Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Medicīnas fonds 2019. gada jūnijā aicina kopīgi atskatīties uz 1989. gadā notikušo Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu un izvērtēt Latvijas medicīnas izmaiņas 30 gados kopš šī vēsturiskā notikuma. Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Medicīnas fonds P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā 6. jūnijā rīkos medicīnas vēstures konferenci un izstādi par Latvijas Ārstu kongresiem, kopīgi atzīmēs žurnāla “Latvijas Ārsts” trīsdesmito gadskārtu, bet P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunajā korpusā 7. un 8. jūnijā rīkos starpdisciplināras konferences par aktuālām medicīnas jomām, kopā ar Latvijas izciliem mediķiem kā lektorus aicinot daudzus latviešu un Latvijas izcelsmes ārstus no visas pasaules.

Nedaudz vēstures – Pirmais Vispasaules latviešu ārstu kongress 1989. gada 18.– 27. jūnijs (nedaudz tāpēc, ka jūnijā iznāks grāmata ar detalizētu vēstures aprakstu)

Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa ideja dzima jau 1987. gadā decembrī Rīgā. Uz piekto Padomju Savienības Ortopēdijas un traumatoloģijas konferenci Viktors Kalnbērzs bija uzaicinājis latviešu profesorus Bertramu Zariņu un Kristapu Kegi no ASV. Šajā konferencē Bertrams Zariņš aicināja organizēt līdzīgu konferenci tikai latviešu ārstiem, bet aicinājums neguva atsaucību. Pēc dažiem mēnešiem Kristaps Kegi aicināja Viktoru Kalnbērzu apmeklēt ASV, un visi trīs profesori tikās Bostonā. Bertrams Zariņš vēlreiz aicināja rīkot latviešu ārstu kongresu, un šoreiz Viktors Kalnbērzs idejai piekrita, uzticot tālāko rīcību profesoram Haraldam Jansonam. Bertrams Zariņš tad nu paziņoja latviešu ārstiem un zobārstiem brīvajā pasaulē, ka Pirmais Vispasaules latviešu ārstu kongress notiks 1989. gadā Rīgā, un viņam pieteicās 250 cilvēku, ārsti, medicīnas māsas, zobārsti, ar medicīnas zinātni saistīti latvieši.

  1. gada vasarā un rudenī Viktors Kalnbērzs, Haralds Jansons, Vilnis Dzērve, Ivars Krastiņš, Indulis Ozols, Juris Leja, Jānis Vētra, Viesturs Boka un citi sāka aktīvi strādāt, lai šāds kongress notiktu, kārtojot formalitātes, pārliecinot Latvijas PSR valdību un komunistisko partiju par nepieciešamību šādu kongresu rīkot, gādājot finansiālo atbalstu (dokumenti par kongresa rīkošanu un rīcības komiteju bija rakstīti krievu valodā, bet rīcības komitejā ministrs bija nozīmējis dažādus funkcionārus un latviešu valodā nerunājošus profesorus un iestāžu vadītājus, kuriem vēlāk ar kongresa rīkošanu nebija nekāda sakara).

Īstā rīcība kongresa rīkošanā sākās tikai 1988. gada decembrī, kad Bertrams Zariņš vēlreiz ieradās Rīgā, izvēlējās kongresam Rīgas Sporta pili (nevis Politiskās izglītības namu ar Ļeņina galvu tajā vietā, kur būtu jārāda slaidi), strikti noteica datumus un virzību. Nebija jau arī atļaujas kongresu rīkot. Atļauju Bertramam Zariņam un Viktoram Kalnbērzam vienpersoniski sniedza Ministru padomes priekšsēdētājs Vilnis Edvīns Bresis, par spīti visai lielai ministra Vilhelma Kaņepa nepatikai un pretdarbībai. Atļauju rīkot kongresu Vilnis Edvīns Bresis papildināja ar šādiem vārdiem: “Labi, atļauju organizēt to kongresu! Bet, kad mūs izsauks uz Politbiroju, tad mēs abi degsim zilās ugunīs, ja tas kongress būs negatīvi novērtēts.”

Kongress notika Rīgas Sporta pilī un Rīgas slimnīcās desmit dienas no 1989. gada 18. līdz 27. jūnijam, un tajā piedalījās latviešu ārsti no ASV, Kanādas, Anglijas, Skotijas, Zviedrijas, Austrālijas, Dienvidslāvijas, Beļģijas, Francijas, Venecuēlas, abām Vācijām un Krievijas. Rīkotāji bija Latvijas Ārstu biedrība, Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (ārzemēs), Medicīnas zinātnisko biedrību savienība, Latvijas Ārstu biedrības filiāle ALPhA, Rīgas Medicīnas institūts, trīs zinātniskās pētniecības institūti – Traumatoloģijas un ortopēdijas, Eksperimentālās un klīniskās medicīnas, Kardioloģijas institūts, kā arī Latvijas Kultūras fonds, LPSR Veselības aizsardzības ministrija un LPSR Ministru padome.

