24.05 

 21.05

13.06.web

Redaktora sleja žurnālā „Latvijas Ārsts” marta numurā

Šļirce principā nav mainījusies pēdējos 160 gadus un ir galvenā ārstniecības tehnoloģija. Tiesa, sākotnēji tā bijusi no plāna metāla, vēlāk stikla, bet 21. gadsimtu sasniegusi plastmasas veidolā. Sākotnēji lietota visiem pacientiem pēc kārtas, vēlāk saņēmusi sterilizāciju starplaikos starp injekcijām, bet šodien ir gandrīz tikai vienreizējai lietošanai.

Lasīt tālāk ...

Sabiedrības veselības fonds: Ar atbildību par veselības budžetu
Autors: Viesturs Šiliņš, Latvijas Sabiedrības veselības fonda valdes loceklis. 2014. gada 25. marts
www.diena.lv

Pēdējo mēnešu laikā dzirdēts ne mazums diskusiju par Veselības ministrijas piedāvāto Veselības aprūpes finansēšanas likumu un ikviens sevi cienošais steidz paust savu viedokli masu medijos, daļa - diezgan agresīvā formā. Aizdomāties liek fakts, ka esam dzirdējuši gana daudz runu no medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, bet praktiski nemaz - no pakalpojumu saņēmējiem. Vērojot šo procesu, rodas iespaids, ka replicēts tiek viens viedoklis, bet mazāk ir analīzes un publiskas viedokļu dažādības. Tāpēc aicinu ikvienu rūpīgi iepazīties un izvērtēt šos trīs dokumentus:
1) veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu,
2) Pasaules Veselības organizācijas stratēģiju Veselība 2020,
3) Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam.

Lasīt tālāk ...

Sports kā bērnu veselība, nevis kā politiķa un olimpieša dubultfoto zelta rāmītī

Latvijas valstiskā un publiskā attieksme pret sportu ir pavērsta kājām gaisā, ja ne noziedzīga. Mediji piepilda kvadrātmetrus ar informāciju par citu valstu komandām, kurās spēlē vai uz rezervistu soliņa sēž kāds latvietis. Ne vārda par nacionālo čempionātu, kur nu vēl jaunatnes vai junioru sacensībām. Tā ir publiskā attieksme. Valstiskā attieksme veidojās 21. gadsimta sākumā - visās pilsētās tika sabūvētas halles, arēnas, kuru ekspluatācija ir dārga, taču nepietiek naudas sporta skolu treneru algām, un tās ir vismaz par 40% zemākas nekā skolotāju algas. Valstiskā attieksme mums nozīmē iedot miljonu valsts uzņēmuma naudas komandai, kurā puse spēlētāju ir svešzemnieku, nevis līdzvērtīgu summu sporta skolai, kas par to ļautu ikdienā sportot simtiem bērnu. Latvietis ir sportists, tiesa, parasti sporto ar alus kausu siltās čībās pie televizora, kas rāda hokeju. Ministru kabinets runā par sportu tikai tad, ja tas ir eksports vai transports, atplaukst, fotografējoties kopā ar olimpiešiem, bet aizbāž ausis un palien zem galda, tiklīdz sākas runas par nepieciešamību interešu izglītībā skolēniem garantēt līdzekļus sporta nodarbībām.

Lasīt tālāk ...

Valdis Keris: Reformu šķidrauts pār dziestošo veselības aprūpi
www.delfi.lv 17. janvāris 2014 00:02

Neraugoties uz to, ka Eiropas veselības aprūpes patērētāju indekss (EHCI) ilgstoši Latvijas veselības aprūpes sistēmas darba rezultātus ierindo vienā no pēdējām vietām ES, trīs Valda Dombrovska valdības veselības aprūpei piešķirto finansējumu ir konsekventi mazinājušas, līdz 2014. g. tas ir sadilis līdz 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 8,1% no vispārējās valdības izdevumiem (salīdzinājumam: saskaņā ar EUROSTAT datiem, vidēji ES šie rādītāji ir attiecīgi 7,3% un 14,9%, Igaunijā – 5,1% un 13,3%).

