JAUNUMI
Prestižo Ilmāra Lazovska balvu saņēmusi profesore Dace Gardovska
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prestižo apbalvojumu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā – Profesora Ilmāra Lazovska balvu šodien Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) aulā saņēma Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu slimību klīnikas vadītāja, pediatre prof. Dace Gardovska.
Svinīgajā balvas pasniegšanas ceremonijā klātesošos uzrunāja RSU rektors prof. Aigars Pētersons un LĀB prezidente Ilze Aizsilniece, kam sekoja LĀB viceprezidenta Māra Pļaviņa Laudatio prof. Dacei Gardovskai un balvas laureātes uzstāšanās. Pasākumu ar savu klātbūtni bija pagodinājusi arī profesora Ilmāra Lazovska atraitne, ārste Edīte Lazovska.
“Es šodien balvu profesorei Dacei Gardovskai pasniedzu visu Latvijas ārstu vārdā, jo par tās laureātu lemj un balso Latvijas Ārstu biedrības biedri. Līdztekus profesores izcilajiem akadēmiskajiem un zinātnes sasniegumiem īpaši vēlos izcelt Daces Gardovskas unikālo personību, pozitīvisma dzirksti un spēju visā saskatīt skaisto. Viņa ir ne tikai izcila ārste, vadītāja un pedagogs, bet arī cilvēks, kas ir klātesošs Latvijas un sabiedrības dzīvē,” sacīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Izcilā internista nefrologa un sabiedriskā darbinieka profesora Ilmāra Lazovska (1931-2003) balvu LĀB pasniedz kopš 2011. gada par izcilību medicīnas praksē, zinātnē un pedagoģijā. Balvu jau saņēmuši 11 ārsti un mācībspēki. Pirmais balvas laureāts 2011. gadā bija kardiologs prof. Andrejs Kalvelis. Šogad LĀB apbalvojumu jau 12. reizi pasniedza RSU Pediatrijas katedras vadītājai Dr. habil. med. Dacei Gardovskai.
“Būt starp 12 spožām personībām, kas saņēmušas profesora Lazovska balvu, ir patiess gods, kuru Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Gardovska ir nopelnījusi ar enerģijas un cilvēkmīlestības pilnu darbu medicīnā, zinātnē un pedagoģijā. Profesores devums viņas Alma Mater nav izmērāms – tās ir daudzas ārstu paaudzes, tā ir starptautiska līmeņa pētniecība, tā ir RSU kā cilvēkzinātņu universitātes veidošana daudzu gadu garumā,” uzsvēra RSU rektors profesors Aigars Pētersons.
Dace Gardovska 1977. gadā beigusi Rīgas Medicīnas institūtu (RMI), 1979. gadā klīnisko ordinatūru pediatrijā. No 1978. Līdz 1982. gadam studējusi Ļeņingradas I.Sečenova Evolūcijas fizioloģijas un bioķīmijas institūta neklātienes aspirantūrā. Dr. med. (1983) grāds iegūts aizstāvot disertāciju „Galvas smadzeņu asinsvadu reaktivitāte agrīna vecuma bērniem”.
No 1979. gada RMI asistente, docente (1986-1998). 1996. gadā iegūst Dr. hab.med. zinātnisko grādu ar disertācijas tēmu „Imūndeficīta stāvokļi bērniem Latvijā”. Kopš 1998. gada RSU profesore un BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītāja. Latvijas Medicīnas akadēmijas Pēcdiploma fakultātes dekāne (1997-2004).
Aktīva dalībniece dažādās ārstu sabiedriskajās un profesionālajās organizācijās. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle (2009) un akadēmiķe (2013). LĀB valdes locekle (2006-2010) un Apmācīttiesīgo ārstu komisijas locekle, Sertifikācijas komisijas locekle bērnu infektoloģijā. Saņēmusi virkne atzinību un apbalvojumu – Atzinības krusta virsniece (2007) un Andreja Priedkalna balvas laureāte (2010). Piešķirts Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības raksts un Valsts prezidenta Cildinājuma raksts (2023).
Atvadīšanās no Gunāra Kiršberga
25.maijā mūžībā aizgājusi viena no izcilākajām Jēkabpils mediķu personībām – neirologs, Jēkabpils slimnīcas ilggadējs galvenā ārsta vietnieks Gunārs Kiršbergs. Izsakām līdzjūtību ģimenei un kolēģiem!
