Skip to content

JAUNUMI

Iespēja pieteikties Latvijas Medicīnas Fonda stipendijai 2022/23

Līdz 15. jūnijam ir iespēja pieteikties LMF atbalstam gan studentiem, gan jaunajiem ārstiem.

Stipendijas pasniegs LMF valdes priekšsēdis Valdis Zatlers 9. Latvijas Ārstu kongresa laikā plenārsēdē, kas notiks Rīgā 22. septembra rītā. Šogad fonds piešķirs stipendijas gan Latvijas ārstiem un studentiem, gan arī rietumu jauniešiem, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar medicīnu.

Latvijas Medicīnas fonda stipendijas:

  • 5. vai 6. kursa medicīnas studentiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai studentiem. Stipendijas mērķis ir palīdzēt Latvijas medicīnas studentiem papildināt zināšanas dažādās ārzemju augstskolās un zinātniskās laboratorijās ES vai Amerikā 1- 2 mēnešu garumā. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 3000 USD

Pieteikumus līdz 15. jūnijam sūtīt lmf.latvia@gmail.com un cc dainis.krievins@stradini.lv LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam ar tēmas norādi “LMF stipendija studentiem 2022”

  • Rezidentiem un jaunajiem ārstiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai ārstiem. Stipendija ir plānota studiju ceļojumiem uz ES vai Ameriku 1- 6 mēnešu garumā tiem, kas vēlas apgūt jaunas, līdz šim Latvijā nepielietotas vai mazpielietotas ārstēšanas metodes, Latvijai trūkstošas un pašreiz aktuālas specialitātes. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 6000 USD. Pieteikumus līdz 15. jūnijam sūtīt lmf.latvia@gmail.com un cc dainis.krievins@stradini.lv LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam ar tēmas norādi “LMF stipendija ārstiem 2022”
  • Kopš 2016. gada vasaras Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) ir izveidojis jaunu stipendiju – LMF Studentu Stipendija,lai dotu iespēju jauniešiem, kas dzīvo un mācās ārpus Latvijas universitātēs, koledžās vai medicīnas skolās, iespēju gūt praktisku pieredzi Latvijā P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā vai kādā citā ārstniecības iestādē un papildinātu zināšanas un praktiskās iemaņas medicīnā. Pieteikties šai stipendijai var vēl līdz 15. augustam.

Informācija par prasībām pretendentiem ir LĀZA mājaslapā sadaļā Stipendijas un LMF mājaslapā http://latvianmedicalfoundation.org/.

LĀZA atbalsts Latvijas medicīnas studentiem 2022

Zināmi LĀZA stipendijas ieguvēji 2022. gadā

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) savā 75 gadu jubilejas gadā nu jau 17reizi piešķir Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju labākajiem medicīnas studentiem, lai palīdzētu un atbalstītu viņus ceļā uz ārsta amatu. Kopējais stipendiju apjoms šogad ir 6 500 USD. Profesora Ilmāra Lazovska stipendiātu kopskaits jau krietni pārsniedzis simtu, bet 2005. gadā pirmie Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiāti bija Aina Ivanova, Andrejs Ivanovs, Roberts Veidemanis, Madara Kapeniece un Mārtiņš Malzubrs.

Šogad stipendiātiem bija jāiesniedz savi pieteikumi atbilstoši nolikuma prasībām un jātiekas ar atlases komisiju. Klātienes tikšanos aizstāja saruna elektroniskajā vidē. Sarunā ar pretendentiem piedalījās LĀZA valdes locekļi: Dr. Kaspars Tūters (Kanāda), Dr. Zaiga Alksne-Phillips (ASV), Dr. Ēriks Niedrītis, fonda veidotājs un vadītājs (ASV),Dr. Daina Dreimane (ASV), P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pārstāvis Mārtiņš Vesperis un Dr. Edīte Lazovska(Latvija). ZOOM semināru–atlasi vadīja LĀZA biroja vadītāja Kamena Kaidaka

Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju 1000 USD apjomā šogad ieguva divi Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti – Anete Erta(RSU/6 kurss), rekomendācijas sniedza pasniedzēji Elga Sidhoma un Aleksejs Zavorins, un Marks Smirnovs(RSU/5. kurss),rekomendācijas sniedza pasniedzēji Jeļena Krasiļņikova un Sandra Skuja. Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda veicināšanas stipendijas (500 USD) ieguva Tīna Luīze Čupāne(LU/4. kurss),rekomendācijas sniedza pasniedzēji Baiba Jansone un Džanna Krūmiņa, Vita Konopecka(RSU/5. kurss),rekomendācijas sniedza pasniedzēji MaraPilmane un Gunta Sumeraga, Anna Jete Gauja(RSU/5. kurss),rekomendācijas sniedza pasniedzēji Dace Rezeberga un Ingus Skadiņš, Daniils Žukovs(RSU/6. kurss), rekomendācijas sniedza pasniedzēji Nataļja Kurjāne un Viktorija Ķēniņa, un  Ingus Arnolds Apse(RSU/5 kurss),rekomendācijas sniedza pasniedzēji Ģirts Šalms un Kārlis Rācenis.

Klātienes sarīkojums, uz kuru aicināsim visus LĀZA stipendiātus, LĀZA biedrus un draugus, notiks 9. Latvijas Ārstu kongresa laikā 23. septembrī, kad svinīgajā plenārsēdē tiks pasniegtas LĀZA stipendijas. Bet jau 30. jūnijā LĀZA atzīmēs savu jubileju ar svētku konferenci Minesotā Dziesmu svētku laikā.

Atgādinām, ka līdz 15.septembrim Latvijas jaunie ārsti, zobārsti un arī citi praktizējoši speciālisti var pieteikties Ojāra Veides fonda stipendijām – atbalstam savai profesionālajai pilnveidei.

Plašāk par Latviešu ārstu un zobārstu apvienību (LĀZA)un iespējām atbalstīt medicīnas izglītību www.lazariga.lv

Izstāde “Piena dienasgrāmatas” Paula Stradiņa Medicīnas muzejā

Aicinām Jūs apmeklēt izstādi “Piena dienasgrāmatas”, kas līdz 5. jūnijam skatāma Paula Stradiņa Medicīnas muzejā, Ukrainas neatkarības ielā 1, Rīgā.

Izstādes “Piena dienasgrāmatas” centrā ir demence un ar demenci sirgstošo un viņu tuvinieku pieredzes stāsti. Izstādes ietvaros norisināsies trīs “Datu recepšu darbnīcas” – 21., 28. maijā un 2. jūnijā plkst. 12:00. Tajās apmeklētāji ir aicināti veidot datu receptes savas kognitīvās veselības veicināšanai, ko varēs gan aplūkot, gan izgaršot. Izejas materiāli būs mums ikdienā pieejami un pazīstami pārtikas produkti, kuri darbnīcas laikā iegūs jaunu nozīmi. Darbnīcas radošajā procesā vērosim, kādu stāstu mums var palīdzēt izstāstīt piens? Un vai ar sagrieztu sieru var parādīt statistiku? Paprika, olīvas, rieksti, gurķi – jebkas no pārtikas produktiem kopīgā darbnīcā palīdzēs labāk izprast datus par demenci un pārdomāt mūsu ikdienas ēšanas paradumus.

Darbnīcas norisināsies mākslas mediatoru un mākslinieces Annas Priedolas vadībā, tajās būs iespēja izmēģināt, kā datus par demenci atveidot ar pārtikas produktiem, lai statistiku padarītu vieglāk sagremojamu un izjūtamu ar dažādām maņām. Izstādē vizualizētā statistika ir nepielūdzama – 2015. gadā ar demenci pasaulē slimoja 50 miljonu cilvēku. Prognozēts, ka 2030. gadā demences pacientu skaits sasniegs 82 miljonus, bet 2050. gadā jau 152 miljonus cilvēku.

Darbnīcas apmeklējums ir piemērots ikvienam interesentam, neatkarīgi no vecuma! Īpaši gaidītas ir ģimenes, kurās ir seniori ar demenci un atmiņas traucējumiem un cilvēki, kas ikdienā strādā vai saskaras ar demenci sirgstošajiem! Visi nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti. 

 Darbnīcas un izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Fondu Atvērtai sabiedrībai DOTS. Izstāde ir tapusi starptautiska projekta “Pārmaiņu aģenti: mākslas mediācija kā saruna” (www.memagents.eu) ietvaros.