Lasīt tālāk ...

Apinis: Dombrovska darbs vērtējams ar devītnieku
LETA Svētdiena, 2014. gada 12. janvāris
Vērtējot demisionējušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) darbu desmit baļļu sistēmā, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis liktu deviņas balles, bet, vērtējot bijušās valdības darbu kopumā, viņš liktu četras balles.

Lasīt tālāk ...

Pēteris Apinis par bezpajumtnieku aprūpi Rīgā
Pēteris Apinis, ārsts, LĀB prezidents
Sestdiena, 2013. gada 28. decembris
Ārsts Pēteris Apinis, atsaucoties uz portālā «Apollo» publicēto rakstu «Frizieris, ārsts un karsta duša bezpajumtniekiem», izteicis savas domas par palīdzību bezpajumtniekiem Latvijā:

«Stradiņa slimnīca katru dienu veic palīdzības akciju bezpajumtniekiem.
Bezpajumtnieki tiek atvesti ar diagnozi: «galvas sasitums, brūce galvas rajonā. alkohola apreibums"

Lasīt tālāk ...

Redaktora sleja žurnālā "Latvijas Ārsts" decembra numurā

Doma laukumā, aiz tirdzniecības būdas aizslēpies, bārdu nolaidis, smēķē Ziemassvētku vecītis. Divas trešdaļas no sievietēm, kas izsauktas uz skrīningu, neatnāk. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka bērniem skolas slodze ir par lielu, un visvieglāk esot samazināt fizkultūras stundu skaitu laikā, kad vidējais latviešu bērns četras stundas dienā pavada internetā.

Lasīt tālāk ...

Aiziesim uzsmēķēt uz slimnīcu!

Pēteris Apinis, ārsts

Savā mīļotajā Gaiļezera slimnīcā labprāt kāpju pa trepēm. Gan tāpēc, ka kāpšana ir veselīgāka nekā vizināšanās liftā, gan tāpēc, ka nevēlos, lai manis dēļ pie lifta kabīnes ilgstoši gaidītu kāds slimnieks, kuram pēc operācijas kāpšana nebūtu vēlama, bet uz kādu diagnostikas procedūru jātiek iespējami ātri.

Lasīt tālāk ...

Veselības ministrijas atbilde uz Latvijas Ārstu biedrības iesniegto Latvijas Ārstu 7.kongresa Rezolūciju par redzējumu un finansējumu veselības nozarē Latvijā un Latvijas Ārstu biedrības 2013.gada 23.oktobra vēstuli Nr.01-23.2/144 par finansējumu veselības nozarei Latvijā un sniedz ar Finanšu ministriju saskaņotu atbildi.

 

Lasīt tālāk ...

Kur Latvijas budžetā meklēt nelietderīgi izmantotus miljonus?

 Šo rindu autors savu laiku budžeta un nodokļu politikai tērē tikai tālab, lai rastu šajā budžetā vairāk vietas veselības jomai. Veselības aprūpei Latvija tērē krietni mazāk kā ES vidēji– gan absolūtos skaitļos, gan proporcionāli pret IKP. Ja gribam palielināt veselības izdevumu īpatsvaru IKP, tad ir tikai divas iespējas– mazināt finansējumu kādam citam mērķim vai palielināt kopējo nodokļu slogu. Latvijas Ārstu biedrība un Veselības ministrija ir jau piedāvājusi savus risinājumus budžeta papildināšanai– palielināt akcīzes nodokļus tabakai, alkoholam, sālij, cukurotiem dzērieniem, transtaukskābēm. Ingrīda Circene veido jaunu sistēmu, kur nodokļu nemaksātājiem nāksies veikt speciālu veselības iemaksu. Saeimas un Finanšu ministrijas tabakas lobisti šiem plāniem pretojas, un rodas iespaids, ka budžeta ieņēmumi palielināti netiks. Tātad veselībai līdzekļus nāksies meklēt esošo izdevumu pārdalē.

 

Lasīt tālāk ...

