Skip to content

JAUNUMI

Ultrasonogrāfijas kongress EUROSON 2023 notiks Rīgā no 25. līdz 27. maijam

Man ir patiess prieks, ka Eiropas nozīmīgākais ultrasonogrāfijas kongress EUROSON 2023 notiks Rīgā no 25. līdz 27. maijam. Tas ir kā pagodinājums un novērtējums mūsu paveiktajam darbam starptautiskās sadarbības veidošanā

Ultrasonogrāfija, kas apvieno ir vadošā tēma šajā 34. EUROSON kongresā. 

Trīs dienās ATTA Centrā, Rīgā, vadošie pasaules eksperti un profesionāļi dalīsies ar savām atziņām par multidisciplināri plaši pielietojamo metodi – ultrasonogrāfiju. Iepazīstinās ar jaunākajiem pētījumiem un atklājumiem tādās jomās kā multiparametriskā ultrasonogrāfija, mākslīgā intelekta iespēju un POCUS jeb Point-of-Care pielietojums.

Aicinām pieteikties jau tagad un izmantot īpašo privilēģiju dalībniekiem no Latvijas, kas būs pieejama līdz šī gada 1. novembrim, lietojot kodu RIGA2023 dalības maksa ar 15% atlaidi.

Reģistrēties iespējams šeit – https://www.euroson2023.com/register

Tēzes aicinām pieteikt līdz 2022. gada 1. decembrim, sniedzot iespēju tos prezentēt Eiropas zinošākajai auditorijai ultrasonogrāfijas jomā https://www.euroson2023.com/submit-abstract/ 

Lūdzam augstāk minēto informāciju izplatīt saviem biedriem un iespēju robežās izvietot vizuālo informāciju (baneri) savās mājas lapās un medijos.

Kongresa organizatoru un zinātniskās komitejas vārdā,
EUROSON 2023 kongresa prezidente
Maija Radziņa

WHO/Europe training course on NCD 2022

WHO/Europe training course on noncommunicable diseases 2022

30 August is the last day to register for the WHO/Europe training course on noncommunicable diseases 2022If you are a researcher, policy maker or postgraduate scholar with an interest in noncommunicable diseases (NCDs), you have an opportunity to take part in a unique WHO training course developed for early or mid-career health professionals.

The course will enable participants to:

  • understand novel challenges in the area of NCDs, and work on solution-oriented approaches to tackle the burden of NCDs;
  • acquire skills in developing NCD prevention approaches;
  • gather, analyze and publish NCD-related data;
  • build capacity and learn how to transfer research into policy-related contexts; and
  • network with colleagues.

Learn more and register here.

The course is jointly developed by the WHO European Office for the Prevention and Control of Noncommunicable Diseases (NCD Office), WHO collaborating centres and partner organizations.

Please feel free to share the information on the WHO NCD training course 2022 among your professional networks.

Mūžībā devies viens no LĀB dibinātājiem, viceprezidents, valdes loceklis

Mūžībā devies Strazdiņš Vladimirs viens no LĀB dibinātājiem, viceprezidents, valdes loceklis.

Strazdiņš Vladimirs (1954.05.02.-2022.18.08.) nefrologs, pediatrs. 1977. gadā beidzis RMI. Ilggadējs BKUS ārsts un nodaļas vadītājs (līdz 2009).

Nefrologs SIA Medicīnas sabiedrībā „Gaiļezers”.  Pediatrijā Latvijā ieviesis nieru aizstājterapijas metodes. Viņam ir pētījumi  urīnceļu infekciju terapijā un nitrofurānu pielietošanā bērniem un pieaugušajiem, vairāku grāmatu līdzautors. Aktīvi darbojies starptautiskās organizācijās, piemēram, akūtas nieru mazspējas terapijas vadlīniju izstrādē bērniem.

Viens no LĀB dibinātājiem 1988. gadā, valdes loceklis (1988-1992), viceprezidents (1988-1990). Atkārtoti Latvijas Nefrologu asociācijas valdes loceklis. Kopā ar Dr. Jāni Meikšānu 20. gs. astoņdesmito gadu beigās izstrādājis Latvijas medicīnas finansēšanas sistēmas pārmaiņu principus un uzvarējis Veselības ministrijas konkursā, bet reformu gan dzīvē neīstenoja. Vladimirs Strazdiņš bija vadošais bērnu nefrologs, valstī, ļoti zinošs un augsti kvalificēts ārsts un atsaucīgs kolēģis.

Apbalvots  ar LĀB II pakāpes Goda zīmi Tempus Hominis (2013).