! 28. maijā darbnīcā būs iepēja satikt projekta “Mākslas terapija kā empātisks rīks lai stiprinātu kognitīvās, fiziskās un piederības spējas cilvēkiem ar demenci” ARTHE vs DEMENTIA partnerus no Slovēnijas (Ļubļana) Spomincica – AlzheimerSlovenija, un Grieķijas (Atēnas) www.alzheimerathens.gr, kas jau ilggadēji strādā ar demences pacientu un tuvinieku atbalsta programmām un īsteno regulāras Alcheimera kafejnīcas un pasākumus. Lūgums sazināties, ja Jums ir interese par projektu uzzināt vairāk, satikt projekta partnerus no Grieķijas un Slovēnijas un par demences atbalsta organizācijām un iniciatīvām NVO sektorā uzzināt vairāk! Plānojam viesoties gan Gaiļezerā, gan labprāt tiktos ar valsts / pašvaldību sektora cilvēkiem, lai par projektu izstāstītu vairāk!

LMF atbalsts karā cietušajiem Ukrainas ļaudīm

Latvijas Medicīnas fonds (LMF) sniedz vienreizēju finansiālu atbalstu 1000 USD apjomā karā cietušajiem Ukrainas ļaudīm, kas bēgļu statusā ieradušies Latvijā un uzsākuši darbu veselības aprūpes nozarē. Bēgļu straumē uz Latviju devušies arī daudzi veselības jomas speciālisti. Latvija kļuvusi par viņu mājvietu un arī darba vietu uz nezināmu laiku. SIA “Zemgales veselības centrs” ir jaunā darba vieta zobārsta asistentei Liudmylai Markovskai, Kauguru Veselības centrā strādā ārste oftalmoloģe Nataliia Lebid, Rīgas 1. slimnīca ir darba vieta Sergijam Davidovam, Ventspils slimnīcā jau aprīlī darbu sāka medicīnas māsa Olena Vorobiova. Slimnīcas mājaslapā arī saruna ar jauno kolēģi, kas kaut mazliet ļauj mums saprast, ko piedzīvojis un pārdzīvojis ikviens, kas ieradies Latvijā no Ukrainas.https://ziemelkurzemesslimnica.lv/zinas/ventspils-slimnica-strada-visparejas-aprupes-masa-no-ukrainas/

Foto: Ārste Nataliia Lebidsavā darbavietā Kauguru veselības centrā.

Jaunās darba vietas ir gan lielās slimnīcas, gan veselības centri, privātas ārstniecības iestādes un privātprakses. Kopumā jau divdesmit viens medicīnā strādājošais Ukrainas cilvēks ir saņēmis atbalstu no Latvijas Medicīnas fonds. Un LMF ir saņēmis siltus pateicības vārdus gan no atbalsta saņēmējiem, gan arī no darba devējiem par šo iniciatīvu.

Tomēr bēgļu straume nav apsīkusi un ne visi, kam atbalsts vajadzīgs, tam ir pieteikušies.

Būsim pateicīgi, ja varēsiet iesaistīties, lai maksimāli ātri un precīzi šo atbalstu varētu saņemt tie, kam tas šobrīd tik ļoti vajadzīgs. Paldies jāsaka Latvijas Ārstu biedrībai un Slimnīcu biedrībai par aktīvu līdzdarbību LMF sniegtā atbalsta popularizēšanā.

Lai pieteiktos atbalstam, jāsaņem uzturēšanās vīza Latvijā un jāsameklē darba vieta veselības aprūpē. Atbalstu var saņemt ikviens kara bēglis, kas strādās vai jau strādā Latvijā veselības aprūpes iestādē – gan ārsti, māsas, zobārsti, tehniskie darbinieki… -visi veselības nozarē strādājošie. Pieteikuma anketa(Applicationfora grant) ir LMF mājaslapāwww.latvianmedicalfoundation.org/helping-ukraine/

Savukārt ikviens no mums var atbalstīt šo un arī citas LMF iniciatīvas, kas palīdzēs karā cietušajiem Ukrainas cilvēkiem.

Ja ir kādi jautājumi, lūdzu, rakstiet lmf.latvia@gmail.com

Latvijas Medicīnas fonds (LMF) ir ASV dibināta bezpeļņas organizācija un jau kopš 1990. gada sniedz atbalstu Latvijas veselības aprūpei.