In memoriam: Silvija Remberga
2023. gada 11. maijā mūžībā devusies Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes ilggadējā docētāja pediatre Silvija Remberga.
S.Remberga dzimusi 1949. gada maijā Talsos. 1966. gadā absolvējusi Talsu vidusskolu, bet ārsta grādu ieguva Rīgas Medicīnas institūtā (RMI), 1972. gadā.
No 1977. līdz 1979. gadam Silvija Remberga vadīja RMI Aspirantūras un ordinatūras daļu, no 1979.- 1997. gadam strādāja par RMI Pediatrijas katedras asistenti, bet 1998. gadā ievēlēta un līdz 1999. gadam turpināja darbu docenta amatā.
1990. gadā Latvijas Medicīnas akadēmijā ieguva doktora grādu medicīnā, aizstāvot promocijas darbu par hemokoagulācijas traucējumiem un korekciju agrīna vecuma bērniem, kas slimo ar akūtu pneimoniju un bronhiolītu.
S.Remberga aktīvi līdzdarbojās iniciatīvas grupā Medicīnas fakultātes atjaunošanai LU. 1999. gadā tika ievēlēta par docenti LU MF, bet 2008. gadā – par asociēto profesori. Docēja studiju kursus “Pediatrija I” un “Pediatrija II”, kā arī “Klīniskā prakse III” ārstniecības studentiem, bet uzturzinātnes maģistrantus izglītoja par bērnu un pusaudžu uzturu. Bērnu slimnīcā “Gaiļezers” Silvija Remberga aktīvi veica klīnisko darbu un ar viņas līdzdalību tika izveidots astmas kabinets. Darba gaitas LU noslēdza 2020. gadā un turpināja konsultēt pacientus medicīnas sabiedrībā “ARS”.
S.Remberga bija vadošā pētniece starptautiskos pētījumos par bērnu astmu un kopumā izstrādājusi vairāk nekā 90 publikāciju, tanī skaitā 2007.gadā izdota S.Rembergas grāmata “Bronhiālā astma un alerģiskais rinīts bērniem”.
Kolēģi pazina Silviju Rembergu kā stingru un prasīgu docētāju, enerģisku cilvēku, kas allaž bija gatava atsaukties, ja bija nepieciešams padoms un palīdzība. Medicīnas fakultāte izsaka visdziļāko līdzjūtību Silvijas Rembergas tuviniekiem, kolēģiem un draugiem, viņu mūžībā pavadot.
Par nepieciešamību Latvijas iedzīvotājiem iespēju saņemt mūsdienīgu veselības aprūpi
Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam
LR finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
Informācijai:
LR veselības ministrei Līgai Meņģelsonei
LR Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Ingai Bērziņai
Par nepieciešamību Latvijas iedzīvotājiem iespēju saņemt mūsdienīgu veselības aprūpi
Latvijas pacientu un veselības aprūpē strādājošo profesionālās organizācijas šī gada 18. maijā tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai pārrunātu satraucošo situāciju veselības aprūpē un kopīgi meklētu risinājumus papildu finansējuma piešķiršanai vēl šogad (~+140 milj. euro) un nākamajā gadā (~+310 milj. euro).
Pozitīvi vērtējams fakts, ka pēc trīs gadu uzstājīgiem aicinājumiem tikties un 11. maija protesta akcijas pie Saeimas premjerministrs un finanšu ministrs atrada laiku, lai tiktos ar nozares, kas ir deklarēta kā valsts prioritāti, pārstāvjiem.
Sarunas laikā vairākkārtīgi no abu pušu dalībniekiem tika atzīmēts, ka Latvijas veselības aprūpes nozares stagnācijas būtiskākais iemesls ir nepietiekamais finansējums. Citu valstu pieredze objektīvi parāda, cik naudas ir nepieciešams mūsdienīgai un visiem pieejamai veselības aprūpei. Igaunija, Lietuva, Vācija u.c. valstis viena iedzīvotāja veselības aprūpei atvēl divas vai trīs reizes vairāk naudas, bet tas nenozīmē, ka šo valstu darbība nav pietiekami efektīva vai arī tās nav veikušas pareizās reformas.