Latvijas ārstu saime skumst par sava izcilā kolēģa aiziešanu mūžībā un izsaka līdzjūtību tuviniekiem.

Latvijas Ārstu biedrības biedru pilnsapulce

Biedrība “Latvijas Ārstu biedrība” paziņo, ka Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde 2022. gada 16. augusta sēdē ir pieņēmusi lēmumu par biedru sapulces sasaukšanu pilnsapulces formā.

Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” biedru pilnsapulce notiks 2022. gada 13. oktobrī Latvijas Ebreju biedrības zālē, Rīgā, Skolas ielā 6.
Sākums plkst. 16:00; reģistrācija no plkst. 15:00

Darba kārtībā:

  1. Sapulces atklāšana, ziņojums par ieradušos biedru skaitu
  2. Sapulces vadītāja un protokolētāja, Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana
  3. Viesu uzrunas
  4. Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par komisijas priekšsēdētāju
  5. Prezidenta ziņojums
  6. Profesionālo struktūrvienību (Sertifikācijas padome, Ētikas komisija, Aroda tiesa, Izglītības komisija) vadītāju ziņojumi
  7. Revīzijas komisijas ziņojums
  8. Prezidenta vēlēšanas
  9. Goda biedru sveikšana
  10. Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par prezidenta vēlēšanu rezultātiem, rezultātu apstiprināšana
  11. Ievēlētā prezidenta uzruna
  12. Viceprezidentu vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
  13. Valdes vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
  14. Revīzijas komisijas vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
  15. Sertifikācijas padomes, Ētikas komisijas, Izglītības komisijas un Aroda tiesas vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana

Kandidātus ievēlēšanai LĀB pārvaldes un profesionālajās institūcijās var pieteikt, iesniedzot iesniegumu LĀB sekretariātā, Skolas ielā 3, Rīgā, vai iesūtot e-pastā lab@arstubiedriba.lv.

Kandidātu prezidenta amatam var izvirzīt ar vismaz 50 (piecdesmit) biedru parakstītu iesniegumu, kas jāiesniedz biedrības valdei ne vēlāk kā 2 (divas) nedēļas pirms biedru pilnsapulces.

Ja biedru pilnsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtota biedru pilnsapulce notiks 2022. gada 15. novembrī, plkst. 15:00, Rīgas Stradiņa universitātē, Aulā, Rīgā, Dzirciema ielā 16.

Ja biedru pilnsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, ieradušies biedri 13.10.2022. tiks aicināti noklausīties priekšlasījumus par tēmu “Pacientu, farmaceitu un ārstu sadarbība” un piedalīties diskusijā. Šādā gadījumā pasākuma norise plānota aptuveni līdz plkst. 18:00.

Rīgā, 2022. gada 16. augustā

Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” valdes vārdā

prezidente Ilze Aizsilniece

Atļauju praktizēt Latvijā saņēmuši jau 113 ukraiņu ārsti un zobārsti

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) jau 113 Ukrainas ārstiem un zobārstiem ir izsniegusi atļaujas praktizēt Latvijā. Kopumā interesi par pagaidu atļauju saņemšanu izrādījuši 180 ukraiņi. Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropā, kas paātrinātā kārtā dod iespēju ukraiņu ārstiem turpināt darbu savā profesijā. 

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju un lielo darba apjomu, Latvijas Ārstu biedrības darbiniekiir spējuši paveikt to, ko nedara neviena no lielajām un bagātajām Eiropas valstīm. Mēs esam palīdzējuši ukraiņu kolēģiem atgriezties savā profesijā un turpināt palīdzēt cilvēkiem, jo tāda ir ikviena ārsta sūtība un būtība, lai kurā vietā viņš neatrastos. Mēs ļoti ceram, ka darbs viņiem palīdzēs kaut nedaudz mazināt sāpes par notiekošo dzimtenē un dos ticību labākai nākotnei,” uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece.

LĀB Ukrainas ārstiem nodrošina bezmaksas atbalstu nepieciešamo dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā, kā arī sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu piedāvā iespēju apgūt latviešu valodu, kas nepieciešama darbam veselības aprūpes jomā.

Plānots, ka drīzumā atļaujas praktizēt saņems vēl35 personas, kas ir iesniegušas dokumentus, bet lēmums vēl nav pieņemts. Tāpat septiņām personām ir piemērota pārbaudījuma nokārtošana pirms izsniegt atļauju.