Kamena Kaidaka M.D. 
LMF un LĀZA administrator Latvijā
+371 29121922
www.latvianmedicalfoundation.org
lmf.latvia@gmail.com

Lielākais medicīnas forums Latvijā – 9. Latvijas Ārstu kongress notiks septembrī

Latvijas Ārstu biedrība ir noslēgusi 21.06.2022. līgumu Nr. SKV-TL-2022/22 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ERAF-5.png


Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir image.png


Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir image-4.png

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir image-5.png

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir image-6.png

Lielākais medicīnas forums Latvijā – 9. Latvijas Ārstu kongress norisināsies 2022. gada 21. – 24. septembrī ATTA CENTRE Krasta ielā 60, Rīgā. Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA), vienojošais temats šogad būs virzība uz pacienta centrētu precīzijas medicīnu. Reģistrēties dalībai kongresā un iepazīties ar tā programmu var www.arstukongress.lv

Paralēli kongresam notiks arī 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas kongress, kā arī Latvijas Māsu asociācija (LMa) atzīmēs 100 gadus māsu profesijai Latvijā. Savukārt LĀZA svinēs 75 gadu pastāvēšanu.

9. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās daļas vadītājs, gastroenterologs, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir Masačūsetsas vispārējās slimnīcas Bostonā ASV Sporta medicīnas nodaļas vadītājs, Latvijas Medicīnas fonda līdzdibinātājs un Hārvarda Universitātes Medicīnas skolas profesors ortopēdiskajā ķirurģijā Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore Veselības aprūpes jomā, ārste – infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komisiju veido vairāk nekā 30 Latvijas vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.

“Latvijas Ārstu kongress ierasti notiek reizi četros gados, ik reizi pulcējot vairākus tūkstošus ārstu no Latvijas un visas pasaules. Epidemioloģiskās situācijas dēļ 9. Latvijas Ārstu kongress norisināsies pēc piecu gadu intervāla un tiks organizēts hibrīdformātā – tā darbā būs iespēja piedalīties gan klātienē, gan tiešsaistē. Turpinot tradīcijas, pirmajā kongresa dienā notiks svinīgais ekumēniskais dievkalpojums Doma baznīcā un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa,” uzsver 9. Latvijas Ārstu kongresa rīcības komitejas vadītāja, LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Pēc svinīgās ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa jau 21. septembrī notiks arī pirmās piecas zinātniskās sesijas un kongresa dalībnieku tikšanās neformālā gaisotnē. Savukārt ceturtdien, 22. septembrī, notiks kongresa atklāšanas plenārsēde “200 gadu Latvijas medicīnā – zinātne, izaugsme un atklājumi”, kuras laikā tiks pasniegtas Latvijas Medicīnas fonda stipendijas. Plenārsēdi vadīs Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta direktors, profesors Juris Salaks. Šajā dienā notiks arī plenārsēde “Medicīniska kļūda. Pacientu un ārstu savstarpējo attiecību ētiskie un juridiskie aspekti drošas medicīnas kontekstā”, kā arī vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju jebkuram Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.

Savukārt piektdien, 23. septembrī, ar īpašu plenārsēdi “Mūsu ceļš medicīnā – zināšanas, darbs, humānisms” tiks atzīmēta LĀZA 75 gadu jubileja, godinot latviešu izcelsmes mediķu devumu pasaulē. Tai sekos plenārsēde “Medicīnas politizācija un medicīnas attīstības potenciāls ekonomiskās krīzes apstākļos”, kā arī virkne diskusiju un starpdisciplināru zinātnisko sekciju un zinātniski praktisko sesiju.

Kongress noslēgsies sestdien, 24. septembrī, ar plenārsēdi – “Ieskatoties nākotnē: Latvijas medicīna nākamajā simtgadē”, dodot vielu pārdomām līdz nākamajam Latvijas Ārstu kongresam, kurā atzīmēsim tā 10. jubileju. 

Kongresa norises starplaikos tā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt medicīnas preču un recepšu medikamentu stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.