Mēs atkārtoti vēlamies skaidrot, kādēļ šobrīd Latvijā iedzīvotāji saskaras ar neiedomājami garām rindām uz medicīnas pakalpojumiem. Piemēram, ja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai no valsts katru mēnesi tiek piešķirts finansējums 20 pleca locītavu operācijām, bet objektīvi šāda operācija ir nepieciešama 80 pacientiem, tad visas par valsts finansētājiem līdzekļiem šīs operācijas varēs nodrošināt četru mēnešu laikā (vienkārša aritmētika – 80:20=4). Gaidot uz operāciju cilvēkam ir darba nespēja, darba devējs ir zaudējis darbinieku, kas nevar paveikt ieplānoto ražošanā, būvniecībā vai citā tautsaimniecības nozarē, krītas produktivitāte. Vienlaikus ir papildus izdevumi par darba nespējas apmaksu gan darba devējam, gan valstij, lai nodrošinātu līdzekļus cilvēkam darba nespējas laikā. Turklāt par attiecīgo laika periodu netiek iekasēti nodokļi. Tādejādi veidojas ne tikai rinda, bet arī hroniski ielaistas veselības problēmas, kas daudzus Latvijas iedzīvotājus padara darbnespējīgus (pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 200 tūkst. cilvēku ar invaliditāti). Tas savukārt ir slogs valsts sociālajam budžetam.
Tas bija teorētisks piemērs, bet realitāte ir sekojoša – plānotais finansējums lielo locītavu endoprotezēšanai 2023.gadam ir 17 802 874 euro un plānotais pacientu skaits ir 5039 pacienti. Ārstniecības iestādes norāda, ka rindā šobrīd ir 11 397 pacientu, tai skaitā no tiem 970 pacienti ir ar konsiliju par steidzamību.
Ja kādam no pacientiem ir privāti līdzekļi, lai segtu operācijas izmaksas, viņš var negaidīt četrus mēnešus, bet jau nākošajā dienā doties uz privātu klīniku, kur veiks operāciju. Tā veidojas dramatiska nevienlīdzība piekļuvei veselības aprūpes pakalpojumiem, un Latvijas valsts nenodrošina savu pilsoņu Satversmē garantētās cilvēktiesības – tiesības uz veselību.
Pavisam vienkārši – rindas uz izmeklējumiem, konsultācijām un operācijām Latvijā ir tāpēc, ka valsts šos pakalpojumus sedz mazākā apmērā nekā Latvijas iedzīvotājiem tas ir vajadzīgs. Pēdējo gadu laikā to vēl būtiski ietekmē fakts, ka trūkt ārstu un citu speciālistu, kas ir otrs rindu veidošanās nozīmīgākais faktors. Tikai viens skaitlis no Nacionālā veselības dienesta (NVD) – 2023.gada pirmajā ceturksnī par 20% virs plānotā ir pieaudzis ambulatoro konsultāciju un izmeklējumu skaits!
Tāpēc vēlreiz gribam vērst valsts amatpersonu uzmanību, ka ņemot vērā šī brīža situāciju veselības aprūpē, ir nekavējoties jāveic finanšu ieguldījumu, lai iedzīvotājiem saglabātu iespēju piekļūt pakalpojumiem līdz šī gada beigām.
No Eiropas un pasaules valstīm ar līdzīgiem nodokļu ieņēmumiem un IKP, Latvija veselības aprūpei atvēl vismazāk! Tas liecina nevis par finansiālu nespēju, bet gan par politisku nevēlēšanos un nauda, kas tagad jāiegulda veselības aprūpē šķiet liela, jo tas nav darīts 33 gadus. Ja sistemātiski katru gadu veselības budžets tiktu palielināts atbilstoši ekonomikas izaugsmei, tad šodien nebūtu tāda iztrūkuma. Šobrīd mums ir nepieciešams nekavējoši risinājumi, jo laika gaidīt vairs nav. Katra diena, kas tiek atlikta, noved pie papildus arvien lielākām izmaksās valstij.
Aicinām valsts augstākās amatpersonas un politiķus sākt domāt un rīkoties valstiski, nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem mūsdienīgu un savlaicīgu veselības aprūpi. Jūsu augstākais pienākums ir strādāt valsts un iedzīvotāju interesēs!