Kongresa mērķis bija pulcināt latviešu ārstus un citu medicīnas profesiju pārstāvjus, lai veicinātu un attīstītu plašu sadarbību. Kongresā sekcijās tika skatītas problēmas internajā medicīnā, traumatoloģijā un ortopēdijā, biomehānikā, plaušu slimībās un plaušu ķirurģijā, acu slimībās, ginekoloģijā un dzemdniecībā, neiroloģijā un neiroķirurģijā, vispārīgā un vēdera dobuma ķirurģijā, nefroloģijā, hepatoloģijā u.tml., aptverot visas svarīgākās medicīnas disciplīnas. Savukārt vispārējo problēmu loks aptvēra moderno medicīnu un mūsdienu sabiedrību, medicīnas attiecības ar citām zinātnes un tehnikas nozarēm, teorētisko un praktisko medicīnu, to savstarpējās attiecības, ekoloģiju, medicīnas nozīmi pasaules kultūrā un tehnikā, ekonomiku medicīnā, latviešu ārstu starptautiskās attiecības, kā arī ārstu tālākizglītību. Amerikas latviešu ārsti sapulcējās Ņujorkā, tad ar lidmašīnu 14. jūnijā ieradās Helsinkos, kur kopā ar Vakareiropas latviešu ārstiem sēdās īpaši nofraktētā lidmašīnā 16. jūnijā un no Helsinkiem izlidoja uz Rīgu. Šāds avioreiss bija pirmais pēckara Latvijā un visā bijušajā PSRS, un Bertramam Zariņam, to organizējot un pat lidmašīnai paceļoties no Helsinku lidostas, nebija pat mazākās nojautas – vai lidmašīnai tiks atļauts nosēsties Rīgas lidostā. Vairums atbraucēju Latvijā ieradās pirmo reizi kopš aizbraukšanas 1944. un 1945. gadā.

Par kongresa gaitu katru dienu stāstīja astoņu lapaspušu avīze “Latvijas Ārsts”, kongresa laikā iznāca pirmais žurnāla “Latvijas Ārsts” numurs. Pēc 45 gadu pārtraukuma Latvijas ārstiem atkal bija savs žurnāls, interešu un uzskatu vienotājs, kas sekmīgi turpina iznākt līdz pat šim laikam. Kongresa laikā iznāca arī žurnāls “Žēlsirdīgā Māsa”. 18. jūnijā notika dievkalpojums Doma baznīcā, svinīgais gājiens no Doma laukuma uz Brīvības pieminekli un ziedu nolikšana, kurā latviešu tauta uzgavilēja saviem ārstiem. Gājiena priekšgalā tika nests kongresa karogs – sarkanais krusts auseklītī un devīze “Gens una sumus”, kam sekoja kongresa organizatori Bertrams un Kristaps Zariņi, Kristaps Kegi un Viktors Kalnbērzs, kā arī Latviešu ārstu un zobārstu apvienības un Latvijas Ārstu biedrības vadītāji Arveds Alksnis, Pauls Grūbe, Ilmārs Lazovskis un Ivars Krastiņš. Gods atklāt kongresu tika uzticēts vecākajam praktizējošam latviešu medicīnas profesoram Nikolajam Skujam. Valdības apsveikumu nolasīja LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Bartkevičs, pēc tam runāja brāļi Zariņi, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Ivars Krastiņš un Latviešu ārstu un zobārstu apvienības priekšnieks Pauls Grūbe, profesori Ilmārs Lazovskis un Kristaps Kegi, bet klausītāju “noplaudēts” tika veselības aizsardzības ministra vietnieks docents Gunārs Orleāns, lai gan “noplaudēšanu” vairāk bija pelnījis pats ministrs Vilhelms Kaņeps, kas kongresā neriskēja piedalīties. Uzrunas teica dzejnieks Imants Ziedonis pacientu vārdā, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns, kongresu sveica Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Vilnis Baltiņš u.c., sekoja koncerts, un nobeigumā visi dalībnieki dziedāja “Dievs, svētī Latviju!”, kas tolaik vēl nebija padomju varas atzīta. Rīgas klīnikās notika paraugoperācijas. Kongresa spriegums pierima uz Jāņiem, jo 23., 24. un 25. jūnijā plašāki zinātniski sarīkojumi nenotika, toties bija piesātināta kultūras un izklaides programma.