Reizē ar Latvijas Ārstu kongresu no 22. līdz 24. septembrim Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija organizē 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongresu un aicina kolēģus dalīties un papildināt zināšanas un pieredzi arī savā jomā,  kopīgi virzīt mērķus nākotnes profesionālajai darbībai. Kongresa ietvaros plānota ķirurģijas meistarklase 22. septembrī profesora Revaz Botchorishvili, starptautiskā endoskopiskās ķirurģijas centra vadītāja, vadībā. Kongresa trijās dienās plānotas zinātniskās sesijas un diskusijas gan par aktuāliem ginekoloģijas jautājumiem, vēža profilaksi un ārstēšanu, gan grūtniecības un dzemdību aprūpi.

Uzmanību mildronāts un sporta sacensības!

Pamatojoties uz 2022. gadā publicēto Aizliegto vielu un metožu sarakstu kā arī faktu, ka aktīvā viela Meldonium (Mildronāts®, Mildronate®, Meldonium Olainfarm®, Quaterine® u.c.) ir IEKĻAUTS Aizliegto vielu un metožu sarakstā kopš 2016.gada 1.janvāra, Latvijas Antidopinga birojs atgādina, ka aktīvās vielas Meldonium lietošana sportistiem ir aizliegta.

Tas nozīmē, ka ikviens sportists, kas piedalās atzītas sporta federācijas rīkotajos pasākumos (treniņi, nacionālā vai starptautiskā līmeņa sacensības) var tikt uzaicināts nodot dopinga kontroles paraugu. Ja Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) akreditētā laboratorijā testētais paraugs uzrāda aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtni paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa, tas nozīmē, ka sportistam var tikt piemērotas individuālās soda sankcijas – diskvalifikācija līdz četriem gadiem, atkarība no lietas apstākļiem. Meldonium ir iekļauts Aizliegto vielu un metožu saraksta S4. klasē – hormonu un vielmaiņas modulatori.

Ja sportistam ir nepieciešams lietot, kādu sportā aizliegto vielu, kas iekļauta Aizliegto vielu un metožu sarakstā tad, sportistam nepieciešams pieteikties Terapeitiskās lietošanas atļaujai (TLA), balstoties uz ārsta uzstādīto diagnozi. Atļaujai iespējams pieteikties Latvijas Antidopinga birojā.

Pasaules Antidopinga kodekss nosaka, ka:

  • Sportistu un citu personu pienākums ir būt informētiem par to, kas ir antidopinga noteikumu pārkāpums, kā arī par to, kādas vielas un metodes ir iekļautas aizliegto vielu un metožu sarakstā.
  • Katra sportista personīgais pienākums ir nodrošināt, lai viņa organismā nenokļūtu aizliegtās vielas.

Lai izvairītos no pārpratumiem, Latvijas Antidopinga birojs iesaka sportistiem vienmēr PĀRBAUDĪT uztura bagātinātāju un MEDIKAMENTU SASTĀVU, kā arī darīt zināmu ārstam, ka esat sportists un Jūsu organismā nedrīkst nonākt aizliegtās vielas! Informējam, ka ir sagatavots materiāls priekš veselības aprūpes speciālistiem – PACIENTS SPORTISTS, kas noderēs plaša profila specialitāšu ārstiem, fizioterapeitiem un ikvienam, kas palīdz sportistam sasniegt viņa mērķus.

Atgādinām, ka būtiski zināt pašam sportistam kādus medikamentus un uztura bagātinātājus viņš lieto!

Federation of European Societies for Surgery of the Hand semināri

Aicinām apmeklēt seminārus https://fessh.com/, kur sadaļā “Hand in Hand with Ukraine Webinar Series” ir pieejama informācija par semināriem par kara traumu menedžmentu, kas parasti notiek ceturtdienās. Semināri ir bezmaksas un visi interesenti ir laipni aicināti reģistrēties un piedalīties šajās mācībās attālinātā formātā, kā arī ir pieejams semināru ieraksts.  

Semināri tiek organizēti sadarbojoties FESSH (Federation of European Societies for Surgery of the Hand) and BSSH (The British Society for Surgery of the Hand).