Cieņā
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Artūrs Šilovs
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO vadītāja Gunta Anča
Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele
Biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs, Andris Veiķenieks
Latvijas Reto slimību alianse valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis
Biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” valdes loceklis Juris Beikmanis
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe
Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Plūme
Latvijas Hemofilijas biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele
Latvijas slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs
Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Zane Liepiņa
Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Dr. Ainis Dzalbs
Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības valdes priekšsēdētāja Alla Beļinska
Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība valdes loceklis Zigurds Prūsis
Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība “ParSirdi.lv”
Latvijas Multiplās Sklerozes asociācijas (LMSA) valdes priekšsēdētāja Ineta Osipoviča
Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas 2023
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) jau 18 reizi piešķīra Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas labākajiem medicīnas studentiem, lai palīdzētu un atbalstītu viņus ceļā uz ārsta amatu. Kopējais stipendiju apjoms šogad ir 6 000 USD.
Pēc iesniegto dokumentu izskatīšanas, atlases komisija tikās ar pretendentiem 20. maijā no plkst. 16.30-21.00 Skolas ielā 3, Latvijas Ārstu biedrībā klātienē un ZOOM.
Sarunā ar 14 pretendentiem piedalījās LĀZA valdes locekļi – fonda veidotājs un vadītājs Dr. Ēriks Niedrītis (ASV), asoc. prof. Daina Dreimane (ASV), P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pārstāvis vēsturnieks Mārtiņš Vesperis, Dr. Edīte Lazovska, Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Dr. Jānis Vētra un LĀZA biroja vadītāja Dr. Kamena Kaidaka (Latvija).
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju 1000 USD apjomā ieguva četri Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti – Elīna Fainveice (RSU/4 kurss), rekomendāciju sniedza prof. Ilze Grope, bērnu infektoloģe, un Dr. Ieva Puķīte, pediatre, bērnu gastroenteroloģe; Dāniels Makoveckis (RSU/4. kurss), rekomendāciju sniedza doc. Gita Gersone, RSU Fizioloģijas un bioķīmijas katedra, un prof. Ilze Štrumfa, RSU Patoloģijas katedras vadītāja; Antons Miščenko (RSU/4. kurss), rekomendāciju sniedza doc. Jevgenijs Proskurins – RSU MF Fizikas katedras vadītājs, un Dr. biol. Artūrs Ābols – Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks; Aija Tumova (RSU/6. kurss), rekomendāciju sniedza asoc. prof. Ingus Skadiņš – RSU Medicīnas fakultātes prodekāns, docētājs RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedrā un asoc. prof. Kaspars Auslands – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroķirurgs, RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētājs.
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda veicināšanas stipendijas (500 USD) ieguva četri studenti: Marta Anna Ozoliņa (LU/5. kurss), rekomendāciju sniedza asoc. prof. Džanna Krūmiņa, Anatomijas un histoloģijas katedra, un doc. Dagnija Gulbe, LU Medicīnas fakultātes lektore; Agate Kristena Krieviņa (LU/6. kurss), rekomendāciju sniedza prof. Gundega Knipše – LU MF Anatomijas un histoloģijas katedras vadītāja, un Ph.D. Kaspars Peksis – otorinolaringologs, Evita Kokina (RSU/5. kurss), rekomendāciju sniedza Ph.D. Gunta Laizāne, RSU Pediatrijas katedra, BKUS 21.nodaļas virsārste, bērnu infektoloģe, un Dr. Ingvars Rasa, endokrinolog, RAKUS stacionārs Gaiļezers, LOKMSA prezidents; Anna Ilva Miķelsone (RSU/6. kurss), rekomendāciju sniedza prof. Gunta Lazdāne, Dzemdniecības un ginekoloģijas katedra, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Rīgas Stradiņa universitātē, un asoc. prof. Anna Miskova, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedra.
Visi 14 pretendenti saņēma pēc sarunas dāvanā LĀZA Apkārtrakstu nr 171 un ielūgumu uz LĀZA svinīgo sarīkojumu kopā ar saviem atbalstītājiem pasniedzējiem.
Stipendijas nodrošina Ojāra Veides fonds, ko līdz šim vadīja prof. Kaspars Tūters, bet no 2023. gada fondu vadīs asoc. prof. Juris Lazovskis. Fonda valdē ir LĀZA biedri Inese Flude (Kanāda) un Ingrīda Šķetris (Kanāda). Plašāk par Ojāra Veides Fondu jaunajā LĀZA Apkārtrakstā Nr 171.