Ukraiņu ārsti un zobārsti, kas saņēmuši praktizēšanas atļaujas jau strādā gan Rīgas, gan reģionu  lielākajās slimnīcās un medicīnas iestādēs, gan privātajā sektorā. Medicīnas iestādes, kas nodarbina jebkuru ārstu, tai skaitā ukraiņu, informē par to Veselības inspekciju.

Ārsti speciālisti par darbu ārstniecības iestādē ārpus Rīgas var saņemt naudas kompensāciju

Ārsti speciālisti par darbu ārstniecības iestādē ārpus Rīgas var saņemt naudas kompensāciju

Veselības ministrija aicina jaunos ārstus speciālistus reģionospieteikties un saņemt kompensāciju par darbu ārstniecības iestādē, t.sk. stacionāros, ģimenes ārstu praksē, kurā pacientiem nodrošina valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Atbilstot nosacījumiem, ārsti speciālisti var saņemt naudas kompensāciju par darbu reģionā, par ģimenes locekļiem un uzturēšanās izdevumiem.

Finanšu atbalsts tiek izmaksāts Veselības ministrijai īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” ar mērķi piesaistīt ārstniecības personālu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pacientiem.

Lai pieteiktos kompensācijai:

  • ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa,
  • jāpievieno darba līguma kopija,
  • dokumenti jāiesniedz Veselības ministrijā.

Galvenie nosacījumi:

  • ārsts, tajā skaitā ģimenes ārsts,ir sertificēts specialitātē;
  • darba līgumsar ārstniecības iestādi ārpus Rīgas ir noslēgtsuz nenoteiktu laiku par normālo darba laiku (t.sk. saīsināto) neatkarīgi no darba laika organizācijas;
  • ārstsspeciālists specialitātē ārpus Rīgas nestrādāja 2017. gada 24. martā (dienā, kad stājās spēkā MK noteikumi par atbalsta ieviešanu), savukārt zobārsti šajā dienā nesniedza valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus ārpus Rīgas;
  • pieteikuma iesniegšanas brīdī ārsts nav pensijas vecumā;
  • kompensācijas saņēmējam atbilstoši projekta nosacījumiem ārpus Rīgas jāstrādāvismaz 5 gadus.

Ārsti speciālisti reģionos var pieteikties trīs veidu kompensācijām, ko aprēķinasaskaņā ar 2021. gada 1. jūnijā spēkā esošajiem normatīviem par zemākajām mēnešalgām ārstniecības personām (sertificētiem ārstiem 1489 eiro):

1) par darbu reģionā (5 zemākās mēnešalgas),

2) par ģimenes locekļiem (viena zemākā mēnešalga par katru ģimenes locekli),

3) uzturēšanās izmaksām (3600 eiro).

Papilduskompensācijas saņemšanai var pieteikties ģimenes ārsts, kurš sasniedzis pensijas vecuma un vēlas nodod savu praksi jaunajam ārstam.

Plašāka informācija, tajā skaitā nosacījumi, pieteikumu veidlapas un kontaktinformācija pieejama projekta mājas lapā talakizglitiba.lv: Kompensācijas ārstniecības personām par darbu reģionos | talakizglitiba.lv.

Pieteikumus no ārstniecības personām projektā plānots pieņemt līdz 2023. gada 31. jūlijam vai līdz pieejamā finansējuma apguvei.

ESF projekts Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas”  tiek līdzfinansēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.5.specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas” ietvaros. Specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 14 612 707 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 12 420 800 eiro un valsts budžeta finansējums – 2 191 907 eiro.Projekta īstenošana sākās 2017. gada nogalē.

Jaunu pakalpojums – Atelpas brīdis

Sociālais uzņēmums “Hospiss māja” sadarbībā ar finanšu institūciju ALTUM piedāvā jaunu pakalpojumu – Atelpas brīdis

Savā praksē noteikti esat novērojuši, ka, ģimenes, kuras ilgstoši rūpējas par savu tuvinieku – onkoloģisko, neiroloģisko un neārstējami slimo (paliatīvo un hospiss) pacientu aprūpi, nogurst ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Īpaši tas novērojams, rūpējoties par slimnieku viņa pēdējās dzīves nedēļās vai mēnešos.
Daudzi tuvinieki, ilgstoši dzīvojot šādos stresa apstākļos, zaudē pašpaļāvību un spēku.
Sociālais pakalpojums “Atelpas brīdis“ dod iespēju tuviniekiem veltīt laiku sev, lai atpūstos un parūpētos par savām vajadzībām.
Piedāvājam rūpēties par neārstējami slimiem pacientiem viņa dzīvesvietā (pakalpojums “Mobilā brigāde”) vai speciāli šādai aprūpei paredzētās telpās (pakalpojums “Aprūpe iestādē”).
Mūsu komandā strādā augsti kvalificēti hospiss aprūpētāji, paliatīvās aprūpes ārsts, medmāsas, fizioterapeits, psihologs, kapelāns, podopogs un ir iespēja pieaicināt citus speciālistus.
Pakalpojums pieejams Rīgā un Pierīgā.
Līdz 30. septembrim pakalpojums pieejams par īpašu cenu.
Sīkāku pakalpojuma aprakstu un informāciju atradīsiet šīs vēstules pielikumā un mājaslapā www.atelpasbridis.lv