Ārsts – bērnu ķirurgs, Egils Lavendelis aizgājis mūžībā

Ārsts – bērnu ķirurgs, Egils Lavendelis aizgājis mūžībā 3. maijā.
Atvadīšanās no Saulkrastu kapu kapličas otrdien, 10. maijā plkst. 12:00.
Viņš dzimis 29.05.1962. Rīgā, beidzis Rīgas 2 vidusskolu, studējis Rīgas Medicīnas institūta Pediatrijas fakultātē no 1980. līdz 1986. gadam, pēc tam 1987. gadā internatūrā bērnu ķirurģijā. Kopš 1988. gada sācis strādāt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā par bērnu ķirurgu un bijis tās patriots. No 1994. gada strādājis arī Veselības ministrijā, ilgus gadus bijis Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras direktors, kopš 2009. gada atgriezies bērnu slimnīcā un strādājis par tās valdes locekli, vēlāk par novietnes „Gaiļezers” virsārstu, bet vienmēr bijis pieejams kā bērnu ķirurgs un turpinājis dežurēt.

Vēlmi strādāt Latvijā izrādījuši 60 Ukrainas ārsti

Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) darbam Latvijā pieteikušies 60 Ukrainas ārsti. Visvairāk pieteikumu ir saņemti no zobārstiem – 15 personas, kam seko ginekologi un dzemdību speciālisti, oftalmologi, pediatri un anesteziologi. LĀB ārstiem nodrošina atbalstu nepieciešamo dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā, savukārt ASV dibinātā bezpeļņas organizācija Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) apņēmies finansiāli atbalstīt visus veselības aprūpes profesionāļus, kas turpinās darbu medicīnas jomā Latvijā.

“Latvijas Ārstu biedrība Ukrainas bēgļu jautājumos darbojas ciešā saziņā ar Latvijas Veselības ministriju un Ukrainas vēstniecību Latvijā. Savukārt palīdzība un atbalsts kolēģiem Ukrainā tiek koordinēts sadarbībā ar Ukrainas Veselības ministriju un starptautiskajām mediķu organizācijām. Latvijas ārstu saimei tā ir goda lieta palīdzēt saviem kolēģiem un ikvienam cilvēkam, kas cietis šajā bezjēdzīgajā karā, tāpēc Latvijas Ārstu biedrība atbalsta koordinēšanai pieņēmusi darbā papildu personālu un ir pateicīga latviešu ārstu diasporai pasaulē, kas apņēmusies sniegt finansiālu atbalstu,” uzsver LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece.  

Tāpat interesi par darbu Latvijā izrādījuši arī vairāku citu specialitāšu ārsti – kardiologi, endokrinologi un neatliekamās medicīnas ārsti, kā arī urologs, ķirurgs, patologs, neirologs, iekšķīgo slimību ārsts, dermatologs un pulmonologs u.c. Lielākā daļa no interesentiem jau ir iesnieguši daļu vai visus nepieciešamos dokumentus, lai uzsāktu darbu Latvijā.

LĀB sarežģītāka darba daļa saistīta ar ukraiņu ārstu izglītības dokumentu apstiprinājuma saņemšanu no Ukrainas. Šā gada 24. martā tika panākta vienošanās, ka arī Ukrainas atbildīgā organizācija sniegs atbildes uz pieprasījumi septiņu dienu laikā. LĀB uzsver, ka ārsta profesija ir reglamentēta profesija, mums ir jārīkojas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Direktīvai. Turklāt Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kurā ukraiņu ārsti var saņemt īslaicīgo atļauju, nekārtojot visas formalitātes, kas var aizņemt vairākus mēnešus.

Latvijas Medicīnas fonds aicina visus Ukrainas ārstus, kas bēgļu statusā ieradušies Latvijā un vēlas šeit strādāt, pieteikties LMF vienreizējam finansiālam atbalstam. Ukrainas ārstiem un citiem veselības aprūpes profesionāļiem ir iespēja pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu, ko var saņemt gan LĀB, gan arī potenciālajā darba vietā vai LMF interneta mājaslapā latvianmedicalfoundation.org sadaļā Helping Ukraine.

Savukārt Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), turpinot 2019. gadā iesākto darbu bērnu un pusaudžu psihoterapijā, nākamo sarunu diskusiju ZOOM vidē Latvijas kolēģiem organizēs aprīlī un tā būs veltīta tieši kara un bēgļu gaitu ietekmei uz bērniem un pusaudžiem. Šis jau būs 12 seminārs ciklā “Bērnu un pusaudžu psihiskā veselība”.