Prof. Ilmāra Lazovska stipendijas pasniegs svinīgā sarīkojumā 30. jūnijā LĀB telpās no 10.00-12.00 dziesmu svētku noskaņās. Laipni lūgti visi visu gadu LĀZA stipendiāti, kā arī draugi un atbalstītāji!
RSU Juridiskās fakultātes organizētā otrā medicīnas tiesību aktualitātēm veltīta konference
16. jūnijā norisināsies Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes organizētā otrā medicīnas tiesību aktualitātēm veltīta konference.
Konferences galvenais mērķis ir pieredzes apmaiņa un zināšanu nodošana attālināto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā, raugoties gan no tiesību, gan ētikas viedokļa. Lai sasniegtu noteikto mērķi, konferences laikā uzaicinātie pētnieki, juristi, ārstniecības personas prezentēs savus pētījumus attālināto veselības aprūpes pakalpojumu jomā, īpaši akcentējot tiesiskos problēmjautājumus.
Konferencē aicināti piedalīties visa ārstniecības personas un tiesību zinātņu speciālisti!
Dalība konferencē ir bezmaksas!
Par konferences apmeklējumu tiks izsniegti tālākizglītības punkti (TIP)
Ārstiem – 4.7 TIP
Māsām – 7 TIP
Funkcionālajiem speciālistiem, ārstu palīgiem, podologiem, radiologa asistentiem, radiogrāferiem, masieriem, biomedicīnas laborantiem, skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā, kosmētiķiem – 6TIP
Pielikumā programma!
Reģistrācija – https://www.rsu.lv/form/medicinas-tiesibu-konference-23
Jānis Zālītis (1933-2007)
“MANS MĪLESTĪBAS CEĻŠ”
12.maijā izcilajam XX gadsimta ārstam, onkologam, psihoterapeitam Jānim Zālītim – 90. dzimšanas diena!
Jānis Zālītis šo pasauli ieraudzīja Vidzemes pusē, Brantu pagasta Lejas Aleņos. Viņš ir pirmdzimtais čaklo zemnieku Lidijas (1909-2000) un Pētera (1905-1942) Zālīšu ģimenē. Jānim asinīs bija bezgalīgā mīlestība pret dzimto zemi, māmuļa un tēvs iemācīja strādāt, būt atbildīgam pret savu darbu. Bērnības laiku un jaunības sākumu Jānis atcerējās ļoti labi un aprakstīja savā pēdējā grāmatā “Sestā simfonija” (2006), kas pārsteidz lasītāju ar neticamajām atklāsmēm.
1940.gada Latvijas okupācija, nevainīgu cilvēku 1941.gada deportācija uz Sibīriju, II pasaules karš izpostīja daudzu cilvēku dzīves. Zālīšu ģimene II pasaules kara laikā zaudēja tēvu Pēteri un brālīti Turaldu. Pēckara dramatiskais laiks Padomju Savienības sastāvā turpinājās ar varmācību, un 1949.gadā māmuļa Lidija, 16 gadīgais Jānis, 10 gadus vecais brālis Edgars un pats jaunākais četrgadīgais Arnītis bija spiesti pamest dzimtās mājās, dodoties izsūtījumā uz Sibīriju. Tikai un vienīgi pateicoties Lidijas stoiskajam raksturam un bezgalīgajai mīlestībai uz saviem bērniem, ģimene izturēja izsūtījuma laika necilvēciskos dzīves apstākļus. Kaut gan vietējie Sibīrijas iedzīvotāji ieteica Lidijai i nesapņot par atgriešanos dzimtenē, 1957.gadā viņa ar jaunāko dēlu atgriezās un dzīvoja Smiltenē.
Jāņa nemierīgais prāts alka pēc zināšanām un sasniegumiem. Zinātkāres vēlme palīdzēja pārvarēt smago slimību – tuberkulozi, iegūt augstāko izglītību Tomskas Medicīnas institūtā. Pats Jānis par to laiku teica: ”No Tomskas sibīriešiem man ir dāsnais, nesavtīgais raksturs, dvēseles plašums, ko nevar vārdos izteikt”.
