Vai var slēgt līgumu Latvijas Ārstu biedrība ar šņabja un alus ražotājiem?
Var – ja šis līgums ir virzīts uz kontrabandas un nelegālā alkohola ierobežošanu un cīņu pret bērnu alkoholismu.
Latvijas iedzīvotāju pārlieku lielā tieksme uz alkoholiskajiem dzērieniem ir ļoti būtisks, ja ne būtiskākais no mūsu ekonomikas un valstiskuma apdraudējums. Vismaz Pasaules Veselības organizācija savos dokumentos vai ar pirkstu rāda uz latviešu lielo dzeršanas kāri un šīs dzeršanas sekām- mirstību ar aknu un sirds slimībām, traumatismu un pašnāvību skaitu, lielos izdevumus ārstēšanai. Eiropas Komisija nekautrējas mums norādīt, ka tieši dzeršana ir pamats lielajam bezdarbnieku skaitam Latvijā, jo liela daļa alkoholiķu nevar vai nevēlas noturēties darbā, bet labprāt izmanto noplītēšanai dažāda veida pabalstus- sākot no slimības lapas un beidzot ar sirmmāmiņas pensiju.
Par "Mediķu lietu" PRO BONO !
Laikā, kad mediji ik dienu ziņo par ierēdniecības algu palielinājumiem, par Saeimas deputātu algu pielikumiem un par valsts iestāžu un ministriju darbinieku patieso algu līmeni, nedod mieru jautājumi - kas notiek ar valsts pamatfunkciju nodrošinātāju -mediķu, pedagogu, policistu algām. Turpinājumā par mediķu atalgojumu.
Pirmais darbs, kas būtu jāveic izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, ir jāatrod ministrijā tie cilvēki, kuri pieļāvuši kļūdas ministrijas sagatavotajā alternatīvajā augstskolu studiju programmu izvērtējumā, sacīja Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra.
"Neapšaubāmi, tas ir skandalozs gadījums un augstākajā izglītībā ārkārtējs gadījums. Tur [IZM alternatīvajā vērtējumā] ir pieļautas rupjas kļūdas, kuru rezultātā ir pieņemti kļūdaini, nepareizi lēmumi, kuri ir izplatīti ar ministra ziņu. Šajā gadījumā, manā vērtējumā, ministram nekavējoties būtu jāveic dienesta izmeklēšana un jānoskaidro, kurš ir tas, kurš ir sagatavojis šos kļūdainos lēmumus, un momentā jāatlaiž no darba," sacīja Vētra.
Publiski pieejama jaunā "Nacionālās attīstības plāna 2014 - 2020" sākotnējo redakcija. Jauns, nopietns dokuments, kas pretendē uz pirmo dokumentu valstī, ko izstrādā nevis viena ministrija, ko nobalso Ministru kabinets, atbildīgajam ministram lāga nesaprotot tēmu, bet pārējiem ministriem garlaikoti žāvājoties. Šoreiz dokuments radīts ar pārresoru skatījumu, jo valsts jau tikai viena, pie kam– visai maza. Dokumentā ietverta valsts attīstības vīzija, balstīta uz trīs Latvijas gara milžu atziņām– Rainis: „Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba”; Zenta Mauriņa: „Nevis šaubīties un vilcināties, bet rīkoties un uzdrīkstēties”; Imants Ziedonis: „Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties”. Iepazīstoties ar dokumentu, nedaudz pietrūkst krievu gara milža (premjerministra) Viktora Černomirdina atziņas: „Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr”.