Kā uzlabot izmaksu efektivitāti veselības nozarē?
Foto: LETA/ Apollo
Anete Konste

Latvijā ir katastrofāli zemi gan sabiedrības veselības, gan veselības aprūpes finanšu efektivitātes izlietojuma rādītāji, tāpēc ir jāveic plānveida reformas, lai pieejamie resursi tiktu izmantoti iespējami produktīvi. Demokrātiskai un sociāli atbildīgai valstij ir jānodrošina darbaspēks, epidēmiskā drošība un cilvēktiesības, taču pārējā pakalpojumu klāstā iespējami jāveicina konkurence un jāatbrīvojas no neoficiālajiem maksājumiem. Viens no pārmaiņu īstenošanas ceļiem ir obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, kas sabiedrībā varētu izraisīt pretrunīgu reakciju, jo nodokļu maksātāji, diemžēl reti kad spēj identificēt sevi kā vienotu interešu grupu ar kopīgiem mērķiem.

Lasīt tālāk ...

Latvijas bērnu veselība jeb ko nedrīkstēja dzirdēt Izglītības ministra maigās ausis

Vairāk nekā 50% zēnu vairāk nekā 3 stundas ikdienu spēlē datorspēles. Trešdaļai bērnu ir lieks vai nepietiekams svars un mugurkaula deformācijas. Nepietiekama fiziskā aktivitāte Latvijā ir 79.9% bērnu. Izglītības ministrijas ierēdne ar kodētu nosaukumu koka klucis Konstantīns gatava darīt visu, lai bērni skolā nekad neapmeklētu sporta nodarbības. Šo datu nonākšana līdz Izglītības un zinātnes ministram ir aizliegta.

Lasīt tālāk ...

Atklāta vēstule par kritisko situāciju slimnīcās

Atklāta vēstule*
Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām:

Mēs, zemāk parakstījušies, Latvijas ārpus Rīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji, vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz kritisko situāciju mūsu valsts veselības aprūpes nozarē, īpaši slimnīcu sektorā.

Gadu no gada atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ, veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu 4,5% no IKP. 2013.gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai.

Lasīt tālāk ...

Noteikumi pētījumos iesaistīto dalībnieku aizsardzībai

 Elmars Dopelfelds, Dr.med., profesors, Bioētikas komitejas Biomedicīnisko pētījumu darba grupas vadītājs, ilggadējs Eiropas Padomes Bioētikas komitejas loceklis un vadītājs

 Eiropas Padome

Eiropas Padome dibināta 1949. gadā kā neatkarīga institūcija, lai veicinātu cilvēktiesības un demokrātiju, balstoties uz 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. [1] Šī starptautiskā politiskā organizācija sastāv no 47 dalībvalstīm un 5 novērotājvalstīm (Kanāda, Vatikāns, Japāna, Meksika un ASV) un pārstāv apmēram 800 miljonus cilvēku. Tās mērķis ir harmonizēt Eiropas likumdošanu ar konvenciju un to protokolu palīdzību. Konvencijas un protokoli ir līgumi, un dalībvalstu uzdevums ir tos parakstīt un ratificēt, iekļaujot nacionālajā tiesību aktu sistēmā. Modernās biomedicīnas attīstība, sevišķi mākslīgās apaugļošanas nozare, mudinājusi Eiropas Padomi vairāk pievērst uzmanību bioloģijas un medicīnas izmantošanai cilvēkiem. Šim nolūkam tika izveidota Eiropas Padomes Bioētikas komiteja (Steering Committee on Bioethics – CDBI), kas izstrādā visus noteikumus šajā jomā. Jau sākumā bija skaidrs, ka primārais mērķis ir cilvēka cieņas, autonomijas, nesavtīguma un taisnīguma nodrošināšana.

Lasīt tālāk ...

1 lapa no 4

twitter.com draugim.lv
Lapa veidota ar ESF fonda
finansiālu atbalstu
Visvairāk skatītais raksts (reizes)
269479
LATVIJAS ĀRSTU BIEDRĪBA

Skolas iela 3
Rīga, LV-1010
tālr. +371 67220661
fakss +371 67220657
epasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.