Inga Ņeļubina
Pakalpojuma Atelpas brīdis koordinātors – sociālais darbinieks
Tālr. +371 26123255
E-pasts info@hospissmaja.lv

Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumi ārstniecības personām vakcinācijai

Ieteikumi ārstniecības personām vakcinācijai pret Covid-19, t. sk. otrās balstvakcinācijas pret Covid-19 saņemšanai 2022. gada vasaras periodā

Slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka ņemot vērā pieaugošo Covid-19 izplatību Eiropas Savienībā, Eiropas Komisija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs aicina valstis aktīvāk veicināt primāro un balstvakcināciju, tai skaitā pēc iespējas ātrāk veikt otro balstvakcināciju senioriem, kā arī jebkura vecuma personām ar veselības traucējumiem, kuru dēļ viņiem ir augsts smagas slimības risks. Tāpat arī Eiropas Komisija aicina veicināt vakcinācijas aptveri to cilvēku vidū, kam pienākas vakcinācija un kas to nav saņēmuši (tai skaitā primārā vakcinācija un pirmā balstvakcinācija) un maksimāli izmantot jau šobrīd pieejamās vakcīnas, kā arī aicina ņemt vērā, ka tuvākajā laikā tiek sagaidītas pielāgotās divvērtīgās vakcīnas pret SARS-CoV-2 Omikrona variantu.

Šobrīd saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām otrās balstvakcinācijas devas ievade ir stingri rekomendējama personām ar imūnsupresiju[i], kā arī personām vecumā no 65 gadiem, kuras ir pakļautas īpašam Covid-19 radītam apdraudējumam (t. i., situācijās, kad pat viegla akūtās infekcijas norise radītu augstus veselības riskus), var veikt otro balstvakcināciju, ievērojot vismaz 4-6 mēnešu intervālu no pirmās balstvakcinācijas. Saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām imūnsupresētām personām tiek rekomendēta arī papildu deva primārās vakcinācijas shēmas ietvaros, kura netiek uzskaitīta par pirmo balstvakcināciju.

Par vakcīnām, devām un intervāliem aicinām sekot informācijai Vakcinācijas rokasgrāmatā (https://www.vmnvd.gov.lv/lv/vakcinacijas-rokasgramata-informativais-materials-vakcinacijas-veicejiem) un vakcīnu lietošanas instrukcijās.

Ņemot vērā pašreiz esošo informāciju un rekomendācijas:

