un finanšu līdzekļus nedrīkst sadalīt Biedrības biedriem.

Rīgā, 2013. gada 3.janvārī

Latvijas Ārstu biedrības prezidents                                                    Pēteris Apinis

twitter.com draugim.lv
Lapa veidota ar ESF fonda
finansiālu atbalstu
Visvairāk skatītais raksts (reizes)
323188
LATVIJAS ĀRSTU BIEDRĪBA

Skolas iela 3
Rīga, LV-1010
tālr. +371 67220661
fakss +371 67220657
epasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.