www.delfi.lv

Dzintars Ozoliņš,
medicīnas zinātņu doktors

2016.gadā Veselības ministrija ieviesa dažādus ierobežojumus ambulatoro laboratorisko testu nozīmēšanai, kā rezultātā medicīnas laboratorijām ir samazinājies veikto testu skaits vidēji par 20-30%. Laboratorijas tiek slēgtas, tāpēc pasliktinājusies veselības aprūpes pieejamība, it īpaši lauku reģionos. Tagad trūkst ne tikai ģimenes ārsti, bet arī laboratoriskā atbilde nereti jāgaida nedēļu ilgi.

Atsevišķās jomās nepietiekams ir veikto laboratorisko testu skaits un nodrošinājums arī galvaspilsētā un valstī kopumā. Piemēram, Veselības ministrija neapmaksā dzemdes kakla vēža skrīninga veikšanu ar modernām mūsdienīgām laboratoriskām metodēm.

Valstī netiek veikts antibakteriālās rezistences skrīnings tādā apjomā un veidā, kā to nosaka Eiropas Slimību kontroles un profilakses centrs, un attiecīgā nacionālā organizācija (SPKC). Pārrunājot šo jautājumu ar valsts galveno infektologu, tiek saņemta atbilde, ka minētais skrīnings nav nepieciešams, jo pēc viņa rīcībā esošām ziņām antibakteriālā rezistence valstī ir maz izplatīta. Protams, ja kaut ko nenosaka pietiekami plaši, tad šādu secinājumu var izdarīt. Un minēto organizāciju ieteikumi droši, ka ir tukši un nemaz nav vajadzīgi? Prognozēju, ka tuvākajā laikā pieaugs mirstība no infekcijām nepietiekami veiktās antibakteriālās rezistences kontroles dēļ.

2016.gadā turpinājusies nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšana atsevišķās lielās valsts slimnīcās saistībā ar medicīnas laboratorijām. Piemēram, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Transplantācijas centra laboratorija ne tikai dublē laboratoriskās analīzes, kuras veic šīs pašas slimnīcas blakus korpusos esošās laboratorijas, bet pagājušajā gadā atsevišķi tika arī akreditēta. Šīs slimnīcas Apvienotā laboratorija, kura veic tādas pašas hematoloģiskās, koaguloģijas un bioķīmijas analīzes, tikai vēl tiek gatavota akreditācijai. Atsevišķi akreditēt vienas slimnīcas vienāda profila laboratorijas ir dārgi un nesaimnieciski.

Šogad turpināsies veselības aprūpes lejupslīde. Augstā korupcijas līmeņa klīniskajā medicīnā valsts sektorā, maksas pakalpojumu sistēmas valsts slimnīcās, nivilēto laboratorisko izmeklējumu, Veselības ministres administratīvās un politiskās mazspējas dēļ augs mirstība un valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi kļūs arvien nepieejamāki.

Laboratoriskā diagnostika nosaka 70-80% no visiem slimnīcas medicīniskiem lēmumiem, bet izmaksā 3–5% no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem. Minētais izmaksu procents balstās uz pētījumiem, kas veikti pasaules bagātākajās valstīs, kur veikto laboratorisko testu skaits vairākas reizes pārsniedz Latvijas rādītājus.

Veselības ministre ir darījusi visu, lai ne tikai samazinātu valsts apmaksāto laboratorisko testu skaitu, bet arī piemērotu apmaksu samazinošo klaji prettiesisko 0,9 apmaksas koeficientu par ambulatoriem laboratoriskiem izmeklējumiem. Šāda rīcība nevar palikt bez negatīvām sekām veselības aprūpes rādītājos un arī nepaliks. Laboratorijās ir pieaudzis maksas testu skaits, bet tas nekompensē dramatisko valsts apmaksāto laboratorisko testu kritumu.

Mūsu valstī atšķirībā no daudzām pasaules nabadzīgām valstīm ir modernas laboratoriskās diagnostikas tehnoloģijas un ir cilvēki, kuri māk ar tām strādāt. Pašreiz ir iespējams veikt mūsdienīgu laboratorisko diagnostiku, ja ne savādāk, tad par savu naudu noteikti. Es gribētu veicināt izpratni, ka Veselības ministrija, sekmīgi turpinot savu līdzšinējo politiku, panāks to, ka kādā dienā nebūs iespējams veikt mūsdienīgu laboratorisko diagnostiku valstī ne par kādu naudu.

Laboratorisko testu veikšanas pašizmaksu iespējams samazināt tikai līdz noteiktam līmenim. Ja valsts ilglaicīgi būtiski samazina ambulatoro laboratorisko testu apmaksu, un tieši tas ir noticis Latvijas Republikā kopš 2008.gada , tad rezultātā nevis tiek meklēti varianti, kā veikt testu centralizāciju un mazināt pašizmaksu, bet tiek mazināts nerentablo laboratorisko testu skaits. Nacionālais veselības dienests nu jau gadu desmitiem nav uzskatījis par vajadzīgu pārrēķināt valsts apmaksāto ambulatoro laboratorisko testu tarifus.

Daļa no šiem testiem ir rentabli laboratorijām un daļa nē. Rezultātā, pacienti ierēdņu nekompetences un bezatbildības dēļ tiek slikti izmeklēti, ir novēlota diagnostika, aug ārstēšanas izmaksas un palielinās mirstība. Pacientiem aizvien vairāk tiek uzspiesti koruptīvi, maksas vai privātās medicīnas pakalpojumi. Neatkarīgās Latvijas iedzīvotāji neredz iemeslus maksāt nodokļus, nevēlas dzīvot šajā valstī, brauc prom, un es nezinu nevienu iemeslu, kāpēc šī tendence varētu mainīties 2017.gadā.