  1. nepieciešams veicināt, lai ikviens, kam pienākas vakcinācija pret Covid-19 un kurš nav saņēmis primāro vakcināciju vai pirmo balstvakcināciju, to saņemtu;
  2. rekomendēt otro balstvakcināciju perosnām ar imūnsupresiju un personām vecumā no 65 gadiem, kuras ir pakļautas īpašam Covid-19 radītam apdraudējumam (t. i., situācijās, kad pat viegla akūta infekcijas izpausme radītu augstus veselības riskus);
  3. pieņemot lēmumu par otro balstvakcināciju vadīties no Eiropas slimību profilakses un kontroles centra apsvērumiem vakcinācijas veicināšanai: 1)vakcinācijas mērķis ir samazināt Covid-19 izraisītu hospitalizācijas un nāves gadījumu skaitu un aizsargāt veselības aprūpes sistēmu no kritiskas pārslodzes;
    2)pabeigts vakcinācijas kurss un savlaicīgi veikta balstvakcinācija pret Covid-19 būtiski samazina smagas slimības un letāla iznākuma risku Covid-19 pacientiem;
    3)Covid-19 gadījumu ar smagu klīnisko gaitu analīze liecina, ka starp personām, kuras saņēmušas pirmo balstvakcinācijas devu, stacionēšanas un nāves gadījumu īpatsvars ir zems (attiecīgi 0,6% un 0,1%), tomēr hospitalizācijas un nāves gadījumu risks ir augstāks vīriešiem un personām vecuma grupā virs 60 gadiem, kuri pirmo balstvakcinācijas devu saņēmuši vairāk nekā pirms trim mēnešiem;
    4)vakcīnas efektivitāte pret smagiem SARS-CoV-2 vīrusa Omikrona varianta izraisītiem slimības iznākumiem joprojām ir augsta, arī vecāka gadagājuma cilvēku grupām ar nepārtrauktu spēcīgu aizsardzību (parasti aptuveni 80-90%) apmēram 2-3 mēnešus pēc pirmās balstvakcinācijas un saskaņā ar dažiem pētījumiem samazinās pēc aptuveni 3-4 mēnešiem;
    5)otra balstvakcinācija ar mRNS vakcīnu atjauno vakcīnas efektivitāti pret smagu slimības gaitu, kas saglabājas stabila līdz 10 nedēļām (nav datu par ilgāku novērošanas periodu);
    6)ierobežotie dati, kas pieejami no pētījumiem Dienvidāfrikā, liecina, ka BA.4/BA.5 dominējošā periodā saglabājas augsta vakcīnas efektivitāte pret smagu slimības gaitu;
    7)uz doto brīdi nav datu, kas liecinātu par otrās balstvakcinācijas devas nepieciešamību personām jaunākām par 60 gadiem un bez imūnsupresijas vai citām slimībām, sakarā ar kurām viņiem ir augsts smagas Covid-19 risks;
    8)lemjot par veselības aprūpes un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs strādājošo vakcināciju ar šobrīd pieejamajām vakcīnām, ir jāvērtē riski un ieguvumi;
    9)tiek plānots, ka:
    * rudens/ziemas periodā būs nepieciešama turpmāka papildu balstvakcinācijas deva (tostarp arī trešā balstvakcinācija) to cilvēku vidū, kam ir augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19, piemēram cilvēki vecumā 60+ vai cilvēki ar imūnsupresiju, vai citām hroniskām slimībām;
    *atjauninātās Omikrona variantam pielāgotās vakcīnas visticamāk lietošanai ES teritorijā būs reģistrētas 2022.gada septembrī;

Tāpat jāņem vērā, ka vakcinējamo grupas būs plašākas, ja Covid-19 epidēmija attīstīsies pēc otrā vai trešā scenārija, proti, ja infekcija būtu grūti pārvaldāma vai nevaldāma ar lielu ne tikai saslimušo, bet arī hospitalizēto un mirušo cilvēku skaitu.

Ņemot vērā gan saslimstības, gan smagas slimības epizožu pieaugumu, kas pašlaik tiek novērots Latvijā un daudzās citās valstīs, ir svarīgi turpināt centienus palielināt vakcinācijas aptveri, veicot primāro vakcinācijas kursu un pirmo balstvakcināciju ar pieejamām vakcīnām, kurām ir augsta efektivitāte smagas slimības riska samazināšanā, un šiem pacientiem nebūtu jāgaida jaunās SARS-CoV-2 vīrusa omikrona variantam pielāgotās vakcīnas.

Šī gada augusta sākumā būs pieejama Imunizācijas valsts padomes atjaunotās rekomendācijas, tādēļ aicinām sekot jaunākajai informācijai Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē vai Vakcinācijas rokasgrāmatā https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/17990/download.

Aicinām izplatīt šo vēstuli Ārstu biedrības biedriem, kā arī Nacionālā veselības dienesta līguma partneriem.

Dzintars Mozgis, direktora p.i

Pagarināts tēžu un klīnisko gadījumu iesniegšanas termiņš

Cien. kolēģi!

Informējam, ka līdz š. g. 31. augustam ir pagarināts tēžu un klīnisko gadījumu iesniegšanas termiņš. Lai iesniegtu tēzes, kongresa mājas lapā sadaļā TĒŽU IESNIEGŠANA reģistrējieties kā tēžu/klīniskā gadījuma iesniedzējs. Tēzes un klīniskie gadījumi būs pieejami kongresa elektroniskajā grāmatā un kā stenda referāti.

9. Latvijas Ārstu kongress notiks 2022. gada 21. – 24. septembrī modernākajā konferenču norises vietā Baltijā – ATTA CENTRE Krasta ielā 60, Rīgā. Dalībniekiem būs iespēja apmeklēt kongresu klātienē, kā arī sekot tā norisei attālināti.

Detalizētāka informācija par TĒŽU/KLĪNISKO GADĪJUMU IESNIEGŠANU, KONGRESA PROGRAMMU un REĢISTRĀCIJU www.arstukongress.lv

* Kongress paredzēts ārstniecības personām