Rīgas pils Svētā Gara tornī ārstu grupa pacēla Latvijas karogu, notika paplašināta Latvijas Ārstu biedrības domes sēde, Latvijas Tautas frontes mediķu saiets. Kongresā bija visai plaša sporta programma: sacensības basketbolā, tenisā, vindsērfingā, bet visplašāk apmeklētais bija 4 km tautas skrējiens ar 132 dalībniekiem Garciemā. Notika ekskursijas, teātra izrāžu un koncertu apmeklējumi, Druvienā tika apmeklēta izrāde “Skroderdienas Silmačos”, līgošana notika Brīvdabas muzejā un pie Zvārtes ieža, izbraukums pa Vidzemi, bet kulminācija ar “Čikāgas piecīšu” koncertu Mežaparkā. Grūti kādam pēc trīsdesmit gadiem izskaidrot, ka “Čikāgas piecīšu” koncertu organizēja un estrādi apmaksāja ārstu kongresa rīcības komiteja, citādi šis grandiozais koncerts Rīgā nebūtu pieļauts.

Spraigākā kongresa diena bija 26. jūnijā, kad vienlaikus dažādās Rīgas vietās 27 specializētu sekciju sēdēs tika nolasīti 366 referāti. 27. jūnija rīta pusē VEF Kultūras pilī notika diskusiju klubs “Medicīna un pārbūve”, ko vadīja Latvijas Tautas frontes valdes loceklis ķirurgs, ortopēds Valdis Zatlers. Izskanēja daudzas rūgtas runas un replikas, kas vērstas pret vēl pastāvošo padomju kārtību. Kongresa nobeiguma sēde notika pārpildītā Nacionālās operas namā. Runāja Ilmārs Lazovskis, Bertrams Zariņš, Haralds Jansons, Ivars Krastiņš, Zigurds Bērzups, Pēteris Apinis, Jānis Meikšāns, Juris Leja. Tika pieņemta kongresa rezolūcija ar desmit punktiem, no kuriem pirmais pieprasīja pāreju uz apdrošināšanas medicīnu Latvijā, otrais – atzīt Latvijas Ārstu biedrību par galveno Latvijas ārstu interešu pārstāvi, bet desmitais – sasaukt nākamo latviešu ārstu kongresu pēc četriem gadiem. Nikolajs Skuja slēdza kongresu, Jānis Vētra iznesa kongresa karogu. Arnis Vīksna rakstīja: “Latviešu ārsts savā dzimtenē droši bija atliecies taisns un nostājies kājās.”

Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa devums, pienesums un konsekvences trīsdesmit gados

Pirmais Vispasaules latviešu ārstu kongress būtiski ietekmēja Latvijas ārstu aktivitāti, rīcību un lēmumus tālākajos gados, Latvijai izcīnot neatkarību. Latvijas ārsti aktīvi iesaistījās Tautas frontē un Latvijas Augstākajā padomē, balsojot par neatkarību, bet īpaši vienoti darbojās barikāžu laikā 1991. gada janvārī. Ārsti bija aktīvi valsts politikas veidošanā, ne tikai medicīnā. Lielā mērā Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa pienesums ir fakts, ka ārsti Latvijā bijuši gan Valsts prezidenta (Valdis Zatlers), gan Saeimas priekšsēdētāja (Jānis Straume, Gundars Daudze), gan Rīgas mēra (Jānis Birks), gan Saeimas deputātu un pašvaldību deputātu amatos. Liela nozīme Pirmajam Vispasaules latviešu ārstu kongresam bija dažādu medicīnas nozaru, īpaši ortopēdijas, kardioloģijas, angioķirurģijas, psihoterapijas attīstībā Latvijā. Pasaulē pazīstamie latviešu ārsti Bertrams un Kristaps Zariņi, Kristaps Kegi, Kaspars Tūters, Egils Vēverbrants, Atis Freimanis, Andris Saltups, Pāvils Vasariņš, Voldemārs Gulēns, Andris Dārziņš, Andris Rubenis un citi ievērojami latviešu ārsti ASV, Kanādā, Zviedrijā, Anglijā, Austrālijā ir palīdzējuši apgūt savas profesijas jaunumus un nianses Latvijas ārstiem. Ar pasaules latviešu ārstu starpniecību Latvijas ārsti veiksmīgi iekļāvušies globālajās ārstu speciālistu asociācijās un biedrībās, snieguši rakstus globālajos medicīnas zinātnes žurnālos, ieguvuši literatūru, aparatūru, instrumentus, apguvuši jaunas tehnoloģijas. Latvijas Medicīnas fonds Bertrama un Kristapa Zariņu vadībā gadu no gada sniedzis ievērojamas stipendijas jauniem latviešu ārstiem, lai viņi apgūtu zinības pasaules ievērojamākajās klīnikās, bet Latviešu ārstu un zobārstu asociācija sniegusi Ilmāra Lazovska stipendijas veiksmīgiem un talantīgiem latviešu studentiem. Lielu ietekmi Pirmais Vispasaules latviešu ārstu kongress atstāja uz Latvijas Ārstu biedrības izaugsmi un nostiprināšanos Latvijas sabiedrībā kā nozīmīgākajai nevalstiskajai profesionālajai organizācijai. Latvijas Ārstu biedrība kļuva par nozīmīgu profesionālo interešu aizstāvi, sāka rīkot ārstu kongresus un konferences, kļuva par sertificējošo organizāciju ārstiem un par vadošo spēlētāju ārstu tālākapmācībā, bet, kas būtiski, – kopš šā kongresa jau trīsdesmit gadus izdod nacionālo medicīnas žurnālu “Latvijas Ārsts”. Latvijas Ārstu biedrībai pieder nams Skolas ielā 3, sava izdevniecība, tai ir nozīmīga sabiedrības izglītošanas funkcija veselības pratībā un nozīmīga publicitāte. Žurnāls “Latvijas Ārsts” vairākkārt atzīts par Latvijas žurnālu ar labāko latviešu valodu, kā arī par labāko ārstu profesionālās organizācijas žurnālu Austrumeiropā. Tikai divi žurnāli no Atmodas laika Latvijā turpina savu darbību – “Zvaigžņotā Debess” un “Latvijas Ārsts”.

