LAB Logo  zurnals                                                                               

                Sports baneris                                                                                         

Streļčenoks melnā maskā ieskrien slimnīcā un iešauj griestos– kopš šā brīža medicīnā vairs nav korupcijas

Saņēmu ielūgumu no KNĀBa 11. februārī piedalīties preses konferencē, kurā šī korupcijas apkarošanas iestāde nolēmusi paziņot, ka visus spēkus turpmāk ieguldīs korupcijas apkarošanā medicīnā. 18% no slimniekiem, lūk, esot devuši mediķiem neoficiālus maksājumus vai dāvanas.

 

Kā zināms, visus pārējos korupcijas gadījumus, t.sk., lielos pašvaldību iepirkumus Rīgā un Daugavpilī, KNĀB ir pilnībā izskaudis, tagad atliek tikai apkarot konjakus, ziedus un tortes medicīnā, un Latvija būs no korupcijas sērgas tīra. Izlasot uzaicinājumu uz KNĀB pašreklāmas pasākumu, mani sākotnēji pārņēma izjūta, ka Streļčenoka kungs sirgst ar uzmanības deficīta sindromu un man būtu jādeleģē uz preses konferenci psihoterapijas katedras vadītāja profesore Gunta Ancāne. Iepriekšējie KNĀB vadītāji vismaz preses slejās bija bieži viesi dēļ vienkāršas naudas zagšanas KNĀBā vai iekšējiem kariņiem tēva pagalmā. Streļčenoka kungs, aizturot valsts mantas izlaupītāju, pat nav iešāvis superdārgo Vērmanes parka ziedu kiosku vai divkārt pārmaksāto Rīgas tramvaju griestos.

Taču es vēlreiz pārlasīju KNĀB vēstuli un aizdomājos. Kāds KNĀB ierēdnis bija rakstījis šo pamatojumu, bet Streļčenoka kungs, īpaši neiedziļinoties, vīzējis. Vēstulē bija teikts, ka „cilvēka gatavību dot kukuli veicina bažas, vai viņa problēma vispār tiks risināta vai arī tas varētu notikt lēni, attieksme varētu būt nelaipna vai sniegtais pakalpojums nekvalitatīvs. Visbiežāk šīs bažas ir nepamatotas un svarīgi uz to vērst iedzīvotāju uzmanību”.

Latvijā medicīnas māsa saņem algā ap 230 latus pēc nodokļu nomaksas, 95% no māsām savā dzīvē saņurcītu piecīti nav saņēmušas KNĀB aprakstītajā versijā, bet viņām, protams, ir uzdevums būt pašai laipnībai. KNĀB pieņem, ka māsiņa pati neslimo, viņai nav bērnu, nav ģimenes, nav personiskās dzīves. Vienkārši jāsmaida brīdī, kad valsts par medicīnas darbinieku izpeļņu klaji ņirgājas.

KNĀB amatpersona, kura algā saņem 5– 6 reizes vairāk naudiņas nekā māsiņa, protams, nekad nav nelaipns. Knābisti ir pati laipnība un pati uzmanība, un visu pasaka tik precīzi, ka nerada nekādas bažas personai, kas ar KNĀB amatpersonu tiekas.

Pārlasot KNĀB vēstuli vēlreiz, es iegrimu pārdomās. Pasaulē visus cilvēkus var uzlikt uz abscesu – ordinātu ass, kur vienā galā būs cilvēks, kas ir jauns, tievs, sportisks, bagāts, ar labu izglītību un nesmēķētājs. Otrā ass galā būs vecāks, resns, mazkustīgs, nabags, slikti izglītots smēķētājs. Visi tie, kas atrodas pirmajā galā gandrīz noteikti pārdzīvos tos otros par daudziem desmitiem gadu, ja vien pavasarī neieleks ar galvu nezināmā ūdenstilpnē vai ziemā neskries pāri apledojušai brauktuvei. Šie cilvēki mazāk tērēs medicīnas līdzekļus, būs laipnāk apkalpoti medicīnas iestādē. Streļčenoks nevarēja izgudrot šo karu pret mediķiem, jo patiesībā ir tievs, veselīgs, jauns, bagāts un labi izglītots. Un man radās vīzija, ka Streļčenoka kunga darbinieku vidū ir vecāka, resna, ne pārāk labi izglītota smēķējoša sieviete, kura smēķē pie datora vai televizora. Šai kundzei ir tipiska operatīvo dienestu cilvēkiem raksturīgā attieksme pret savu veselību: izmeklēšos ar magnētisko rezonansi, apēdīšu četras tabletes un būšu vesela (tāpat kā pret savu darbu– noķersim korumpantu, izolēsim un visi būs laimīgi). Tiesa, parasti šādai meitenei ar lieko svaru, mazkustīgo dzīvesveidu un smēķēšanas paradumu pakāpeniski rodas slimību buķete– augsts asinsspiediens (ar galvassāpēm), locītavu un muguras sāpes, otrā tipa cukura diabēts, kardiovaskulāra mazspēja ar elpas trūkumu utt.

Ja šāds pacients nesaņem gaidīto veselību rozā tabletē un baltā kapsulā (ļaunākajā gadījumā, šprice dibenā), viņš ir īgns, un izsauc līdzīgu mediķu atbildes reakciju, jo nav ne mazākās vajadzības sūtīt visus uz magnētisko rezonansi (jau tāpat Latvijā to dara biežāk nekā vidēji Eiropā), bet tabletes nevar izārstēt būtiskos slimības izraisošos faktorus– resnumu, nabadzību un vispusīgas izglītības trūkumu, bet īpaši– smēķēšanas postu.

KNĀBā un citās līdzīgās postsociālistiskās iestādēs valda Staļina– Semaško filozofija, ka ārstam jāveic viss, tūlīt jāatbrīvo pacients no ligas, bet pacientam pašam nav nekādu uzdevumu. Tiesa, Staļins uzskatīja, ka ārstu pabaros tauta.

Es neiešu uz preses konferenci, kurā KNĀB spodrinās savu publisko tēlu. Es novēlu Streļčenoka kungam katru dienu savā iestādē rīkot fizkultūru, piespiest katram darbiniekam vismaz 5 reizes nedēļā vismaz 30 minūtes nodarboties ar sportu, nekavējoties aizliegt smēķēšanu kilometra rādiusā no KNĀB ēkas. Es būtu gatavs nolasīt KNĀBā četras lekcijas– ievadu sabiedrības veselībā.

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

LĀB PASĀKUMI

Konference - Sievietes veselība 17.septembris - Rīga
Konference - Cilvēks un zāles 18.septembris - Rīga
Konference - Vīrieša veselība 18.septembris - Rīga
Starpdisciplinārā konference  19.septembris - Rīga
Starpdisciplinārā konference  26.septembris - Rīga
Starpdisciplinārā konference  31.oktobris - Liepāja
Starpdisciplinārā konference  21.novembris - Rīga

31.jūlijs-1.augusts - LATVIJAS VESELĪBAS APRŪPES DARBINIEKU  17. VESELĪBAS DIENAS 
Nolikums   Vēstule

twitter.com draugim.lv
Lapa veidota ar ESF fonda
finansiālu atbalstu
Visvairāk skatītais raksts (reizes)
575645
LATVIJAS ĀRSTU BIEDRĪBA

Skolas iela 3
Rīga, LV-1010
tālr. +371 67220661
fakss +371 67220657
epasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.