Iegūta ārsta profesija aizved atpakaļ uz dzimteni. Sākas ārsta cēlais darbs, sākumā Ātrās palīdzības dienestā, Rīgas rajona poliklīnikā un daudzi darba gadi ir aizvadīti Latvijas Onkoloģijas centrā. J.Zālīša domubiedre, viņa grāmatu redaktore V.Veldze rakstīja: “No visām trim medicīnas specialitātēm, kurās darbojās ārsts Zālītis, viņam vistuvākā bija transoloģiskā psihoterapija.” Tomskas Medicīnas institūtā pie profesora J.Larina un Z.Freida skolnieces docentes A.Švarcas Jānis ir apguvis tādas retas specialitātes kā transoloģisko psihoterapiju un psihoanalīzes kursu.
Pie Rīgas rajona poliklīnikas J.Zālītis 1963. gadā nodibināja apvienību onkoloģisko slimnieku rehabilitācijai, ko vēlāk nosauca par klubu “Panaceja”. Tā bija pati pirmā tāda medicīniska profila organizācija Latvijā. Sākas ļoti nopietns darba hipnoterapijas izpētē, un seko tās augšupejoša attīstība. 60. gadu sākumā Veselības aizsardzības ministrija rīkoja zinātniski pētniecisku ekspedīciju uz republikas lauku rajoniem, lai izprastu vēža (arī krūts) veicinošus faktorus. Slimas sievietes pārsvarā bija nelaimīgas arī ģimenes dzīvē. Tā, atcerējās pats Jānis, saplūda onkoloģija un psihoterapija.
Kluba labvēlīgo ietekmi ir izjutuši dauzi tūkstoši cilvēku. “Klubā nāk,” rakstīja Jānis,” no dzīves nogurušie, kuriem vajadzīgs atbalsts un gluži cilvēcisks, labs vārds. Hipnoterapija harmonizē arī vesela cilvēka personību, bagātina to, padziļina estētiskās jūtas, palīdz atraisīties talantiem. Brīnumi nenotiek, brīnumus ar sevi dara cilvēki paši, kļūdami stiprāki, drošāki, atraisītāki. Klubā runājām par skaisto, patīkamo, labo dzīvē, meklējam skaisto dabā. Cilvēki mācās izjust harmoniju un skaistumu, pamazām paši kļūst skaistāki un harmoniskāki.” Šo darbu Jānis uzskatīja par svētīgu: ”Mani interesē cilvēks. Cilvēcisko attiecību skaistums, kas patiešām ir lielākā vērtība, ko dzīvē varam gūt. Es pats diezgan daudz dzīvē esmu zaudējis tāpēc, ka dažkārt neesmu izpratis cilvēku savstarpējās attiecības. Tā ir smalka māksla, kura jāmācās visu mūžu.”
Par Panacejā veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem var nosaukt galvenās tēmas: organisma ceturtais stāvoklis, smadzeņu asimetrijas izmantošana transoloģijā, sublimēšanas metodika, libido un agresijas komplementaritāte, mīlestības teorija un dzimumaudzināšana, ģimenes un pāru terapija, bioloģiskās teorijas noteikšana ar transu, psiholoģisko tipu tālākā izpēte, sociopātijas analīze, psihoanalīzes lietošana.
Klubā ”Panaceja” gūtā pieredze deva ierosmi Transoloģiskās psihoterapijas (hipnoterapijas) biedrības (LTB(H)B) nodibināšanai 2004. gadā. To dibināja un vadīja Jānis Zālītis.
Jānim vienmēr dzīvē bija svarīgi iegūt kādas virsotnes: “Cilvēkam, kurš ir stiprs un garīgi bagāts, vitāli nepieciešams vēl kaut kas cits bez tā, ar ko viņš paradis nodarboties ikdienā. Vēl kāda cita virsotne, uz kuru iet, jo dzīvē itin bieži gadās, ka tas, ko esi mīlējis, – pieviļ, pēc kā esi tiecies, – izrādās mirāža… Tad ir vajadzīgs kāds augstāks, vispārcilvēcisks vērtību mērs. Tā noteikti var būt arī māksla.” Tā bija ar Jāni visu mūžu viņa prātā un dvēselē.
Dzejniece Astrīda Kačerovska Jānim veltīja dzejoli ”Saucēja balss”:
”Es tavā balsī iegrimu kā mākoņsegā,
Tā nesa mani turp, kur debesmala bāl,-
Un galvā dzima gaiša doma,
Un pieaudzēja sapņiem spārnus.