Pirmajā Vispasaules latviešu ārstu kongresā tika lemts rīkot Latvijas Ārstu kongresus ik pa četriem gadiem. 1993. gadā Latvijas Ārstu biedrība tiešām sarīkoja 2. kongresu, kas, tiesa, bija mazāk emocionāls par pirmo, taču ļoti zinātniski un informatīvi piesātināts. Šobrīd jau notikuši astoņi Latvijas Ārstu kongresi, un nav pamata domāt, ka tie netiks rīkoti arī turpmāk. Gan septītajā, gan astotajā ārstu kongresā dažādā apjomā piedalījās vairāk nekā puse Latvijas ārstu – aptuveni četrarpus tūkstoši.

Otrā latviešu ārstu kongresa laikā tika izdota zāļu grāmata “Latvijas Farmindekss”, kas lika pamatus medicīnas grāmatniecībai Latvijā. Latviešu valodā iznākušas tādas unikālas medicīnas grāmatas kā profesora Kristapa Rudzīša “Terminologia Medica” paplašinātā versija Ilmāra Lazovska redakcijā, Ilmāra Lazovska “Klīniskie simptomi un sindromi” latviešu, angļu un krievu valodā, “Klīniskās medicīnas” trīs sējumi Aivara Lejnieka redakcijā, Pētera Apiņa “Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati”, “Klīniskā anestezioloģija un intensīvā terapija” Induļa Vanaga un Antoņinas Sondores redakcijā un daudzas citas nozīmīgas medicīnas grāmatas – katru gadu Latvijā tiek izdotas vismaz 10 medicīnas grāmatas latviešu valodā. Salīdzināšanai – lietuviešu un igauņu valodā pa šiem gadiem iznākušas ne vairāk par 20 medicīnas grāmatām.

Aicinājums: 2019. gada 6.–8. jūnijā piedalīsimies Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Medicīnas fonda konferencē, kas veltīta Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa 30. gadskārtai un žurnāla “Latvijas Ārsts” 30 gadu darbībai!

Latvijas Ārstu biedrības valde un Latvijas Medicīnas fonds aicina ārstus Latvijā un latviešu ārstus pasaulē piedalīties medicīnas vēstures konferencē P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā 6. jūnijā un starpdisciplinārajās konferencēs par aktuālām medicīnas jomām P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunajā korpusā 7. un 8. jūnijā gan kā lektorus, gan kā klausītājus. Mēs aicinām visus piedalīties izstādes organizācijā – gan ar unikāliem materiāliem no Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa, gan no citiem kongresiem. Mēs aicinām sūtīt savas atmiņas – izdosim arī grāmatu par Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu un šobrīd vācam tai materiālus un atmiņu stāstījumus. Mēs aicinām uz trim svētku, zinātnes un medicīnas kopības dienām.

Bertrams Zariņš, profesors, Latvijas Medicīnas fonda dibinātājs un prezidents, Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa idejas autors un organizators

Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente

Pēteris Apinis, žurnāla “Latvijas Ārsts” galvenais redaktors