Cik zemei smilšu graudu, jūrai zvirgzdu,
Tik sirdī mīlestības daudz –
Un netīk man par dzīvi gausties,
Bet gribas līdzi kaijām traukties,
Nav baiļu sastapties ar vētru.
Nē, nelūgties, lai rimstas manis dēļ,
Un jūra trakās dusmās viļņus mals,
Bet dāvāts talismans man Tava balss.”
Jānim Zālītim savu cieņu un mīlestību izsaka bijušie pacienti, kolēģi, draugi un radinieki. Jānis Zālītis uz mūžīgiem laikiem paliks savā dzimtajā pusē – Raunas kapos un ārsta dzīvojamajā mājā Cēsu ielā 8, kur viņš strādāja pēdējos dzīves gadus un kur ir ierīkota viņa dzīvei un darbam pastāvīga ekspozīcija “AMOR VIA MEA”.
Atklātā vēstule par hronisku finansējuma trūkumu Latvijas veselības aprūpes nozarē
Latvijas Ārstu biedrības vārdā vēlos vērst Jūsu uzmanību, ka Latvijā katru gadu novēršamu slimību dēļ zaudējam 4000 iedzīvotājus darba spējīgā vecumā. Šo nāvju iemesls ir nepietiekamais veselības aprūpes finansējums veselības aprūpei, kā arī fakts, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība samazinās arī veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ. Latvijā ir tikai 3,3 ārsti un 4,5 māsas uz 1000 iedzīvotājiem.
Līdzšinējā politiķu attieksme pret veselības aprūpi var Latviju novest līdz situācijai, kāda ir Rumānijā, kad jālūdz palīdzība citām Eiropas valstīm, lai risinātu krīzi ar ārstu trūkumu valstī. Vairāk par situāciju Rumānijā: https://www.euractiv.com/section/health-consumers/news/romania-seeks-eu-wide-solution-to-address-shortage-of-doctors/.
Kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe ir absolūts priekšnoteikums valsts drošībai un ekonomiskai izaugsmei. Neieguldot veselības aprūpē, mēs zaudējam ekonomiski aktīvus cilvēkus ne tikai priekšlaicīgu nāvju dēļ, bet arī tāpēc, ka savlaicīgi nesaņemta ārstēšana veicina hronisko slimību radītu darba nespēju. Latvijā ir vislielākais iedzīvotāju ar invaliditāti skaits – 11%, vairāk nekā 200 000.
Kā Latvijai atkārtoti ir norādījusi Pasaules Veselības organizācija, veselības aprūpes pietiekama finansēšana ir politiskā izšķiršanās. Vairs nav atlicis laika aizbildināties ar nepieciešamību veikt reformas. Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma kopš 1991.gada ir reformēta četras reizes, salīdzinājumam – Igaunijā un Lietuvā tas ir darīt tikai vienu reizi un pārdomāti.
Ja salīdzinām veselības aprūpes finansējumu Latvijā , Igaunijā un Lietuvā, kā arī ar vidējiem Eiropas rādītājiem dati ir sekojoši:
IKP % veselības aprūpei
Igaunijā – 6,7%
Latvijā – 4%
Lietuvā – 5,9%
Vidēji Eiropā – 7%
Budžeta izdevumu % veselības aprūpes finansēšanai
Igaunijā – 15%
Latvijā – 10 %
Lietuvā – 13%
Vidēji Eiropā – 15%
Finansējums viena iedzīvotāja veselības aprūpei
Igaunijā – 2327 eiro
Latvijā – 1550 eiro
Lietuvā – 2302 eiro
Vidēji Eiropā – 3000 eiro
Ir laiks politiskai izvēlei, kas uzlabo Latvijas iedzīvotāju veselību, stiprina valsts drošību un veicina ekonomisko izaugsmi. Nepārdomātu un nevajadzīgu reformu pieprasīšana ir politiska bezatbildība. Aicinām Jūs kā Latvijas Republikas Saeimas deputātu sniegt savu skatījumu par to, kā panākt stabilu un pieaugošu veselības aprūpes budžetu gan 2023. gadā, gan nākamajos gados.
Aicinām pieņemt atbildīgus lēmumus budžeta apstiprināšanas procesā!
Cieņā
Ilze Aizsilniece
Latvijas Ārstu biedrības prezidente